Rīga

2008.gada 18.jūlijs 

SATURS

I Ievads

II Latvijai nozīmīgu Eiropas Savienības jautājumu virzība Slovēnijas prezidentūras un Francijas prezidentūras laikā

1.1. Vispārējās lietas un ārējās attiecības

1.2. Tieslietas un iekšlietas

1.3. Konkurētspēja un iekšējais tirgus

1.4. Finanses un muita

1.5. Enerģētika

1.6. Transports, sakari un telekomunikācijas

1.7. Vide

1.8. Lauksaimniecība un zivsaimniecība

1.9. Nodarbinātība, sociālā politika un veselības aizsardzība

1.10. Izglītība un jaunatne

1.11. Kultūra un audiovizuālie pakalpojumi

Izvērsta informācija par Latvijas iestāžu paveikto Slovēnijas prezidentūras laikā un nepieciešamo rīcību Francijas prezidentūras laikā (word.doc formāts)

Ievads

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 185.⁵ pantu reizi pusgadā Ministru prezidents vai cits viņa pilnvarots Ministru kabineta loceklis ziņo Saeimai par valdības paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības (turpmāk - ES) jautājumos. Šī uzdevuma izpildei Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par nozaru politiku virzību Slovēnijas prezidentūrā un plānoto attīstību Francijas prezidentūras laikā.

Kopējo ES darba kārtību nosaka Eiropas Komisijas un ES Padomes prezidentūras centieni rast risinājumus, reaģējot uz globāla mēroga izaicinājumiem - klimata pārmaiņas, augošās fosilo energoresursu cenas, pārtikas krīze, nepieciešamība stiprināt ES konkurētspēju iepretim strauji augošajām ekonomikām, kā arī iesaiste politisko konfliktu risināšanā gan Eiropas kaimiņu reģionos, gan visā pasaulē.

Attiecīgi tika veidota ES Padomes darba kārtība 2008.gada pirmajā pusē, kad prezidējošās valsts funkcijas ES Padomē veica pirmā no jaunām ES dalībvalstīm – Slovēnija, kas par savām prioritātēm izvirzīja enerģētiku, jauno Lisabonas stratēģijas ciklu 2008.-2010.gadam, migrācijas politiku un reģionālās sadarbības padziļināšanu Rietumbalkānu reģionā, kā arī starpkultūru dialoga veicināšanu.

2008.gada 1.jūlijā prezidējošās valsts funkcijas pārņēma Francija, kuras darbības virzieni ir iezīmēti Francijas, Čehijas un Zviedrijas kopīgajā 18 mēnešu darba programmā. Arī Francijas prezidentūra kā savas darbības prioritātes ES Padomē izvirzījusi enerģētiku un klimata pārmaiņas, imigrācijas politiku, Kopējo lauksaimniecības politiku un Eiropas aizsardzības un drošības politiku.

Saskaņā ar 2008.gada 12.februāra Ministru kabineta (turpmāk – MK) sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu par nozaru politiku virzību Portugāles prezidentūrā un plānoto attīstību Slovēnijas prezidentūras laikā (prot. Nr.9, 32.§), Latvijai Slovēnijas prezidentūras laikā prioritāri bija horizontāli, ar ES nākotni saistīti jautājumi - Lisabonas līgums un ES budžeta reforma, kā arī virkne ES nozaru politiku: enerģētika un klimats, iniciatīvas vides, nodokļu un transporta jomā, Kopējās lauksaimniecības politikas "veselības pārbaude", ES legālās migrācijas politika un jautājums par totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanu.

Slovēnijas prezidentūras laikā tika uzsāktas dalībvalstu diskusijas par Lisabonas līguma ieviešanas jautājumiem, piemēram, par ES Ārējās darbības dienesta izveidi, ES Padomes prezidentūras lomu, Eiropadomes sanāksmju sagatavošanu. ES dalībvalstīs notika Lisabonas līguma ratifikācijas process, un LR Saeima Lisabonas līgumu ratificēja 2008. gada 8. maijā. 2008. gada 12. jūnijā Īrija tautas nobalsošanā noraidīja Lisabonas līgumu, kā rezultātā par Lisabonas līguma tālāko virzību tiks lemts 15.-16.oktobra Eiropadomes sanāksmē (vairāk skat. 1.1.nodaļu).

Slovēnijas prezidentūras laikā Eiropas Komisija turpināja sabiedriskās apspriešanas procesu par 2007.gada 12.septembrī publicēto diskusiju dokumentu "Budžeta reforma – pārmaiņas Eiropā". Tas noslēdzās 15.jūnijā, arī Latvijai iesniedzot savu redzējumu par gaidāmo ES budžeta reformu (vairāk skat. 1.1.nodaļu).

Slovēnijas prezidentūras laikā intensīvs darbs turpinājās pie Eiropas Komisijas priekšlikumiem pabeigt enerģētikas tirgus liberalizēšanu ES. Diskusijas Padomē izvērtās smagas, jo Latvija, līdzīgi kā virkne citu dalībvalstu, nevarēja atbalstīt sākotnējo Eiropas Komisijas priekšlikumu efektīvai enerģijas ražošanas un pārvades nodalīšanai, kas kā galveno iespēju piedāvāja pilnīgu īpašumtiesību nodalīšanu. Tādēļ Francijas un Vācijas vadībā tika izstrādāts alternatīvs priekšlikums, kas pēc sistemātiska darba ekspertu un politiskā līmenī guva Eiropas Komisijas un citu dalībvalstu atbalstu 6.jūnija Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomē, vienlaikus apstiprinot arī Latvijai nepieciešamo un vairākkārtējās konsultācijās ar Eiropas Komisiju uzrunāto derogāciju īpašumtiesību nodalīšanai gāzes tirgum.

Francijas prezidentūras laikā tiks turpināts darbs pie atlikušajiem atvērtajiem jautājumiem, lai jau 10.oktobra Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomē par Trešo enerģētikas tirgus likumdošanas paketi panāktu politisku vienošanos. Ņemot vērā dalībvalstu un Eiropas Parlamenta atšķirīgos viedokļus, Latvijai ir būtiski saglabāt šobrīd paketē iestrādātos nosacījumus (vairāk skat. 1.5.nodaļu).

Kā jau sākotnēji tika plānots, plašas un intensīvas izvērtās dalībvalstu debates par Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketi, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā š.g. 23.janvārī. Komisija paketi piedāvā kā instrumentu 2007.gadā definēto ES klimata politikas mērķu sasniegšanai – līdz 2020. gadam samazināt Kopienā siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20% salīdzinājumā ar 1990.gadu, sasniegt 20% atjaunojamo energoresursu  īpatsvaru ES enerģijas patēriņā un 10% – transporta jomā. Priekšlikumi paredz pārskatīt esošo ES Emisiju tirdzniecības sistēmu (turpmāk - ETS), noteikt dalībvalstu saistības emisiju samazināšanai ETS neaptvertajās nozarēs (piemēram, transports), konkrētus dalībvalstu mērķus atjaunojamo energoresursu izmantošanai, kā arī piedāvā pamatnosacījumus oglekļa ģeoloģiskās noglabāšanu sistēmas izveidei. Cita starpā Komisija nosaka arī Latvijas ieguldījumu, tai skaitā, paredzot 17% siltumnīcefekta gāzu emisiju palielinājumu ne-ETS sektoros un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājumu Latvijas energobilancē līdz 42% 2020.gadā.

Latvija Eiropas Komisijas izvirzītos mērķus vērtē kā ambiciozus, īpaši atjaunojamo energoresursu jomā, tādēļ būtiski ir ņemt vērā dalībvalstu atšķirīgās situācijas un līdzšinējos sasniegumus Kioto protokola saistību izpildē, kā arī ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes vajadzības. Latvijas pozīcija aktīvi un sistemātiski tika skaidrota konsultācijās ar Eiropas Komisiju un ES dalībvalstīm, kā arī ES vides un enerģētikas ministru tikšanās laikā. Turpmākais darbs noritēs š.g. 12.-13.marta Eiropadomes secinājumu ietvaros, saskaņā ar kuriem vienošanos par klimata un enerģētikas paketi dalībvalstīm jāpanāk līdz šī gada beigām. Līdz ar to Latvija turpinās aktīvi aizstāvēt savas intereses, t.sk., izstrādājot un piedāvājot savus priekšlikumus problemātisko jautājumu risināšanai (vairāk skat. 1.7. nodaļu un pielikumu).

Slovēnijas prezidentūras laikā Padomei izdevās vienoties ar Eiropas Parlamentu par Atkritumu pamatdirektīvu, lai gan Eiropas Parlaments izvirzīja ambiciozus ierosinājumus būtiski papildināt direktīvas priekšlikumu, piemēram, iekļaujot tajā arī atkritumu rašanās novēršanas pasākumus. Latvija ir apmierināta ar panākto vienošanos, jo ir paredzēta pietiekama elastība dalībvalstīm izvēlēties piemērotākos pasākumus direktīvā noteikto mērķu sasniegšanai (vairāk skat. 1.7.nodaļu).

Slovēnijas prezidentūras laikā turpinājās darbs pie Telekomunikāciju regulējuma pārskata. Līdzšinējās diskusijas ir noritējušas Latvijai izdevīgā virzienā, jo vairums dalībvalstu atbalsta Eiropas Komisijas mērķus, bet ne piedāvātos līdzekļus mērķu sasniegšanai, izveidojot jaunu Kopienas institūciju radiofrekvenču spektra pārvaldei un nododot šobrīd nacionālā līmenī realizēto funkciju Kopienai. Dalībvalstis joprojām nav atradušas kompromisu jautājumos par Eiropas Komisijas pilnvaru palielināšanu, funkcionālo sadalīšanu un citiem. Jaunu impulsu diskusijās sniegs Eiropas Parlaments, kas provizoriski sliecas Latvijai un citām dalībvalstīm labvēlīgā virzienā.

Latvijas un dažu citu dalībvalstu pretestības dēļ Slovēnijas prezidentūras laikā dalībvalstīm neizdevās panākt nopietnu virzību jautājumā par akcīzes nodokļa minimālās likmes paaugstināšanu benzīnam un dīzeļdegvielai. Latvija ekspertu un politiķu līmenī ir paudusi negatīvu nostāju par Eiropas Komisijas ieceri no 2014.gada palielināt minimālo akcīzes nodokļa likmi, ņemot vērā šī priekšlikuma iespējamo negatīvo ietekmei uz tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību. Tā 19.-20.jūnija Eiropadomes laikā Latvija vērsa ES valstu un valdību vadītāju uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt šī priekšlikuma ietekmi un atlikt jautājuma virzību līdz brīdim, kamēr visas dalībvalstis ir sasniegušas šobrīd ES spēkā esošo minimālo akcīzes nodokļa likmi. Lai gan Francijas prezidentūras plāni šajā jautājumā nav skaidri, Latvija rūpīgi sekos tā virzībai (vairāk skat. 1.4.nodaļu un pielikumu).

Turpinot jūnija Eiropadomē uzsāktās diskusijas, Francijas prezidentūra plāno aktīvu darbu jautājumā par pieaugošajām naftas cenām. Balstoties uz Eiropadomes secinājumos doto mandātu, Eiropas Komisijas jau septembrī plāno nākt klajā ar ziņojumu, kurā iekļaus konkrētus pasākumus augošo naftas cenu ietekmes mazināšanai. Diskusijas par to plānotas gan 12.-13.septembra neformālajā Ekonomikas un finanšu jautājumu ministru padomē, gan 15.-16.oktobra Eiropadomes laikā (vairāk skat. 1.4.nodaļu).

Tāpat 19.-20.jūnija ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes laikā Latvija kopā ar septiņām jaunajām dalībvalstīm iestājās par tādu ES līmenī jūtīgu jautājumu kā nevienlīdzīgi tiešie maksājumi dalībvalstu lauksaimniekiem. Lai visaugstākajā līmenī pievērstu ES dalībvalstu un Eiropas Komisijas uzmanību, Latvijas Ministru prezidents astoņu jauno ES dalībvalstu vārdā iesniedza Eiropas Komisijai un Slovēnijas prezidentūrai aicinājumu pievērst šim jautājumam nepieciešamo uzmanību un nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas (turpmāk – KLP) kontekstā domāt par vienādu konkurences nosacījumu nodrošināšanu visiem ES zemniekiem. Smagu diskusiju rezultātā Latvija panāca, ka Eiropadomes secinājumos par lauksaimniecības sektora attīstību tiek iekļauts arī godīgas konkurences nodrošināšanas aspekts, tādējādi stingri iezīmējot šo principu turpmākajās diskusijās par KLP pēc 2013.gada (vairāk skat.1.8.nodaļu un pielikumu).

