Latvijas un Somijas tradicionāli ļoti labās un ciešās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā. Abu valstu sadarbība ir intensīva: regulārs ir valsts augstāko amatpersonu dialogs, noturīga un sekmīga ir praktiskā sadarbība starp nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām. Arvien plašāki kļūst cilvēku savstarpējie kontakti.

Somijas politiskais un praktiskais atbalsts demokratizācijas un Eiropas Savienības paplašināšanās procesiem veicināja sadarbības ar Latviju izveidošanu un nostiprināšanu tādās jomās kā iekšlietas, tieslietas, aizsardzība, vides jautājumi, reģionālā attīstība, sabiedrības integrācija. Tāpat cieši un daudzveidīgi ir abu valstu sakari kultūras un izglītības jomā.

Diplomātisko attiecību vēsture

1921. gada 26. janvārī Somija de iure atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības abu valstu starpā tika atjaunotas 1991. gada 29. augustā. 1991. gada 1. oktobrī Rīgā tika atvērta Somijas vēstniecība. Pašreizējais (no 2004. gada 28. septembra) Somijas vēstnieks Latvijā ir Peka Vuoristo (Pekka Wuoristo). Kopš 2005. gada 25. augusta Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Somijā ir Einars Semanis.

Somijā pašlaik darbojas četri Latvijas goda konsuli: Stūre Karlsons (Sture Carlson) Ālandu salās, Tapio Aho (Tapio Aho) Satakuntā, Kajs Holmbergs (Kai Holmberg) Kimenlākso un Timo Levo Oulu (Timo Levo Oulussa).

Latvijas un Somijas divpusējā sadarbība

Pēc Latvijas iestāšanās ES praktiskā sadarbība ar Somiju pamatā turpinās Baltijas jūras reģiona sadarbības programmu, ES iniciatīvu un Ziemeļu dimensijas ietvaros, kā arī nozaru līmenī, balstoties uz jau nodibinātiem kontaktiem.

Iekšlietas

Valsts robežsardzei kopš 1996. gada ir ļoti veiksmīga un abpusēji izdevīga sadarbība ar Somijas robežsardzi. Sadarbībā ar Somijas ekspertiem ir realizēti vairāki PHARE projekti, piemēram, 1998. gada programmas "Robežsargu apmācība" projekts, 2000. gada Nacionālās programmas "Integrētas Latvijas robežas vadības stratēģija" apakšprogramma, 2003. gada Nacionālās programmas "Valsts robežas kontroles sistēmas pilnveidošana" projekts. 2005. gada 5.janvārī Valsts robežsardze sadarbībā ar Somijas puses partneriem uzsāka sadarbības projekta "Valsts robežas kontroles sistēmas pilnveidošana" īstenošanu.

Intensīva sadarbība izveidojusies Valsts policijai ar radniecīgiem dienestiem Somijā narkotisko un psihotropo vielu apkarošanas un viltotu naudas karšu apkarošanas jomā, kā arī veiksmīgi tiek risināti ar nelegālo imigrāciju saistītie jautājumi. Informācijas apmaiņa galvenokārt notiek Baltijas valstu valdības Speciālās komisijas organizētās noziedzības apkarošanai reģionā operatīvās komitejas ietvaros.

Tāpat ar Somijas atbalstu tiek īstenota Latvijas policistu apmācība miera uzturēšanas spēku policistu kursos, kas katru gadu notiek Tamperē.

Valsts policijas Kinoloģijas centra darbinieki savukārt piedalās Baltijas sadarbības programmā, ko vada Somija un kuras ietvaros notiek kinoloģijas speciālistu un instruktoru apmācības.

Ar partneriem Somijā sadarbojas arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Tieslietas

Somijas valdība un Somijas vēstniecība Latvijā ir devušas nozīmīgu ieguldījumu naturalizācijas procesa veicināšanā Latvijā. 2002. gadā Somijas Ārlietu ministrija atbalstīja Naturalizācijas pārvaldes izstrādāto projektu "Reģionālo aspektu nozīme pilsonības jautājumu risināšanā", savukārt 1999. gadā Somijas vēstniecība sniedza finansiālu atbalstu informatīvā bukleta "Latvijas pilsonība" un grāmatas "Latvijas Republikas Naturalizācijas pārvalde 1994 - 1999" izdošanai.

