Pamatinformācija

Latvijā ir izteikti daudznacionāla sabiedrība. Tādēļ dažādu etnisko kopienu integrācija ir būtisks valsts stabilitātes un labklājības priekšnoteikums. Sabiedrības integrācija ir veidota uz savstarpējas sapratnes un cieņas pamata starp etniskajām kopienām. Latvijā tas ietver arī vēlmi un gatavību mācīties latviešu valodu. Latviešu valodas zināšanas palīdz citu tautību pārstāvjiem integrēties sociālajā, kultūras, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē, kā arī sekmē šo personu konkurētspēju darba tirgū.

Latviešu valodas zināšanas ir viens no priekšnoteikumiem Latvijas pilsonības iegūšanai.

Galvenās perspektīvas

1995. gadā tika izveidota Latviešu valodas apguves valsts programmas projekta vadības vienība, kuru apstiprināja Latvijas valdība. Tās mērķis ir atbalstīt latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanu nelatviešiem - pieaugušajiem un skolniekiem mazākumtautību skolās. Kopš 2004. gada 12. oktobra ir mainīts valodas apguves programmas nosaukums, turpmāk - Latviešu valodas apguves valsts aģentūra (LVAVA). Latviešu valoda tiek mācīta reālu dzīves situāciju kontekstā. Valodas mācīšana ir balstīta uz starptautiski atzītu otrās valodas apguves metodiku.

Aģentūras darbs ir koncentrēts šādās jomās:

• Latviešu valodas apguves pēctecīgs nodrošinājums no pirmsskolas līdz mūžizglītībai;
• Mācību un metodiskās literatūras veidošana un citu mūsdienīgu mācību līdzekļu izveide, izmantojot IT;
• Latviešu valodas skolotāju profesionālās meistarības pilnveide;
• Atbalsta sistēmas izveide latviešu valodas apguvei diasporā;    
• Sabiedrības integrācijas procesu veicināšana;
• Starptautiska profesionālās sadarbības tīkla izveide otrās valodas apguves metodikas un bilingvālās izglītības jomā.

LVAVA vadības vienība

LVAVA direktore ir Dace Dalbiņa. LVAVA darbojas Rīgas birojā, kā arī reģionālajos birojos Liepājā un Daugavpilī un reģionālajos koordinācijas centros Ludzā, Krāslavā, Jelgavā, Ventspilī, Preiļos un Rēzeknē.

Aģentūras uzraudzība

Pirmos četrus gadus LVAVA koordinēja ANO attīstības programma; kopš 2001. gada janvāra Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija pilnībā ir pārņēmusi Aģentūras administratīvo pārraudzību.

Īstenojamie projekti

Metodika un skolotāju tālākizglītība

LVAVA atbalsta pakāpenību, motivācijas un labvēlīgas mācību vides radīšanu valodas apguvē. Tādējādi galvenā uzmanība tiek pievērsta LAT2 (latviešu valodas kā otrās valodas apguve) skolotāju metodiskajai tālākizglītībai. Tādēļ ar starptautisku otrās valodas metodikas ekspertu palīdzību tika izveidota pašmāju speciālistu grupa, kas turpmāk nodarbojās ar LAT2 metodikas mācīšanu. Kopš 1996.gada LVAVA metodikas tālākizglītības kursus apguvušie skolotāji šīs zināšanas šobrīd nodod tālāk saviem audzēkņiem - skolēniem un pieaugušajiem.

Latviešu valodas kā otrās valodas apguve (LAT2)

Atsaucoties uz ievērojamu pieprasījumu sabiedrībā un Latvijā īstenoto valodas politiku, kas nosaka, ka vairākās profesijās strādājošajiem ir nepieciešamas labas latviešu valodas zināšanas, LVAVA kopš 1997. gada rīko valodas apguves kursus konkrētām profesionālām grupām. Šo kursu pamatā ir atziņa, ka valoda jāmācās, lai to lietotu ikdienā un nevis, lai noliktu eksāmenu. LVAVA visā Latvijā algo skolotājus, kuri ir apguvuši LAT2 mācīšanas metodiku, lai tālāk vadītu kursus.

2004. gadā LVAVA īpašu vērību veltīja jaunai mērķauditorijai - mazākumtautību skolu bērnu vecākiem. LAT2 kursi šajā sabiedrības grupā ir ļoti pieprasīti, tie ne tikai palīdz apgūt latviešu valodu, bet arī sniedz vecākiem daudz lielāku izpratni par valstī īstenoto izglītības reformu, tuvina tos skolai un arī saviem bērniem, kuriem jau ir salīdzinoši labas latviešu valodas zināšanas. Daudz lielāki resursi LAT2 kursu nodrošināšanā mazākumtautību skolu bērnu vecākiem tika atvēlēti 2005. gadā.  

