Pilsonība Latvijā [06.01.2010]

Pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Tā nodrošina pilnvērtīgu politisko līdzdalību valstī notiekošajos procesos. Statistikas dati 2009. gada beigās liecina, ka 82% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsonība. Latvija ir pieņēmusi nepieciešamo likumdošanu, kas saistīta ar naturalizāciju un pilsoņu tiesībām, kā arī nodrošina šīs likumdošanas taisnīgu un objektīvu īstenošanu.

Pilsonības likums tika pieņemts 1994. gada 21. jūlijā. Pilnveidojot pilsonības likumdošanu, Latvija ir ņēmusi vērā rekomendācijas no starptautiskajām organizācijām, kuras ir saistītas ar cilvēktiesību atbalstīšanu (ANO, Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija). Šīs organizācijas ir apliecinājušas, ka Latvijas pilsonības likumdošana atbilst vispārējām demokrātijas un cilvēktiesību normām. Arī grozījumi attiecīgajā likumā ir tikuši izdarīti, konsultējoties ar ekspertiem no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes. Pēdējie grozījumi, kurus apstiprināja Latvijas tauta referendumā 1998. gadā, ļāva šo likumu vēl vairāk liberalizēt. Latvija arī turpmāk konsultēsies ar starptautiskajām organizācijām pilsonības likumdošanas pilnveidošanas jautājumos.

Pilsonības likuma pamatprincipi ir balstīti faktā, ka Latvijas neatkarība tika atjaunota, un visi pirms padomju un nacistiskās Vācijas okupācijas pieņemtie likumi un Konstitūcija (Satversme) paliek spēkā. Attiecīgi personām, kurām pilsonība bija līdz 1940. gadam, kā arī viņu pēcnācējiem, pilsonība tika piešķirta automātiski arī pēc 1991. gada. Šādā veidā, piemēram, arī liela daļa Latvijā dzīvojošie krievi ieguva pilsonību.

Risinot jautājumu par personu un to pēcteču statusu, kas Latvijā brīvprātīgi vai piespiedu kārtā ieceļoja Padomju Savienības politikas rezultātā, Pilsonības likumā tika iestrādāta naturalizācijas kārtība, kas paredz veidu, kā visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji var kļūt par pilsoņiem, kā arī kritērijus, kas jāievēro pilsonības iegūšanas pretendentiem, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē.

Naturalizācija

Naturalizācijas procesam vienmēr ir bijusi svarīga loma sabiedrības integrācijā Latvijā. Pēc Pilsonības likuma liberalizācijas 1998. gada rudenī, naturalizācijas iesniegumu apjoms gandrīz četrkāršojās. Likums paredz pilsonības piešķiršanu viena gada laikā, taču prakse pierāda, ka šī procedūra ilgst aptuveni sešus mēnešus.

Pilsonības iegūšanas procesa intensitāte vienmēr ir bijusi mainīga, jo to ietekmē virkne ārēju un iekšēju faktoru, tomēr interese par pilsonības iegūšanu joprojām saglabājas. Kopš 2003. gada septembra naturalizācijas iesniegumu skaits dubultojās (2422 iesniegumi laika posmā no 2002. gada septembra līdz decembrim; 5159 iesniegumi tai pašā laika posmā 2003. gadā). 2004. gada novembrī tika saņemti 2440 naturalizācijas iesniegumi, kas ir vislielākais vienā mēnesī saņemtais iesniegumu skaits Naturalizācijas pārvaldes vēsturē. Ļoti augsta procesa intensitāte saglabājās arī 2005. gadā. Šis krasais iesniegumu skaita pieaugums galvenokārt skaidrojams ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tāpēc tas nevar tikt uzskatīts par atskaites mērauklu, salīdzinājumam ar citiem gadiem. Pašlaik norit naturalizācijas procesa tempa stabilizēšanās.

Kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gadā līdz 2009. gada 31. oktobrim kopumā saņemti naturalizācijas iesniegumi par 143 578 personām. Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas  132 476 personas, to skaitā 13 798 nepilngadīgie bērni. 

No pilsonības pretendentiem vislielāko īpatsvaru, proti, 68.1% veido krievu tautības iedzīvotāji. Pilsoņu skaits starp krievu tautības iedzīvotājiem uz 2009. gadu ir 58.9% jeb 367 435 personas. Kopumā kopš naturalizācijas procesa sākuma šādā kārtībā par Latvijas pilsoņiem kļuvuši vairāk nekā 70 dažādu tautību pārstāvji.

