Izglītība mazākumtautību valodās ir priekšnoteikums, lai Latvijā saglabātu mazākumtautību kultūras identitāti. Latvijas valdība nodrošina izglītību astoņās mazākumtautību valodās – kas ir vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu – pat tad, ja tikai daži skolēni grib mācīties attiecīgā valodā.

Kāpēc bija jāreformē mazākumtautību izglītība Latvijā 

Līdz deviņdesmito gadu vidum Latvijā pastāvēja divas atšķirīgas skolu sistēmas – latviešu un krievu, katra ar savu mācību programmu. Tā kā 2000. gadā stājās spēkā jaunais valodas likums, un latviešu valodas prasme kļuva par neatņemamu sastāvdaļu gan valsts, gan privātā sektorā, bija jāizveido tāda izglītības sistēma, kas gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba un izglītības tirgū. Lai to sasniegtu, mazākumtautību skolās pietiekami daudz priekšmetu tiek mācīti latviešu valodā, kā arī daļu mācību priekšmetu ir iespējams apgūt mazākumtautību valodā un bilingvāli, tādējādi nodrošinot iespēju mazākumtautībām iegūt izglītību dzimtajā valodā un saglabāt to kultūras mantojumu.

Attiecīgo izglītības likumu pieņēma 1998. gadā. Likuma sagatavošanas darba grupā ietilpa starptautiski eksperti, mazākumtautību skolu direktori, skolotāji un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, kas lēmumus balstīja pieredzē, ko guvušas citas Eiropas valstis, kuras arī tiek īstenotas mazākumtautību mācību programmas.

Izglītības likums ir licis stingrus pamatus minoritāšu izglītības sistēmai. Tas nodrošina, ka minoritāšu izglītības programmā ir ietverts gan saturs, kas vajadzīgs tālākai kultūras mantojuma nodošanai, gan latviešu valodas apguve, kas nodrošina sabiedrības integrācijas mērķi.

Mazākumtautību izglītības ieviešana

Izglītības reforma mazākumtautību skolās tiek ieviesta pakāpeniski, sākot ar 1995. gadu, savukārt pilnībā pabeigta tā tika 2007. gadā. Tikai sākot ar 2007./2008. mācību gadu ir notikusi pilnīga mazākumtautību izglītības programmu ieviešana visā posmā – no 1.klases līdz 12.klasei.

Pamatskolas

No 1995./1996. mācību gada divi mācību priekšmeti pamatskolās bija jāpasniedz latviešu valodā. 1999. gadā tika izstrādāti četri mazākumtautību izglītības programmu modeļi, kas noteica mācību priekšmetu proporciju latviešu valodā, bilingvāli un mazākumtautību valodā. Katra skola no šiem modeļiem varēja izvēlēties vienu vai vairākus, vai arī izstrādāt savu izglītības programmu; to izvēle un ieviešana bija pakāpeniska līdz 2002. gadam.

Tādā veidā pamatskolās jeb obligātās izglītības līmenī pāreja uz mazākumtautību izglītības programmām sākās 1995. gada septembrī un tika pabeigta līdz 2002. gada jūnijam, respektīvi, visas skolas, kuras bija izvēlējušās īstenot mazākumtautību izglītības programmas, bija tās ieviesušas visā posmā – no 1.klases līdz 9.klasei.

Vidusskolas 

Vidusskolās, kas nav obligāta izglītības pakāpe, pāreja uz mazākumtautību izglītības programmām sākās 1995. gada septembrī un tika pabeigta līdz 2007. gada jūnijam.

No 1995./1996. mācību gada trīs mācību priekšmeti vidusskolās bija jāpasniedz latviešu valodā. Bet sākot ar 2004./2005. mācību gadu valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs 10.–12.klasēs mācības notiek proporcionāli – 60% mācību satura tiek apgūts latviešu valodā, 40% mazākumtautību valodā. Pāreja bija pakāpeniska: 2004./2005. mācību gadā proporcija attiecās uz 10.klasi, 2005./2006. mācību gadā – uz 10.klasi un 11.klasi, bet 2006./2007. mācību gadā uz 10.klasi, 11.klasi un 12.klasi. Mācību priekšmetus varēja un līdz šim var apgūt latviski, mazākumtautību valodā vai divās valodās jeb bilingvāli (arī viena mācību priekšmeta ietvaros).

Sākot ar 2007. gadu mazākumtautību izglītības iestādes 12.klašu valsts pārbaudes darbu materiālus saņem latviešu valodā, savukārt, skolēni paši var izvēlēties eksāmenu izpildes valodu – latviešu vai krievu.