Mācību un metodiskā literatūra

Latviešu valoda LVAVA mācību līdzekļos tiek izcelta kā mūsdienīga valoda, kas lietojama visās dzīves jomās. Aģentūra LAT2 mācību materiālus izstrādā trijām dažādām klausītāju grupām:

• Skolas (1. – 9.klase): materiālos ietilpst mācību grāmata un darba burtnīca valodas apguvējam, skolotāja rokasgrāmata, kā arī audio un video materiāli. Plašā klāstā tiek veidoti mācību līdzekļi bilingvālās izglītības vajadzībām.
• Skolotājiem un dažādu profesiju darbiniekiem: metodikas rokasgrāmatas skolu skolotājiem un dažādas metodikas izstrādnes un ieteikumu grāmatas pieaugušo grupu skolotājiem. 
• Mācību līdzekļi plašai sabiedrībai: izdotas mācību grāmatas komplektā ar video materiāliem, kā arī vārdnīcas, darba burtnīcas un audiokasetes.

Saikne ar sabiedrību  un politiskā dialoga veicināšana

LVAVA organizē dažāda veida pasākumus, kas sekmē valodas apguvi neformālā vidē. Tā ietver jauniešu vasaras nometņu organizēšanu, skolu sadarbības veicināšanu un plašsaziņas līdzekļu iesaisti. LVAVA atbalsta "Latviešu valodas klubus" Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un citās Latvijas pilsētās. LVAVA arī regulāri publicē žurnālu "Tagad" latviešu, angļu un krievu valodā tiem, kuri interesējas par jautājumiem, kas saistīti ar latviešu valodu, mācību metodiku un sabiedrības integrāciju (atrodams http://www.lvava.gov.lv). Kopš 2005. gada februāra LVAVA publicē laikrakstu "Atslēgas", kurā gan latviešu, gan krievu valodā tiek sniegta informācija par valdības pieņemtajiem lēmumiem, vienlaicīgi palīdzot apgūt latviešu valodu. Laikraksts tiek izdots reizi divās nedēļās un bez maksas ir pieejams gandrīz visās Latvijas pasta nodaļās. Lielā pieprasījuma dēļ kopš 2005. gada augusta laikraksts iznāk 50 000 eksemplāru lielā metienā, tādējādi papildinot sākotnējā metiena apjomu par 20 000 eksemplāriem. 

Starptautisko donoru līdzdalība

Atbalstot LVAVA, starptautiskie donori ir devuši īpaši būtisku ieguldījumu sabiedrības integrācijā. Laika posmā no 1996. līdz 2004. gadam starptautisko donoru atbalsta programmu koordinēja ANO attīstības programma.  

Starptautisko donoru atbalsts 1996. - 2004. gadā

LVAVA darbība arī pēc 2004. gada finansiāli tiek atbalstīta Phare programmas ietvaros, turpinot Phare programmas 2002/2003. gadam realizāciju atbilstoši projekta mērķiem. 

Šobrīd tiek īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu Nacionālās programmas " Latviešu valodas apguve" projekts "Latviešu valodas kā valsts valodas apguve vidējās izglītības pakāpē"

Projekta mērķis - nodrošināt vidusskolu skolotājiem metodisko atbalstu mācību satura un latviešu valodas integrētai apguvei, sekmējot pedagogu mobilitāti un karjeras iespējas

Projekta galvenie darbības virzieni –
Tālākizglītība – tālākizglītības programmu izveide, tālākizglītotāju sagatavošana, tālākizglītības kursi, semināri, metodiskas konsultācijas
Skolotāju sadarbība – skolu sadarbības modeļi, sadarbības nometnes
Mācību un metodiskie līdzekļi – tematiskie plāni, metodiskā literatūra skolotājiem, mācību līdzekļi skolēniem, DVD diski, mācību un uzziņas literatūras komplektu iepirkums skolām.