Iekšlietu jomā Latvijai aktuāls jautājums ir tiesību aktu projekti legālās migrācijas jomā, kuru mērķis ir atvieglot un harmonizēt trešo valstu pilsoņu - augsti kvalificētu darbinieku - ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus ES, ieviešot īpašas uzturēšanās atļaujas. Latvija izprot un kopumā atbalsta šāda likumdošanas ietvara radīšanu, īpaši ņemot vērā Eiropas iedzīvotāju novecošanos. Latvija uzsver, ka ir nepieciešams respektēt dalībvalstu dažādās darba tirgus vajadzības un īpatnības un ka darbaspēka no trešajām valstīm uzņemšanas apjomiem ir jāpaliek dalībvalstu kompetencē.

Vienlaikus, saskaņā ar Legālās migrācijas politikas plānu, Eiropas Komisija nāks klajā ar vēl trim tiesību aktu projektiem, tai skaitā, par sezonas strādnieku ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem. Lai ES lēmumu pieņemšanas procesā eksperti spētu aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses, atbildīgajām iestādēm, izstrādājot Latvijas pozīciju, ir jāapzina tās tautsaimniecības nozares, kurās nepieciešams trešo valstu darbaspēks (īpaši sezonas strādnieki un algoti praktikanti) (vairāk skat.1.2. nodaļu un pielikumu).

Francijas prezidentūras prioritāte būs Eiropas migrācijas un patvēruma pakta apstiprināšana 15.-16.oktobra neformālajā Eiropadomē. Tas ir dalībvalstu politisko apņemšanos apkopojums vienotas ES migrācijas un patvēruma politikas īstenošanai un, iespējams, tas kalpos kā atskaites punkts jaunajai Hāgas programmai pēc 2010.gada (vairāk skat. 1.2.nodaļu).

2008.gada jūnija tika Eiropas Komisija nāca klajā ar Patvēruma politikas plānu "Patvērums – integrēta pieeja aizsardzībai ES". Kopīgas Patvēruma sistēmas izveide balstās uz vienota patvēruma statusa un kopīgas patvēruma izskatīšanas procedūras izstrādi. Darbs pie kopīgas patvēruma sistēmas izveides ir Francijas prezidentūrai prioritārs jautājums, tādēļ Latvija turpinās aktīvi pausts savas intereses ES Padomē (vairāk skat. 1.2.nodaļu un pielikumu).

Lai iepazītos ar Baltijas valstu pieredzi totalitārā režīma vēstures pētniecībā, totalitāro režīmu seku izvērtēšanu un dokumentēšanu Latvijā un sagatavotos ES līmeņa konferencei par totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanu Eiropā, š.g. 29.janvārī vizītē Rīgā ieradās Eiropas Komisijas pārstāvji. 8.aprīlī Briselē notika Eiropas Komisijas organizēta sabiedriskā apspriede par "Totalitārisma noziegumu izvērtēšanu" - pirmā ES līmeņa diskusija, kurā dažādu valstu vēsturnieki un politiķi diskutē par totalitāro režīmu noziegumiem. Konferences rezultātā dalībvalstis aicināja Eiropas Komisiju nodrošināt vienādu attieksmi pret visu totalitārisma režīmu upuriem, izsakot virkni priekšlikumu šīs vadlīnijas īstenošanai.

Latvija ir gandarīta, ka apņēmību turpināt aizsākto diskusiju dalībvalstis paudušas arī 19.-20.jūnija Eiropadomes secinājumos. Latvija uzskata, ka visu totalitāro režīmu noziegumi (gan nacisma, gan komunisma) ir jāvērtē vienādi un cer, ka turpmākās debates tuvinās dalībvalstu izpratni par Eiropas vēsturi (vairāk skat. 1.2.nodaļu un pielikumu).

Pēc pēc Zviedrijas un Francijas iniciatīvas, iesaistot ekspertus, akadēmiķus un politiķus ir uzsāktas diskusijas par 2003.gada 12.decembrī  apstiprinātās Eiropas drošības stratēģijas (turpmāk – EDS) pārskatīšanu. Saskaņā ar Francijas prezidentūras iecerēm, jauno EDS iecerēts apstiprināt jau 11.-12.decembra Eiropadomē (vairāk skat. 1.1.nodaļu un pielikumu).

Francijas prezidentūras apņemšanās panākt dalībvalstu vienošanos par Latvijai būtiskiem ES tiesību aktu projektiem paralēli ar Eiropas Komisijas gatavību nākt klajā ar jaunām starpnozaru iniciatīvām kontekstā ar 2009.gada jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām padara ES darba kārtību 2008.gada otrajā pusē īpaši dinamisku, saspringtu un ambiciozu.

Latvijas iespējas ietekmēt ES lēmumus lielā mērā ir atkarīgas no atbildīgo institūciju spējas savlaicīgi definēt, argumentēt un pārliecinoši skaidrot nacionālās intereses, kā arī piedāvāt konkrētus un ES mērogam atbilstošus risinājumus Latvijai problemātiskajos jautājumos. Jo sevišķi nozīmīgi tas ir Latvijai būtiskos jautājumos, kas nereti par tādiem kļūst izteikti atšķirīgo interešu dēļ vai tādēļ, ka nepieciešams rast līdzsvaru starp ieguvumiem un izmaksām. Līdz ar to tuvākā pusgada laikā Latvijai būs nepieciešama esošās kapacitātes mobilizācija gan ekspertu, gan politiskajā līmenī, lai ES pieņemtie lēmumi nebūtu pretrunā ar nozaru ministriju identificētajām un šajā ziņojumā iekļautajām Latvijas interesēm.

1.1.Vispārējās lietas un ārējās attiecības

Slovēnijas prezidentūra koncentrējās uz jau iesākto projektu turpināšanu, galveno uzmanību pievēršot Lisabonas līguma ratifikācijas procesam. Savukārt, Francijas prezidentūra plānojusi nākt klajā ar vairākām jaunām iniciatīvām. Viens no galvenajiem Francijas uzdevumiem būs rast risinājumu jautājumā par Lisabonas līgumu, kuru referendumā noraidīja Īrijas pilsoņi. Tāpat, ņemot vērā ES paplašināšanos un starptautiskās situācijas attīstību, Francija ir izvirzījusi par mērķi pilnveidot Eiropas drošības stratēģiju, kā arī attīstīt attiecības ar Vidusjūras kaimiņvalstīm jaunā kvalitātē.

Slovēnijas prezidentūras laikā ES dalībvalstīs aktīvi notika Lisabonas līguma ratifikācijas process. Līgumu ratificēja 19 dalībvalstu parlamenti.^[1] Balstoties uz 2007.gada decembra Eiropadomes secinājumiem, tika uzsāktas neformālas diskusijas par jautājumiem, kas saistīti ar Lisabonas līguma ieviešanu, tostarp, Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi. 2008. gada 12. jūnijā Īrija tautas nobalsošanā noraidīja Lisabonas līgumu, bet, lai Lisabonas līgums stātos spēkā, nepieciešama tā ratifikācija visās ES dalībvalstīs. Līdz ar to Lisabonas līguma jautājums atkārtoti tiks skatīts 15. oktobra Eiropadomes laikā, kad valstu un valdību vadītāji izvērtēs līguma tālākas virzības iespējas. Paralēli Francijas prezidentūras laikā ES dalībvalstīs turpinās Lisabonas līguma ratifikācijas process, kā rezultātā šobrīd jau 23 dalībvalstis ir ratificējušas līgumu (03.07.2008. Lisabonas līgumu ratificēja Kipras parlaments, 08.07.2008. – Nīderlandes parlaments, 10.07.2008. – Beļģijas parlaments un 15.07.2008. – Spānijas parlaments).

Latvija uzskata, ka ir jārespektē Īrijas Republikas pilsoņu demokrātiskā izvēle, bet ir nepieciešams veikt nopietnu analīzi, lai izprastu negatīvā balsojuma iemeslus, un jāmeklē attiecīgi risinājumi. Vienlaicīgi jāturpina Lisabonas līguma ratifikācijas process. ES dalībvalstīm ir kopīgi jāmeklē tāds risinājums, kas nepieļautu "vairāku ātrumu" Eiropas veidošanos.

Lai iezīmētu ES nākotni 2020. - 2030.gadā un rastu iespējamās atbildes uz gaidāmajiem izaicinājumiem, 2007. gada 14. decembra Eiropadomē tika pieņemts lēmums par neatkarīgas Pārdomu grupas izveidi. Slovēnijas prezidentūras laikā Pārdomu grupas priekšsēdētājs un tā vietnieki strādāja pie Pārdomu grupas sastāva apzināšanas un iespējamajām tēmām. Pirmā Pārdomu grupas vadītāju tikšanās notika š.g. 13. martā Madridē, otrā – š.g. 26. jūnijā Rīgā. Pārdomu grupas gala sastāvs tiks apstiprināts Francijas prezidentūras laikā.

Latvija ir gandarīta par panākto vienošanos par Pārdomu grupas mandātu un sagaida, ka Pārdomu grupa nāks klajā ar inovatīvām idejām par Eiropas attīstību globalizācijas izaicinājumu kontekstā.

Slovēnijas prezidentūras laikā Eiropas Komisija turpināja sabiedriskās apspriešanas procesu, kura pamatā bija 2007. gada 12. septembrī publicētais diskusiju dokuments "Budžeta reforma – pārmaiņas Eiropā". Līdz sabiedriskās apspriešanas noslēgumam š.g. 15. jūnijā Eiropas Komisija bija saņēmusi 279 viedokļus, ko snieguši Eiropas pilsoņi, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un 23 dalībvalstu, t.sk., Latvijas, valdības. Viedokļu apkopojumu Eiropas Komisija plāno prezentēt augsta līmeņa konferencē rudenī, lai sagatavotos 2008./2009. gadā plānotajām sarunām par ES budžeta pārskatīšanu.

Francijas prezidentūra pievērsīs uzmanību tādiem būtiskiem ES budžeta pārskatīšanas aspektiem kā nākotnes kohēzijas politika un KLP reforma. Debates par KLP "veselības pārbaudi" plānots pabeigts līdz š.g. beigām (skat. arī 1.8. nodaļu).

Latvija atbalsta nepieciešamību pārskatīt ES budžetu. ES ir nepieciešams moderns budžets, kas atbilst ES ambīciju līmenim un atbild uz izaicinājumiem, ko rada attīstība gan ārpus ES, gan ES iekšienē. ES līdzekļu izlietošanas pievienotajai vērtībai ir jābūt svarīgākajam ES budžeta pārskatīšanas procesa principam. Latvija par būtisku uzskata diskusiju par Kohēzijas politiku, KLP reformu, tādām potenciāli finansiāli ietilpīgām jomām kā, piemēram, enerģētika, vide, transports, izglītība, pētniecība un tehnoloģiskā attīstība, kā arī ārējās robežas nostiprināšana un Eiropas Kaimiņu politika. Vienlaicīgi sarunas par ES budžeta pārskatīšanu nedrīkst ietekmēt vienošanos par pašreizējo ES finanšu ietvaru 2007.-2013.gadam.

Diskusijas par nākotnes kohēzijas politiku iegūs jaunu impulsu līdz ar Eiropas Komisijas Zaļās grāmatas par teritoriālo kohēziju publicēšanu š.g. septembrī. Tās mērķis ir veidot vienotu izpratni par teritoriālās kohēzijas jēdzienu un sociālās, ekonomiskās un teritoriālās kohēzijas savstarpējo sasaisti, kā tas noteikts Lisabonas līgumā. Lai sagatavotos 30.-31.oktobrī Francijas prezidentūras organizētajai konferencei par teritoriālo kohēziju un nākotnes kohēzijas politiku, kā arī, lai dotu ieguldījumu neformālajai ministru sanāksmei š.g. 24.-26.novembrī, dalībvalstu diskusijas norit tematiskajās darba grupās, kas veltītas kohēzijas politikas nākotnei, KLP un lauku attīstības politikas reformai, Lisabonas stratēģijai pēc 2010.gada, kā arī teritoriālās sadarbības un lauku un pilsētvides attīstības jautājumiem. Latvija piedalās darbā grupā par kohēzijas politikas nākotni un darba grupā par KLP un lauku attīstības politikas reformu. Francijas prezidentūra plāno panākt vienotu izpratni par teritoriālās kohēzijas jēdzienu, īpaši akcentējot pilsētu nozīmi teritoriālās kohēzijas veicināšanā, kā arī tā sasaisti ar nākotnes kohēzijas politiku.

Ņemot vērā ES dalībvalstu dažādos ekonomiskās attīstības līmeņus, Latvija uzskata, ka diskusijās par teritoriālo kohēziju svarīgi ir saglabāt tās sākotnējo mērķi – sociālo un ekonomisko atšķirību izlīdzināšanu starp reģioniem un vājāk attīstīto reģionu attīstības veicināšanu, balstoties uz solidaritātes principu. Latvijas redzējums ir skaidrots gan vairākās ES dalībvalstīs, gan Eiropas Komisijas atbildīgajos dienestos.