"Nord-Balt" cietuma projekta ietvaros notiek tieša sadarbība starp Turku un Daugavpils, Vāsas un Pārlielupes cietumiem. Sadarbības mērķis ir jaunas personāla attieksmes pret ieslodzītajiem veidošana, ieslodzīto nodarbinātības palielināšana, izglītības, arodapmācības, sociālo un rehabilitācijas programmu īstenošana, alternatīvo soda veidu piemērošana, higiēnisko standartu uzlabošana.

Valsts valodas centram aktīva sadarbība notiek gan informācijas apmaiņas, gan akadēmiskajā un starptautisko projektu līmenī. Visaktīvākā sadarbība noris akadēmiskajā līmenī ar Helsinku Universitāti, Dzimto valodu pētniecības centru un Turku Universitāti, it īpaši starptautiskā zinātniskā projekta "Eiropas valodu atlants" ietvaros.

Aizsardzība

2001. gada 9. jūnijā parakstīts divpusējās sadarbības līgums aizsardzības jomā.

Abu valstu Aizsardzības ministrijām ir notikušas konsultācijas par tādiem jautājumiem kā krīzes vadība un mobilizācija, sadarbība aizsardzības industrijas jomā, nodrošinājuma politika. Latvijas un Somijas turpmāko sadarbību plānots attīstīt sekojošos virzienos: konsultācijas un viedokļu apmaiņa par Kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politiku, NATO, vides aizsardzības, civili-militārās sadarbības un mobilizācijas jautājumiem.

Daudzpusējās sadarbības ietvaros Somija piedalās kā dalībvalsts vai novērotājas statusā vairākos Baltijas valstu projektos. Kā nozīmīgākais no projektiem minams BALTDEFCOL (Baltijas valstu aizsardzības koledža), kur strādā pasniedzējs no Somijas.

Vides aizsardzība

Desmit sadarbības gadu laikā Somija vides jomā ir finansējusi vai finansiāli atbalstījusi lielu skaitu investīciju projektu, piemēram, gaisa un ūdens piesārņojuma kontroles, bīstamo atkritumu apsaimniekošanas, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomās.

2005. gada 13. aprīlī Helsinkos tika parakstīts protokols par Latvijas – Somijas sadarbību vides jomā 2005. – 2006. gadam, kura ietvaros ar Somijas finansiālo atbalstu plānots realizēt dažādus tehniskās palīdzības projektus. Viens no projektiem ir "Kapacitātes celšana Ietekmes uz vidi stratēģiskā novērtējuma un Natura 2000 jomā Latvijā" (Capacity building in the fields of Strategic Environmental Assesment and Natura 2000 in Latvia). Pateicoties Somijas atbalstam, minētā līguma ietvaros vairāk nekā 70 Vides ministrijas un citu institūciju speciālisti ir devušies pieredzes apmaiņas vizītēs uz Somiju un iepazinušies klātienē ar Somijas pieredzi ES direktīvu prasību ieviešanā ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas sfērā. Bez tam tiek nodrošinātas regulāras apmācību programmas Vides ministrijas personālam, kas ir iesaistīts ES fondu līdzfinansēto projektu plānošanā un realizācijā. Tiek realizēts arī trīspusējs Ukrainas, Latvijas un Somijas sadarbības projekts vides aizsardzības jomā, kura galvenais mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainai vides administrācijas izveidē.

Reģionālā attīstība

No 2002. līdz 2004. gadam Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde un Somijas Iekšlietu ministrija kopā ar Somijas Vides ministriju ieviesa divpusējās sadarbības projektu "Latvijas reģionālās attīstības uzraudzības sistēmas pilnveidošana". Tā ietvaros ir izveidota datu bāze, ar kuras palīdzību var analizēt reģionālās attīstības procesus Latvijā.

No 2001. gada Latvija un Somija sadarbojas "Syntaxis Baltica" Baltijas jūras reģionu valstu programmā.

