ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam

Notikumi

Seminārs Ārlietu ministrijā par ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanu un finansējumu

2010.gada 9.jūnijā Rīgā notika Ārlietu ministrijas un INTERACT punkta Turku kopīgi organizēts seminārs par ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanu. Tā mērķis bija informēt Latvijas nozaru ekspertus, uzņēmējus, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus par iespējām attīstīt Stratēģijai atbilstošus reģionālās sadarbības projektus, īpaši pievēršoties finansējuma piesaistei.

Dalībniekiem seminārā tika sniegts ieskats par Stratēģijas Rīcības plāna īstenošanas koordinēšanu Latvijā, Eiropas Komisijas redzējumu par Stratēģijas īstenošanu un tehniskās palīdzības pieejamību, kā arī par iespējamo Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas atbalstu. INTERACT punkta Turku eksperti informēja par dažādiem pieejamiem ES finanšu resursiem projektu īstenošanai Stratēģijas ietvaros.

Semināra ietvaros notika divas paralēlas sesijas atbilstoši Stratēģijā noteiktajiem sadarbības mērķiem: - Vides ilgtspējība un drošība reģionā; - Reģiona labklājība, pieejamība un pievilcība. Semināra dalībnieki arī varēja iepazīties ar jau uzsākto reģionālās sadarbības projektu piemēriem un diskutēt par dažādiem risinājumiem ES un cita finansējuma piesaistei.

Plašāka informācija

• Informācija par ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam īstenošanai pieejamiem finansējuma avotiem (INTERACT punkts Turku);
• INTERACT punkta Turku prezentācija "Finanšu iespējas Stratēģijas īstenošanai: dažādi risinājumi";
• Eiropas Investīciju bankas (EIB) prezentācija "EIB finansējums Baltijas jūras reģionā";
• Ziemeļu Investīciju bankas (NIB) prezentācija "Konkurētspējas veicināšana un vide";
• Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Pārrobežu sadarbības (ENPI CBC) programmas prezentācija "Igaunijas – Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma".  

2010.gada 23.-24.septembrī notiks 11.Baltijas Ekonomikas forums "Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģija reģiona konkurētspējai"

2010.gada 23.-24.septembrī Rīgā notiks 11.Baltijas Ekonomikas forums "Eiropas Savienības Baltijas jūras stratēģija reģiona konkurētspējai".

Foruma sesiju tēmas:

• Baltijas mācības, pārvarot globālo ekonomisko un finanšu krīzi un turpmākie izaicinājumi. ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam loma reģiona konkurētspējas celšanai;
• ES Vienotā tirgus funkcionēšana Baltijas jūras reģionā;
• Baltijas jūras reģiona pieejamība – transporta infrastruktūra;
• zināšanu sabiedrība, inovācijas;
• finanšu resursu pieejamība.

BEF ietvaros tiek plānota Baltijas valstu premjerministru apaļā galda diskusija ar Eiropas Komisijas augsta līmeņa pārstāvju dalību.

Plašāka informācija un reģistrācija dalībai

2010.gada 14.-15.oktobrī Tallinā - pirmais Stratēģijas ieinteresēto pušu Ikgadējais forums.

Dalībnieku reģistrācija atvērta no 15.jūlija līdz 1.oktobrim.

Plašāka informācija  

 

Pārrobežu sadarbības programmas Baltijas jūras reģionā 2007. – 2013.g. Avots – NORDREGIO (Palielilināt karti)

 

Pamatinformācija

2009. gada 29. – 30. oktobrī Eiropadomē Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji pieņēma ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam (turpmāk – Stratēģija) un aicināja ieinteresētos partnerus iesaistīties tās īstenošanā. 

Balstoties uz 2006.gada 16.novembra Eiropas Parlamenta rezolūciju, 2007.gada 14.decembrī Eiropadome aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt Stratēģiju Baltijas jūras reģionam līdz 2009.gada jūnijam.

2009.gada 10.jūnijā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu par ES Stratēģiju Baltijas jūras reģionam ar Rīcības plānu tās īstenošanai.

Stratēģija ir pirmā ES iekšējā stratēģija Eiropas makroreģionam, kuras pamatā ir inovatīva un integrēta ilgtermiņa pieeja ES politiku īstenošanai Baltijas jūras reģionā.

Stratēģijai ir izvirzīti četri uzdevumi:

1. Veicināt vides ilgtspēju reģionā.
2. Kāpināt Baltijas jūras reģiona ekonomisko izaugsmi un labklājību.
3. Sekmēt Baltijas jūras reģiona pieejamību un pievilcību.
4. Vairot Baltijas jūras reģiona drošību.

Atbilstoši šiem uzdevumiem Stratēģijas Rīcības plānā ir iekļautas 15 prioritātes, kuru ietvaros ir plānots īstenot ap 80 sadarbības projektu.

