|
Padziļinoties globālajiem politiskās un ekonomiskās integrācijas procesiem, reģionālās sadarbības nozīme kļūst arvien būtiskāka. Baltijas jūras reģions ir kļuvis par vienu no dinamiskākajiem reģioniem Eiropā ar lielu ekonomisko un politisko potenciālu, kura stratēģiskā nozīme ir pieaugusi līdz ar ES un NATO paplašināšanos.
Kopš 90. gadu sākuma Latvija aktīvi piedalās reģionālās sadarbības veidošanā un stiprināšanā, gan izmantojot dažādu reģionālo institūciju un organizāciju, kā piemēram, Baltijas jūras valstu padomes, Baltijas attīstības foruma u.c., piedāvātās sadarbības iespējas un piedaloties vairāku reģionālo programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanā, kā piemēram, ES Ziemeļu dimensijā, ES Kaimiņu politikā, e-PINE u.c., gan pilnveidojot divpusējās attiecības ar katru no Baltijas jūras reģiona valstīm, gan attīstot trīspusējo Baltijas valstu sadarbību, kā arī īpašu uzmanību veltot attiecībām starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Par pamatu ņemot Ziemeļu Padomes un Ziemeļu Ministru padomes darbības modeļus, 90. gadu sākumā Baltijas valstis izveidoja savas sadarbības koordinēšanas institūcijas - Baltijas Asambleju un Baltijas Ministru Padomi.
Baltijas jūras reģionam raksturīgs daudzpusējo institūciju un sadarbības formātu blīvums. Daudzi no tiem šobrīd pārformulē savas darbības prioritātes, pielāgojoties jaunajai situācijai, kas izveidojusies pēc ES un NATO paplašināšanās. Turpinās diskusija par reģiona sadarbības optimālo saturisko un formālo raksturu, kā arī tās vietu ES un globālajā kontekstā. Šajā situācijā Latvijai ir svarīgi koncentrēties uz reģionam prioritārām sadarbības jomām un plānot mērķtiecīgu reģionālās sadarbības mehānismu izmantošanu. Jo īpaši aktuāli tas ir patlaban. 2007. gadā Latvija prezidē Baltijas Asamblejā un Baltijas Ministru padomē, kā arī gatavojas prezidentūrai Baltijas Jūras valstu padomē sākot ar šī gada 1. jūliju.
Sadarbība starp Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm uzskatāma par nozīmīgu instrumentu ES kopīgo politiku veidošanā. Viedokļu apmaiņu un nostāju saskaņošanu aktuālos ES un ārpolitiskos jautājumos sekmē izveidotie neformālie konsultāciju mehānismi: Baltijas valstis un Ziemeļvalstis (NB6); Baltijas valstis, Ziemeļvalstis, Polija un Vācija (NB6+2), Baltijas valstis un Vācija (3+1) u.c. Konsultācijas palīdz precizēt reģiona valstu intereses aktuālajos ES jautājumos, savukārt to neformālais raksturs nodrošina atklātu viedokļu apmaiņu. Latvija ir ieinteresēta turpināt piedalīties šajās konsultācijās gan valdību vadītāju, gan ārlietu ministru, gan ekspertu līmenī.
Baltijas valstu sadarbība
Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība
ES Ziemeļu Dimensija
INTERREG
Rail Baltica un Via Baltica projekti
Noderīgas mājas lapas:
Igaunijas Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.vm.ee
Lietuvas Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.urm.lt
Zviedrijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.sweden.gov.se
Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrija mājas lapa: http://www.dep.no/ud/
Dānijas Karalistes Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://www.um.dk
Somijas Ārlietu ministrijas mājas lapa: http://formin.finland.fi
Somijas prezidentūras ES mājas lapa: http://www.eu2006.fi/
Baltijas Attīstības foruma mājas lapa: http://www.bdforum.org
Baltijas Jūras valstu padomes mājas lapa: http://www.cbss.st
|