Latvijas un Somijas reģionālā sadarbība notiek arī VASAB (Baltijas jūras reģionu valstu par telpisko plānošanu atbildīgo ministru sadarbība "Vīzija un stratēģijas ap Baltijas jūru") ietvaros, kā arī INTERREG IIIC (Latvija un Somija piedalījušās 12 kopīgos projektos) un Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIB programmas ietvaros (kopīgi 63 projekti).

Kultūra

Sadarbība ar Somiju kultūras jomā ir plaša un daudzveidīga literatūras, mākslas, mūzikas, arhīvu, kino, muzeju un bibliotēku sadarbības jomā. Vairākas kultūrizglītības iestādes, kā piemēram, Liepājas mākslas vidusskola, Rīgas Doma kora skola, Valmieras mākslas vidusskola, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola sadarbojas ar Somijas kultūrizglītības iestādēm. Tāpat studentu un pasniedzēju apmaiņa ar Somiju notiek Latvijas augstskolām: Latvijas Kultūras akadēmijai un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai.

Helsinkos kopš 1999. gada darbojas Rozentāla biedrība, ko vada filozofijas zinātniece Dr. Marjo Mela. Savukārt Latvijā darbojas 1998. gadā pēc Annas Žīgures un Rozentālu dzimtas iniciatīvas dibinātā Latvijas - Somijas biedrība. 

Izglītība

1996.gada 10.septembrī ir noslēgts Latvijas un Somijas valdību līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē.

Nozīmīgs ir Somijas atbalsts Latvijas Universitātes Somugru un Ziemeļvalstu valodu katedras un Ziemeļvalstu ģimnāzijas materiālās bāzes pilnveidošanā, kā arī mācībspēku nosūtīšanā darbam Latvijas Universitātē. Ievērojams atbalsts tiek sniegts līvu valodas un kultūras saglabāšanā, līvu valodas mācīšanā Rīgas Igauņu vidusskolā un "Līvu krasta" atjaunošanā. Somijas valdība atbalsta arī valsts valodas apguves valsts programmas īstenošanu, sniedzot metodisku un finansiālu atbalstu.

Gandrīz visām valsts augstskolām un vairākām juridisko personu dibinātajām augstskolām ir sadarbības partneri Somijā; atsevišķas augstskolas noslēgušas savstarpējas sadarbības līgumus ar radniecīgām Somijas augstskolām.

LR Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu piešķir somu studentiem divas stipendijas mācībām Baltijas Starptautiskajā vasaras skolā, ko rīko Vidzemes augstskola.

Aktīva ir sadarbība Eiropas Kopienas izglītības un zinātnes programmu: "Socrates", "Comenius", "Leonardo da Vinci", kā arī zinātnes un tehnoloģijas 5. un 6. ietvara programmās, Ziemeļu Ministru padomes finansētajos daudzpusējos Baltijas un Ziemeļvalstu projektos un Baltijas jūras valstu padomes finansētajās programmās un projektos. "Leonardo da Vinci" mobilitātes projektos Latvijas profesionālās izglītības iestādēm 22 projektos sadarbības partneri ir Somijas institūcijas, līdz ar to otro gadu Somija ir otrā populārākā sadarbības valsts aiz Vācijas.

Satiksme

Latvijā un Somijā ir augsti attīstīts transporta pakalpojumu sektors, un pastāv virkne jautājumu, kas Latvijai un Somijai ir kopīgi risināmi. Piemēram, kopīga pozīcijas formulēšana ES reģionālajos jautājumos, enerģētikas dialoga veicināšana ar Krieviju, sadarbība projekta "Motorways of the Sea" ietvaros, u.c.

Sadarbība aviācijas jomā izpaužas regulāros gaisa satiksmes pārvadājumos, kurus veic AirBaltic, Finair un Ryanair. Izveidojusies veiksmīga sadarbība starp VAS "Latvijas Pasts" un Somijas pasta operatoru  Suomen Posti oy.