Lai arī Stratēģija ir ES un tās dalībvalstīm adresēta iekšējā stratēģija, tomēr tās ģeogrāfiskais pārklājums nav stingri definēts. Stratēģijas Rīcības plānā iekļauto darbību un projektu īstenošanā ES ir ieinteresēta attīstīt sekmīgu sadarbību ar trešajām valstīm reģionā. Ziemeļu dimensija uzskatāma par vienu no ietvariem sadarbībai ar šīm valstīm.

Kā tiks īstenota un pārskatīta Stratēģija un tās Rīcības plāns?

Pēc Stratēģijas pieņemšanas 2009.gada oktobra Eiropadomē tiek uzsākta tās īstenošana. Eiropas Komisija ir aicināta uzņemties vadošu lomu Stratēģijas īstenošanas koordinēšanā un izveidot Augsta līmeņa grupu, kurā pārstāvētas ES dalībvalstis. Eiropas Komisijā darbu pie Stratēģijas un tās Rīcības plāna īstenošanas koordinē Reģionālās politikas ģenerāldirektorāts (DG REGIO).

Stratēģijas īstenošanā būtiska ir sekmīga sadarbība starp Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā. Katras Rīcības plānā noteiktās sadarbības prioritātes koordinēšanu ir uzņēmusies viena vai vairākas reģiona Eiropas Savienības dalībvalstis. Izņēmums ir sadarbība veselības jomā, kuru koordinē Ziemeļu dimensijas Sabiedrības veselības un sociālās labklājības partnerības ietvaros.

Katru no apmēram 80 sadarbības projektiem koordinē vadošais partneris – ES dalībvalsts, reģionālā sadarbības organizācija, uzņēmēju asociācijas, nevalstiskās organizācijas.

Stratēģija un tās Rīcības plāns tiks regulāri pārskatīti. Stratēģijas Rīcības plānu ir plānots pārskatīt reizi gadā, tajā iekļaujot jaunus projektus. ES Padome ir aicinājusi EK sniegt ziņojumu par Stratēģijas īstenošanu ne vēlāk kā 2011.gada jūnijā.

Finansējums

Stratēģijai nav paredzēts papildus finansējums līdz 2013.gadam. Vienlaikus 2007. – 2013.g. Baltijas jūras reģions dažādu ES programmu un finansējuma instrumentu ietvaros saņem nozīmīgu ES atbalstu. Tā, piemēram, ES Kohēzijas politikas ietvaros Baltijas jūras reģions saņem ap 50 miljardu eiro. ES Kopējā zivsaimniecības politika nepastarpināti sniedz vēl 1, 25 miljardus eiro.

Stratēģija paver iespēju labāk koordinēt un izmantot šo Baltijas jūras reģionā pieejamo ES, kā arī reģionālo, nacionālo un starptautisko finanšu institūciju atbalstu kopīgu sadarbības projektu īstenošanai.

Projektu pieteicējiem no Latvijas ir pieejams atbalsts ne tikai ES struktūrfondu 1.mērķa "Konverģence" un Kohēzijas fonda ietvaros, bet arī vairākās ES struktūrfondu 3.mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmās:

• Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programma,
• Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma,
• Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programma,
• Centrālā Baltijas jūras reģiona pārrobežu sadarbības programma INTERREG IVA.

Papildus tam, sadarbības projektiem reģionā ir pieejams dažādu citu Eiropas Kopienas iniciatīvu un programmu atbalsts. Piemēram, 7.Ietvara programma, Eiropas Kopienas Finanšu instruments videi LIFE+, Konkurētspējas un inovāciju programma, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta ietvaros. (Skatīt plašāk)

Interesi iesaistīties Stratēģijas īstenošanā ir parādījušas arī starptautiskās finanšu institūcijas – Eiropas Investīciju banka, Ziemeļu Investīciju banka. (Skatīt plašāk)

Kā Latvija iesaistījās Stratēģijas izstrādāšanā?

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam ir viena no tām Eiropas Savienības iniciatīvām, kuru izstrādāšanā Latvija ir iesaistījusies kopš idejas rašanās brīža.

Vairāki no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti 2004. – 2007.g. darbojās neformālajā Baltijas grupā (Informal "Baltic Europe" Intergroup), kura Eiropas Parlamentā virzīja priekšlikumu izstrādāt stratēģiju Baltijas jūras reģionam.

2008.gada 12.maijā Rīgā pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas iniciatīvas Baltijas jūras valstu darba devēju organizācijas vienojās par kopīgām rekomendācijām Baltijas jūras reģiona attīstībai.

No 2008.gada maija līdz 2009.gada jūnijam Ārlietu ministrijas vadībā tika organizētas plašas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm – sociālajiem partneriem, uzņēmējiem, nozaru asociācijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām – par Latvijas prioritātēm un interesēm topošajā ES Stratēģijā.

