Baltijas valstu sadarbība

Izdrukas versija
Nosūtīt šo saiti

Baltijas valstu sadarbība ir daudzpusīga un racionāla. Tā pamatojas uz trīs valstu kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikas un drošības politikas jomās: drošības un labklājības sekmēšana, ekonomiskās attīstības veicināšana, darbība ES un NATO. Intensīva ir Baltijas valstu sadarbība enerģētikas, vides aizsardzības un transporta infrastruktūras projektos.

Baltijas valstis pēdējo 15 gadu laikā ir uzkrājušas vērtīgu reformu īstenošanas pieredzi, ar kuru tagad iepazīstina citas demokrātiski orientētas valstis, kā arī kopīgi ar Baltijas jūras reģiona valstīm un institūcijām īsteno dažādus projektus ES Kaimiņu politikas ietvaros.

Baltijas valstu sadarbības ietvaros tiek uzturēts aktīvs politiskais dialogs prezidentu, parlamentu priekšsēdētāju, valdību vadītāju, kā arī ārlietu ministru līmenī. Lielu ieguldījumu Baltijas valstu ārpolitikas saskaņošanā un praktiskās sadarbības sekmēšanā sniedz Baltijas Asambleja un Baltijas Ministru Padome.

Baltijas Asambleja

Baltijas Asambleja (BA) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija. Tā izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Baltijas Asamblejas sesijas notiek reizi gadā. BA ir tiesīga izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei, bet citām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām - aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā. Laikā starp sesijām BA Prezidijs var pieņemt lēmumus par aktuāliem jautājumiem.

Baltijas Asamblejā darbojas piecas pastāvīgās komitejas:

Ekonomikas, komunikāciju un informātikas komiteja,
Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja,
Vides aizsardzības un enerģētikas komiteja,
Tieslietu un drošības komiteja,
Sociālo lietu komiteja.

Sākot ar 2003. gadu Baltijas Asamblejas prezidentūra tika harmonizēta ar Baltijas Ministru Padomi un tika ieviesta viena gada prezidentūra. 2010. gadā Baltijas Asamblejas prezidējošās valsts pienākumus pilda Latvija

Baltijas Asamblejas mājas lapa: http://www.baltasam.org

Baltijas Ministru padome

Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994. gada 13. jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās (Ministru padome), kas notiek vismaz vienreiz gadā.

Latvijas prezidentūra Baltijas Ministru padomē 2010

BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaras līmenī. Tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp šīm valdībām un Baltijas Asambleju. BMP pieņem lēmumus par Baltijas Asamblejas ieteikumu izpildi, veicina plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību. BMP ir lēmējtiesības tikai visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā. Tās lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa.

Lai nodrošinātu BMP mērķtiecīgāku darbību nozaru ministriju līmenī, 1994. gadā tika izveidotas Vecāko amatpersonu komitejas. Līdz 2004. gadam BMP ietvaros darbojās 18 komitejas. Sākot ar 2005. gadu to skaits ir samazināts līdz piecām: aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, transporta un sakaru, kā arī vides komiteja.

BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada. 2010. gadā BMP prezidējošā valsts ir Latvija.

Dokumenti

Latvijas 2010. gada prezidentūras BMP prioritātes
BMP premjerministru neformālā tikšanā 2010. g. 21.-22. janvārī, Mežotnē. Priekšsēdētāja kopsavilkums (angļu val.)

Aktualitātes

Baltijas valstu ārlietu ministri apsver iespēju aicināt K.Eštoni jautājumu par Kirgizstānu iekļaut nākamajā ES ārlietu ministru sanāksmē [09.04.2010]
Baltijas valstu premjerministri vienojās par ciešāku sadarbību Baltijas reģiona konkurētspējas stiprināšanā
Valsts kanceleja, [22.01.2010]
Ministru prezidents tikās ar Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā pārstāvjiem
Valsts kanceleja, [20.01.2010]
Ārlietu ministra Māra Riekstiņa runa 15.Baltijas Padomes sanāksmē Viļņā, Lietuvā, 2009.gada 27.novembrī [27.11.2009]

2009. gada BMP Ministru padomes secinājumi (angļu valodā)

Premjerministru padome

Premjerministru padome ir BMP augstākā institūcija. Padomes tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā. Premjerministru padome pieņem galvenos dokumentus Baltijas valstu sadarbības prioritārajās jomās.

