Pilsonība ir viena no ciešākajām saiknēm starp indivīdu un valsti. Pilsonība ir arī kā atslēga pilnvērtīgai politiskai līdzdalībai. Statistikas dati uz 2008. gada sākumu liecina, ka 81.6% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsonība. Latvija ir pieņēmusi nepieciešamo likumdošanu, kas saistīta ar naturalizāciju un pilsoņu tiesībām, kā arī nodrošina šīs likumdošanas taisnīgu un objektīvu īstenošanu.

Pilsonības likums tika pieņemts 1994.gada 21.jūlijā. Pilnveidojot pilsonības likumdošanu, Latvija ir ņēmusi vērā rekomendācijas no starptautiskajām organizācijām, kuras ir saistītas ar cilvēktiesību atbalstīšanu (ANO, Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija). Šīs organizācijas ir apliecinājušas, ka Latvijas pilsonības likumdošana atbilst vispārējām demokrātijas un cilvēktiesību normām. Daži grozījumi attiecīgajā likumā ir tikuši izdarīti, konsultējoties ar ekspertiem no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes. Pēdējie grozījumi, kurus apstiprināja latviešu tauta referendumā 1998. gadā, ļāva šo likumu vēl vairāk liberalizēt.

Pilsonības likuma pamatprincipi ir balstīti uz faktu, ka Latvijas neatkarība tika atjaunota, un visi pirms padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas pieņemtie likumi un Konstitūcija (Satversme) paliek spēkā. Attiecīgi personām, kurām pilsonība bija līdz 1940. gadam, kā arī viņu pēcnācējiem, pilsonība tika piešķirta automātiski arī pēc 1991. gada. Šādā veidā, piemēram, arī liela daļa Latvijā dzīvojošie krievi ieguva pilsonību.

Pilsonības likums nosaka procedūru, kādā veidā visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji var kļūt par pilsoņiem, kā arī kritērijus, kas jāievēro pilsonības iegūšanas pretendentiem, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē.

Naturalizācija

Naturalizācijas procesam vienmēr ir bijusi svarīga loma sabiedrības tālākā integrācijā. Pēc Pilsonības likuma liberalizācijas 1998. gada rudenī, naturalizācijas iesniegumu apjoms gandrīz četrkāršojās. Likums paredz pilsonības piešķiršanu viena gada laikā, taču prakse pierāda, ka šī procedūra ilgst aptuveni sešus mēnešus.

Pilsonības iegūšanas procesa intensitāte vienmēr ir bijusi mainīga, jo to ietekmē virkne ārēju un iekšēju faktoru, tomēr interese par pilsonības iegūšanu joprojām saglabājas. Kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gadā līdz 2008. gada 31. augustam kopumā saņemti 126 927 naturalizācijas iesniegumi. Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas  128 888 personas, to skaitā 13 696 nepilngadīgie bērni. 

Kopš 2003. gada septembra naturalizācijas iesniegumu skaits dubultojās (2422 iesniegumi laika posmā no 2002. gada septembra līdz decembrim; 5159 iesniegumi tai pašā laika posmā 2003. gadā). 2004. gada novembrī tika saņemti 2440 naturalizācijas iesniegumi, kas ir vislielākais vienā mēnesī saņemtais iesniegumu skaits Naturalizācijas pārvaldes vēsturē. Ļoti augsta procesa intensitāte saglabājās arī 2005. gadā. Šis krasais iesniegumu skaita pieaugums galvenokārt skaidrojams ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tāpēc tas nevar tikt uzskatīts par atskaites mērauklu, salīdzinājumam ar citiem gadiem. Pašlaik norit naturalizācijas procesa tempa stabilizēšanās.

No pilsonības pretendentiem vislielāko īpatsvaru, proti, 68.1% veido krievu tautības iedzīvotāji. Pateicoties veiksmīgam pilsonības iegūšanas procesam 2004. gadā pirmo reizi krievu tautības pilsoņu skaits pārsniedz krievu tautības nepilsoņu skaitu. Pilsoņu skaits starp krievu tautības iedzīvotājiem uz 2008. gadu ir 57.5% jeb 367 035 personas.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits.

Pilsonība bērniem

Bērni, kas piedzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, var iegūt Latvijas pilsonību atzīšanas kārtībā, ja viņu vecāki to vēlas.

2004. gada 30. aprīlī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju izsūtīja vēstules 15 000 bērnu nepilsoņu, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, vecākiem ar aicinājumu reģistrēt bērnus par Latvijas pilsoņiem un skaidrojot procedūru, kā tas izdarāms. Pēc šīs akcijas tika novērots straujš vecāku aktivitātes pieaugums. Kopumā līdz 2008. gada 31. jūlijam par Latvijas pilsoni atzīti 7 535 pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuši nepilsoņu un bezvalstnieku bērni.