Ņemot vērā teritoriālās kohēzijas jautājuma horizontālo raksturu un tā tiešu ietekmi uz ES budžeta sadali pēc 2013.gada, arī turpmāk ir nepieciešama cieša sadarbība starp Finanšu, Ārlietu, Zemkopības un Reģionālās un pašvaldību lietu ministriju, tai skaitā, izstrādājot Latvijas nacionālo pozīciju par Zaļo grāmatu par teritoriālo kohēziju un gatavojot Latvijas viedokli paušanai dažāda līmeņa sanāksmēs.

ES Komunikācijas politikas jomā prioritāra bijusi sabiedrības informēšana par Lisabonas līgumu, kuru par vienu no kopīgajām 2008.gada komunikāciju tēmām izvirzījušas arī ES institūcijas līdzās enerģētikai un klimata izmaiņām, starpkultūru dialogam un ES institucionālajam jautājumam, gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009.gadā. Nacionālā līmenī par prioritāru noteikta arī sabiedrības informēšana par migrācijas politiku, ES budžeta reformu, Eiropas dienu – 9.maiju, Lisabonas stratēģiju un zemkopību.

2008.gada sākumā tika sagatavots Lisabonas līguma ratifikācijas un sabiedrības informēšanas procesa darba plāns. Tā ietvaros ir sagatavota skaidrojoša informācija par Lisabonas līgumā ietvertajiem principiem, tajā paredzētajiem jaunievedumiem un ratifikācijas gaitu ES dalībvalstīs. Lisabonas līgums ticis apspriests 2008.gada 15.februārī Rīgā notikušajā augsta līmeņa starptautiskajā konferencē "Lisabonas līgums – kā tas mūs ietekmēs?", kā arī 2008.gada 7.maijā Rīgā notikušajā augsta līmeņa Baltijas valstu ekspertu seminārā, diskutējot par Lisabonas līguma ieviešanas praktiskajiem aspektiem. Par Lisabonas līgumu apmācīti ES informācijas starpnieki visā Latvijā.

Lai atbalstītu nevalstiskā sektora iesaisti diskusijās par ES jautājumiem, ES informācijas aģentūra 2008.gada janvārī izsludināja pirmo projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām. Konkursu laureātu vidū ir arī Lisabonas līguma tematikai veltīti projekti. Pārējie projekti atbilst citiem tematiskajiem virzieniem - Eiropas diena, Starpkultūru dialoga gads, enerģētika un klimata izmaiņas.

Lai uzlabotu daudzskaitlīgo un visā Latvijā izvietoto ES informācijas punktu un tīklu sadarbību, kā arī, lai noskaidrotu galvenos izaicinājumus ES komunikācijas aktivitāšu īstenošanā Latvijā, 2008.gada 11.aprīlī Rīgā notika pirmais ES informācijas sniedzēju forums, pulcējot gan valsts iestāžu, gan nevalstiskā sektora un masu mediju pārstāvjus.

No Eiropas Komisijas izvirzītajiem priekšlikumiem ES iestāžu un dalībvalstu sadarbībai informācijas sniegšanā par ES Latvijai būtiskākā ir t.s. Vadības partnerības vienošanās ar Eiropas Komisiju, kuras ietvaros Eiropas Komisija nodrošina finansiālu atbalstu komunikācijas aktivitātēm, savukārt dalībvalsts nodrošina to īstenošanu. Eiropas Komisija provizoriski ir atbalstījusi Latvijas nodomu noslēgt vadības partnerības vienošanos, un 2008.gada nogalē paredzēts uzsākt šīs vienošanās īstenošanu turpmākajiem četriem gadiem.

ES pārredzamības politikas ietvaros, atsaucoties uz publisko konsultāciju rezultātiem par Zaļo grāmatu par publisku piekļuvi Eiropas Kopienas rīcībā esošajiem dokumentiem, sākušās dalībvalstu diskusijas par grozījumiem Regulā 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas dokumentiem. Grozījumi ievieš labākas pārredzamības principu, harmonizē Orhūsas konvencijas un ES noteikumus par pieeju vides informācijai, kā arī precizē šobrīd pārāk brīvi interpretējamas regulas normas. Ņemot vērā, ka grozījumi kopumā uzlabo ES iestāžu dokumentu pieejamību sabiedrībai, Latvija tos atbalsta.

Attiecībā uz ES tiesību aktu tekstu kvalitātes uzlabošanu latviešu valodā tiek turpinātas sarunas ar ES Padomes Ģenerālsekretariātu par 2007.gada nogalē Latvijas iesniegto primāro ES tiesību aktu latviešu valodas tekstos nepieciešamo labojumu virzību, kas būtu nopietns solis sekundāro tiesību aktu tekstu kvalitātes virzienā. Lai diskutētu par jau sekmīgi aizsāktās Latvijas valsts pārvaldes iestāžu un ES tulkošanas dienestu sadarbības rezultātiem un meklētu iespējas tās pilnveidot, 2008.gada 3.jūlijā Rīgā tika organizēta konference "Latviešu valoda Eiropas Savienībā – daudzvalodības praktiskā pieredze". Konferencē piedalījās ES daudzvalodības komisārs Leonards Orbans, ES iestāžu tulkošanas dienestu pārstāvji, Latvijas institūciju eksperti, valodnieki, mācībspēki un studenti.

Ārējo attiecību jomā Slovēnijas prezidentūras laikā notika darbs vairākos virzienos, īpašu uzmanību pievēršot Rietumbalkānu reģionam. 2008.gada 29.aprīlī tika parakstīts Stabilizācijas un asociācijas līgums ar Serbiju ar nosacījumu neuzsākt līguma ratifikācijas procedūru, kamēr visas ES dalībvalstis nebūs pārliecinātas, ka Belgrada pilnībā sadarbojas ar Hāgas starptautisko tribunālu ICTY. 2008.gada 16.jūnijā tika parakstīts Stabilizācijas un asociācijas līgumus ar Bosniju un Hercegovinu, tādējādi Stabilizācijas un asociācijas process šobrīd ietver visu Rietumbalkānu reģionu, izņemot Kosovu. Francijas prezidentūras laikā turpināsies Stabilizācijas un asociācijas līgumu ar Albāniju, Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu ratifikācijas procesi ES dalībvalstīs.^[2] Tāpat plānotas Padomes diskusija par Serbijas sadarbības līmeni ar ICTY.

2008.gada 1.janvārī stājās spēkā 2007.gada 18.septembrī parakstītie vīzu izsniegšanas atvieglojumu un readmisijas līgumi starp Eiropas Kopienu un Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, Melnkalni un Serbiju. Tika uzsāktas sarunas par pakāpenisku bezvīzu režīma ieviešanu ar Rietumbalkānu valstīm, kurām tika iesniegtas Eiropas Komisijas sagatavotas "ceļa kartes" ar veicamajiem uzdevumiem šī mērķa sasniegšanai. Latvija atbalsta līdzsvarotu ES politiku attiecībā uz iedzīvotāju kontaktiem un vīzu maksas atcelšanu gan Rietumbalkānu reģionā, gan arī attiecībā uz Eiropas austrumu kaimiņiem, par pamatu ņemot noteikto kritēriju izpildi, nevis reģionālo izvietojumu.

Slovēnijas prezidentūras laikā tika turpinātas ES pievienošanās sarunas ar Horvātiju un Turciju. 2008.gada pirmajā pusē tika atvērtas četras sarunu sadaļas sarunās ar Horvātiju un divas sadaļas sarunās ar Turciju. Francijas prezidentūras laikā sarunu gaitu ar Horvātiju var apdraudēt Horvātijas neatrisinātie divpusējo attiecību jautājumi ar Slovēniju. Attiecībā uz Turciju Latvija uzskata, ka pievienošanās sarunas ir stimuls tālākai reformu procesa nodrošināšanai Turcijā, un sagaida, ka Turcija pildīs savas saistības attiecībā uz Kopenhāgenas kritēriju izpildi.

2008.gada 5.novembrī tiks publicēti Eiropas Komisijas Progresa ziņojumi par Rietumbalkānu valstīm un Turciju, kā arī ziņojums par ES paplašināšanās procesu. Atkarībā no Eiropas Komisijas sniegtā vērtējuma varētu tikt lemts par pievienošanās ES sarunu uzsākšanu ar Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju.

2007. gada beigās kļuva skaidrs, ka ANO Drošības padomes ietvaros Kosovas statusa jautājums faktiski ir nonācis strupceļā, tādēļ Kosovas parlaments 2008.gada 17.februārī pieņēma neatkarības deklarāciju. Latvija atzina Kosovas neatkarību 20.februārī, balstoties uz Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomē 19.februārī pieņemtajiem secinājumiem. 10.jūnijā Latvija nodibināja diplomātiskās attiecības ar Kosovu. Tika uzsākta ES Tiesiskuma varas misija EULEX Kosovo un tās pilnīga izvēršana varētu būt būtiskākais izaicinājums Francijas prezidentūras laikā. Sagaidāms, ka Kosovas jautājumā Francijas ES prezidentūra aktīvi darbosies arī ANO Drošības padomes ietvaros.

Slovēnijas prezidentūras laikā diskusijās par Eiropas kaimiņattiecību politikas (turpmāk - EKP) tālāku attīstīšanu Latvija iestājās par nepieciešamību izveidot reģionālās jeb daudzpusējās sadarbības ietvaru Austrumeiropas EKP valstīm, kā arī atbalstīja Polijas un Zviedrijas iniciatīvu par Austrumu partnerības izveidošanu. 19.-20.jūnijā Eiropadomes secinājumos Eiropas Komisija tika aicināta izstrādāt konkrētus priekšlikumus Austrumu partnerības izveidošanai.

2008.gada sākumā Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomē norisinājās diskusijas par Eiropas Komisijas 2007.gada decembra paziņojumā "Stipra Eiropas kaimiņattiecību politika" noteiktajiem uzdevumiem. 3.aprīlī Eiropas Komisija izplatīja progresa ziņojumus par Eiropas kaimiņattiecību politikas rīcības plānu izpildi, kurā secina, ka četras valstis, kuras ir sasniegušas būtisku progresu reformās, ir Ukraina, Moldova, Maroka un Izraēla, un rosina turpināt darbu ES attiecību tālākai padziļināšanai ar šīm valstīm. Kā būtiskākos elementus ES attiecībām ar kaimiņvalstīm Latvija akcentē ekonomisko integrāciju, iedzīvotāju kontaktu veicināšanu, atvieglojot vīzu iegūšanas nosacījumus, finansēšanas mehānisma ieiešanu investīciju atbalstīšanai kaimiņvalstīs.

Slovēnijas prezidentūras laikā tika apstiprināti Eiropas Komisijas un dalībvalstu ekspertu kopīgi sagatavotie priekšlikumi Investīciju atvieglošanas mehānisma (turpmāk - NIF) izveidošanai. Šāds mehānisms tika izveidots, lai atvieglotu investīcijas, kas tiek piešķirtas dažādiem projektiem ES kaimiņvalstīs no Eiropas kaimiņu politikas finanšu instrumenta. 9.jūnijā notika pirmā NIF padomes sēde, kurā tika apstiprināti investīciju projekti, kas saņems papildus finansējumu saskaņā ar NIF mehānismu. Latvija uzskata, ka dalībvalstīm ir jābūt iespējai norādīt to individuālo iemaksu izlietošanu konkrētā ES austrumu vai dienvidu kaimiņu reģionā. Ar NIF mehānisma palīdzību Latvija ir ieinteresēta atbalstīt projektus Austrumeiropas valstīs - Ukrainā, Moldovā, Baltkrievijā, Armēnijā, Azerbaidžānā un Gruzijā.

2008.gada 1.janvārī stājās spēkā ES vīzu atvieglošanas līgumi ar Ukrainu. Eiropas Komisija turpināja sarunas ar Ukrainu par jauna sadarbības līguma (šobrīd vairāki līguma nosaukuma varianti) politisko sadaļu, par ko Francijas prezidentūra vēlas panākt drīzu vienošanos, t.sk., par Ukrainas ES perspektīvu un bezvīzu režīma iespējamību. Kopš sarunu sākšanas 2007. gadā ir notikuši astoņi sarunu raundi. Pēc 2008. gada 16. maija, kad Ukraina kļuva par pilntiesīgu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (turpmāk - PTO) dalībvalsti, tika uzsāktas sarunas arī par sadarbības līguma tirdzniecības sadaļu. Latvija ir īpaši ieinteresēta  līguma tirdzniecības sadaļas noslēgšanā ar Ukrainu, jo tas ievērojami veicinās savstarpējās tirdzniecības un ekonomiskās attiecības. 

