ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Pamatinformācija

2005. gada 15. novembrī septiņi Eiropas Savienības (ES) parlamenta “Baltic Europe” Intergroup deputāti (Toomas Hendrik Ilves, Igaunija, Christopher Beazley, Apvienotā Karaliste, Michael Gahler, Vācija, Ģirts Valdis Kristovskis, Latvija, Satu Hassi, Henrik Lax un Alexander Stubb, Somija) nāca klajā ar ziņojumu par Stratēģiju Baltijas jūras reģionam, vēršot Eiropas Komisijas un ES Padomes uzmanību uz jaunajiem izaicinājumiem vides, ekonomikas, izglītības un drošības jomās, ar kuriem ZA-Eiropa sastopas pēc ES paplašināšanās.

Balstoties uz 2006. gada 16. novembra ES Parlamenta rezolūciju, 2007. gada 14. decembrī Eiropadome aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt Stratēģiju Baltijas jūras reģionam. 2009. gada 10. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam ar Rīcības plānu tās īstenošanai. Stratēģija tika pieņemta 2009. gada oktobra Eiropadomē.

Stratēģija ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā. Stratēģija izvirza četrus galvenos uzdevumus, lai veicinātu Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju:

Atbilstoši šiem uzdevumiem Stratēģijas Rīcības plānā ir iekļautas 15 prioritātes, kuru ietvaros ir plānots īstenot ap 80 sadarbības projektu.

Lai arī Stratēģija ir ES un tās dalībvalstīm adresēta iekšējā stratēģija, tomēr tās ģeogrāfiskais pārklājums nav stingri definēts. Stratēģijas Rīcības plānā iekļauto darbību un projektu īstenošanā ES ir ieinteresēta attīstīt sekmīgu sadarbību ar trešajām valstīm reģionā. Ziemeļu dimensija ir viens no ietvariem sadarbībai ar šīm valstīm.

Katras Rīcības plānā noteiktās sadarbības prioritātes koordinēšanu ir uzņēmusies viena vai vairākas reģiona Eiropas Savienības dalībvalstis. Izņēmums ir sadarbība veselības jomā, kas tiek koordinēta Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerības ietvaros.

Savukārt katram no sadarbības projektiem ir izvēlēts vadošais partneris – ES dalībvalsts, reģionālā sadarbības organizācija, uzņēmēju asociācijas vai nevalstiska organizācija.

Stratēģija un tās Rīcības plānu paredzēts reizi gadā pārskatīt, tajā iekļaujot jaunus projektus. Pirmais Stratēģijas ieinteresēto pušu ikgadējais forums notika 2010.gada oktobrī Tallinā.

Saskaņā ar ES Padomes aicinājumu 2011. gada 22. jūnijā EK prezentēja ziņojumu par Stratēģijas īstenošanu. II Stratēģijas forums BDF samita ietvaros notika Polijas ES prezidentūras laikā - 2011. gada 24.-26. oktobrī Gdaņskā.

Latvijas iesaiste Stratēģijas īstenošanā

Nacionālās pozīcijas

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir viena no tām Eiropas Savienības iniciatīvām, kuru izstrādāšanā Latvija ir iesaistījusies kopš idejas rašanās brīža. Notika konsultācijas ar Latvijas ieinteresētajām pusēm, dialogs ar reģiona valstīm un Eiropas Komisiju.

Jau 2008. gada jūlijā Ministru kabinets apstiprināja sākotnējo nacionālo pozīciju par Stratēģiju, kurā, apkopojot un izvērtējot nozaru ministriju un ieinteresēto pušu izteiktos viedokļus konsultāciju procesā, tika noteiktas Latvijai prioritārās jomas – 1) enerģētika, 2) konkurētspēja, 3) izglītība, pētniecība, kultūra, 4) vide, 5) sabiedrības drošība. Latvijas skatījumā attīstīts Baltijas jūras reģions sniegs ieguldījumu kopējās ES konkurētspējas palielināšanā, cels Baltijas jūras reģiona austrumu krasta konkurētspēju.

Lai sniegtu ieguldījumu Stratēģijas Rīcības plāna izstrādāšanā, 2008. gada decembrī Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā tika noteikti tie reģionālie sadarbības projekti, kurus Latvija virza un atbalsta iekļaušanai šajā plānā.

Izvērtējot Eiropas Komisijas priekšlikumu par Stratēģiju un Rīcības plānu, 2009. gada augustā Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā atspoguļots Latvijas viedoklis par Stratēģijas un tās Rīcības plāna īstenošanu un pārvaldību, kā arī noteikta kārtība Stratēģijas īstenošanas koordinēšanai Latvijā.

Starp Latvijai būtiskiem reģionālās nozīmes sadarbības virzieniem ir izvirzīts Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns un tā īstenošana, transeiropas transporta tīkla un tā savienojumu ar ES kaimiņvalstīm koordinēta attīstība, loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana un ES ārējās robežas caurlaides spējas nodrošināšana, kopīga Baltijas jūras reģiona izglītības un pētniecības lauka attīstība, pārrobežu sadarbība vides piesārņojuma novērtēšanā un novēršanā.