Pēdējā laikā, īpaši jauniešu vidū, arvien vairāk pieaug interese par pilsoņa statusa reģistrēšanas iespējām. Saskaņā ar Pilsonības likumu personas, kas apguvušas pilnu mācību kursu latviešu valodā, iegūstot pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, var reģistrēties kā Latvijas pilsoņi. Pavisam līdz 2008. gada 31. jūlijam Latvijas pilsonība reģistrēta 8 435 personām, t.sk. 4 417 (jeb 52,4%) – personām, kas apguvušas pilnu mācību kursu latviešu valodā, iegūstot pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību.

Atvieglojumi

Valdība ir pieņēmusi virkni dažādu noteikumu, kas veicinātu naturalizācijas procesu un stimulētu nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību. Divpadsmit gadu laikā, kopš procesa sākuma 1995. gadā līdz 2008. gadam, nepilsoņu skaits ir samazinājies no 29% līdz 18%.

Atsevišķos gadījumos noteikti atvieglojumi naturalizācijas pārbaužu kārtībā. Kopš 2001. gada jūnija mazākumtautību skolu absolventi, kuri noteiktā līmenī ir nokārtojuši centralizētos latviešu valodas un literatūras eksāmenus, ir atbrīvoti no valodas eksāmena naturalizējoties. Pretendenti, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, valodas prasmes pārbaudē kārto tikai pārbaudes mutvārdu daļu.

2003. gada 16. septembrī, valdība nolēma paplašināt to personu grupu skaitu, kurām tiktu piemērota samazināta valsts nodeva par naturalizēšanos, tādējādi padarot šo procesu pieejamāku pretendentiem ar zemiem ienākumiem. Tagad arī pensionāriem, skolniekiem, studentiem un personām ar īpašām vajadzībām tiek piemērota samazināta valsts nodevas likme (mazāk par 5 EUR). Jau 2001. gada jūnijā valdība par trešo daļu samazināja valsts nodevas pamata likmi un paplašināja to personu grupu skaitu, kurām tiek piemērota samazinātā maksa. Vidēji apmēram 40% pilsonības pretendentiem tiek noteikta samazināta valsts nodeva vai viņi tiek atbrīvoti no nodevas pilnībā.

Sabiedrības informēšanas aktivitātes

Sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, Latvijas valdība nodrošina bezmaksas latviešu valodas kursus personām, kuras vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Sabiedrības integrācijas fonds ir piekritis nodrošināt šī procesa nepārtrauktību.

Naturalizācijas pārvaldē ir izveidots Informācijas centrs, darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis un internet mājas lapa, regulāri tiek rīkotas atvērto durvju dienas pārvaldes reģionālajās nodaļās. Lai analizētu savas mērķauditorijas vēlmes un pilnveidotu darba virzienus, pārvalde iespēju robežās veic savas mērķauditorijas izpēti. Meklējot jaunas dialoga veicināšanas iespējas, Naturalizācijas pārvalde rīko informācijas dienas uzņēmumos ar lielu nepilsoņu īpatsvaru, tiekas ar mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvjiem, organizē dažādus pasākumus izglītības iestāžu audzēkņiem u.tml. Kopš savas darbības sākuma Naturalizācijas pārvalde ar starptautisko organizāciju un ārvalstu institūciju atbalstu organizējusi arī informatīvas un sabiedrību izglītojošas kampaņas.

Vairākos gadījumos valsts amatpersonas, tai skaitā bijusī Valsts prezidente, ministru prezidents un ministri, ir izteikušas publiskus paziņojumus, kas mudina nepilsoņus naturalizēties.

Kopumā kopš naturalizācijas procesa sākuma šādā kārtībā par Latvijas pilsoņiem kļuvuši vairāk nekā 70 dažādu tautību pārstāvji. Veiksmīgs integrācijas piemērs ir bēgļa statusā esošas personas kļūšana par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā. 2004. gada decembrī Latvijas pilsoņa pase tika pasniegta personai, kas kopš 1998. gada uzturējās Latvijā bēgļa statusā un naturalizācijas kārtībā ieguva pilsonību. Šāds gadījums ir pirmais Austrumeiropā, kad kādas valsts bēglis naturalizācijas kārtībā iegūst pilsonību.

EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos ir paziņojis, ka Latvija ir īstenojusi visas viņa rekomendācijas attiecībā par pilsonību. Eiropas Savienība ir akceptējusi grozījumus Pilsonības likumā un joprojām turpinošo naturalizācijas procesu.