Līdz šim dalībvalstis nav vienojušās par to, lai arī ar Gruziju noslēgtu līgumu par vīzu atvieglojumiem. Slovēnijas prezidentūras laikā tika izveidota Brīvības, drošības un tiesiskuma apakškomiteja ar Gruziju, lai izstrādātu kritērijus jeb "ceļa karti", lai noslēgtu līgumu par vīzu atvieglojumiem. Līdz ar Slovēnijas prezidentūras beigām Eiropas Komisija pabeidza izpēti par brīvās tirdzniecības iespējām ar Gruziju. Latvija ir to valstu vidū, kas atbalsta brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, jo esam ieinteresēti atbalstīt Gruziju eirointegrācijas procesos. Latvija iestāsies par to, lai "ceļa karte" tiktu sagatavota līdz Francijas prezidentūras beigām.

2008.gada 1.janvārī stājās spēkā ES vīzu atvieglošanas līgumi ar Moldovu. 18.februāra Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē tika apstiprināti secinājumi, pievēršot uzmanību reformu procesam Moldovā un gatavībai uzsākt diskusiju par Partnerības un sadarbības līguma nomaiņu ar jauna veida līgumu, ja Eiropas Komisija pozitīvi novērtēs reformu procesu Moldovā. Latvija vēlas, lai Francijas prezidentūras laikā tiktu pieņemts lēmums par sarunu mandāta sagatavošanu jaunajam ES un Moldovas līgumam.        

Lai īstenotu ES stratēģiju Centrālāzijai, Slovēnijas prezidentūras laikā tika izstrādātas indikatīvas programmas katrai Centrālāzijas valstij, tajās iekļaujot prioritārās sadarbības jomas. Tāpat tika uzsākts darbs pie reģionālajām iniciatīvām, kuras plānots apstiprināt līdz gada beigām. Francijas prezidentūra īpašu uzmanību plāno pievērst tādiem jautājumiem kā enerģētika un drošība.

Latvijas prioritāte ir Izglītības iniciatīva, kura tiks oficiāli atklāta Francijas prezidentūras laikā. Lai īstenotu stratēģijas mērķus, ir nepieciešams intensificēt ekonomiskos sakarus ar reģiona valstīm, kā arī veicināt politisko dialogu ar tām. Oktobrī tiek plānota Latvijas Valsts prezidenta vizīte Kazahstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā.

Martā tika atvērta Eiropas Komisijas delegācija Minskā. Latvija uzskata, ka Francijas prezidentūra laikā, pirms parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā, ir svarīgi dot skaidru signālu Baltkrievijas administrācijai, ka ES sagaida demokrātiskas, starptautiskiem standartiem atbilstošas vēlēšanas, kā arī starptautisko novērotāju klātbūtni.

Slovēnijas prezidentūras laikā tika aktualizēts jautājums par Eiropas Kaimiņu politikas dienvidu dimensiju un Francija nāca klajā ar priekšlikumu par iespējām pilnveidot ES un Vidusjūras reģiona valstu partnerību (t.s. Barselonas process). Tika panākts kompromiss, kas paredz, ka Barselonas process: Savienība Vidusjūrai būs atvērts visām EuroMed dalībvalstīm un tiks veidots, saglabājot Barselonas procesa politisko ietvaru un administratīvo struktūru. Francijas prezidentūra Barselonas procesu: Savienību Vidusjūrai ir pasludinājusi par vienu no savām prioritātēm un tās dibināšanas samits notika Parīzē, 2008. gada 13.jūlijā. Līdz gada beigām gaidāms darbs pie Savienības Vidusjūrai institucionālā ietvara izstrādes un galīgās apstiprināšanas, kā arī pirmo projektu izvērtēšanas un ieviešanas. Latvija uzsver līdzsvarotas ES kaimiņu politikas nozīmi, vienlaicīgi attīstot arī attiecības ar ES dienvidu kaimiņiem.

Gada pirmajā pusē notika dalībvalstu diskusijas par Eiropas Komisijas mandātu sarunām ar Krievijas Federāciju (turpmāk - KF) par jaunu ES-KF sadarbības līgumu. 2008.gada 21.maijā dalībvalstis apstiprināja Komisijas mandātu. 2008.gada 26.-27. jūnijā ES – KF samitā puses vienojās par sarunu uzsākšanu par jauno sadarbības līgumu, kā arī apstiprināja kopēju paziņojumu par pārrobežu sadarbību. Tāpat notika vairākas Pastāvīgās partnerības padomes – iekšlietu un tieslietu jomā, zinātnē un izpētē, kā arī notika kārtējās cilvēktiesību konsultācijas.

Sarunu vešana par jaunā sadarbības līguma izstrādi būs viena no Francijas prioritātēm. Latvija uzskata, ka prezidentūrai un Eiropas Komisijai jānodrošina sarunu procesa caurskatāmība. Svarīgi, lai jaunajā sadarbības līgumā tiktu iekļauti arī enerģētikas jautājumi atbilstoši Enerģētikas Hartas un G8 samita deklarāciju un tirgus pamatprincipiem. Tāpat Francijas prezidentūras laikā ir svarīgi turpināt četru Kopējo telpu ceļa karšu^[3] līdzsvarotu implementāciju un sadarboties iesaldēto konfliktu risināšanā Gruzijā un Moldovā. 

Sekojot līdzi ES– KF sadarbība slīguma izstrādei, Latvijai jāturpina nodrošināt Loģistikas darba grupā pieņemto rekomendāciju īstenošana un aktīva Latvijas interešu pārstāvība ES – KF transporta dialogā. Arī turpmāk ir nepieciešams strādāt pie ES – KF kopējās stratēģijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanā un tās realizācijas visās prioritātēs: administratīvo pasākumu un likumdošanas uzlabošana Krievijā, informācijas apmaiņas pilotprojekta realizācija, robežpunktu un ceļu infrastruktūras attīstīšana. Latvija uzskata, ka ir jānodrošina, lai ES - Krievijas cilvēktiesību konsultācijas būtu konstruktīvas, sabalansētas un uz rezultātu orientētas.

Latvija turpināja darbu, lai Eiropas Komisija kā nosacījumus KF dalībai PTO turpinātu uzturēt prasību attiecībā uz eksporta nodevu koksnei samazināšanu/atcelšanu un dzelzceļa tarifu harmonizāciju starptautiskajiem pārvadājumiem. Progress Eiropas Komisijas un KF sarunās par minētajiem jautājumiem netika panākts. KF iestāšanās PTO process turpināsies Francijas prezidentūras laikā. Pēc Krievijas iestāšanās PTO Latvija ir ieinteresēta uzsākt sarunas par ES – KF Brīvās tirdzniecības līguma izstrādi un noslēgšanu.

Latvijai nozīmīgākais notikums Slovēnijas prezidentūras laikā transatlantiskajās attiecībās bija ikgadējais ES - ASV samits, kas notika Brdo 10.jūnijā. Latvija, gatavojoties samitam, iestājās par sadarbību saistībā ar procesiem ES austrumu kaimiņvalstīs un Centrālāzijā, kā arī saskaņotas ES un ASV nostājas veidošanu attiecībās ar KF. Latvija ar īpašu gandarījumu atzīmē, ka ES un ASV deklarācija pauž stingru atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei. Latvija atzinīgi vērtē, ka ES un ASV samita deklarācija apliecina, ka līdz šā gada beigām ASV bezvīzu programma tiks papildināta ar jaunām ES dalībvalstīm. ES un ASV līderi samitā panāca vienošanos par vairākiem nozīmīgiem reģionālajiem jautājumiem, piemēram, Afganistānu, Balkāniem, Irānu, Irāku, Ķīnu un Latīņameriku, kā arī terorismu apkarošanu un masu iznīcināšanas ieročiem.

Francijas prezidentūra ES – ASV dialogā par galveno prioritāti ir definējusi darbu pie transatlantisko ekonomisko attiecību veicināšanas, stiprinot Transatlantisko ekonomisko padomi. Paredzams, ka ES un ASV turpinās stratēģisko dialogu, īstenojot būtiskākās vienošanās par reģionālajiem, drošības un enerģētikas/klimata pārmaiņu jautājumiem.

Francijas prezidentūras laikā 2008.gada 17.oktobrī Monreālā plānots ES – Kanādas samits, kura ietvaros tiks diskutēts par Afganistānu, ekonomisko sakaru veicināšanu un klimata pārmaiņām un enerģētiku. Latvijas intereses ES - Kanādas samitā ir kopīga sadarbība Afganistānā, ES kaimiņos, kā arī ekonomisko attiecību padziļināšana un dialogs enerģētikas un klimata izmaiņu jautājumos. Latvija novērtē Kanādas pozitīvo lēmumu paplašināt bezvīzu režīmu ar jaunām ES dalībvalstīm, vienlaicīgi aicinot panākt pilnīgu paritāti ar visām ES dalībvalstīm.

Slovēnijas prezidentūras laikā turpinājās "viedokļu apmaiņa" ES–ASEAN (Association of South East Asian Nations) Apvienoto komiteju ietvaros, jo ASEAN puse nevēlējās uzsākt oficiālas sarunas par ES-ASEAN brīvās tirdzniecības līgumu. ES izskata iespēju ar dažām valstīm – Singapūru, Taizemi un Bruneju – virzīties sarunās uz priekšu ātrāk, taču turpina apliecināt arī apņemšanos noslēgt līgumu starp reģioniem. Slovēnijas prezidentūras laikā īpaša uzmanība tika pievērsta Birmas (Mjanmas) jautājumam, īpaši humanitārās krīzes pārvarēšanai un piedāvājot savu atbalstu ciklona "Nargis – 08" seku likvidācijai. Latvija viesuļvētras seku likvidācijai piešķīra 20 000 EUR, kas tika pārskaitīti ANO Humānās palīdzības koordinēšanas birojam.

ES Francijas prezidentūras laikā plāno pievērst īpašu uzmanību cilvēktiesību jautājumiem Birmā, Filipīnās, Indonēzijā, Vjetnamā. Plānota vēlēšanu novērošanas misija Kambodžā uz 27. jūlija parlamenta vēlēšanām. Latvija atbalsta ES nostāju padziļināt sadarbību ar Dienvidaustrumāzijas valstīm un ES – ASEAN brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas iniciatīvu. Tāpat svarīgi ir turpināt darbu un sarunas par Partnerības un sadarbības līgumu noslēgšanu ar Vjetnamu un Taizemi. Latvija ir ieinteresēta vīzu režīma atvieglošanā Latvijas iedzīvotājiem Vjetnamā, Taizemē un Filipīnās.

24.-25.oktobrī Ķīnā notiks 7.ASEM valstu līderu samits. Tā galvenās tēmas: ilgtspējīga attīstība, klimata izmaiņas, sociāla kohēzija. Samita laikā plānotas vairākas divpusējas tikšanās starp Latviju un ASEM dalībvalstīm. Latvijai prioritāras jomas ir klimats un vide. Āzijas reģionā ES un Latvijai prioritāras valstis ir Ķīna, Indija un Japāna.

2008.gada pirmajā pusē turpinājās sarunas par ES-Ķīnas Partnerības un sadarbības līgumu. ES un Ķīnas pieaugošā tirdzniecības deficīta problēmu risinājumi tika apspriesti 25.aprīlī notikušajā ES-Ķīnas Augsta līmeņa dialoga sanāksmē, kuru no ES puses vadīja ES Tirdzniecības komisārs P.Mandelsons. 15.maijā notika ES-Ķīnas Cilvēktiesību dialoga 25.raunds. 1.decembrī paredzēts ES- Ķīnas samits, kura galvenie darba kārtības jautājumi ir tirdzniecības sakaru attīstīšana un klimata izmaiņas.

Latvijai ir svarīga drīzāka ES-Ķīnas Partnerības un sadarbības līguma noslēgšana, ES-Ķīnas tirdzniecības deficīta jautājuma risināšana un sekošana cilvēktiesību situācijas attīstībai Ķīnā, tai skaitā, Tibetā.

2008. gada 29. septembrī Marseļā plānots ikgadējais ES - Indijas samits ar mērķi sekmēt politisko dialogu, sadarbību ilgtspējīgas attīstības jomā, vides aizsardzībā, tirdzniecības un sociālajās jomās. Samita laikā tiks apspriests un apstiprināts "ES – Indijas kopējās rīcības plāns". ES – Indijas sadarbības kontekstā turpinās izpētes sarunas par iespējām noslēgt Partnerības un sadarbības līgumu. Kas attiecas uz sarunām par ES – Indijas Brīvās tirdzniecības līgumu, pēc 6 mēnešu pārtraukuma 2008.gada 8.-10.jūlijā Briselē notikusi 4.sarunu kārta. Latvijas intereses ES sadarbībā ar Indiju ir enerģētika, investīcijas, izglītība, zinātne un tehnoloģijas.

23.aprīlī notikušajā ES – Japānas samitā tika pieņemts kopējais paziņojums par turpmāku sadarbības attīstīšanu starp ES un Japānu, kas atspoguļoja arī Latvijas intereses – Japānas dialoga ietvaros attīstīt ekonomisko sadarbību, veicināt divpusējo dialogu un stiprināt sadarbību globālo jautājumu risināšanā, jo īpaši attiecībā uz klimata izmaiņām un enerģētiku, tai skaitā, ANO ietvaros. 