Lauksaimniecība

Lauku atbalsta dienests uzsāka sadarbību ar Somijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības Informācijas centru jau 2000.gadā pēc LAD izveidošanas. Vairākkārt darba vizītēs Somiju apmeklējuši LAD Informācijas departamenta vadošie speciālisti, apgūstot pieredzi statistikas kontroles sistēmas izveides un administrēšanas jomā. 2004.gadā un 2005.gadā Somijas Informācijas centra darbinieki ieradās pieredzes apmaiņas vizītēs Lauku atbalsta dienestā. Šobrīd notiek mērķsadarbības (twinning) līguma sagatavošana, lai varētu uzsākt Pārejas programmas administratīvās spējas stiprināšanai projektu "Pielāgošanās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) prasībām un attiecīgās statistikas kvalitātes uzlabošana". Projektā paredzētas Somijas ekspertu konsultācijas par attiecīgajiem jautājumiem.

Labklājība, veselība

Sadarbība ar Somijas partneriem ir  izveidojusies tādām iestādēm kā Veselības veicināšanas valsts aģentūra, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Valsts medicīniskās ģenētikas centrs, Rehabilitācijas centrs "Tērvete", Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži", AIDS profilakses centrs.

Sociālās integrācijas centrs, Helsinku profesionālās rehabilitācijas centrs un Baltijas datoru akadēmija sadarbībā ar Lietuvas un Vācijas organizācijām ir uzsākušas Eiropas Savienības Joint Action programmas projektu "HOPEDY" (Hands-On Project Experience for Disabled Youngsters). Projekta mērķis ir sniegt iespēju invalīdiem apgūt IT prasmes, nokārtot ECDL (European Computer Driving License) un mājas lapu veidošanas sertifikātus, prezentēt savu pieredzi un prasmes ārvalstīs. Projekts tika uzsākts 2005.gada 1.janvārī un ilgs līdz 2006.gada 31.jūnijam.

Pašvaldības

Ļoti plaša un daudzveidīga ir Latvijas un Somijas pašvaldību sadarbība. To veicina ES reģionālās attīstības un sadarbības programmu atbalsts (Phare, Interreg). Ir noslēgti sadarbības līgumi starp atsevišķām rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldībām, uz kuru pamata notiek aktīva pieredzes un informācijas apmaiņa. Sadarbība notiek tādās jomās kā izglītība, sports, kultūra, tūrisms, uzņēmējdarbība, ekoloģija, reģionālā attīstība, sociālā un veselības aprūpe, NVO jautājumi.

Rīgas senākā sadraudzības pilsēta ir Pori (kopš  1964.gada). Pori ir kļuvusi par ilggadēju partneri izglītības, kultūras, ekonomiskos projektos, un sadarbība tiek turpināta arī pie jaunu projektu izstrādes, piemēram, par vēsturisko koka apbūvi un atbalsta sniegšanu sociālajām riska ģimenēm. 2006. gada 31. maijā starp abām pilsētām tika parakstīts pārjaunots līgums par sadarbību 2006. – 2010. gadam.

Kopš deviņdesmito gadu vidus aktivizējusies Rīgas sadarbība ar Helsinkiem. Tā izpaužas galvenokārt  atsevišķu nozīmīgu un apjomīgu projektu ietvaros. Piemēram, ilgstošākais projekts bija vides un enerģētikas jomā starp uzņēmumiem «Rīgas Siltums» un «Helsinku Enerģija». Kopš 2002. gada Rīgas un Helsinku kontaktos uzsvars likts uz sadarbību Baltijas Metropoļu sadarbības tīkla (BaltMet) ietvaros.

Ekonomiskās attiecības

Tirdzniecība

2005. gadā Somija bija 9. nozīmīgākā eksporta valsts (136,7 milj. EUR jeb 3.46% no kopapjoma) un 7. nozīmīgākā importa valsts (382,6 milj. EUR jev 5.80% no importa kopapjoma). Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Somiju  - 246 milj. EUR apmērā.

Galvenās eksporta preces uz Somiju sadalījumā pa preču veidiem 2005.gadā

Preču Veids	MEUR	Īpatsvars no kopējā eksporta
Kopā	136.75	100%
Koksne un tās izstrādājumi neapstrādāti kokmateriāli (50%) koksnes malka, šķeldas, skaidas, granulas u.tml. (25%) saplāksnis, finierētas plātnes u.c. laminēti koksnes materiāl (12%)	40.78	29.82%
Minerālie produkti vidējās eļļas ar zemu sēra saturu (50%) vieglās naftas eļļas (40%)	33.07	24.18%
Metāli un to izstrādājumi	21.31	15.58%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	12.26	8.96%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas	7.47	5.46%