Konsultāciju process ar mazākumtautību pārstāvjiem

Attiecīgu izglītības programmu minoritāšu vidusskolām konceptuāli pieņēma Mazākumtautību izglītības konsultatīvā padome - struktūra, ko izveidoja 2001. gadā, lai nodrošinātu pastāvīgu kontaktu uzturēšanu starp Izglītības un zinātnes ministriju, mazākumtautību skolu skolēniem un skolotājiem, vecāku organizācijām un NVO. Programmas aspektus 2002. gadā pārrunāja ar mazākumtautību skolu vadītājiem. Dialogs tiek turpināts arī pēc reformas ieviešanas, piesaistot jaunus sarunu partnerus Konsultatīvajā padomē. Padomes sastāvā ir ne vairāk kā 30 locekļu – nacionālo kultūras biedrību, mazākumtautību izglītības iestāžu administrāciju, ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu, kā arī pedagogu asociāciju, izglītības pārvalžu un citu mazākumtautību izglītības jautājumu risināšanā ieinteresēto valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kopš 2007./2008. mācību gada Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvā padome mazākumtautības izglītības jautājumos rīko plašas diskusijas par izmaiņām vispārējās vidējās izglītības saturā, mācību līdzekļiem, skolēnu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos, latviešu valodas apguves iespējām, kā arī par daudzkultūru jautājumiem izglītības saturā. Padomes ietvaros tiek diskutēts arī par mazākumtautību etniskās identitātes jautājumiem.

Savu vērtējumu par jautājumiem, kas skar izglītības procesu, mazākumtautību pārstāvji var paust arī tieši valsts prezidentam ar Mazākumtautību konsultatīvās padomes starpniecību.

Izmaiņu izglītības satura izvērtējums

Valsts centralizēto eksāmenu rezultātu apkopojums par 2008.mācību gadu liecina, ka rezultāti pamatā ir līdzīgi gan izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu, gan arī izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka mazākumtautību izglītības iestāžu skolēni 12.klases valsts pārbaudes darbus pamātā izvēlas pildīt latviešu valodā, piemēram, 2008./2009. mācību gadā 60% mazākumtautību skolēnu 12. klases centralizēto eksāmenu darbus pildīja latviešu valodā, 40% - krievu valodā.

Kopumā centralizēto eksāmenu rezultāti uzskatāmi parāda, ka veiktās izmaiņas mazākumtautību izglītības programmās saistībā ar mācību priekšmetu apguves valodu un valsts pārbaudes darbiem nav būtiski ietekmējušas skolēnu mācību sasniegumus.

2008.gadā vispārējās vidējās izglītības standartā un  mācību priekšmeta programmās iekļauti jautājumi, kas attiecas uz daudzkultūru aspektu, iecietību un toleranci, cieņu pret atšķirīgo, pilsonisko izglītību un vērtību izglītību.

2009. gadā izstrādātas vienotas prasības pedagogu profesionālās meistarības pilnveides kursu saturā. Starpkultūru aspekts, demokrātijas un pilsoniskās izglītības jautājumi ir iekļauti sociālo zinību pedagogu tālākizglītības kursu obligātajā sadaļā un klases audzinātāju kursu obligātajā saturā (no 2009.gada).

2009. gadā izstrādātas vienotas prasības mācību līdzekļu izvērtēšanas un mācību līdzekļu apstiprināšanai. Starpkultūru aspekts, iecietība un tolerance, cieņa pret atšķirīgo, pilsoniskā izglītība un vērtību izglītība ir obligāti iekļaujamas jomas mācību līdzekļu saturā.

2008. gadā Valsts izglītības satura centra vadībā tika veikts pētījums par etniskās identitātes veicināšanu mazākumtautību izglītības iestādēs. Pētījuma ietvaros skolēni, vecāki un pedagogi izteica viedokli par starpkultūru jautājumu iekļaušanu izglītības standartos, mācību līdzekļu saturā un valsts pārbaudes darbu saturā, kā arī par iespējām apgūt mazākumtautību valodu un iepazīties ar dažādu tautību pārstāvju kultūru un tradīcijām. Pētījumā secināts, ka starpkultūru jautājumi ir iekļauti izglītības saturā un ka vecāki un skolēni ir informēti par fakultatīvām un interešu izglītības nodarbībām skolā.