Attiecībās ar Līča valstīm (Saūda Arābija, Bahreina, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Omāna, Katara) tika turpināts darbs pie Brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas, izvirzot šo jautājumu kā vienu no galvenajiem 26. maijā Briselē notiekošajā ES un Līča sadarbības padomes ministru sanāksmē. Francija ir uzstādījusi mērķi savas prezidentūras laikā sarunas par šo līgumu nobeigt un līgumu noslēgt. Latvija atbalsta Komisijas centienus panākt pēc iespējas drīzāku Brīvās Tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Līča valstīm.

Tuvo Austrumu miera process un notikumu attīstība Libānā bija Slovēnijas prezidentūras darba kārtībā, paužot atbalstu divu valstu risinājumam un akcentējot Annapolisē aizsāktā procesa attīstību. Slovēnijas prezidentūras laikā notika aktīva diskusija par ES – Izraēlas attiecību padziļināšanu un paredzams, ka tā turpināsies arī Francijas prezidentūras laikā. Latvija pozitīvi vērtē Izraēlas iniciatīvu un vēlmi padziļināt attiecības ar ES. Latvija atbalsta visaptverošas diskusijas uzsākšanu par iespējamo ES-Izraēlas attiecību turpmāku padziļināšanu un tālāku attīstību. Šobrīd Eiropas Kaimiņu politikas formāts ir labs pamats ES-Izraēlas attiecību uzlabošanai, vienlaikus neizslēdzot to tālāku attīstību. Latvija nesaista ES – Izraēlas attiecību padziļināšanu ar Tuvo Austrumu miera procesu.

Paredzams, ka Francijas prezidentūra aktivizēs sadarbību ar Āfriku, īstenojot 2007. gada decembra Lisabonas samitā panāktās ES – Āfrikas stratēģiskās partnerības punktus un uzraudzīs Rīcības plāna īstenošanu, kā arī veicinās plaša profila sadarbības attīstību. Plānots, ka Francijas prezidentūras laikā notiks arī pirmais ES – Dienvidāfrikas samits. Latvija ir ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Āfriku, īpaši ekonomiskajā aspektā. Finansējuma nodrošinājumam miera un drošības uzturēšanai jābalstās uz brīvprātīgām dalībvalstu iemaksām šim nolūkam paredzētajos fondos un budžetā. Jautājumos, par kuriem ES līmenī vēl nav panākta vienošanās, jāizvairās no pāragru solījumu došanas Āfrikas partneriem, piemēram, legālās migrācijas jomā.

Slovēnijas prezidentūras laikā notika 5.ES - Latīņamerikas un Karību valstu vadītāju samits, kurā Latvija pauda savu pieredzi attiecībā uz vides un sociālās kohēzijas jautājumiem, kuriem ir prioritārs raksturs ES-LAK dialogā kopumā. Latvija ir ieinteresēta Latīņamerikas un Karību valstu reģiona stabilitātē, ekonomiskajā izaugsmē un pozitīvā demokrātisko un tiesisko procesu attīstībā šajā reģionā. Latvijas prioritātes LAK ir sadarbība ekonomikā, izglītībā un kultūrā.

Latvija ir gandarīta ar Slovēnijas prezidentūras paveikto ES-Andu Kopienas un ES-Centrālamerikas sarunu gaitas par Asociācijas līgumu slēgšanu veicināšanā, un sagaida, ka sarunas varētu tikt pabeigtas 2009.gadā. Latvija regulāri seko Asociācijas līgumu veidošanai ekspertu - ES darba grupu līmenī. Latvija atzinīgi vērtē Slovēnijas prezidentūras darbu, kas tika veikts ar mērķi nākotnē stiprināt ES – Brazīlijas stratēģisko partnerību, izveidojot rīcības plānu, kuru paredzēts noslēgt Francijas prezidentūras laikā 2008.gada 22.decembrī 2.ES- Brazīlijas samitā. Latvijai ir nozīmīgi tuvākajā nākotnē panākt vīzu reciprocitāti ar Brazīliju. Šajā sakarā Latvija vairākkārtēji uzrunājusi Slovēnijas prezidentūru un ES institūcijas, kā arī konsultējusies ar citām ES dalībvalstīm par šī jautājuma virzības veicināšanu. Latvija atbalsta 2008.gada 19.jūnija Eiropadomes lēmumu attiecībā uz ES – Kubas politiskā dialoga atjaunošanu.

Turpinot līdzdalību Eiropas drošības un aizsardzības politikas (turpmāk - EDAP) veidošanā, Latvija iesaistījās sākotnējās diskusijās par 2003.gada 12.decembrī apstiprinātās Eiropas drošības stratēģijas "Droša Eiropa labākā pasaulē" -"A Secure Europe in a Better World" pārskatīšanu un galveno drošības jautājumu apzināšanas, kas iestrādājami un papildināmi jaunajā stratēģijā. Latvija uzsver, ka līdzšinējā stratēģija ir saturīgs un jau adaptēts dokuments un galvenais uzsvars jāliek uz stratēģijas īstenošanu, aktualizējot to ar rīcības plānu, aktivitātēm un spējām, kā arī konkrētiem īstenošanas instrumentiem.

Francijas prezidentūras laikā Stratēģijas pārskatīšanas tematika būs viens no prioritārajiem jautājumiem. Turpināsies dalībvalstu semināru cikls par tādām būtiskām tēmām Stratēģijas kontekstā kā ES-NATO sadarbība, ES attiecības ar globālajiem partneriem, ES civilās misijas un militārās operācijas un krīžu vadības instrumentu uzlabošana u.c. Latvija turpinās aktīvi iesaistīties darbā pie jaunās stratēģijas izstrādes, kurai jāvainagojas ar Stratēģijas pārskata apstiprināšanu š.g. decembra Eiropadomē.

Attiecībā uz ES civilo spēju aizsardzības stiprināšanu Politikas un drošības komiteja apstiprināja īstenošanas plānu jaunajam Civilajam pamatmērķim 2010.gadam, ko Padome noteica pagājušā gada novembrī. Saskaņā ar šo plānu tika uzsākta aizsardzības spēju plānošana, lai izvērtētu vajadzīgās civilās EDAP spējas un apsekotu to pieejamību. Tika arī turpināts darbs pie Civilo spēju pārvaldības instrumenta izveides. Latvija uzskata, ka jāturpina darbs pie civilo un militāro ekspertu apmācības un to kapacitāšu celšanas gan nacionālā līmenī, gan kopīgi ES ietvaros.

2008.gada pirmajā pusē ES uzsāka divas jaunas misijas (ES misiju Gvinejas-Bisavas drošības sektora atbalstam un Tiesiskuma misiju EULEX Kosovo). Latvijas policijas un robežsardzes eksperti piedalījās ES civilajās misijās Bosnijā un Hercegovinā, Moldovā/Ukrainā, Afganistānā un Kosovā. Francijas prezidentūras laikā jāturpina EULEX Kosovo misijas (t.sk., vēl 6 Latvijas ekspertu nosūtīšana; pirmie divi eksperti Kosovā atrodas kopš š.g. aprīļa beigām) un ES policijas misijas Afganistānā izvēršana.

Francijas prezidentūras darba kārtībā būs ES militārā operācija Bosnijā un Hercegovinā EUFOR Althea. Padome 16.jūnijā secināja, ka šajā valstī ES vadītie militārie spēki tajā paliks tik ilgi, cik nepieciešams. Ņemot vērā to, ka EUFOR Althea ir vienīgā ES operācija, kurā piedalās Latvijas karavīri, Latvija turpinās dalību operācijā līdzīgā sastāvā līdz tās beigām. Tā kā Latvija ne tikai politiski atbalsta ES militāro iesaisti krīzes reģionos un gatavojas piedalīties šajās operācijās Polijas vadītās kaujas grupas sastāvā (operacionālā gatavībā kaujas grupa atradīsies 2010.gada pirmajā pusgadā), bet arī veic iemaksas šo operāciju kopējā budžetā, ir būtiski piedalīties ES operāciju finansēšanas procedūru (t.s. Atēnu mehānisms) pārskatīšanā, kas notiek ik pēc 18 mēnešiem. Pārskatot Atēnu mehānismu, Latvijai svarīgi saglabāt esošo finansēšanas principu nemainīgumu, pieļaujot tehniskās izmaiņas, kas uzlabotu esošo procedūru efektivitāti.

Attīstības sadarbības politikas jomā Slovēnijas prezidentūra turpināja darbu pie "Rīcības kodeksa palīdzības saskaņošanai un darba dalīšanai donoru starpā" praktiskas ieviešanas, lai mazinātu palīdzības dublēšanos un palielinātu sniegtās palīdzības efektivitāti. Francijas prezidentūra organizēs augsta līmeņa konferenci par palīdzības efektivitāti Akrā 2008.gada septembrī. Latvijai kā jaunam donoram ir svarīgi, lai darba dalīšanas jomā ES pilotvalstu sarakstā būtu kāda no Latvijai prioritārām attīstības sadarbības valstīm (Moldova, Gruzija, Ukraina, Baltkrievija) un iespējas iesaistīties darba dalīšanas procesā ar citiem donoriem.

Kā viena no Francijas prezidentūras tematiskajām prioritātēm būs visaptverošas un saskaņotas ES stratēģijas izstrāde vietējo pašvaldību attīstības veicināšanai jaunattīstības valstīs, īpašu uzmanību pievēršot demokratizācijas, decentralizācijas un teritoriālās jeb reģionālās ekonomiskās attīstības jautājumiem. Vietējo pašvaldību attīstības veicināšana ir viena no Latvijas divpusējās attīstības sadarbības politikas prioritātēm.           

Viens no ārējās tirdzniecības politikas centrālajiem mērķiem ir maksimālas un paredzamas tirgus pieejamības nodrošināšana precēm un pakalpojumiem ārvalstu tirgos. Tirgus pieejamības uzlabošana ES, t.sk., Latvijas, uzņēmumiem strauji augošos tirgos ir būtiska ES ārējās konkurētspējas nodrošināšanai, kas tiek īstenota saskaņā ar ES Lisabonas stratēģiju un ES Ārējās konkurētspējas stratēģiju "Globālā Eiropa: konkurētspējīga pasaulē". Minēto mērķu sasniegšanai prioritāra ir daudzpusējās tirdzniecības nosacījumu uzlabošana, t.i. ambicioza PTO Dohas attīstības raunda (turpmāk – DDA) sarunu noslēgšana, kā arī DDA noteikumu papildinošu brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšana ar prioritārajām trešajām valstīm.

Slovēnijas prezidentūras laikā PTO dalībvalstu starpā DDA ietvaros notika aktīvas diskusijas par PTO lauksaimniecības un rūpniecības preču tirgus pieejamības modalitātēm (vienošanās par tirdzniecības nosacījumiem), taču vienošanās par visiem atvērtajiem jautājumiem, kas apmierinātu gan PTO industriāli attīstītās, gan jaunattīstības valstis, tā arī nav panākta.

Par lūzuma punktu sarunu procesam varētu kļūt š.g. 21.jūlija nedēļā notiekošā PTO dalībvalstu ministru konference, kur PTO dalībvalstīm būs dota iespēja vienoties par galvenajām sarunu jomām - lauksaimniecības un nelauksaimniecības preču tirgus pieejamību, kā arī par pakalpojumu tirgus pieejamību, tirdzniecības veicināšanu, tirdzniecības noteikumiem, vides un attīstības jautājumiem.

Latvija atbalsta Eiropas Komisijas stratēģiju panākt ambicioza un sabalansēta PTO DDA noslēgšanu. Latvijas nostāja kopš 2005. gada decembra kopumā nav mainījusies. Latvija vēlas panākt visaptverošu daudzpusējo tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu, kas nodrošinātu labāku tirgus pieejamību Latvijas eksportētājiem trešo valstu tirgos. Latvija pastāvēs uz to, lai turpmākajā PTO DDA tiktu saglabāts līdzsvars starp lauksaimniecības un rūpniecības preču tirgus pieejamību.

Tāpat Latvijas prioritāte ir ES brīvās tirdzniecības līgumu noslēgšana ar tādām valstīm kā Krievija, Ukraina u.c. NVS valstīm.

2008.gada marta Eiropadome vienojās pastiprināti strādāt pie Eiropas Enerģētikas politikas 2007.-2009.gadam ārējās dimensijas (skat. arī 1.5.nodaļu). Eiropadomes secinājumi nosaka, ka 2008.gada novembrī jāizstrādā Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats, kurā īpaša uzmanība tiks pievērta tieši enerģētiskajai sadarbībai ar trešajām valstīm. Slovēnijas prezidentūras laikā notika diskusijas par Eiropas Komisijas mandātu attiecībā uz Moldovas, Norvēģijas, Ukrainas un Turcijas uzņemšanu Eiropas Enerģētikas kopienā. Paredzams, ka mandāts tiks apstiprināts līdz gada beigām. 2008.gada 24.maijā tika parakstīts saprašanā memorands starp Turkmenistānu un ES par enerģētisko sadarbību, tādējādi turpinot ES lomas nostiprināšanu Centrālāzijas reģionā.