Galvenās importa preces no Somijas sadalījumā pa preču veidiem 2005.gadā

Preču Veids	MEUR	Īpatsvars no kopējā importa
Kopā	382.67	100%
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas automātiskās datu apstrādes iekārtas (16%) mobilo sakaru/ radio/ televīzijas/ video/ foto tehnika (12%) līnijatelefonijas sakaru iekārtas (6%) elektronisko iekārtu detaļas (6%)	141.65	37.02%
Transporta līdzekļi automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai (68%)	59.68	15.60%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija	34.55	9.03%
Koksnes papīrmasa; papīrs un kartons	29.50	7.71%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	22.24	5.81%
Metāli un to izstrādājumi	20.25	5.29%

Latvijas un Somijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1998. līdz 2005.gadam, EUR

Gads	Eksports	Imports
1999*	30 326 815	249 135 592
2000*	38 285 702	295 595 467
2001*	50 871 296	312 757 700
2002	56 202 328	343 263 328
2003	69 831 048	348 412 382
2004	77 996 296	353 192 294
2005 Q1	22 287 840	79 461845
2005 Q2	54 665 154	170 460597
2005 Q3	98 357 924	271 115492
2005	136 238 000	382 666 951

*Aptuveni aprēķini, izmantojot attiecīgā gada vidējo EUR/USD maiņas kursu.

Investīcijas

Somija ir 7. nozīmīgākā investorvalsts Latvijā. Uzkrātās Somijas tiešās investīcijas (FDI stock) Latvijā uz 2005.gada beigām bija 181.71 milj. latu (6.41% no kopapjoma).

Uz 2006.gada 5.aprīli LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 363 Somijas - Latvijas kopuzņēmumi (9.vieta).

Lielākie Somijas investori Latvijā, MLVL (Lursoft statistika par UR apkopoto informāciju uz 05.04.2006 - uzskaitītas tikai investīcijas uzņēmumu pamatkapitālā (kas tiek reģistrētas UR)):

(Iekavās norādīta vieta lielāko investoru kopējā rangā) 

1. (58.) Maatalouskesko Oy ("Kesko Agro Latvija" īpašnieki, lauksaimniecības tehnika) – 4.63 (MLVL)
2. (62.) Stora Enso Oyj (mežsaimniecība) – 4.00
3. (66.) Rautakirja Oy ("Narvessen Baltija" un "Stockmann Centrs" līdzīpašnieki) – 3.76
4. (71.) Sampo Bank plc ("Sampo bankas" īpašnieki) – 3.5
5. (75.) Sampo Life Insurance Company ("Sampo Dzīvība" īpašnieki, apdrošināšana) – 3.3
6. (79.) Consolis Oy Ab (betona ražošana, būvniecība) – 3.13
7. (93.) Thomesto Oy (mežsaimniecība, kokmateriāli) – 2.78
8. (96.) Ramirent Europe Oy (būvtehnikas iznomāšana) – 2.63
9. (101.) Oy Rudus Ab (betona, ģipša, cementa (u.c. būvmateriālu) ražošana) – 2.51
10. (103.) Ab Chips Oy Ltd ("Latfood" īpašnieki, kartupeļu pārstrāde) – 2.5

Somijas investīciju galvenās mērķnozares Latvijā:

• Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu vairumtirdzniecība
• Apdrošināšana un finanšu starpniecība
• Mežsaimniecība
• Būvmateriālu ražošana
• Finanšu un juridisko konsultāciju sniegšana
• Mazumtirdzniecība

Sadarbība kultūras jomā

Aktīvā un daudzpusīgā sadarbība kultūras jomā

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas kultūras attiecības starp Latviju un Somiju ir aktīvas un daudzpusīgas. Jo īpaši spēcīgas pastāvīgās sadarbības formas ir izveidojušās mūzikas, teātra un vizuālās mākslas nozarē.