Latvijas viedoklis

Apmēram gadu pirms Eiropas Komisija nāca klajā ar pirmo Stratēģijas projektu - 2008.gada 14.jūlijā Latvijas Republikas Ministru kabinets apstiprināja sākotnējo nacionālo pozīciju par Stratēģiju, kurā, apkopojot un izvērtējot nozaru ministriju un ieinteresēto pušu izteiktos viedokļus konsultāciju procesā, tika noteiktas Latvijai prioritārās jomas – 1) enerģētika, 2) konkurētspēja, 3) izglītība, pētniecība, kultūra, 4) vide, 5) sabiedrības drošība.

Lai sniegtu ieguldījumu Stratēģijas Rīcības plāna izstrādāšanā, 2008.gada 22.decembrī Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā tika noteikti tie reģionālie sadarbības projekti, kurus Latvija virza un atbalsta iekļaušanai šajā plānā.

Izvērtējot Eiropas Komisijas priekšlikumu par Stratēģiju un Rīcības plānu, 2009.gada 18.augustā Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju, kurā atspoguļots Latvijas viedoklis par Stratēģijas un tās Rīcības plāna īstenošanu un pārvaldību, kā arī noteikta kārtība Stratēģijas īstenošanas koordinēšanai Latvijā.

Latvija ir atbalstījusi ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam izstrādi, lai sekmētu Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību un konkurētspēju. Latvijas skatījumā attīstīts Baltijas jūras reģions sniegs ieguldījumu kopējās ES konkurētspējas palielināšanā un Lisabonas mērķu īstenošanā. Latvijas īpašas intereses Stratēģijas īstenošanā ir celt Baltijas jūras reģiona austrumu krasta konkurētspēju.

Starp Latvijai būtiskiem reģionālās nozīmes sadarbības virzieniem ir izvirzīts Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns un tā īstenošana, transeiropas transporta tīkla un tā savienojumu ar ES kaimiņvalstīm koordinēta attīstība, loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana un ES ārējās robežas caurlaides spējas nodrošināšana, kopīga Baltijas jūras reģiona izglītības un pētniecības lauka attīstība, pārrobežu sadarbība vides piesārņojuma novērtēšanā un novēršanā.

Ņemot vērā, ka Stratēģijas pamatā ir integrēta pieeja ES politiku īstenošanā Baltijas jūras reģionā, Latvijas uzsver Eiropas Komisijas centrālo lomu Stratēģijas un tās Rīcības plāna īstenošanas stratēģiskajā koordinēšanā.

Stratēģijai ir jābūt vērstai uz rezultātiem. Svarīgi ir Stratēģijas ietvaros ne tikai definēt sadarbības mērķus un prioritātes, bet arī nodrošināt Stratēģijas un tās Rīcības plāna īstenošanu. Stratēģija var kalpot par efektīvu ES politiku īstenošanas instrumentu Baltijas jūras reģionā, lai veicinātu koordinētu ES un citu reģionā pieejamo finanšu resursu izmantošanu Stratēģijas ietvaros noteikto prioritāšu īstenošanā.

Kā Latvija ir iesaistījusies Stratēģijas īstenošanā?

Lai koordinētu nozaru ministriju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju sadarbību Stratēģijas Rīcības plāna īstenošanā Latvijā, 2009.gada 18.augustā ar Ministru kabineta rīkojumu ir izveidota darba grupa. Tajā ir pārstāvētas visas nozaru ministrijas, kā arī sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija. Darba grupu vada Ārlietu ministrijas ES direkcijas vadītāja- vēstniece Ilze Juhansone.

Latvijas iesaisti Stratēģijas īstenošanā nacionālā līmenī koordinē Ārlietu ministrija.

Ņemot vērā, ka Latvijas valdība ir definējusi enerģētiku kā nozīmīgāko sadarbības prioritāti Stratēģijas ietvaros, Latvija kopā ar Dāniju ir uzņēmusies sadarbības koordinēšanu enerģētikas prioritātē Baltijas jūras reģiona līmenī Stratēģijas ietvaros.

Katrā Rīcības plāna prioritātes jomā viena no nozares ministrijām vai iestādēm nodrošina Latvijas interešu apzināšanu nacionālā līmenī un to pārstāvību ES līmenī. Skat. plašāku informāciju par Stratēģijas mērķiem.

Trīs soļi, lai praktiski iesaistītos Stratēģijas Rīcības plāna īstenošanā

1. Iepazīšanās ar Stratēģijas Rīcības plānu, kas sniedz visplašāko pārskatu par uzsākto un plānoto sadarbību reģionā, atbilstoši 15 prioritārajām jomām.
2. Sazināšanās ar Stratēģijas nacionālo koordinatoru (bjs@mfa.gov.lv) vai kontaktpersonu Latvijā, kas koordinē interesējošo sadarbības prioritāti Latvijā Skat. plašāku informāciju par Stratēģijas uzdevumiem.
3. Sazināšanās ar Stratēģijas prioritātes koordinatoru un potenciālajiem sadarbības partneriem reģionā.

Papildus informācija