Latvijai aktuāls jautājums ir sarunas ar Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības valstīm – Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu (turpmāk – EEZ EBTA valstis) par to turpmākiem finanšu ieguldījumiem, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās atšķirības EEZ. Tā kā Slovēnijas prezidentūras laikā dalībvalstu eksperti nevarēja panākt kompromisu jautājumā par saņēmējvalstu atbilstību un finansējuma sadales mehānismu, sarunu mandāts tika apstiprināts š.g. 8.jūlija Ekonomikas un finanšu ministru sanāksmē vispārīgā redakcijā. Francijas prezidentūras laikā turpināsies diskusijas par finanšu instrumentu finansējuma apjomu, struktūru, saņēmējvalstīm un finansējuma sadales mehānismu. Latvijas mērķis ir panākt, lai Latvijai piešķirtais finansējuma apjoms būtiski nesamazinās, salīdzinot ar to finansējumu, ko Latvija saņem no finanšu instrumentiem 2004. – 2009.gadam.

Lai veicinātu kopīgu globālu problēmu daudzpusējus risinājumus, ES aktīvi piedalās daudzpusējos forumos, īpaši ANO. Gan Slovēnijas, gan Francijas prezidentūru laikā ES saglabā tradicionālo pieeju atbalstīt efektīvu daudzpusējo sistēmu – multilaterālismu, kas balstīta uz starptautiskām tiesībām un ANO Statūtiem.

Lai stiprinātu ANO, ES joprojām ir pārliecināta, ka ANO sistēmas reformas, par ko 2005. gadā Pasaules samitā vienojās pasaules līderi, savlaicīgi jāturpina. ES atzīst, ka ir jāveic reformas galvenajās ANO struktūrās, tostarp Ģenerālajā Asamblejā, Ekonomisko un Sociālo lietu Padomē un Drošības padomē, lai veicinātu sistēmas pārstāvību, pārskatāmību un efektivitāti. Latvija aktīvi piedalās ES kopējās ārpolitikas procesos starptautiskajās organizācijās.

Latvija ir pievienojusies ANO Civilizāciju Aliansi atbalstošo valstu grupai, apliecinot savu atbalstu starpkultūru dialoga un iecietības veicināšanai globālā mērogā. Alianses dalībnieces apņemas veikt pasākumus, kas globalizācijas apstākļos vērsti uz kultūras un reliģijas dažādību labvēlīgu izpausmi, īpaši pievēršoties tādām jomām kā izglītība, jaunatne, mediji un migrācija. Latvijai šī būs iespēja informēt starptautisko sabiedrību par mūsu atbalstu kultūru un reliģiju dažādībai Latvijā.

1.2. Tieslietas un iekšlietas

ES notiek aktīvs darbs pie ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides, veicinot dalībvalstu tiesu varas iestāžu sadarbību (krimināltiesiskā sadarbība), kā arī nodrošinot vienotu pieeju kriminālatbildības paredzēšanai par konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem. Slovēnijas prezidentūras laikā turpinājās virzība uz lielāku krimināltiesību harmonizāciju un ciešāku krimināltiesisko sadarbību.

Latvijai nozīmīgs jautājums ir Padomes ietvarlēmuma projekts cīņai ar rasismu un ksenofobiju, par kuru politiskā vienošanās tika panākta jau 2007.gada 19.aprīļa Tieslietu un iekšlietu ministru padomē, vienlaikus nosakot Eiropas Komisijas uzdevumu divu gadu laikā pēc ietvarlēmuma spēkā stāšanās izvērtēt, vai ES līmenī ir nepieciešams tiesību akts, kas aptvertu atbildību par totalitāro noziegumu attaisnošanu, banalizēšanu un noliegšanu, kā arī pienākums organizēt publisku konferenci par totalitārisma noziegumu izvērtēšanu.

Pirmā ES līmeņa diskusija par totalitāro režīmu noziegumiem un to izvērtēšanu notika Briselē 2008.gada 8.aprīlī. Diskusiju rezultātā tapa dokuments, kurš tika iesniegts Eiropas Komisijai. Dokumentu parakstīja konferences dalībnieki – ES dalībvalstu vēsturnieki un politiķi. Latviju konferencē pārstāvēja Saeimas deputāte S.Kalniete un Valsts prezidenta Vēsturnieku komisijas priekšsēdētājs H.Strods. Ar konferences secinājumu dokumentu ES dalībvalstis un Eiropas Komisija tiek aicināta:

- nodrošināt līdzīgu attieksmi pret visu totalitārisma režīmu upuriem,

- noteikt Eiropas totalitāro režīmu upuru atceres dienu,

- izveidot muzeju Eiropas līmenī par totalitārisma režīmiem,

- nodrošināt brīvu pieeju arhīviem, kuri satur informāciju par totalitārisma režīmu noziegumiem,

- nodibināt Eiropas Fondu, kas izglītotu sabiedrību par notikušajiem vēstures faktiem.

Neskatoties uz sabiedriskās apspriedes rezultātā tapušo dokumentu, šobrīd grūti spriest, kā Eiropas Komisija to izmantos turpmākajās aktivitātēs par totalitārisma noziegumu izvērtēšanu. Pozitīvi vērtējams fakts, ka 2008.gada 19.-20.jūnija Eiropadomes laikā dalībvalstis vienojās turpināt diskusijas par totalitārisma noziegumu izvērtēšanu. Latvija uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt arī attiecīgu ES tiesību aktu, kurš paredz atbildību par visu totalitāro noziegumu publisku banalizēšanu, noliegšanu vai attaisnošanu. Ietvarlēmuma projektu par cīņu ar rasismu un ksenofobiju, iespējams, ES Padome pieņems līdz Francijas prezidentūras beigām.

Slovēnijas prezidentūras laikā turpinājās darbs pie priekšlikuma direktīvai par vides krimināltiesisko aizsardzību, kas paredz samērīgus, preventīvus un efektīvus kriminālsodus par direktīvā noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, jonizējošas radiācijas noplūdi, bīstamo atkritumu uzglabāšanu, nelikumīgu kodolmateriālu ražošanu, aizsargājamo dzīvnieku un augu sugu pārvadāšanu, kas izraisa smagas sekas u.c. Šis ir pirmais šāda veida Eiropas Kopienas tiesību instruments, kurā tiek paredzēts I pīlāra ietvaros regulēt krimināltiesību jautājumus, proti, noteikt vienotus noziedzīgo nodarījumu sastāvus visā ES, konkrēto soda veidu un apmēru atstājot dalībvalstu kompetencē. 2008.gada 21.maijā Eiropas Parlaments vienojās par priekšlikumu direktīvai 1.lasījumā. Priekšlikums pēc būtības atbilst Latvijas interesēm, jo paredz kriminālsoda veidu un apmēru atstājot dalībvalsts kompetencē. Francijas prezidentūras laikā plānots pieņemt direktīvu un dalībvalstīm direktīva jāpārņem divu gadu laikā.

Tāpat Slovēnijas prezidentūras laikā notika diskusijas par direktīvas priekšlikumu par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem. 2008.gada 5.-6. jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomē prezidentūra informēja par darba grupā panākto progresu. Direktīvas priekšlikuma mērķis ir novērst nepilnības tiesiskajā regulējumā, kas radās pēc tam, kad Eiropas Kopienu Tiesa 2007.gada 23.oktobrī atcēla Ietvarlēmumu par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu. Priekšlikums paredz, ka par noziedzīgu nodarījumu ir piemērojamas efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas, kurām attiecībā uz fiziskām personām ir jāpiemīt krimināltiesisku sankciju raksturam, savukārt attiecībā pret juridiskām personām konkrēto sankciju veids ir atstājams dalībvalstu ziņā. Latvija pēc būtības atbalsta direktīvas priekšlikumu. 2008.gada 27.-28.novembra Tieslietu un iekšlietu ministru padomē ir plānots pieņemt vispārīgo vienošanos par direktīvu.

Slovēnijas prezidentūra 2008.gada janvāra sākumā publicēja priekšlikumu ietvarlēmumam par aizmuguriski pieņemtu spriedumu izpildi, kas paredz grozījumus vairākos spēkā esošos ietvarlēmumos.^[4] Priekšlikums paredz noteikt vienādus standartus attiecībā uz pieņemtajiem spriedumiem un apsūdzēto tiesībām par citas ES dalībvalsts spriedumu izpildi vai atzīšanu, ja persona nav piedalījusies tiesas sēdē. Pēc diskusijām ekspertu līmenī ietvarlēmuma projektā ir ieļauts arī priekšlikums par probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzību. 2008.gada 5.-6. jūnijā Tieslietu un iekšlietu ministru padomē dalībvalstis vienojās par vispārējo pieeju ietvarlēmumam, ko atbalstīja arī  Latvija.

Slovēnijas prezidentūras laikā ekspertu līmenī un Tieslietu un iekšlietu ministru padomē notika aktīvas diskusijas par grozījumiem Eurojust pamatdokumentā, lai dalībvalstu nacionālajiem pārstāvjiem paplašinātu pilnvaras un palielinātu starptautiskās sadarbības efektivitāti. Ar grozījumiem paredzēts uzlabot sadarbību starp Eurojust un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, informācijas apmaiņu, uzlabot Eiropas tiesiskā tīkla iesaisti. Grozījumi veicinās sadarbību ar Eiropas Tiesiskās Sadarbības tīklu krimināllietās, trešajām valstīm un citām Eiropas institūcijām.

Aprīļa un jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomē Latvija atbalstīja šo iniciatīvu, taču iebilda pret administratīvā sloga palielināšanu, automātiski nosūtot informāciju par visiem noziedzīgiem nodarījumiem. Kompromisa rezultātā tika izstrādāti kritēriji, kas ierobežos nosūtāmās informācijas apjomu. Francijas prezidentūra plāno galīgo lēmumu pieņemt līdz 2008.gada beigām.

Civiltiesību jomā Slovēnijas prezidentūras laikā turpinājās darbs pie ģimenes tiesību harmonizācijas ES, lai Eiropas valstu robežas vairs nebūtu šķērslis civillietu izšķiršanai, tiesvedības ierosināšanai un civillietu lēmumu izpildei.

2008.gada 5.-6.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomē tika pieņemta regula par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (t.s. ROME I). Tās mērķis ir Romas konvenciju par līgumsaistībām piemērojamiem tiesību aktiem pārveidot par ES tiesību aktu, vienlaikus padarot to skaidrāku un precīzāku un vienkāršojot dalībvalstu atšķirīgo regulējumu starptautisko privāttiesību jomā. Latvija atbalsta regulu, to piemērojot līgumsaistībām jebkurā situācijā, kurā ir izvēle starp dažādu valstu tiesību aktiem attiecībā uz civillietām un komerclietām.

Viens no jautājumiem, pie kuriem notika aktīvs darbs Slovēnijas prezidentūras laikā, ir e-tiesiskuma iniciatīva. Tā veicinās dalībvalstu sadarbību tiesiskuma jomā, izmantojot informāciju tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Sabiedrība un juridisko profesiju pārstāvji interneta vidē varēs iegūt informāciju par ES dalībvalstu tiesām, normatīvajiem aktiem, reģistriem (komercreģistriem, zemes reģistriem, sodu reģistriem, maksātnespējas reģistriem), tiesvedību un strīdu risināšanu. 2008.gada 5.-6.jūnija Tieslietu un iekšlietu padomē ministri aicināja turpināt diskusijas par maksātnespējas reģistru savietojamību, videokonferenču tehnoloģiju izmantošanu pārrobežu procesos u.c. 2008.gada 30.maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu "Ceļā uz Eiropas e-tiesiskuma stratēģiju", kurā ietvertās vadlīnijas tiks izmantots e-tiesiskuma aktivitāšu turpmākajai vadīšanai un organizēšanai. 19.-20.jūnijā Eiropadome vienojās, ka E-tiesiskuma portāls ir jāizveido līdz 2009.gada beigām.

Latvija atbalsta e-tiesiskuma iniciatīvu un šobrīd Latvijai ir piešķirts novērotāja statuss maksātnespējas reģistru pilotprojektā. Līdz ar to nākotnē nepieciešams aktīvi iesaistīties šās darba grupas darbā un analizēt priekšnosacījumus Latvijas dalībai dalībvalstu Maksātnespējas reģistru savietošanā.

