Latviešu valodas apguves valsts aģentūra [12.01.2010]

Latviešu valodas aģentūra (LVA) ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, un tās darbības mērķis ir veicināt latviešu valodas - Latvijas Republikas valsts valodas un Eiropas Savienības oficiālās valodas - statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Latviešu valodas aģentūra ir izveidota 2009. gada 1. jūlijā, reorganizējot Valsts valodas aģentūru un Latviešu valodas apguves valsts aģentūru.

Latviešu valodas aģentūra īsteno valsts valodas politiku, kas formulēta "Valsts valodas likumā", "Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2005.-2014.gadam", "Valsts valodas politikas programmā 2006.-2010.gadam" u.c. Latvijas Republikas normatīvajos aktos.

Latviešu valodas aģentūras funkcijas ir:

1. analizēt latviešu valodas - valsts valodas - situāciju un socio­lingvistisko procesu dinamiku,
2. nodrošināt atbalstu latviešu valodas apguvei Latvijā un ārvalstīs,
3. paaugstināt latviešu valodas konkurētspēju Latvijā un pasaulē.

Lai īstenotu noteiktās funkcijas, aģentūra:

• veic sociolingvistiskos pētījumus par latviešu valodas situāciju Latvijā un latviešu diasporas valstīs;
• organizē latviešu valodas kā otrās valodas un svešvalodas apguvi visās izglītības pakāpēs un mūžizglītībā, atbalsta latviešu valodas apguvi mazākumtautību izglītībā Latvijā, kā arī latviešu diasporā un ārvalstu augstskolās;
• organizē dažādus seminārus, kursus u.c. pasākumus pedagogu tālākizglītībā latviešu valodas apguves, mācību metodikas un starpkultūru komunikācijas jomā;
• īsteno dažādus projektus valsts valodas attīstību valodas normu avotu (vārdnīcu, rokasgrāmatu) izveidē, terminoloģijas izstrādē un informācijas tehnoloģiju jomā,
• izstrādā un izdod zinātnisko un mācību literatūru, izglītojošos un informatīvos materiālus;
• konsultē latviešu valodas pareizrakstības, gramatikas, leksikas un valodas stilistikas jautājumos, personvārdu atveidē un identifikācijā, kā arī pēc tiesībaizsardzības iestāžu pieprasījuma sniedz lingvistisku atzinumus,
• popularizē valsts valodas apguvi, veicina tās lietošanu un sekmē sabiedrības līdzdalību valsts valodas politikas īstenošanā, kā arī veic citus uzdevumus.

Īstenojot dažādus pasākumus latviešu valodas apguves jomā, LVA akcentē valodas kā saziņas līdzekļa lomu, resp., valodas apguvē akcentē komunikatīvo pieeju. Latviešu valodas apguvē tiek ievērota arī starptautiski atzīta otrās valodas apguves metodiku.

 

Atbalsts latviešu valodas apguvei Latvijā

Metodika un skolotāju tālākizglītība

LVA atbalsta labvēlīgas mācību vides radīšanu valodas apguvē. Tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta latviešu valodas kā otrās valodas apguves (LAT2) skolotāju metodiskajai tālākizglītībai.

Latviešu valodas kā otrās valodas apguve (LAT2)

Atsaucoties uz pieprasījumu sabiedrībā un Latvijā īstenoto valodas politiku, kas nosaka, ka daudzās profesijās strādājošajiem ir nepieciešamas labas latviešu valodas prasmes, kopš 1997. gada Latvijā tika rīkoti valodas apguves kursi konkrētām profesionālajām grupām. Šo kursu pamatā ir atziņa, ka valoda jāmācās, lai to lietotu ikdienā, nevis - lai nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudījumu.

Sākot ar 2004. gadu īpaša vērību tiek veltīta jaunai mērķauditorijai – mazākumtautību skolēnu  vecākiem. LAT2 kursi šajā sabiedrības grupā ir ļoti pieprasīti, jo tie ne tikai palīdz apgūt latviešu valodu, bet arī sniedz vecākiem lielāku izpratni par valstī īstenoto izglītības reformu, tuvina tos skolai un arī saviem bērniem, kuriem jau ir pietiekami labas latviešu valodas prasmes.

No 2009. gada tiek īstenoti kursi skolotājiem, kuri īsteno mazākumtautību programmas.. Šajos kursos tiek pilnveidota gan pedagogu valodas kompetence, gan pievērsta uzmanība bilingvālajam aspektam, resp.,  mācību satura un valodas integrētai apguvei.

