Izglītība mazākumtautību valodās ir priekšnoteikums, lai Latvijā saglabātu mazākumtautību kultūras identitāti un nodrošinātu sabiedrības integrāciju. Latvijas valdība nodrošina izglītību astoņās mazākumtautību valodās – kas ir vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu.
Mazākumtautību izglītība: statistika un tendences
Valsts finansētajā vidējā izglītībā Latvijā tiek īstenotas astoņas mazākumtautību mācību programmas: krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, čigānu (romu) un baltkrievu. Valsts finansētās universitātēs nodarbības notiek latviski, bet dažās privātās mācību iestādēs tās notiek arī citās valodās.
Kāpēc bija jāreformē mazākumtautību izglītība Latvijā
Līdz deviņdesmito gadu vidum Latvijā pastāvēja divas atšķirīgas skolu sistēmas – latviešu un krievu, katra ar savu mācību programmu. Tā kā 2000.gadā stājās spēkā jaunais Valsts valodas likums un latviešu valodas prasme kļuva par neatņemamu sastāvdaļu gan valsts, gan privātajā sektorā, bija jāizveido tāda izglītības sistēma, kas gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba un izglītības tirgū.
Mazākumtautību izglītības ieviešana
Izglītības satura reforma mazākumtautību skolās tika ieviesta pakāpeniski, sākot ar 1995. gadu, un pilnībā pabeigta 2007. gadā. Tikai sākot ar 2007./2008. mācību gadu mazākumtautību izglītības programmas ir ieviestas visā posmā – no 1.klases līdz 12. klasei.
Izmaiņas izglītības saturā un skolēnu mācību sasniegumi
Valsts centralizēto eksāmenu rezultāti 2009.mācību gadā liecina, ka vērtējumi ir līdzīgi gan izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu, gan arī izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Centralizēto eksāmenu rezultāti uzskatāmi rāda, ka veiktās izmaiņas mazākumtautību izglītības programmās saistībā ar mācību priekšmetu apguves valodu un valsts pārbaudes darbiem nav būtiski ietekmējušas skolēnu mācību sasniegumus.
Konsultācijas ar mazākumtautību pārstāvjiem
Mazākumtautību izglītības programmu vidusskolām konceptuāli pieņēma Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos – struktūra, ko izveidoja 2001.gadā, lai nodrošinātu pastāvīgu kontaktu uzturēšanu starp Izglītības un zinātnes ministriju, mazākumtautību skolu skolēniem un skolotājiem, vecākiem un citām nevalstiskajām organizācijām.
Citu Latvijas organizāciju līdzdalība
Mazākumtautību izglītības veicināšanā ir iesaistītas vairākas institūcijas: finansējumu nodrošina Sabiedrības integrācijas fonds, kurš arī sekmē dialogu sabiedrībā, kā arī pašu mazākumtautību starpā. Latviešu valodas aģentūra (LVA) regulāri rīko seminārus, diskusijas un konferences par izglītības jautājumiem, organizē mācību kursus skolotājiem bilingvālajā mācībā, kā arī izstrādā un izdod mācību un mācību metodiskos materiālus.
Eiropas institūciju vērtējums par izglītības reformu Latvijā
Mazākumtautību izglītības reforma ir saņēmusi arī starptautisko organizāciju un to amatpersonu pozitīvu vērtējumu. 2011.gadā norisinājās EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka (Knut Vollebaek) darba vizīte Latvijā, kuras laikā arī tika pārrunāti ar mazākumtautību izglītību saistīti jautājumi.
Latvijas pieredzes nodošana
Latviešu valodas aģentūrai un Civilās Integrācijas un starpetnisko attiecību (CCIIR) centram ir veiksmīga sadarbība bilingvālās izglītības jomā un valsts valodas stiprināšanā izglītības sistēmā.