Sadarbība koordinācija nacionālā līmenī

Lai koordinētu nozaru ministriju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbību Stratēģijas Rīcības plāna īstenošanā Latvijā, 2009. gada augustā ar Ministru kabineta rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurā pārstāvētas visas nozaru ministrijas, kā arī sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija. Latvijas iesaisti Stratēģijas īstenošanā nacionālā līmenī koordinē Ārlietu ministrija.

Ņemot vērā, ka Latvijas valdība ir definējusi enerģētiku kā nozīmīgāko sadarbības prioritāti Stratēģijas ietvaros, Latvija kopā ar Dāniju ir uzņēmusies sadarbības koordinēšanu enerģētikas prioritātē Baltijas jūras reģiona līmenī Stratēģijas ietvaros.

Katrā Rīcības plāna prioritātes jomā viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES līmenī. Skatīt paplašināto informāciju par Stratēģijas uzdevumiem Pamatinformācijas daļā.

Trīs soļi, lai praktiski iesaistītos stratēģijas rīcības plāna īstenošanā

1. Iepazīšanās ar Stratēģijas Rīcības plānu, kas sniedz visplašāko pārskatu par uzsākto un plānoto sadarbību reģionā, atbilstoši 15 prioritārajām jomām.

2. Sazināšanās ar Stratēģijas nacionālo koordinatoru (bjs@mfa.gov.lv) vai kontaktpersonu Latvijā, kas koordinē interesējošo sadarbības prioritāti Latvijā. Skat. plašāku informāciju par Stratēģijas uzdevumiem.

3. Sazināšanās ar Stratēģijas prioritātes koordinatoru un potenciālajiem sadarbības partneriem reģionā.

Pasākumi un pētījumi

Stratēģijas ieviešanas posmā Latvijā ir tikuši organizēti vairāki Stratēģijai veltīti pasākumi. Piemēram, 2010.gada 9.jūnijā Rīgā notika Ārlietu ministrijas un INTERACT punkta Turku kopīgi organizēts seminārs par finansējuma piesaisti projektiem. Plašāk

Savukārt 2010. gada septembrī Stratēģijas nozīme reģiona attīstībā tika diskutēta Rīgā notikušajā 11. Baltijas Ekonomikas forumā "Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģija reģiona konkurētspējai". Plašāk

2010. gada septembrī klajā nāca Latvijas Politologu biedrības sagatavotais pētījumu krājums par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam EU Strategy for the Baltic Sea Region: a year after and beyond. Augstu vērtējams fakts, ka Latvija ir pirmā valsts, kurā Stratēģijas īstenošanas gada pieredzei veltīts reģionālo procesu ekspertu vērtējums grāmatas formātā. Tajā iekļautie teksti aptver gan Stratēģijas pārvaldības un īstenošanas aspektus, gan enerģētikas un nodarbinātības jautājumos, gan arī Baltijas jūras reģiona sadarbības formātu lomu Eiropas institucionālajā ietvarā.

Pētījumu krājums tika sagatavots ar Ārlietu ministrijas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā un Ziemeļu Ministru padomes atbalstu.

2011. gada 21. septembrī tika organizēts starptautisks darba seminārs ”Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam – stimuls inovatīvai uzņēmējdarbībai”. Semināra laikā notika diskusija starp uzņēmējiem, zinātniekiem un valsts amatpersonām, lai aktivizētu Latvijas uzņēmējus izmantot Stratēģiju kā platformu reģionālās sadarbības projektu īstenošanai. Plašāk

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar Latvijas nozīmīgāko institūciju redzējumu inovatīvās uzņēmējdarbības jomā un Eiropas Komisijas rekomendācijām Eiropas Savienības struktūrfondu sadalē. Dalībniekiem bija iespēja gūt informāciju par reģionālās sadarbības labajiem piemēriem „zināšanu deficīta” novēršanā, kā arī iepazīt kaimiņvalstu sasniegumus un jaunākās tendences inovāciju jomā.

Semināru organizēja Latvijas Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, INTERACT Point Turku un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā. Tehnisko atbalstu nodrošināja SIA ,,Lattelecom’’.

Stratēģijas projektu finansējuma avoti

Stratēģija var kalpot par efektīvu ES politiku īstenošanas instrumentu Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu koordinētu ES un citu reģionā pieejamo finanšu resursu izmantošanu tās ietvaros noteikto prioritāšu īstenošanā.

Stratēģijai nav paredzēts papildus finansējums, bet 2007. – 2013. gadā Baltijas jūras reģions dažādu ES programmu un finansējuma instrumentu ietvaros saņem nozīmīgu atbalstu. Stratēģija paver iespēju labāk koordinēt un izmantot Baltijas jūras reģionā pieejamo ES, kā arī reģionālo, nacionālo un starptautisko finanšu institūciju atbalstu kopīgu sadarbības projektu īstenošanai.

Projektu pieteicējiem no Latvijas ir pieejams atbalsts ne tikai ES struktūrfondu 1.mērķa "Konverģence" un Kohēzijas fonda ietvaros, bet arī vairākās ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmās un citu Eiropas Kopienas iniciatīvu un programmu finansējums. Piemēram, 7. Ietvara programma, Eiropas Kopienas Finanšu instruments videi LIFE+ un Konkurētspējas un inovāciju programma. Interesi iesaistīties Stratēģijas īstenošanā ir parādījušas arī starptautiskās finanšu institūcijas – Eiropas Investīciju banka, Ziemeļu Investīciju banka.

Papildus informācija