Mācību un metodiskā literatūra

Aģentūra LAT2 mācību materiālus izstrādā trīs grupām:

• vispārizglītojošo skolu vajadzībām: mācību materiālos ietilpst mācību grāmata un darba burtnīca valodas apguvējam, skolotāja rokasgrāmata, kā arī audio un video materiāli. Plašā klāstā tiek veidoti mācību līdzekļi bilingvālās izglītības vajadzībām. Tiek izdoti arī mācību un metodiskie līdzekļi vidusskolai;
• pedagogiem: metodikas rokasgrāmatas vispārizglītojošo skolu skolotājiem un dažādas metodiskās izstrādnes un ieteikumi pieaugušo pedagogiem;
• mācību līdzekļi plašai sabiedrībai: izdotas mācību grāmatas komplektā ar video materiāliem, kā arī vārdnīcas, darba burtnīcas un audiokasetes. Tiek veidoti mācību materiāli latviešu valodas apguvei e-vidē. 

Atbalsts latviešu valodas apguvei diasporā

Pašlaik ārpus Latvijas ir ap 70 latviešu diasporas izglītības iestāžu, kur iespējams apgūt latviešu valodu (sk. Pētījums par ārpus Latvijas dzīvojošajiem bijušajiem Latvijas iedzīvotājiem, viņu pēctečiem un kopienām. Rīga: SKDS, 2006; Jablovska, G. Latviešu biedrības pasaulē. Rīga: Madris, 2008).

LVA, sākot no 2005. gada, palīdz nodrošināt profesionālu metodisko atbalstu diasporas skolām:

• organizē konkursu diasporas izglītības speciālistiem, kuri vēlas strādāt atsevišķās diasporas skolās, nodrošina šo speciālistu darbību,
• no 2007.gada regulāri organizē seminārus, 36 stundu kursus diasporas izglītības speciālistiem, lai pilnveidotu viņu profesionālo meistarību, saskaņotu metodiskās pamatnostādnes un veicinātu pieredzes apmaiņu,
• sagatavo un izdod mācību un metodiskos līdzekļus,
• sūta mācību un metodiskos līdzekļus, vārdnīcas un daiļliteratūru diasporas skolām,
• izvērtē mācību programmas un mācību līdzekļus, kas paredzēti diasporai.

Atbalsts latviešu valodas kā svešvalodas apguvei ārvalstu universitātēs

Pēc LVA veiktā pētījuma datiem, šobrīd latviešu valodu iespējams apgūt vismaz 22 ārvalstu universitātēs (sk. informāciju LVA mājaslapā http://www.valoda.lv/).

LVA sadarbojas un atbalsta vairākas ārvalstu augstskolas, kuras piedāvā latviešu valodu apgūt kā svešvalodu:

• augstskolu vajadzībām sūta mācību un mācību metodiskos līdzekļus, vārdnīcas, zinātnisko literatūru, daiļliteratūru u.c. materiālus,
• sniedz lektoriem konsultācijas metodikā, organizē seminārus un konferences,
• informē lektorus par dažādiem pasākumiem, konkursiem un aktivitātēm, kas saistīti ar latviešu valodas popularizēšanu, izpēti un mācīšanu,
• atbalsta pasākumus latviešu valodas popularizēšanai ārvalstīs,
• sadarbībā ar ārvalstu augstskolu atbildīgajām personām organizē konkursus uz vakantajām latviešu valodas lektoru vietām.

Saikne ar sabiedrību  un politiskā dialoga veicināšana

LVA organizē dažāda veida pasākumus, kas sekmē valodas apguvi neformālā vidē. Tās, piemēram, ir jauniešu vasaras nometnes un skolu sadarbības pasākumi. Tāpat aģentūra sadarbojas ar plašsaziņas līdzekļiem.

Aģentūra regulāri izdod zinātniski metodisku žurnālu "Tagad" par valodas apguves teorijas un prakses jautājumiem, kā arī starpkultūru izglītību (atrodams http://www.valoda.lv).

No 2005. gada līdz 2007. gadam LVA publicēja laikrakstu "Atslēgas", kurā gan latviešu, gan krievu valodā tika sniegta informācija par valdības pieņemtajiem lēmumiem, vienlaicīgi sekmējot  latviešu valodas apguvi. Laikraksts tika izdots reizi divās nedēļās 50 000 eksemplāru lielā metienā un bez maksas bija pieejams gandrīz visās Latvijas Pasta nodaļās. 

LVA regulāŗi organizē skolēnu radošo darbu konkursus, tiek veidotas arī erudīcijas viktorīnas par valodas jautājumiem.