No 2009. gada 25. maija mācību iestāžu kvalitātes pētīšana un izvērtēšana, nodrošinot ārējo vērtējumu, ir Valsts izglītības satura centra kompetencē. Centrs ar 2006. gada 1. augustu ir īstenojis pedagogu tālākizglītošanas programmu 2006.-2008. gadam, kuras mērķis bija uzlabot pedagogu profesionālās zināšanas, kas savukārt uzlabotu izglītības kvalitāti.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktie pētījumi liecina, ka izglītības reforma kopumā noris sekmīgi, kā arī sabiedrības attieksme pret izglītības reformu ir kļuvusi visai pozitīva. Vecāku un skolēnu informēšanā par reformu sāk dominēt skolu sniegtās ziņas, nevis dažbrīd medijos publicētā nepārbaudītā vai sagrozītā informācija. 

Eiropas institūciju vērtējums par izglītības reformu Latvijā

Ņemot vērā, ka Latvijā valsts atbalsts mācībām etnisko minoritāšu valodās ir proporcionāli lielāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs, Latvijas izglītības reformu vērtējums ir pozitīvs.

2004. gada 12. februārī publicētajā ziņojumā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Alvaro Hil-Robless pauda atbalstu Latvijas izglītības reformai.

Reformu savulaik apsveicis arī EDSO Augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Rolfs Ekeuss. Savu iepriekšējo Latvijas apmeklējumu laikā R. Ekeuss apstiprināja, ka reforma atbilst starptautiskajiem minoritāšu tiesību standartiem, un pauda pārliecību, ka latviešu valoda klasēs jālieto vairāk, jo latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Komisārs uzsvēra, ka Latvijai ir ne vien tiesības, bet pat pienākums ieviest reformu. Viesojoties Latvijā 2005. gada jūnijā R. Ekeuss izteica gandarījumu, ka reformas ieviešana līdz šim noritējusi ļoti labi, pozitīvi novērtējot skolu brīvo iespēju pašām noteikt priekšmetus, kuri mācāmi valsts valodā. 

2008. gadā norisinājās EDSO Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka darba vizīte Latvijā, kuras laikā tika pārrunāti jautājumi par izglītības kvalitāti, normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar pilsonības iegūšanu, un ar augstāko izglītību saistīti jautājumi. Vizītes laikā EDSO augstais komisārs apmeklēja mazākumtautības izglītības iestādes Rīgā un Daugavpilī, dažādas ar izglītības jautājumiem saistītas institūcijas un izteica gandarījumu par valsts ieguldījumu mazākumtautību izglītībā.

Citu Latvijas organizāciju līdzdalība 

Izglītības un zinātnes ministrija un Latviešu valodas aģentūra (LVA) izglītības reformas mazākumtautību skolās ieviešanas kontekstā izplata informatīvus materiālus vecākiem un skolēniem par latviešu valodas īpatsvara pieaugumu mazākumtautību vidusskolu mācību programmās. LVA rīko seminārus un konferences par attiecīgiem jautājumiem, organizē mācību kursus skolotājiem mācīšanai divās valodās, kā arī izstrādā un izdod attiecīgus mācību materiālus. LVA visiem mazākumtautību vidusskolu skolotājiem nodrošina iespēju bez maksas apmeklēt valodas mācību kursus.

Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina finansējumu mazākumtautību izglītības veicināšanai, sekmē dialogu sabiedrībā, kā arī pašu mazākumtautību starpā. Tas ir finansiāli atbalstījis seminārus mazākumtautību skolēnu vecākiem. Daudzi fonda projekti mazākumtautību skolās sekmēja pāreju uz mācībām latviešu valodā, bet citi palīdzēja saglabāt etnisko minoritāšu valodas un veicināja latviešu un mazākumtautību skolu sadarbību.

Ieviešot izglītības reformu, regulāri tika nodrošinātas informācijas kampaņas. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, kura funkciju sabiedrības integrācijas lietās no 2009. gada ir pārņēmusi Tieslietu ministrija, sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir publicējis bukletu "Izglītības reforma – kāda tā ir?", kurā sniegtas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par mazākumtautību izglītību.S

Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas 2007. – 2013. gadam Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ietvaros, Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru 2010. gadā īsteno projektu "Adaptācijas programmu un materiālu izveide Trešo valstu valstspiederīgo bērniem vecumā no 6 līdz 12 gadiem", kura ietvaros paredzēts izstrādāt adaptācijas programmas Trešo valstu valstspiederīgo bērniem, kuri iegūs pamatizglītību Latvijā, vadlīnijas pedagogiem un informatīvos materiālus vecākiem, kuru bērni mācīsies Latvijas vispārējās izglītības iestādēs.

