2006. gada 6. novembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Ārlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Latvijas dalība ES - pamatprincipi, mērķis, prioritātes un darbība 2007.-2013.". Ziņojuma mērķis ir definēt Latvijas darbības prioritātes ES un sekmēt piedāvāto iespēju pilnvērtīgu izmantošanu. Latvijas dalības mērķis ES un prioritātes izriet no gūtajām atziņām pēc konsultācijām ar sabiedrību. Diskusijas ar iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām dokumenta sagatavošanas laikā parādīja, ka Latvijas sabiedrība par vissvarīgāko Latvijas dalības ES mērķi šobrīd atzīst iedzīvotāju labklājības celšanu.

Latvijas politikas prioritātes ES definētas vērā ņemot iedzīvotāju viedokļus un nacionālā līmenī nospraustās galvenās darbības jomas (t.sk. NAP):

• cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana;
• uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana;
• infrastruktūras uzlabošana;
• lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstība;
• drošības, tiesiskuma un demokrātijas nostiprināšana;
• nacionālās identitātes stiprināšana un Latvijas kultūras vērtību saglabāšana un attīstīšana;
• ilgtspējīgas attīstības sekmēšana.

Ziņojumā noformulēti Latvijai veicamie uzdevumi Eiropas Savienības ietvaros, lai sekmētu nacionālā līmenī definēto prioritāšu īstenošanu. Dokumentā sniegts skaidrojums par Latvijai pieejamiem un izmantojamiem ES instrumentiem attiecīgajā jomā. Tas sniedz pārskatu par kompetenču sadalījumu, t.i., izskaidro, kuri jautājumi galvenokārt risināmi nacionālā līmenī un, kuri savukārt ES ietvaros. Izstrādātais dokuments paredzēts kā vadlīnijas visiem ar ES jautājumiem strādājošiem ekspertiem. Tas būs noderīgs informācijas avots arī katram Latvijas iedzīvotājam.

Informatīvajā ziņojumā ir sniegti vairāki jauni uzstādījumi, par kuriem sabiedrībā ir jāuztur pastāvīga diskusija: piemēram, vai Latvijai ir jāatbalsta brīva darbaspēka kustība, ņemot vērā pašreizējo iedzīvotāju izceļošanas negatīvo tendenci; vai ir lietderīgi saglabāt ES tiešo maksājumu kārtību lauksaimniekiem, vai arī tomēr tuvākā nākotnē nepieciešams reformēt Kopējo lauksaimniecības politiku, kur galvenais akcents tiks likts uz atbalstu lauku attīstības pasākumiem; vai ir nepieciešama turpmāka ES paplašināšanās; vai vēlamies nodokļu harmonizāciju ES ietvaros u.c. 

Ziņojuma sagatavošanas laikā (2005.-2006.g.) Ārlietu ministrija ir veikusi plašu konsultāciju procesu ar iedzīvotājiem, nevalstiskām organizācijām, sociāliem partneriem, nozaru ministrijām un ES jautājumu ekspertiem. 2005.g. vasarā/rudenī notika diskusijas un konsultācijas ar Latvijas reģionu un dažādu interešu grupu pārstāvjiem (fokusa grupas - Valmierā, Jēkabpilī, Talsos, Jelgavā, Gulbenē, Rīgā, Daugavpilī; apaļā galda diskusijas - Kuldīgā, Madonā, Cēsīs, Rēzeknē, Bauskā). 3359 Latvijas iedzīvotāji piedalījās ministrijas rīkotajā aptaujā "Latvija Eiropas Savienībā - mērķi, prioritātes un rīcība". Aptaujas rezultāti parādīja, ka 82% aptaujātie iedzīvotāji par vissvarīgāko Latvijas dalības ES mērķi atzina Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājības celšanu. 51% no visiem aptaujas dalībniekiem minēja izglītības un zinātnes attīstības sekmēšanu kā Latvijas prioritāru darbības virzienu ES. Lai Latvija varētu pilnvērtīgi izmantot visas dalības ES sniegtās iespējas, aptaujas dalībnieki atzina par nepieciešamu pievērst lielāku uzmanību sabiedrības informēšanai par ES un ierēdņu, politiķu, NVO darbinieku profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai.

2006.g. martā/aprīlī tika īstenotas konsultācijas ar nozaru ministrijām. 2006. gada aprīļa vidū tika uzsākts ziņojuma sabiedriskās apspriešanas process, kura ietvaros ĀM kopīgi ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību organizējusi vairākas reģionālās diskusijas - Rēzeknē (12.04.), Talsos (19.04.), Jelgavā (11.05.). Atsevišķa diskusija tika organizēta ar NVO un sociāliem partneriem Rīgā (21.04.). 03.05. dokumenta projekts tika prezentēts Ekspertu konsultatīvai darba grupai. Sabiedriskās apspriešanas pasākumus noslēdza diskusija Valmierā (30.05.).

Ziņojumam nav paredzēts kļūt par "statistiku" dokumentu, jo tajā sniegtie uzstādījumi nepieciešamības gadījumā laika gaitā tiks precizēti. Ārlietu ministrija ir paredzējusi organizēt informatīvā ziņojuma īstenošanas izvērtēšanas pasākumus (diskusijas/konferences) reizi 1-2 gados, aicinot iesaistīties pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, sociālos partnerus, ekspertus, politiķus un valsts pārvaldes ierēdņus. Dokumenta izvērtēšanas pasākumi veidotu pamatu regulārām diskusijām sabiedrībā par Latvijas darbību ES, aktuāliem ES dienaskārtības jautājumiem, t.sk. ES nākotni.