Mūzika

Somu diriģents Juha Kangass (Juha Kangas) un "Ostrobothnian" kamerorķestris kopš 1990.gadu sākuma katru gadu repertuārā iekļauj latviešu komponista Pētera Vaska skaņdarbus. Juha Kangass 1997. gadā ir saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Pēdējo gadu laikā P. Vaska mūziku vairākkārt ir atskaņojis arī Tamperes pilsētas filharmoniskais orķestris diriģenta Jona Stūrgorda (John Storgårds) vadībā. Pētera Vaska mūzikas kompaktdisks, kuru ierakstījis Tamperes pilsētas filharmoniskais orķestris, 2004. gada pavasarī Kannās saņēma starptautisko balvu par gada labāko klasiskās mūzikas ierakstu. Šajā kompaktdiskā J. Stūrgords dzirdams arī kā vijolnieks.

Latvijas Nacionālās operas solisti, koris un orķestris uzstājās gala koncertā Somijas Nacionālajā operā Helsinkos 1995. gada pavasarī. 2004. gada vasarā LNO viesojās Savonlinnas operas festivālā Somijā ("Savonlinna opera festival"). LNO balets no 1990. gadu sākuma vairākkārt ir viesojies Tamperes pilsētā un uzstājies koncertzālē "Tampere-talo".

Ļoti populāras Somijā ir latviešu operas dziedātājas Inese Galante un Elīna Garanča, kas  1999. gadā Somijā uzvarēja starptautiskajā Mirjamas Helinas konkursā ("Mirjam Helin competition"). Arī Baiba Skride, kura pirmo reizi uzstājās Helsinkos Baltijas nedēļas laikā 1999. gada septembrī, vēlāk bieži ir uzstājusies kopā ar galvenajiem somu orķestriem kā soliste.

Somijā ir uzstājušies arī vairāki latviešu kori: "Ave Sol" - Espo kultūras centrā un Helsinku katedrālē; "Tēvzeme", "Latvija" un "Kamēr" - Klinšu baznīcā u.t.t.

2006. gada jūlijā Latvijas Radio koris diriģenta Kaspara Putniņa vadībā piedalījās festivālā "Mūzikas laiks" Somijā un izpildīja Maijas Einfeldes, Gundegas Šmites, Andra Dzenīša, Mārtiņa Viļuma un Pētera Vaska skaņdarbus. Koncerts tika atskaņots arī Somijas radio. Latvijas Radio kora sadarbība ar Somijas mūziķiem turpinājās arī 2006. gada augustā Baltijas Jūras festivālā Stokholmā, kur koris uzstājās kopā ar Helsinku Filharmonijas orķestri un vairākiem solistiem somu diriģenta un festivāla mākslinieciskā vadītāja Esa Pekas Salonena (Esa-Pekka Salonen) vadībā.

2006. gada vasarā Kuhmo kamermūzikas festivālā ar vairākiem koncertiem uzstājās Gidons Kremers un  "Kremerata Baltica".

Teātris

Galvenie sadarbības partneri teātra nozarē ir Somijas teātra "Q" organizētais teātra festivāls "Baltic Circle" Helsinkos un "Homo Novus" festivāls Rīgā.  Festivālā "Baltic Circle" divas reizes ir viesojies "Jaunais Rīgas teātris" – 2000.gadā ar izrādi "Idiots" un  2003.gadā ar izrādi "Revidents". 2005.gadā festivālā piedalījās "Teātris TT" ar Laura Gundara lugu "Pieskaries baltajam lācim". Pirmo reizi "Jaunais Rīgas teātris" Helsinkos viesojās 1999. gadā ar Rūdolfa Blaumaņa lugu "Skroderdienas Silmačos". 2005. gadā "Jaunais Rīgas teātris" ar panākumiem piedalījās Tamperes 37. starptautiskajā teātra festivālā, uzvedot Alvja Hermaņa iestudējumu "Garā dzīve".

Kinomāksla

Somijā dažādos festivālos ir bijusi iespēja redzēt arī latviešu filmas. Lailas Pakalniņas dokumentālas filmas ir rādītas Helsinkos starptautisko kinofestivālu "Love & Anarchy 2004" ("Autobuss"), "DocPoint 2005" ("Leiputrija") un "Baltic Circle 2005" ("Pitons", "Kurpe") ietvaros. Latviešu filmas ir rādītas arī "Espoo Cine" festivālā, Tamperes īsfilmu festivālā un Oulu bērnu filmu festivālā.