2008.gada 5.-6.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomē dalībvalstis vienojās par politiskām vadlīnijām un atsevišķiem aspektiem uzturlīdzekļu regulas projektam. Padomē tika diskutēts par projekta darbības jomu, jurisdikciju, piemērojamo likumu atzīšanu un izpildi, kā arī par automātisku tiesas nolēmumu izpildi citās dalībvalstīs. Regulas projekta mērķis ir novērst šķēršļus, kas kavē uzturlīdzekļu piedziņu ES pārrobežu gadījumos. Regula atvieglos tiesu pieņemto nolēmumu izpildi ārvalstīs uzturēšanas saistību lietās. Latvija uzskata, ka ES līmenī ir svarīgi nodrošināt tiesisko regulējumu pārrobežu uzturlīdzekļu lietām, tāpēc atbalsta projekta pieņemšanu Francijas prezidentūras laikā.

Slovēnijas prezidentūras laikā dalībvalstīm neizdevās nevienoties par t.s. ROME III regulas projektu, kas nosaka valsts jurisdikciju laulības lietās un ievieš noteikumus attiecībā uz tiesību aktiem, ko piemēro laulības šķiršanai un laulāto atšķiršanai gan ES pilsoņu, gan ES un trešo valstu pilsoņu starpā. Līdz gada beigām dalībvalstīm ir jāvienojas, kādu starptautiskās sadarbības mehānismu izmantot, lai ieviestu pēc iespējas lielāku tiesisko noteiktību par to, kuras valsts likums tiks piemērots laulības šķiršanai pārrobežu gadījumos.

Francijas prezidentūras laikā Eiropas Komisija publicēs priekšlikumu par mantošanu un testamentiem, kā arī turpinās darbu pie Kopējā Eiropas līgumtiesību modeļa, par kuru 2008.gada aprīlī tika iesniegts ziņojuma projekts. Tajā tiek piedāvāts, ka Eiropas kopējais līgumtiesību modelis ietvers definīcijas, vispārējos principus un paraugnoteikumus līgumtiesību jomā, iekļaujot arī patērētāju tiesības.  

Slovēnijas prezidentūras laikā prioritārie jautājumi iekšlietu jomā bija Šengenas telpas paplašināšanās un robežkontroles atcelšana uz ES iekšējām gaisa robežām, kopējās migrācijas politikas attīstība, cīņa ar nelegālo imigrāciju un terorisma apkarošana.

2008.gada 30.martā tika atcelta gaisa robežu kontrole, kas iezīmēja deviņu jaunu dalībvalstu (Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Čehijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas, Slovākijas un Ungārijas) pievienošanos Šengenas telpai pilnā apmērā. Pēc novērtēšanas vizītēm un rekomendāciju ieviešanas tika sagatavots ziņojums, kurā sniegts šo dalībvalstu pievienošanās Šengenas līgumam pozitīvais novērtējums.

Lai nodrošinātu kopējās Šengenas telpas prasību ieviešanu, noritēja darbs pie SIS II^[5] projekta realizācijas. 2008.gada jūnijā tika apstiprināts atjaunotais SIS II grafiks, saskaņā ar kuru dalībvalstis un Eiropas Komisija apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai SIS II kļūtu operacionāls 2009.gada septembrī. Turpmāko 6 mēnešu laikā Latvijā turpināsies SIS II nacionālās sistēmas testēšanas un modernizācijas process, lai datu migrācija no esošās Šengenas informācijas sistēmas uz SIS II noritētu saskaņā ar grafiku.

Slovēnijas prezidentūras laikā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes regula par Vīzu informācijas sistēmu (turpmāk - VIS) un datu apmaiņu starp dalībvalstīm par īstermiņa vīzām. Tā nosaka VIS mērķus, darbības virzienus un atbildību, kā arī ievieš rada datu apmaiņas nosacījumus un procedūras. Latvijai ir jāturpina darbs pie visu pasākumu ieviešanas nacionālā līmenī, lai Latvija būtu gatava pievienoties centrālajai VIS, kad tiks nodrošināta VIS darbības uzsākšana.

Slovēnijas prezidentūras laikā ekspertu līmenī tika turpināts darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projekta, ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu. Latvija atbalsta Komisijas izstrādāto regulas projektu, konceptuāli atbalstot vienotus vīzu izsniegšanas nosacījumus. Galvenās diskusijas norisinājās par tranzītvīzas svītrošanu (tranzīta gadījumos tiktu izsniegtas īstermiņa vīzas), ilgtermiņa vīzu un ilgtermiņa vīzu, kas vienlaikus derīgas kā īstermiņa vīzas, kategoriju apvienošanu, pielīdzinot to uzturēšanās atļaujai ar tiesībām tās turētājiem brīvi pārvietoties citu Šengenas valstu teritorijā 90 dienas pusgadā, ceļojumu medicīnisko apdrošināšanu u.c. jautājumiem. Francijas prezidentūras laikā ir plānots turpināt darbu pie Vīzu kodeksa projekta, kas nodrošinās efektīvu un ātru vīzu pieteikumu izskatīšanu un vienlaikus paredzēs atbilstošu kontroli nelegālās imigrācijas novēršanai un valsts drošības un sabiedriskās kārtības garantēšanai.

2008.gada pirmajā pusē ES Padomes ekspertu līmenī tika turpināta regulas projekta izskatīšana par grozījumiem Kopīgajā konsulārajā instrukcijā par vīzu pieprasījumu iesniegšanu diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, nosakot biometrisko identifikatoru ieviešanu un paredzot arī noteikumus par vīzu pieteikumu pieņemšanu un apstrādi, kas ir būtisks nosacījums VIS ieviešanai. 2008.gada 18.jūnijā notikušajās sarunās ar Eiropas Parlamentu Slovēnijas prezidentūra vienojās par pamatprincipiem biometrijas datu (pirkstu nospiedumu) iegūšanai un iekļaušanai VIS, drošības standartiem, veicot datu pārsūtīšanu konsulātiem, ārpakalpojuma sniedzēja pakalpojumu izmantošanu vīzas pieteikuma iesniegšanai. Latvija kopumā atbalsta regulas projektu ievērojot arī, ka Latvijai nav būtiskas praktiskās pieredzes ne biometrijas datu izmantošanā, ne ārpakalpojumu sniedzēju plašā izmantošanā. Francija prezidentūras laikā plāno turpināt diskusijas par grozījumiem.

2008.gada 19.aprīlī "ES Oficiālajā Vēstnesī" tika publicēta Padomes Regula (EK) Nr. 380/2008, par vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem. Regula nosaka, ka uzturēšanās atļaujas ir izsniedzamas atsevišķa dokumenta (kartes) formātā, paredzot arī pārejas periodus biometrisko identifikatoru integrēšanai uzturēšanās atļaujās. Regula paredz, ka no brīža, kad tiks pieņemtas tehniskās specifikācijas sejas attēlam, vēlākais divu gadu laikā būs jāuzsāk uzturēšanās atļauju izsniegšana kartes formā ar tajā integrētu biometrisko identifikatoru - sejas attēlu, savukārt trīs gadu laikā pēc tehnisko specifikāciju pieņemšanas uzturēšanās atļaujās būs jāintegrē arī otrs biometriskais identifikators - pirkstu nospiedumi. Latvija neiebilst, ka pirkstu nospiedumi tiek iekļauti ceļošanas dokumentos no sešu gadu vecuma.

Ņemot vērā kontroles atcelšanu uz ES iekšējām robežām, viens no Slovēnijas prezidentūras uzdevumiem bija veicināt efektīvu ārējo robežu pārvaldību. 2008.gada martā Brdo ministru konferencē par ārējo robežu pārvaldību Eiropas Komisija prezentēja tiesību aktu priekšlikumus par nākamajiem soļiem robežu pārvaldībai ES: par ārējo robežu pārvaldības aģentūras (Frontex) turpmāko attīstību, Eiropas robežu uzraudzības sistēmas (Eurosur) izveidošanu un nākamajiem soļiem robežu pārvaldībā, kas paredzētu atvieglotu un automatizētu robežkontroli bona fide ceļotājiem un pastiprinātu robežkontroli nevēlamām personām. Balstoties uz šiem priekšlikumiem, tiks turpināts darbs gan pie tehnisko sistēmu izveides un praktiskās ieviešanas, gan pie attiecīgās juridiskās bāzes izstrādes. Tā 2008.gada 5.-6. jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē tika apstiprināti secinājumi par ES ārējo robežu pārvaldību, kuros atspoguļota apvienotās robežas pārvaldīšanas stratēģijas attīstība (pētniecības projekti par satelītu, no attāluma vadāmu lidaparātu un citu tehnisko novērošanas līdzekļu izmantošanu robežu uzraudzībā, robežkontroles sistēmu pilotprojekti, pētījumi par koordinācijas centru tīkla izveidi un liela mēroga tehnisko sistēmu savstarpējo savietojamību). Veicamo pasākumu rezultātā tiks sperti nozīmīgi soļi Kopienas ārējo robežu stiprināšanā, t.sk., uz ES austrumu sauszemes robežām. Latvija atbalsta tehnisko sistēmu attīstību, jauno tehnoloģiju izmantošanu robežkontrolē un robežu uzraudzībā, saglabājot līdzsvaru starp drošību un ceļošanas atvieglojumiem.

Nacionālo tiesībsargājošo iestāžu sadarbības jomā 2008.gada 5.-6.jūnija Tieslietu un iekšlietu ministru padomē tika panākta vispārējā vienošanās par lēmuma projektu, ar kuru tiek ieviesti nepieciešamie administratīvie un tehniskie nosacījumi, lai nodrošinātu lēmuma par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši, apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību darbību (t.s. Prīmes lēmums). Tas paredz visām ES dalībvalstīm savstarpēji automatizētu pieeju DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu īpašnieku un turētāju datu bāzēm. Paredzams, ka Francijas prezidentūras laikā lēmums tiks publicēts un stāsies spēkā. Latvija atbalsta dalībvalstu pārrobežu sadarbības iniciatīvas, kuras nosaka Prīmes lēmums.

2008.gada jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu "Kopēja imigrācijas politika Eiropai: principi, darbības un instrumenti". Tajā izklāstīti principi, kuri kalpos par kopīgās migrācijas politikas pamatu, iedalot tos saskaņā ar trīs galvenajām ES politikas vadlīnijām: labklājība, solidaritāte un drošība. 2008.gada beigās Eiropas Komisija nāks klajā ar vispārējas pieejas migrācijai īstenošanas izvērtējumu, kura rezultāti kalpos par pamatu tālākajai šī koncepta attīstīšanai.

Slovēnijas prezidentūras laikā tika apstiprināts Padomes lēmums 2008/381/EC, ar ko izveido Eiropas Migrācijas tīklu. Tīkla mērķis ir pildīt Kopienas iestāžu un dalībvalstu iestāžu un institūciju informācijas vajadzības, sniedzot aktuālu, objektīvu, uzticamu un salīdzināmu informāciju par migrāciju un patvērumu, lai atbalstītu ES politikas veidošanu šajās jomās. Tīklu veido Eiropas Komisija un dalībvalstu kontaktpunkti, kuros darbojas vismaz trīs eksperti.

Nodrošinot visaptverošu pieeju migrācijai attīstībai, Slovēnijas prezidentūras laikā tika izstrādāti mobilitātes partnerību projekti ar atsevišķām trešajām valstīm, kas paredz ciešāku sadarbību arī migrācijas jomā. Kopējās deklarācijas sākotnēji tika parakstītas ar Moldovu un Kaboverdi. Latvija atbalstīja mobilitātes partnerību uzsākšanu ar šīm valstīm. Francijas prezidentūras laikā plānots uzsākt projektu īstenošanu ar šīm valstīm, kā arī izstrādāt līdzīgus sadarbības mehānismus ar Gruziju un Senegālu.

Francijas prezidentūra ir izstrādājusi un 2008.gada oktobra Eiropadomes sanāksmē plāno apstiprināt Eiropas migrācijas un patvēruma paktu, kas ir politisko apņemšanos apkopojums vienotas migrācijas un patvēruma politikas attīstīšanai. Migrācijas pakts atspoguļo migrāciju kā daudzšķautņainu fenomenu un ietver gan robežu apsardzības politiku, gan vīzu politiku, gan legālās migrācijas un integrācijas politiku, gan cīņu ar nelegālo imigrāciju, kā arī partnerību ar trešajām valstīm migrācijas plūsmu pārvaldībā. Tāpat Migrācijas pakts kalpos par atskaites punktu ES līmeņa pasākumu plānam jaunajai Hāgas programmai pēc 2010.gada

Latvija pozitīvi vērtē izstrādāto pakta projektu, atzīstot konceptuālo un arī praktisko lietderību augstākajā politiskajā līmenī nostiprināt apņemšanos izstrādāt vienotu Eiropas imigrācijas un patvēruma politiku. Ņemot vērā ES dalībvalstu atšķirīgo pieeju imigrantu integrācijai, Latvija uzskata par nepieciešamu uzsvērt labās prakses nodošanu dalībvalstīm, kas ievērojami var palīdzēt uzlabot imigrantu integrāciju. Visticamāk, ka Migrācijas paktu centīsies apstiprināt oktobra Eiropadomes laikā.

