Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm - labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas - Krievijas attiecības Latvija redz kā konstruktīvu kaimiņvalstu dialogu gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības formātā.

Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:

• politiskais dialogs - amatpersonu tikšanos un augsta līmeņa valsts pārstāvju vizīšu apmaiņas veicināšana;
• regulāra un rezultatīva Starpvaldību komisijas darbība;
• reģionālā un pārrobežu sadarbība.

Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido aptuveni 30 starpvaldību līgumi, bez tam parakstīšanai tiek gatavoti vēl vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļautu ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: līgumu bāzes papildināšana un Starpvaldību komisijas (SVK) lēmumu pilnvērtīga realizēšana, Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācija.

Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.

No diplomātisko attiecību vēstures

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.

Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā  līdz 1940. g.

Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919.gada jūnija līdz 1920.gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922.g. decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

• Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
• Petrogradā (no 1924.g. - Ļeņingrada)
• ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)
• konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)
• Ņižņijnovgorodā - konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
• Omskā - konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
• Vitebskā - konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
• Vladivostokā - konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920.gada 1.oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

• Rīgā - ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.); konsulāts (1938.g.)
• Daugavpilī - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
• Liepājā - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

1991.gada 24.augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.

Diplomātiskās attiecības šodien

Pašreizējais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Aleksandrs Vešņakovs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentam Valdim Zatleram 2008.gada 12.februārī. Savukārt 2009.gada 29.maijā vēstnieks E.Skuja iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam D.Medvedevam.

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

• Maskavā - vēstniecība
• Sanktpēterburgā - ģenerālkonsulāts
• Pleskavā - konsulāts
• Kaļiņingradā - LR vēstniecības Krievijā Konsulārās nodaļas kanceleja. Tā tika oficiāli atklāta 2007.gada 15.februārī, bet vīzas sāka izsniegt jau 2006.gada 15.decembrī.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

• Rīgā - vēstniecība
• Daugavpilī - ģenerālkonsulāts
• Liepājā - ģenerālkonsulāts

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju

Latvijas ekonomiskās attiecības ar Krieviju

STATISTIKA 2010.gads

Tirdzniecība

      Eksports:

1. Lietuva – 1 309 858 214 USD jeb 15,68 % no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija – 1 059 352 096 USD jeb 12,66 %

3. Krievija – 947 684 910 USD jeb 11,35 %

4. Vācija – 711 650 094 USD jeb 8,51%

5. Zviedrija – 530 458 327 USD jeb 6,33 % 

      Imports:

1. Lietuva – 1 621 234 176 USD jeb 16,36 % no kopējā importa Latvijā

2. Krievija – 1 153 125 194 USD jeb 11,45 %

3. Vācija – 1 088 065 179 USD jeb 10,97 %

4. Polija – 730 403 832 USD jeb 7,36 %

5. Igaunija – 659 105 253 USD jeb 6,64 %

Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika

laika posmā no 1999. līdz 2010.gadam (USD)

Gads	Eksports	Imports
1999	113 409 772	309 444 209
2000	77 857 786	370 436 033
2001	116 928 203	321 948 939
2002	133 744 223	355 462 001
2003	155 814 160	455 445 895
2004	255 175 080	616 527 140
2005	402 303 286	735 127 202
2006	523 368 676	891 580 050
2007	754 756 207	1 275 941 206
2008	926 914 603	1 666 383 697
2009	632 775 212	994 611 587
2010	947 684 910	1 153 125 194

Latvijas – Krievijas savstarpējās tirdzniecības apgrozījums 2010.gadā sasniedza 2100 MUSD, Krievijai ieņemot 2.vietu Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū (1.vietu ieņem Lietuva). Šajā laika posmā Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Krieviju: -205,4 MUSD apmērā.

Attiecībā pret 2009.gadu 2010.gadā Latvijas eksports uz Krieviju ir pieaudzis par 50 % jeb 314.9 MUSD, savukārt Latvijas imports no Krievijas - par 16 % jeb 158.5 MUSD.