Īpaši interesanta personība latviešu un somu kino sadarbībā ir somu kinorežisors Teuvo Tulio (1912-2000), kura filmas pēdējos gados ir rādītas arī Latvijā. Teuvo Tulio jeb Theodor Tugai tēvs bija ar turku un poļu saknēm, savukārt māte ar latviešu un persiešu saknēm. Kinorežisora ģimene bērnībā dzīvoja Latvijā un pārvācās uz Helsinkiem, kad Teuvo Tulio bija 10 gadu vecs.

Vizuālā māksla

Sadarbība vizuālajā mākslā ir plaša. 1994. gadā latviešu mākslinieks Oļegs Tillbergs saņēma lielo "Ars Fennica" prēmiju no Hennas un Perti Niemisto mākslas fonda ("Henna ja Pertti Niemistön taidesäätiö"). Mākslas biennālē "Rauma Biennale Balticum" katru gadu apskatāma Baltijas jūras reģiona, arī Latvijas, māksla. 2006.gada vasarā biennālē piedalījās mākslinieks Gints Gabrāns.

Latviešu mākslinieku izstādes ir organizētas daudzos Somijas muzejos, kā piemēram, Pori pilsētas mākslas muzejā, Helsinku pilsētas mākslas muzejā, Helsinku mākslas hallē un Amosa Andersona mākslas muzejā. 

Īpaši cieša sadarbība ir izveidojusies ar mākslas muzeju "Sinebrychoff". 1993. gadā muzejā tika organizēta plaša izstāde ar J. Rozentāla, V. Purvīša, Valtera un Rēriha darbiem no Latvijas Valsts mākslas muzeja kolekcijas, savukārt 1995.gadā bija apskatāma holandiešu un flāmu māksla no Latvijas Ārzemju mākslas muzeja kolekcijas. 2006.gada aprīlī prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas valsts vizītes laikā muzejā uz visu vasaru tika atklāta izstāde "Sapnis no laimības – Janis Rozentāls". Izstādē bija apskatāmas ap 30 Jana Rozentāla gleznas un litogrāfijas no Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijas, kā arī somu fotogrāfa Daniela Niblina (Daniel Nyblin) un latviešu fotogrāfa Jāņa Rieksta fotogrāfijas par Jani Rozentālu un Elliju Forseli (Elli Forssell).

Arī somu mākslinieku darbi ir bieži apskatāmi Latvijā. Regulāri ar somu māksliniekiem sadarbojas Latvijas Mākslinieku savienība un Agijas Sūnas galerija.

Literatūra

Pēdējā laikā somu valodā tika izdotas vairākas grāmatas no Latvijas.

2005.gadā klajā nāca Paula Bankovska romāna "Čeka, bumba & rokenrols" tulkojums. Izdevniecība Like. Tulkotāja Linda Prauliņa.

Somu literatūras biedrība 2005.gadā publicēja Jukas Rislaki grāmatu par ģenerāli Krišjānu Berķi un viņa somu sievu. (Latvijā šī grāmata tika publicēta ar nosaukumu "Kur beidzas varavīksne. Krišjānis Berķis un Hilma Lehtonena".)

2005.gada rudenī tika Somijā publicēta profesora Ludviga Adamovica bibliogrāfija, kuras autori ir Aija Freimane un Jouko Talonen.

Rozentāla biedrība publicēja 2005. gada rudenī grāmatu "Par Latvijas vēsturi un kultūru".

2006.gada pavasarī izdevniecība "Pētergailis" publicēja Nadīnes Vītols-Diksones grāmatas tulkojumu somu valodā ar nosaukumu "Ar dzintara pērli azotē. Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga."

Rozentāla biedrība publicēja 2006.gada pavasarī grāmatu "Janis un Ellija Rozentāli. Dzīve un māksla".

Sadarbības veicinātāji

Vislielākie sadarbības iniciatori un veicinātāji ir paši mākslinieki un mākslas iestādes, tomēr lielu ieguldījumu sniedz arī citas organizācijas un institūcijas.  

