Sadarbība Baltijas jūras reģionā |
|
||||
Padziļinoties globālajiem politiskās un ekonomiskās integrācijas procesiem, reģionālās sadarbības nozīme kļūst arvien būtiskāka. Baltijas jūras reģions ir kļuvis par vienu no dinamiskākajiem reģioniem Eiropā ar lielu ekonomisko un politisko potenciālu, kura stratēģiskā nozīme ir pieaugusi līdz ar ES un NATO paplašināšanos. Kopš 90. gadu sākuma Latvija aktīvi piedalās reģionālās sadarbības veidošanā un stiprināšanā, gan izmantojot dažādu reģionālo institūciju un organizāciju, kā piemēram, Baltijas jūras valstu padomes, Baltijas attīstības foruma u.c., piedāvātās sadarbības iespējas un piedaloties vairāku reģionālo programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanā, kā piemēram, Ziemeļu dimensijā, ES Kaimiņu politikā, e-PINE u.c., gan pilnveidojot divpusējās attiecības ar katru no Baltijas jūras reģiona valstīm, gan attīstot trīspusējo Baltijas valstu sadarbību, kā arī īpašu uzmanību veltot attiecībām starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Par pamatu ņemot Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru padomes darbības modeļus, 90. gadu sākumā Baltijas valstis izveidoja savas sadarbības koordinēšanas institūcijas - Baltijas Asambleju un Baltijas Ministru Padomi. Baltijas jūras reģionam raksturīgs daudzpusējo institūciju un sadarbības formātu blīvums. Latvija ir īpaši ieinteresēta Baltijas jūras Austrumu krasta konkurētspējas palielināšanā un līdzsvarotas attīstības nodrošināšanā, ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšanā, kā arī integrētas infrastruktūras izveidē reģionā. 2009.gada 30.oktobra Eiropadomē pieņemtā ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam rada priekšnoteikumus mērķtiecīgākai ES iesaistei Baltijas jūras reģiona vides ilgtspējības, labklājības, pieejamības un pievilcības, kā arī drošības sekmēšanā. Sadarbība starp Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm uzskatāma par nozīmīgu instrumentu ES kopīgo politiku veidošanā. Viedokļu apmaiņu un nostāju saskaņošanu aktuālos ES un ārpolitiskos jautājumos sekmē izveidotie neformālie konsultāciju mehānismi: Baltijas valstis un Ziemeļvalstis (NB6); Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Polija un Vācija (NB6+2), Baltijas valstis un Vācija (3+1) u.c. Konsultācijas palīdz precizēt reģiona valstu intereses aktuālajos ES jautājumos, savukārt to neformālais raksturs nodrošina atklātu viedokļu apmaiņu. Latvija ir ieinteresēta turpināt piedalīties šajās konsultācijās gan valdību vadītāju, gan ārlietu ministru, gan ekspertu līmenī. Plašāk:
Noderīgas mājas lapas: Igaunijas Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.vm.ee Lietuvas Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.urm.lt Zviedrijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.sweden.gov.se Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrija mājas lapa: http://www.dep.no/ud/ Dānijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.um.dk Somijas Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://formin.finland.fi Somijas prezidentūras ES mājas lapa: http://www.eu2006.fi/ Baltijas Attīstības foruma mājas lapa: http://www.bdforum.org Baltijas Jūras valstu padomes mājas lapa: http://www.cbss.st | |||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