Galvenās eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem

2010. gadā (USD)

Preču veids	USD	% no kopējā eksporta
Kopā	947 684 910	100 %
Pārtikas rūpniecības produkti - Nedenaturēts etilspirts – 49% - Svaigu vīnogu vīns – 20%	251 573 629	26,55%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - Elektromotori un elektroģeneratori – 8% - Pamatnes, kas aprīkotas ar elektrovadības vai elektrības sadales iekārtām – 7% - Centrifūgas, arī centrbēdzes žāvētavas; šķidrumu un gāzu filtrēšanas vai attīrīšanas ierīces – 6% - Elektroaparatūras daļas – 6% - Citas iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai – 5%	160 132 119	16,90%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija - Medikamenti – 74%	143 248 892	15,12%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi - Propilēna vai citu olefīnu polimēri pirmformās – 26% - Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes – 23%	58 309 129	6,15%
Koksne un tās izstrādājumi - Kokskaidu plātnes – 94%	48 115 576	5,08%
Dzīvnieki un lopkopības produkcija	41 340 687	4,36%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	36 954 874	3,90%
Augu valsts produkti	33 988 755	3,59%
Metāli un to izstrādājumi	33 959 737	3,58%
Minerālie produkti	33 898 639	3,58%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	30 408 289	3,21%
Transporta līdzekļi	28 595 457	3,02%
Dažādas rūpniecības preces	19 140 453	2,02%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	11 174 308	1,18%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	9 272 833	0,98%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	2 611 846	0,28%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	2 288 932	0,24%
Jēlādas, ādas, kažokādas un izstrādājumi no tām	2 064 181	0,22%
Ieroči un munīcija	446 358	0,05%
Mākslas un antikvariārie priekšmeti	92 483	0,01%
Tauki un eļļa	67 733	0,01%

Galvenās importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem

2010. gadā (USD)

Preču veids	USD	% no kopējā importa
Kopā	1 153 125 194	100 %
Minerālie produkti - Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži – 82%	690 891 701	59,91%
Metāli un to izstrādājumi - Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi – 48%	229 899 183	19,94%
Ķīmiskās rūpniecības un tās sakarnozares produkcija - Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi – 34% - Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi – 25%	63 234 429	5,48%
Pārtikas rūpniecības produkti - Nedenaturēts etilspirts – 53%	39 382 002	3,42%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji – 16% - Izolēti vadi – 11%	26 270 688	2,28%
Koksne un tās izstrādājumi	25 178 061	2,18%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	17 190 672	1,49%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	15 849 333	1,37%
Transporta līdzekļi	12 491 737	1,08%
Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi	11 849 289	1,03%
Dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli un metāli, kas plakēti ar dārgmetālu un to izstrādājumi	6 068 270	0,53%
Tauki un eļļa	5 531 538	0,48%
Dažādas rūpniecības preces	2 796 844	0,24%
Augu valsts produkti	2 568 762	0,22%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	2 568 686	0,22%
Optiskās ierīces un aparāti (iesk. Medicīniskos); pulksteņi, mūzikas instrumenti	1 115 032	0,10%
Apavi, cepures, lietussargi un citi priekšmeti	123 456	0,01%

Investīcijas 

2010.gada 3.ceturkšņa beigās uzkrātās tiešās Krievijas Federācijas investīcijas Latvijā (atlikumi) bija 283,3 MLVL, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Krievijā – 23,4 MLVL.

Uz 2011.gada 16.februāri LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 2716 Latvijas-Krievijas kopuzņēmumi. Krievija Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā investējusi 191,6 MLVL.

Lielākie KF investori Latvijā

• TRANSŅEFTEPRODUKT AO – 36.55 MLVL (34 % SIA "LatRosTrans" akciju, darbojas cauruļvadu transporta, tvaika un karstā ūdens piegāžu jomā);
• Maskavas pilsētas īpašuma departaments – 20.09 MLVL (92.55 % AS "Amo Plant" Krievijas automašīnu ražotāja ZIL meitas uzņēmums);
• GAZPROM – 13.57 MLVL (34 % a/s "Latvijas Gāze" akciju, darbojas gāzes ražošanas, gāzveida kurināmā sadales pa gāzes vadiem un mazumtirdzniecības jomās);
• AAS "Maskavas banka" – 10.82 MLVL (99.87 % a/s "Latvijas Biznesa banka" akciju, darbojas naudas starpniecības jomā);
• Moskovskij Delovoj Mir Akciju Komercbanka – 8.20 MLVL (100 % a/s "Latvijas Tirdzniecības Banka");
• Šeflers Jurijs – 7.90 MLVL (100 % SIA "Meierovica 35" akciju, darbojas apmešanās vietu nodrošinājuma jomā).         