Sadarbības padome

BMP Sadarbības padomes sastāvā ir Baltijas valstu ārlietu ministri. Padomes pienākums ir Baltijas valstu sadarbības vispārēja koordinācija. Tās tikšanās notiek vismaz vienu reizi gadā.

Sadarbības Padomes un Baltijas Asamblejas kopīgajā sanāksmē – Baltijas Padomē Sadarbības padomes priekšsēdētājs (prezidējošās valsts ārlietu minsitrs) sniedz atskaiti par gada laikā paveikto. Baltijas Padomes laikā tiek arī apstiprinātas Baltijas sadarbības prioritātes, kā arī BMP rīcības plāns nākamajam gadam. Sadarbības padome pieņem lēmumus attiecībā uz Baltijas Asamblejas pieņemtajām rezolūcijām.

Vecāko amatpersonu komitejas

Vecāko amatpersonu komitejas (VAK) ir BMP ietvaros strādājošas struktūrvienības sadarbībai konkrētās nozarēs. Kopš 2005. gada darbojas piecas pastāvīgās BMP komitejas - aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, transporta, kā arī vides komiteja. VAK sastāvā ietilpst viena attiecīgās nozares ministrijas amatpersona no katras valsts un eksperti.

VAK īsteno Premjerministru padomes un Sadarbības padomes pieņemtos lēmumus un izpilda citus pienākumus, ko tai uzdevusi Premjerministru padome, Sadarbības padome vai citi ministri. VAK savas nozares ietvaros iesniedz priekšlikumus par prioritātēm Baltijas valstu sadarbībā un par BMP ikgadējo darba plānu, kā arī sagatavo ziņojumu par savu darbu iepriekšējā gadā un iesniedz to apspriešanai Sadarbības padomē.

Īpašu uzdevumu veikšanai jomās, ko neaptver Vecāko amatpersonu komitejas, var nodibināt Īpašu uzdevumu grupas (Task Force). Tās dibina Premjerministru padome pēc savas iniciatīvas vai pēc citu ministru ieteikuma, saskaņojot to ar Sadarbības padomi. Premjerministru padome izvirza konkrētu uzdevumu, kas īpašu uzdevumu grupai ir jāveic noteiktā laika periodā. 2005. gadā tika izveidota Īpašu uzdevumu grupa Baltijas valstu darbības koordinācijai pievienošanās Šengenas līgumam procesā.

BMP pamatdokumenti:

Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbība

Baltijas Asambleja (BA) un Baltijas Ministru padome (BMP) ir vienojušās par ciešāku un efektīvāku sadarbību. Šim mērķim 2003. gadā tika grozīts trīspusējais līgums par valdību un parlamentu sadarbību, bet 2004. gadā - protokols par sadarbību, kas nosaka konkrētos sadarbības mehānismus. Tā rezultātā tika izveidota Baltijas Padome (ikgadēja BA un BMP tikšanās) un Sadarbības Padome (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru tikšanās, kas notiek Baltijas Padomes ietvaros).

Saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības dokumentiem, BMP un BA sadarbība notiek visos līmeņos - ikgadējās Baltijas Padomes laikā tiek rīkota BA Prezidija un BMP Sadarbības Padomes tikšanās, savukārt BMP vecāko amatpersonu komiteju pārstāvji ir aicināti piedalīties BA komiteju sēdēs un tematiskajās konferencēs. Notiek regulāra sadarbība starp BMP un BA sekretariātiem.

Baltijas Ministru padomei un Baltijas Asamblejai notiek ikgadēja kopīga sesija ar nosaukumu Baltijas padome. Tās ietvaros notiek:

Baltijas Asamblejas sesija;
Baltijas Asamblejas prezidija un BMP Sadarbības padomes tikšanās;
BMP Sadarbības padomes sanāksme;
Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojuma sniegšana Baltijas Asamblejas sesijā par sadarbību starp Baltijas valstīm iepriekšējā gadā, darbību saistībā ar Baltijas Asamblejas lēmumu izpildi attiecīgajā gadā un tālākās sadarbības plāniem.

Baltijas padomē tiek apstiprinātas Baltijas sadarbības prioritātes un rīcības plāns nākamajam gadam, kā arī uzklausīts BMP Sadarbības padomes priekšsēdētāja ziņojums par gada laikā paveikto.

Baltijas Padomes 2009. gada kopīgais paziņojums (angļu valodā)

Sadarbība starp BMP un Baltijas Asambleju notiek arī komiteju un sekretariātu līmenī.