Latvijas valdības atbalsts

Aģentūras dzīvotspējas pamatā ir Latvijas valdības sniegtais atbalsts. Kopš 2001. gada valdība sniedz līdzfinansējumu LVAVA īstenošanai. 690 000 USD piešķiršana, kopā ar projekta koordinācijas pienākuma pāreju no ANO attīstības programmas uz Izglītības un zinātnes ministriju, ievērojami palielināja valdības ieguldījumu LVAVA darbības nodrošināšanā. Arī 2002. un 2003. gadā valdība LVAVA atvēlēja aptuveni tik pat daudz līdzekļu, cik 2001. gada valsts budžetā. 2004. gadā LVAVA no valsts budžeta līdzekļiem tika piešķirti 391 685 LVL. 2005. gadā LVAVA darbībai valsts budžetā kopā ar ES Phares programmas projektu finansējumu tika atvēlēti 692 172 LVL, bet 2006. gadā 409 795 LVL.

Kopš 1999.gada valdība piešķir papildu finansējumu mazākumtautību skolu skolotājiem, kuri pasniedz savus mācību priekšmetus latviski vai bilingvāli. Piemaksas pastāvīgi palielinās: 2002. gadā šim nolūkam atvēlēja 808 368 LVL

(~ 1 283 123 EUR), 2003. gadā 888 364 LVL (~ 1 410 100 EUR), 2004. gadā 1 220 598 LVL (~ 1 794 998 EUR). 2005. gadā plānotais piemaksu apjoms ir 1 403 680 LVL (~ 2 034 319 EUR). Sākot ar 2006. gadu piemaksu nodrošināšana ir nodota pašvaldību kompetencē, tādējādi dodot iespēju reģionālā līmenī efektīvāk atbalstīt bilingvālās izglītības speciālistus.

LVAVA starptautiskais novērtējums 

Fakts, ka Aģentūra tagad kalpo par paraugu citām valstīm, kuras sāk pievērst uzmanību valsts valodas apguvei daudznacionālā sabiedrībā, liecina par Aģentūras darbības profesionalitāti un tās panākumiem. Eiropas Drošības un Sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss vairākkārt norādījis uz ļoti veiksmīgo līdzšinējo sadarbību sabiedrības integrācijas projektu realizēšanā un uzsvēris, ka Latvijas pieredzi sabiedrības integrācijas jomā var izmantot kā paraugu citām valstīm. Latvijas eksperti līdz šim ļoti veiksmīgi ir darbojušies EDSO projektos Gruzijā, Moldovā un Centrālāzijas valstīs un šāda sadarbība plānota arī turpmāk.

Programmas rezultāti 

Pateicoties veiksmīgai valodas politikai un izglītības reformai latviešu valodas zināšanas sabiedrībā ir uzlabojušās. Baltijas Sociālo Zinātņu institūta veiktie ikgadējie pētījumi "Valoda" liecina, ka 1990to gadu beigās apmēram 40% respondentu ir atbildējuši, ka viņu latviešu valodas zināšanas ir labas, salīdzinoši 2004. gadā jau 65% respondentu uzskatīja, ka latviešu valoda ir apgūta labā līmenī. 2007. gadā jau 74% respondentu uzskatīja, ka latviešu valoda ir apgūta labā līmenī. 2007. gadā bija novērojamas vēl vairākas pozitīvas tendences, respektīvi, pieaudzis ne tikai latviešu valodas zinātāju skaits, bet paplašinājusies arī latviešu valodas lietošanas vide, turklāt labvēlīgāka kļuvusi cittautiešu attieksme pret runāšanu latviski.

Socioloģiskās aptaujas liecina, ka kopš 1996.gada nelatviešu prasme izmantot latviešu valodas zināšanas pastāvīgi uzlabojas un tas ir saistīts ar pieaugošo interesi par latviešu valodas apguvi. 1996.gadā nelatvieši norādīja, ka lielākoties ar latviešu valodu viņi sastopas, skatoties televīziju; 2000.gadā - visbiežākā sastapšanās ar latviešu valodu bija, darot ikdienas darbus un uz ielas. 2002. gadā aptaujas rezultāti liecina par attieksmes maiņu pret valodu, īpaši uzsverot noderības motivāciju. Respektīvi, valoda tiek apgūta lai nezaudētu darbu, lai paplašinātu savas iespējas darba tirgū, lai nokārtotu latviešu valodas atestāciju, lai iegūtu Latvijas pilsonību, kā arī lai palīdzētu bērniem mācību darbā un ar savu piemēru motivētu pašus bērnus mācīties latviešu valodu.

Šie rādītāji atspoguļo, ka latviešu valoda arvien biežāk tiek izmantota kā komunikācijas līdzeklis sabiedrībā. Tādējādi arī turpmākajos gados LVAVA paliks kā viens no galvenajiem Latvijas mazākumtautību integrācijas veicinātājiem.