Pateicoties Francijas Republikas prezidenta Aleksandra Milerāna (Alexandre Millerand) atbalstam un aktīvai ārlietu ministra Aristīda Briāna (Aristide Briand) iesaistei, Sabiedroto valstu konferencē Parīzē 1921. gada 26. janvārī jaunā Latvijas valsts tika atzīta de iure.

Francija nekad nav atzinusi Latvijas aneksiju PSRS sastāvā. Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu Francija kopā ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Abu valstu diplomātiskās attiecības tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā.

Pirmais Francijas vēstnieks Latvijā Žaks de Boss (Jacques de Beausse) tika akreditēts 1991. gada 27. septembrī. 1993. gada 3. jūnijā viņu nomainīja Žanna Debenē (Jane Debenest). No 1996. gada 21. maija Francijas vēstnieks Latvijā bija Bernards Ponsē (Bernard Poncet). 1999. gada 18. maija viņu nomainīja vēstniece Luīze Avona (Louise Avon). 2002. gada 5. novembrī par Francijas vēstnieku Latvijā tika akreditēts Mišels Fušē (Michel Foucher). Kopš 2006. gada 31. janvāra Francijas vēstnieks Latvijā ir Andrē Žans Liburels (André-Jean Libourel).

1992. gada 18. martā Francijā tika akreditēta Latvijas vēstniece Aina Nagobads – Ābols, un 1997. gada 10. jūnijā vēstniece Sandra Kalniete. 2003. gada 1. aprīlī par Latvijas vēstnieku Francijā akreditēts Rolands Lappuķe.

Francijā darbojas astoņi Latvijas goda konsuli :

Žans de Peliso (Jean de Pelissot), ar rezidenci Marseļā, no 1996. gada;

Alēns Menils (Alain Mesnil), ar rezidenci Kalē, no 1997. gada;

Alēns Pelfrēns (Alain Pelfrène), ar rezidenci Lionā, no 2000. gada;

Klēra Gotro (Claire Gauthrot), ar rezidenci Nansī, no 2001. gada;

Boduēns Tirī (Baudouin Thiry), ar rezidenci Bordo, no 2001. gada;

Mišels Anrī Vandemē (Michel-Henry Vandesmet), ar rezidenci Nantē, no 2006. gada;

Rišārs Burgštālers (Richard Burgsthaler), ar rezidenci Strazbūrā, no 2006. gada;

Silvija R. Rozenfelde (Sylvie R. Rosenfeld), ar rezidenci Tulūzā, no 2006. gada.