Latviešu svētdienas skola Maskavā [12.03.2011]

Vēstnieka kundze kā skolas patronese – tā arī ir mūsu tradīcija, kuru šobrīd turpina Sandra Skuja. Mārtiņi un Miķeļi ar latviešiem raksturīgo dabas materiālu izmantošanu un vēstnieka kundzes izdomu latvisku rotājumu un rotaļlietu darināšanā. Latvijas neatkarības gadadiena ar bērniem saprotamu stāstījumu un interesantām grāmatām par senču dzimteni – arī „vēstnieka kundzes daļa”. Skoliņas kārtējā mācību gada iezvanīšana un Ziemassvētku brīnuma gaidas – tur gan ne tikai Sandra, bet arī vēstnieks Edgars Skuja un, protams, Keita Skuja ar flautas solo.

Visus savus pastāvēšanas gadus skola ir jutusi Latvijas vēstnieku – Jāņa Petera, Imanta Daudiša, Normana Penkes, Andra Teikmaņa un Edgara Skujas atbalstu.

Kā attēlot Latvijas vēstniecības Krievijā Svētdienas skolas ikdienu un svētkus?

Tas jo spilgti un izteiksmīgi padevās māksliniekam Jānim Anmanim desmit gadu garumā, kurš desmit gadus, mācīja bērnus zīmēt, veidot, kā arī bērnu zīmējumi piedalījās izstādē – Rīgā, Kongresu namā. Jānis Anmanis bija dažādu konkursu un spēļu iniciators, kā arī pats piedalījās skoliņas svinībās un sarīkojumos. Anmaņa kungs uzzīmēja skolas emblēmu un zīmogu ar cīrulīti un egli, kā Dzimtenes simbolu. it īpaši kopā ar bērniem veidojot instalāciju „Zirgs, kas naktīs dzied”. Tagad prasmi izteikt savu piederību Latvijai, ņemot talkā otas, krāsas, plastilīnu, auduma gabaliņus un vēl daudz ko citu, reizēm grūti iedomājamu, kopj vēstniecības Otrā sekretāre Maija Bišofa.

Un arī tā ir tradīcija – savulaik latviešu valodu skoliņā pasniedza toreizējā padomniece, bet tagadējā Ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Ķīnā Ingrīda Levrence. Dažādos gados latviešu valodu mācīja citi vēstniecībā strādājošie diplomāti, kurus „labākos gados” nomainīja profesionālas pasniedzējas no Latvijas. Šobrīd bērniem un pirmo absolventu māmiņām no „lielās grupas” latviešu valodu māca Rita Štekerhofa, ar nepacietību gaidot jaunus materiālus no LVA, lai „neatpaliktu no dzīves” Latvijā.

Kā jau ikdienai, valodas apguvei pieder arī dažs labs „raudiens” - kad ietiepīgais īstais vārds nu nekādi negrib nākt galvā, tur jaucoties pa kādam angļu vai krievu vārdiņam, bet uzdotais mājas darbs „aizmirsies”. Un tomēr. Atkal un atkal sākam – skaļi un izteiksmīgi: „Mani sauc …”

Un atkal – pēc sāpīgās paaudžu maiņas, kad sekmīgi nokārtojot valsts valodas pārbaudes eksāmenu un saņemot pat augstākā zināšanu līmeņa apliecības, absolventi devās „lielajā dzīvē”, gaidām, ka mazo bērnu skaits pārsniegs mums tradicionālo skaitli 30.

Un atkal, tāpat kā pirmajam pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas prezidentam Guntim Ulmanim, tā arī tagadējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram, kurš 2010. gada nogalē ieradās oficiālā vizītē Krievijā, skolas mazā, bet dziedošā grupiņa uzvaicā: „Vai tu zini, kas ir Latvija?”

Un atkal – ir sestdiena ar 3 stundām katrai grupai: latviešu valoda, mūzika un radošā stunda.

Latviešu Svētdienas skola