Svarīgākās pēdējo gadu savstarpējās vizītes

Latvijas delegāciju vizītes Somijā

2006.g. 24.- 26.aprīlī	Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas valsts vizīte Somijā.
2005. gada 30. jūnijs	LR ārlietu ministra A. Pabrika darba vizīte Somijā.
2005. gada 23. – 24. aprīlis	Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes – Freibergas vizīte Somijā (dalība konferencē "Eiropa un globalizācija")
2005. gada 8. – 10. marts	LR Ministru prezidenta A.Kalvīša darba vizīte Somijā
2004. gada 1. aprīlis	LR ārlietu ministra R. Pīka darba vizīte Somijā.
2003. gada 1. - 2. jūnijs	Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas darba vizīte Somijā (dalība konferencē "Stop Child Trafficking: Modern-day Slavery").
2003. gada 14. marts	LR Saeimas priekšsēdētājas I. Ūdres darba vizīte Somijā.
2002. gada 29. novembris	LR ārlietu ministres S. Kalnietes darba vizīte Somijā.
2002. gada 26. - 27. septembris	Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas vizīte Somijā (dalība biznesa sieviešu forumā).
2002. gada 21. marts	Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas darba vizīte Somijā (lekcija Helsinku universitātē).
2001. gada 12. oktobris	LR ārlietu ministra I. Bērziņa darba vizīte Somijā (piedalīšanās Latvijas informatīvajā prezentācijā ES paplašināšanās kontekstā).
2001. gada 19. - 21. februāris	LR Saeimas priekšsēdētāja J. Straumes oficiālā vizīte Somijā.
2000. gada 30. novembris	Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas darba vizīte Somijā.
2000. gada 24. - 25. oktobris	LR ārlietu ministra I. Bērziņa darba vizīte Somijā.

Somijas delegāciju vizītes Latvijā

2006.g. 29.-30.augusts	Somijas parlamenta priekšsēdētāja P.Liponena oficiālā vizīte Latvijā
2006.g. 9.-11.maijs	Somijas parlamenta Latvijas – Somijas parlamentārās sadarbības grupas vizīte Latvijā.
2006.g. 11.aprīlis	Somijas ārlietu ministra E.Tuomiojas darba vizīte Latvijā
2004. gada 18. - 20. maijs	Eduskuntas (Somijas parlamenta) Ārlietu komisijas delegācijas vizīte Latvijā.
2004. gada 29. aprīlis	Somijas ārējās tirdzniecības un attīstības ministres P. Lehtomeki darba vizīte Latvijā.
2003. gada 15. septembris	Somijas prezidentes T. Halonenas darba vizīte Latvijā.
2003. gada 29. augusts	Somijas premjerministra M. Vanhanena darba vizīte Latvijā.
2001. gada 9. - 10. maijs	Somijas prezidentes T. Halonenas valsts vizīte Latvijā.
2001. gada 4. - 5. februāris	Somijas premjerministra P. Liponena darba vizīte Latvijā.
2000. gada 27. - 29. septembris	Somijas parlamenta spīkeres R. Uosukainenas oficiālā vizīte Latvijā.
2000. gada 12. jūnijs	Somijas ārlietu ministra E. Tuomiojas darba vizīte Latvijā.

Starpvaldību līgumi

• Līgums starp LR valdību un Somijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (stājies spēkā 1992. gadā);
• LR valdības un Somijas Republikas valdības konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu (1993);
• LR valdības un Somijas Republikas valdības līgums par gaisa satiksmi (1993);
• LR valdības un Somijas Republikas valdības līgums par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos (1994);
• LR valdības un Somijas Republikas valdības nolīgums par sadarbību noziedzības novēršanā (1996);
• LR valdības un Somijas Republikas valdības līgums par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā (1996);
• LR valdības un Somijas Republikas valdības līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi (1996);
• LR valdības un Somijas Republikas valdības līgums par vīzu atcelšanu (1997, ar grozījumiem 2002);
• LR un Somijas Republikas sociālās drošības līgums (2000).

Saites par Somiju

Vispārēja informācija par Somiju:     http://www.virtual.finland.fi

Prezidente:                                 http://www.president.fi

Parlaments:                                http://www.eduskunta.fi

Valdība:                                     http://www.governmet.fi

Ārlietu ministrija:                          http://www.formin.fi

Somijas vēstniecība Rīgā:              http://www.finland.lv

Tūrisma informācijas centrs:          http://www.mek.fi