Pilsonība bērniem

Bērni, kas piedzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, var iegūt Latvijas pilsonību atzīšanas kārtībā, ja viņu vecāki to vēlas.

2004. gadā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju izsūtīja vēstules 15 000 bērnu nepilsoņu, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta, vecākiem ar aicinājumu reģistrēt bērnus par Latvijas pilsoņiem un skaidrojot procedūru, kā tas izdarāms. Pēc šīs akcijas tika novērots straujš vecāku aktivitātes pieaugums. Kopumā līdz 2009. gada 31.oktobrim par Latvijas pilsoni atzīti 8 076 pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuši nepilsoņu un bezvalstnieku bērni.

Pēdējā laikā, īpaši jauniešu vidū, arvien vairāk pieaug interese par pilsoņa statusa reģistrēšanas iespējām. Saskaņā ar Pilsonības likumu personas, kas apguvušas pilnu mācību kursu latviešu valodā, iegūstot pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, var reģistrēties kā Latvijas pilsoņi. Pavisam līdz 2009. gada 31.oktobrim Latvijas pilsonība reģistrēta 9 248 personām.

Atvieglojumi

Valdība ir pieņēmusi virkni dažādu noteikumu, kas veicinātu naturalizācijas procesu un stimulētu nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību. Četrpadsmit gadu laikā, kopš procesa sākuma 1995. gadā līdz 2009. gadam, nepilsoņu skaits ir samazinājies no 29% līdz 15.3%.

Atsevišķos gadījumos noteikti atvieglojumi naturalizācijas pārbaužu kārtībā. Mazākumtautību skolu absolventi, kuri noteiktā līmenī ir nokārtojuši centralizētos latviešu valodas un literatūras eksāmenus, ir atbrīvoti no valodas eksāmena naturalizējoties. Pretendenti, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, valodas prasmes pārbaudē kārto tikai pārbaudes mutvārdu daļu.

Kopš naturalizācijas procesa sākuma valdība vairākkārt ir veikusi izmaiņas normatīvajos aktos, padarot naturalizāciju pieejamāku pretendentiem ar zemiem ienākumiem. Savulaik valdība par trešdaļu samazināja valsts nodevas pamata likmi, kā arī vairākkārt paplašināja to personu loku, kurām tiek piemērota samazinātā valsts nodeva (mazāk par EUR 5). Samazināto valsts nodevu maksā aptuveni 50% pilsonības pretendentu, turklāt daļa personu tiek atbrīvotas no nodevas pilnībā.

Sabiedrības informēšanas aktivitātes

Naturalizācijas pārvaldē darbojas informatīvais tālrunis un interneta mājas lapa, regulāri tiek rīkotas atvērto durvju dienas pārvaldes reģionālajās nodaļās, kur pilsonības pretendentiem ir iespēja veikt arī naturalizācijas pārbaužu testu simulāciju. Lai analizētu savas mērķauditorijas vēlmes un pilnveidotu darba virzienus, pārvalde iespēju robežās veic savas mērķauditorijas izpēti. Meklējot jaunas dialoga veicināšanas iespējas, Naturalizācijas pārvalde rīko informācijas dienas uzņēmumos ar lielu nepilsoņu īpatsvaru, tiekas ar mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvjiem, organizē dažādus pasākumus izglītības iestāžu audzēkņiem u.tml. Kopš savas darbības sākuma Naturalizācijas pārvalde ar starptautisko organizāciju un ārvalstu institūciju atbalstu organizējusi arī informatīvas un sabiedrību izglītojošas kampaņas. Sabiedrības informēšanas pasākumi iespēju robežās turpinās arī finanšu krīzes laikā.

2008. gadā ar EDSO Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka atbalstu Latvijā notika pirmā Baltijas valstu pilsonības jautājumu konference ar Ziemeļvalstu ekspertu piedalīšanos.

Vairākos gadījumos valsts amatpersonas, tai skaitā Valsts prezidents, ministru prezidents un ministri, ir izteikušas publiskus paziņojumus, kas mudina nepilsoņus naturalizēties.

Latvija ir īstenojusi dažādu starptautisko organizāciju un to augstu pārstāvju rekomendācijas pilsonības jomā. Šīs organizācijas ir atzinušas, ka Latvijas pilsonības likumdošana atbilst vispārējiem demokrātijas un cilvēktiesību principiem.