2001. gadā nodibināta Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos palīdz uzturēt dialogu starp Izglītības un zinātnes ministriju, studentiem un skolotājiem mazākumtautību skolās, kā arī ar skolēnu vecāku organizācijām un nevalstiskajām organizācijām. 2004. gada jūlijā konstruktīvam dialogam ar sabiedriskajām organizācijām tika izveidota īpaša darba grupa ar Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) deleģētiem pārstāvjiem, ar mērķi sniegt atbalstu mazākumtautību izglītības programmu paraugu pilnveidošanā, ievērojot mazākumtautību pārstāvju viedokli, ierosinājumus, un tādējādi veicinot mazākumtautību aktīvu piedalīšanos mazākumtautību izglītības veidošanā un attīstībā. Dialoga veicināšanā aktīvi ir iesaistījies Sabiedriskās politikas centrs "Providus", ar kura atbalstu 2004. gada septembrī tika organizēts Piektais sabiedriskās politikas forums Integrācija un mazākumtautību izglītība, kā arī veikti nozīmīgi pētījumi sabiedrības integrācijas jautājumos.

2008. gadā Latvijā notika UNESCO starptautiskā konference "Izglītība visiem", kuras laikā tika aktualizēts jautājums par iekļaujošo izglītību gan Latvijā, gan pasaulē, diskutējot par to, vai kvalitatīva izglītība ir pieejama visiem, vai skolas ir atvērtas ikvienam, cik iekļaujoša ir vide un sabiedrība mums apkārt utt.

2009. gadā LVA organizēja diskusiju par valsts valodas politikas rezultātiem izglītības jomā, lai izvērtētu "Valsts valodas politikas programmas 2006. - 2010. gadam" īstenošanu izglītības jomā un analizētu paveikto. Diskusijas rezultātā tika secināts, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir izveidojusies pozitīva attieksme pret valsts valodu, tās apguvi un lietošanu; nepieciešams turpināt skolotāju tālākizglītību, nodrošinot metodisko un valodas pilnveidi; profesionālās izglītības jomā nepieciešama palīdzība bilingvālās izglītības īstenošanā, kā arī papildus informācija par pieejamajiem mācību un metodiskajiem materiāliem.

Mazākumtautību izglītība: statistika un tendences 

Valsts finansēta vidējā izglītība Latvijā ir pieejama astoņās mazākumtautību valodās: krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, čigānu (romu) un baltkrievu valodā. Valsts finansētās universitātēs nodarbības notiek latviski, bet dažās privātās mācību iestādēs tās notiek arī citās valodās.

Ikvienam skolēnam ir iespēja izvēlēties izglītības iestādi, neatkarīgi no mācību valodas. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā vienotus pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartus un mācību priekšmetu programmas valsts pārbaudes darbus gan latviešu, gan arī mazākumtautību valodās un veic skolēnu sasniegumu rezultātu analīzi. Pēc skolēnu vai izglītības iestādes izvēles iespējams kārtot centralizēto eksāmenu arī mazākumtautību valodā.

2009./20010. mācību gadā 724 Latvijas skolās mācību valoda ir latviešu valoda, 132 skolās – krievu, 81 skola ir divplūsmu (gan latviešu, gan krievu). Mācības 5 skolās notiek poļu valodā, 1 skolā – ukraiņu valodā, 1 skolā – baltkrievu valodā, 1 skolā – angļu valodā. Vienā igauņu un vienā lietuviešu skolā atsevišķi mācību priekšmeti tiek pasniegti mazākumtautību valodā. Divās skolās kā fakultatīvais priekšmets tiek pasniegta čigānu valoda.

Tabula. Skolēnu skaits pēc mācību valodas (Izglītības un zinātnes ministrija) 

Mācību gads	1995/1996	1999/2000	2000/2001	2001/2002
Latviešu	203 607	239 163	242 475	242 183
Krievu	132 540	120 925	116 009	108 454
Citu mazākumt.*	1513	1344	1344	1352
Kopā	337 660	361 432	359 818	351 989
Mācās latviski (%)	60.3	66.2	67.4	68.8

Mācību gads	2002/2003	2003/2004	2004/2005	2005/2006
Latviešu	237 425	230 212	214 855	205 189
Krievu	101 486	95 841	84 559	77 471
Citu mazākumt.*	1397	1305	1253	1287
Kopā	340 308	327 358	300 667	283 947
Mācās latviski (%)	69.8	70.3	71.5	72.3

Mācību gads	2006/2007	2007/2008	2008/2009
Latviešu	194 230	184 107	172 579
Krievu	70 683	65 402	62 511
Citu mazākumt.*	1198	1432	1133
Kopā	266 111	250 941	236 233
Mācās latviski (%)	72.9	73.4	73.05

* Piezīme: mācību valoda dažās mazākumtautību skolās lielākoties ir latviešu vai krievu valoda