 

Starptautiskais atbalsts valsts valodas apguvei

Lai sekmētu latviešu valodas apguvi un sabiedrības integrācijas procesus, no 1996. līdz 2004. gadam lielu atbalstu Latvijai sniedza starptautiskās organizācijas. Šo organizāciju atbalsta programmu koordinēja ANO Attīstības programma. 

No 2006.–2008. gadam tika īstenots Eiropas Savienības struktūrfondu Nacionālās programmas "Latviešu valodas apguve" projekts "Latviešu valodas kā valsts valodas apguve vidējās izglītības pakāpē". Projekta mērķis bija nodrošināt vidusskolu skolotājiem metodisko atbalstu mācību satura un latviešu valodas integrētai apguvei, sekmējot pedagogu mobilitāti un karjeras iespējas. Projekta galvenie darbības virzieni:

• tālākizglītība – tālākizglītības programmu izveide, tālākizglītotāju sagatavošana, tālākizglītības kursu, semināru organizēšana, metodisko konsultāciju sniegšana;
• skolotāju sadarbības veicināšana – skolu sadarbības modeļu izstrāde, sadarbības nometņu rīkošana;
• mācību un metodisko līdzekļu – tematisko plānu, metodiskās literatūras skolotājiem, mācību līdzekļu skolēniem, mācību materiālu DVD formā -- izstrāde, kā arī, mācību un uzziņas literatūras iepirkuma skolu vajadzībām īstenošana.

Projekta izpildes laikā 15 tālākizglītības programmās tika izglītoti 1169 latviešu valodas un bilingvālo mācību skolotāji. Tika izveidoti 8 skolu sadarbības modeļi un apkopota un popularizēta to pieredze. Latviešu valodas un bilingvālo mācību skolotāji, skolēni mazākumtautību vidusskolās saņēma 28 dažādus mācību un metodiskos līdzekļus.

Pašlaik (2009.—2011.gadā) LVA īsteno ESF projektu "Atbalsts valsts valodas apguvei un bilingvālajai izglītībai". Projekta mērķis ir sniegt metodisku atbalstu pedagogiem vispārējā un sākotnējā profesionālajā izglītībā valsts valodas mūsdienīgai apguvei un bilingvālo mācību sekmīgai izmantošanai.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks

1. izveidoti priekšlikumi pamatizglītības otrā posma mācību priekšmeta "Latviešu valoda un literatūra" standarta pilnveidei,
2. pilnveidotas 5 latviešu valodas un literatūras mācību programmas 7.–9.klasei, kā arī profesionālajā izglītībā,
3. izveidoti un izdoti mācību līdzekļi latviešu valodas un literatūras apguvei, metodiskie līdzekļi latviešu valodas skolotājam,
4. izveidoti un izdoti mācību līdzekļi bilingvālajām mācībām vēsturē, bioloģijā, ģeogrāfijā, ķīmijā, fizikā, matemātikā, metodiskie materiāli skolotājam par mācībām bilingvāli,
5. izveidoti elektroniskie mācību resursi un filmas DVD formātā,
6. uzlabotas valsts valodas pedagogu studiju programmas 5 Latvijas augstskolās,
7. pilnveidota skolotāja profesionālā kompetence.

Projekta īstenošanā ir iesaistījušies arī sadarbības partneri: VISC (Valsts izglītības satura centrs), Daugavpils Universitāte, Latvijas Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija.

 

LVA darba starptautiskais novērtējums 

Fakts, ka LVA darbība valsts valodas apguves jomā tagad ir paraugs citām valstīm, kuras sāk pievērst uzmanību valsts valodas apguvei daudznacionālā sabiedrībā, liecina par Aģentūras darbības profesionalitāti un panākumiem. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss (Rolf Ekéus) savu vizīšu laikā Latvijā vairākkārt norādījis uz veiksmīgo līdzšinējo sadarbību sabiedrības integrācijas projektu realizēšanā un uzsvēris, ka Latvijas pieredzi sabiedrības integrācijas jomā var izmantot kā paraugu citās valstīs. Latvijas eksperti līdz šim ļoti veiksmīgi ir darbojušies EDSO projektos Gruzijā, Moldovā un Centrālāzijas valstīs, un šāda sadarbība plānota arī turpmāk.

 

Valsts valodas apguve Latvijā: rezultāti 

Pateicoties veiksmīgai valodas politikai un izglītības reformai latviešu valodas prasme sabiedrībā ir uzlabojusies.  LVA veiktie ikgadējie pētījumi "Valoda" liecina, ka 1990. gadu beigās apmēram 40% respondentu ir atbildējuši - viņu latviešu valodas prasmes ir labas. Salīdzinājumam – 2004. gadā jau 65% respondentu uzskatīja, ka latviešu valoda ir apgūta labā līmenī, savukārt 2007. gadā šādu viedokli pauž 74% respondentu. 2007. gadā novērotas vēl vairākas pozitīvas tendences, respektīvi, pieaudzis ne tikai latviešu valodas pratēju skaits, bet paplašinājies arī latviešu valodas lietojums, turklāt labvēlīgāka kļuvusi mazākumtautību attieksme – salīdzinoši vairāk respondentu labprāt runā latviski.