Svarīgāko vizīšu, tikšanos hronoloģija

2010. gadā

21. janvāris - Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas Rīgā.

28. janvāris - Vienošanās par Latvijas Republikas, Baltkrievijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas krustpunkta noteikšanu parakstīšana Minskā.

25. - 26.februāris - Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 3. sēde Jūrmalā.

20.aprīlis – Maskavā - Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās.

9.maijs – Valsts prezidents Valda Zatlera dalība Otrā pasaules kara beigu svinībās Maskavā.

25.-27.maijs – Latvijas un Krievijas demarkācijas komisijas 4.sēde Pleskavā.

4.jūnijs – Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 4. sēde Pleskavā.

19.-21.decembris - Latvijas valsts Prezidenta Valda Zatlera oficiālā vizīte Krievijas Federācijā

2009. gadā

5.marts – Maskavā notika Latvijas un Krievijas Ārlietu ministriju konsultācijas.

25.jūnijs - Sanktpēterburgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Latvijas ekonomikas ministra Arta Kampara un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās, kuras laikā līdzpriekšsēdētāji vienojās nākamo SVK sēdi rīkot 29.jūlijā Rīgā.

29.jūlijā – Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas 3. sēde Rīgā.

9.septembris – Jauktās komisijas par apbedījumu statusa līguma izpildi līdzpriekšsēdētāju tikšanās Rīgā.

23.septembris – Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas komisijas sēde, Daugavpils. 
 

2008. gadā

12.februāris - Jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs akreditējās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera.

18.-20.februāris - Latvijas kultūras ministres Helēnas Demakovas darba vizīte Krievijā "Latvijas kultūras dienu Krievijā" ietvaros. 

27.februāris - Rīgā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par humanitāro sadarbību 2.sēde.

8.aprīlis – Rīgā notika  Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darba grupas Par ekonomisko sadarbību 2.sēde.

4.jūnijs – BJVP samita ietvaros Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis tikās ar Krievijas valdības pirmo vicepremjeru Igoru Šuvalovu. Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību aktualitātes.

7.jūlijs – Maskavā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) līdzpriekšsēdētāju Latvijas finanšu ministra Ata Slaktera un Krievijas transporta ministra Igora Ļevitina tikšanās. Tikšanās laikā puses vienojās organizēt nākamo SVK sēdi š.g. septembrī Krievijā.

23.okrobris - notika ārlietu ministra Māra Riekstiņa darba vizīte Krievijas Federācijā. Tās laikā ārlietu ministrs tikās ar Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu (Сергей Лавров), lai turpinātu dialogu par abām pusēm būtiskiem jautājumiem. Tikšanās ietvaros ārlietu ministri pārrunāja divpusējās sadarbības jautājumus, kā arī apmainījās viedokļiem par starptautiskās politikas aktualitātēm, tostarp situāciju Gruzijā.   

11.novembris - notika Latvijas - Krievijas Starpvaldību komisijas sēde Maskavā. Tās laikā tika pārrunātas turpmākās sadarbības iespējas par pārvietoto kultūras un vēstures mantojumu, robežu šķērsošanās problēmas, kā arī iespējas papildināt līgumu bāzi.

9.decembris – ārlietu ministrs Māris Riekstiņš piedalījās Viņa Svētības Maskavas un visas Krievzemes Visusvētīgā Patriarha Aleksija II bēru dievkalpojumā Maskavā.

19.-23.decembris - notika Krievijas Federācijas Revīzijas palātas priekšsēdētāja Sergeja Stepašina oficiālā vizīte Latvijā.