Socioloģiskās aptaujas liecina, ka kopš 1996. gada mazākumtautību latviešu valodas prasme pastāvīgi uzlabojas un tas ir saistīts ar pieaugošo interesi par valsts valodas apguvi. 1996. gadā mazākumtautību respondenti norādīja, ka lielākoties latviešu valodu dzird, skatoties televīziju; 2000. gadā – visbiežāk latviešu valodas prasmes nepieciešamas, darot ikdienas darbus un sadzīves situācijās. 2002. gada aptaujas rezultāti liecina par attieksmes maiņu pret valodas lietojumu, un būtisks valodas apguves motivācijas faktors ir valsts valodas prasmes nepieciešamība, praktiskā valodas lietojuma lietderība. Respektīvi, valoda tiek apgūta, lai saglabātu darbu, lai paplašinātu savas iespējas darba tirgū, lai nokārtotu latviešu valodas atestāciju, lai iegūtu Latvijas pilsonību, kā arī lai palīdzētu bērniem mācībās un ar savu piemēru motivētu bērnus apgūt latviešu valodu.

2008. gadā veiktais pētījums "Valoda" atklāj, ka liela nozīme pozitīvas attieksmes izveidē pret valsts valodas lietojumu ir etnopolitiskajam kontekstam, diskusijām un citiem politiskiem pasākumiem.

Vērojot ikgadējo aptauju rezultātus, var pārliecināties par valodas politikas rezultātiem. Labas latviešu valodas prasmes ir 57% mazākumtautību iedzīvotāju (1996. gadā – 36%); samazinās to cilvēku skaits, kas latviešu valodu neprot nemaz (2006. gadā – 22%, 2008. gadā – 7%). Viskrasākās izmaiņas latviešu valodas apguvē notikušas jauniešu vidū. Par labām savas latviešu valodas prasmes uzskata 73% jauniešu (15–34 gadi). Pētījums rāda  - mazinās krievu valodas pašpietiekamība un paplašinās valsts valodas lietojums.

Par latviešu valodas statusa nostiprināšanos liecina arī tas, ka gandrīz 100% latviešu un gandrīz 95% mazākumtautību iedzīvotāju uzskata, ka katram Latvijas iedzīvotājam ir brīvi jāpārvalda valsts valoda.Tas tikai nozīmē, ka latviešu valoda arvien biežāk tiek izmantota kā komunikācijas līdzeklis sabiedrībā. Tādējādi arī turpmākajos gados LVA būs viens no galvenajiem Latvijas mazākumtautību integrācijas veicinātājiem. 

Vēl viens rādītājs, kas liecina par latviešu valodas lietojuma pozitīvām izmaiņām, ir valsts (latviešu) valodas prasmes pārbaudījumi, kurus Valsts izglītības satura centrā pieaugušie kārto galvenokārt profesionālo un amata pienākumu veikšanai (darba vajadzībām) vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai. 2008. gadā strauji pieauga valsts valodas prasmes pārbaudes pretendentu skaits: 2007. gadā pārbaudi kārtoja 3826 pretendenti, bet 2008. gadā – 5085 pretendenti. Aptuveni 13% no tiem ir ārzemnieki, kuri kārto valsts valodas prasmes pārbaudi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai. Pieaugot bezdarba līmenim valstī 2009. gadā, pretendentu skaits, kuri vēlas kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi, lai paaugstinātu savu konkurētspēju, ir pieaudzis un gada pirmajos mēnešos ir sasniedzis vidēji 650 cilvēku mēnesī. Pēdējos trīs gados valsts valodas pārbaudījumi organizēti arī ārpus Latvijas – Maskavā un Pleskavā. Šajās pilsētās valodas prasmes pārbaudi kārtoja 2006. gadā – 21, 2007. gadā – 33 un 2008. gadā – 14 pretendenti.

Daudzi cilvēki – gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārzemnieki – izsaka vēlēšanos apgūt latviešu valodu un interesējas par latviešu valodas apguves iespējām kursos vai privāti.

Minētie fakti liecina, ka latviešu valodas prasmes vērtība sabiedrībā pēdējos gados ir jūtami pieaugusi.