Turpinot diskusijas par Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas turpmāko virzību, Slovēnijas prezidentūras laikā tika apstiprināti secinājumi par praktisko sadarbību patvēruma jomā, kuros uzsvērtas sadarbības iespējas starp dalībvalstīm. Eiropas Komisija 2008.gada jūnijā prezentēja politikas plānu "Patvērums – integrēta pieeja aizsardzībai ES". Tajā minēti pasākumi, lai pabeigtu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izstrādi līdz 2010.gada beigām: Eiropas atbalsta biroja patvēruma jautājumos izveidošana, augstāku aizsardzības standartu noteikšana patvēruma meklētājiem, tai skaitā, viņu integrācija, "tirgošanās ar patvēruma statusa" novēršana. Plānā arī ir atspoguļotas idejas par atbalstu trešajām valstīm, kurās uzturas liels skaits bēgļu, cita starpā izveidojot ES pārvietošanas shēmu un paplašinot pastāvošās reģionālās aizsardzības programmas.

Latvija uzskata Patvēruma politikas plānu par sabalansētu, jo dalību pārvietošanās programmās tiek ierosināts saglabāt kā brīvprātīgu, bet pirms kopīgas pieteikumu izskatīšanas sistēmas ieviešanas ES tiek plānots veikt pētījumu, kā tas jau ir paredzēts Hāgas programmā. Francijas prezidentūras laikā tiks prezentēti tiesību aktu pirmie projekti saskaņā ar Patvēruma politikas plānu, bet detalizētas to diskusijas notiks 2009.gadā.

Neveiksmi cieta mēģinājums panākt vienošanos par pastāvīgā iedzīvotāja statusa paplašināšanu arī uz personām, kuras ir ieguvušas starptautisko aizsardzību. Valstis ar liberālu patvēruma sistēmu vēlējās, lai pastāvīgā iedzīvotāja statuss tiktu attiecināts arī uz personām, kas saņēmušas ne tikai starptautisko aizsardzību (bēgļa un subsidiārās aizsardzības statuss), bet arī kādu no nacionālajām aizsardzības formām (piemēram, humanitāro). Ievērojot, ka jautājums ir jāpieņem ar vienbalsību, tas tiks atstāts bez risinājuma. Latvijā personām, kuras ir saņēmušas starptautisko aizsardzību, ir iespēja iegūt pastāvīgas uzturēšanās atļauju. Šobrīd grūti prognozēt, vai Francijas prezidentūra mēģinās rast kompromisu starp dalībvalstīm.

Slovēnijas prezidentūras laikā ES ekspertu līmenī notika diskusijas par vienotiem noteikumiem to trešo valstu pilsoņu ieceļošanai, kuri meklē darba iespējas kādā no ES dalībvalstīm, t.i., par 2 direktīvu projektiem, kas ir ES legālās migrācijas politikas elementi saskaņā ar 2005.gada publicēto Legālās migrācijas politikas plānu. Pirmais direktīvas projekts nosaka ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus trešo valstu pilsoņiem, kas vēlas ieceļot augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos. Tas paredz atvieglot un harmonizēt trešo valstu pilsoņu - augsti kvalificētu darbinieku ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumus ES, ieviešot īpašas uzturēšanās atļaujas - "ES zilās kartes". Diskusiju rezultātā direktīvas projektā tika saglabāts Latvijas pozīcijai atbilstošs centrālais princips, kurš paredz uzņemamo personu skaitu noteikt dalībvalstīm. Plānots, ka novembra Tieslietu un iekšlietu ministru padomē plānota direktīvas pieņemšana.

Savukārt, horizontālās direktīvas projekts par apvienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu piederīgajiem izsniegtu apvienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī, ievieš vienkāršotu procedūru trešo valstu darbaspēka ieceļošanai ES, paredzot vienotu pieteikuma procedūru un uzturēšanās/darba atļaujas izsniegšanu vienas atļaujas formā. Ar direktīvas palīdzību paredzēts samazināt "tiesību plaisu" starp likumīgo ekonomisko migrantu un ES pilsoņu tiesībām, garantējot viņiem vienādu tiesību apmēru atsevišķās jomās. Plānots, ka dalībvalstu vienošanās par galvenajām direktīvas nostādnēm jāpanāk līdz gada beigām.

Latvija kopumā atbalsta direktīvu projektus, vienlaikus uzsverot, ka ir nepieciešams saglabāt dalībvalstu iespējas elastīgi un efektīvi reaģēt uz darba tirgus īpatnībām un vajadzībām.

Francijas prezidentūras laikā Eiropas Komisija strādās pie trīs jauniem direktīvu projektiem legālās migrācijas jomā: direktīvas projektu par sezonas strādnieku ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, direktīvas projektu par uzņēmumu iekšienē nosūtītu darbinieku un direktīvas projektu par apmaksātu stažieru ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem.  Paredzēts, ka direktīvu projekti tiks publicēti 2009.gada sākumā.

Slovēnijas prezidentūras laikā notika aktīvas diskusijas par direktīvu par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu pilsoņu atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Direktīva nosaka vienotu kārtību, kas dalībvalstīs jāpiemēro attiecībā uz nelegāli uzturošos trešo valstu pilsoņu atgriešanu, pienācīgi respektējot viņu pamattiesības un ievērojot starptautisko tiesību principus. Tāpat direktīva paredzēs, ka dalībvalstis apmainīsies ar informāciju par atgriešanas lēmumiem, izbraukšanas rīkojumiem un atkārtotas ieceļošanas aizliegumiem. Tika panākta konceptuāla vienošanās par direktīvas projekta saturu, projekts apstiprināts 1.lasījumā Eiropas Parlamentā. Latvija kopumā atbalsta direktīvas projektu, tomēr uzsver, ka procesuālajām garantijām trešo valstu pilsoņiem jābūt sabalansētām ar dalībvalstu tiesībām izraidīt personas, kuras valstī uzturas nelikumīgi. Latvijai svarīgākais bija jautājums par bezmaksas juridiskās palīdzības sniegšanu nelegālajiem imigrantiem gadījumā, ja viņu materiālais stāvoklis neatļauj par šo palīdzību samaksāt. Tika panākta vienošanās, ka dalībvalstīm ir tiesības noteikt, kad bezmaksas juridiskā palīdzība ir uzskatāma par nepieciešamu un piešķiramu; tās sniegšanas nosacījumi var tikt noteikti nacionālajos tiesību aktos. Latvijā nelegālie imigranti pagaidām nevar pretendēt uz bezmaksas juridisko palīdzību. Francijas prezidentūras laikā tiks veikti nepieciešamie formālie pasākumi, lai direktīva varētu stāties spēkā.

Francijas prezidentūras laikā plānots apstiprināt direktīvas projektu, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kas dalībvalstīs uzturas nelegāli. Darba devējiem tiek paredzētas finansiālas (naudas sods un pienākums segt trešo valstu pilsoņu atgriešanas izdevumus) un administratīvas (piemēram, izslēgšana no dalības publiskajos iepirkumos, daļēja vai pilnīga uzņēmuma slēgšana) sankcijas. Smagu pārkāpumu gadījumā, piemēram, ja darba devējs nodarbina lielu skaitu nelegāli ieceļojošo trešo valstu pilsoņu, nodarbina cilvēktirdzniecības upuri (darba devējam to zinot) vai, ja pārkāpums divu gadu laikā izdarīts atkārtoti, darba devējs var tikt saukts pie kriminālatbildības. Latvija kopumā atbalsta direktīvas projektu, jo harmonizācija ES līmenī ir nepieciešama, lai ierobežotu nelegālo imigrāciju, papildus direktīvas ieviešana netieši varētu veicināt arī cīņu ar ES iedzīvotāju nereģistrēto nodarbinātību. Latvijai būtiskākie diskusiju jautājumi ir uzņēmuma atbildība par tā apakšuzņēmēja izdarītajiem pārkāpumiem, kriminālatbildības noteikšana un dalībvalsts pienākums veikt inspekcijas darba vietās, lai pārbaudītu, vai netiek nodarbinātas personas, kas dalībvalstī uzturas nelegāli. Latvija uzskata, ka direktīvas projektam jānosaka tikai minimālā likumdošanas harmonizācija, kas ļautu dalībvalstīm rīkoties atbilstoši nacionālajām likumu normām un neradītu papildus administratīvo slogu.

Policijas sadarbības jomā tika panākta politiskā vienošanās par Padomes lēmuma projektu par Eiropas Policijas biroja (Eiropola) izveidi, ar ko tiks aizstāts pašreizējais Eiropola tiesiskais pamats - Eiropola konvencija, ar mērķi izveidot Eiropolu kā efektīvu organizāciju cīņā ar drošības draudiem.

Terorisma apkarošanas jomā notika darbs pie ietvarlēmuma projekta par terorisma apkarošanu grozījumiem. Tie paredz papildināt spēkā esošo ES regulējumu saskaņā ar 2005.gada 16.maija Eiropas Padomes konvenciju par terorisma novēršanu, kas paredz noteikt kriminālsodu par noteiktām noziedzīgām darbībām (publisku aicinājumu veikt terorisma uzbrukumu, vervēšanu terorisma nolūkos, apmācību veikšanu terorisma nolūkos). Latvijas Krimināllikumā tika izdarīti attiecīgi grozījumi, kas stājās spēkā 2008.gada 11.janvārī, lai nodrošinātu minēto noziedzīgo darbību kriminalizēšanu.

 Slovēnijas prezidentūras laikā turpinājās darbs pie direktīvas projekta par Eiropas kritiskās infrastruktūras apzināšanas un noteikšanas procedūru un tās aizsardzības uzlabošanu. Direktīvas projekts nosaka procedūru Eiropas kritiskās infrastruktūras (turpmāk – EKI) objektu apzināšanai un noteikšanai, kā arī paredz izstrādāt kritiskās infrastruktūras objektu drošības plānus.

ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes 2008.gada 7.jūnija sēdē tika panākta politiskā vienošanās, ka direktīva attieksies tikai uz divām nozarēm – enerģētikas un transporta. Kritēriji EKI objektu noteikšanai tiks pārskatīti pēc 3 gadiem, lai noteiktu, vai ir nepieciešams paplašināt direktīvas darbību arī attiecībā uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sektoru.

Latvija atbalsta nepieciešamību apzināt kritiskās infrastruktūras objektus Eiropā, t.sk., arī Latvijā, un uzskata, ka ir jāvienādo pieeja visu EKI objektu aizsardzībai.

Slovēnijas prezidentūras laikā turpinājās darbs pie ietvarlēmuma projekta par pasažieru datu reģistra izmantošanu tiesībaizsardzības mērķiem. Tas paredz gaisa pārvadātājiem nodrošināt kompetentajām dalībvalstu iestādēm piekļuvi pasažieru datiem starptautiskos lidojumos, lai novērstu teroristu uzbrukumus un apkarotu organizēto noziedzību. Ministru līmenī panākta vienošanās par tiesību akta nepieciešamību. Francijas prezidentūras laikā tiks risināts jautājums par ietvarlēmuma darbības jomas paplašināšanu uz ES iekšējiem lidojumiem un uz papildus noziegumu veidiem, par ko dalībvalstīm patlaban nav vienotā viedokļa. Papildus tika izstrādāta un parakstīta vienošanās starp ES un Austrālijas Muitas dienestu par apmaiņu ar pasažieru datiem. Latvija konceptuāli atbalsta pasažieru datu reģistra izmantošanu terorisma un organizētās noziedzības apkarošanas mērķiem, tādējādi nodrošinot līdzsvaru starp drošības stiprināšanu un pasažieru personas datu aizsardzību. 

Uzlabojot dalībvalstu solidaritāti dabas vai cilvēku izraisīto krīžu gadījumos, 2008.gada pirmajā pusē tika apstiprināti secinājumi par ES reaģēšanas spēju stiprināšanu katastrofu gadījumos. Latvija atbalsta integrētu ES katastrofu pārvaldīšanu, jo šāda pieeja varētu uzlabot savstarpējo dalībvalstu koordināciju. 2008. gada oktobrī Eiropas Komisija plāno nākt klajā ar priekšlikumiem par katastrofu novēršanu ES, kā arī ES stratēģiju katastrofu draudu mazināšanai jaunattīstības valstīs. Francijas prezidentūra plāno rīkot ekspertu semināru par agrīnās brīdināšanas sistēmām, lai apzinātu esošo situāciju un sagatavotu jaunus priekšlikumus cunami agrīnās brīdināšanas sistēmas ietvaros, par ES un ANO sadarbību civilās aizsardzības un humānās palīdzības sistēmas ietvaros un par jaunajām tehnoloģijām civilajā aizsardzībā.

2008.gada pirmajā pusē notika aktīvas diskusijas par ES dalībvalstu iesaistīšanos ASV bezvīzu programmā, lai nodrošinātu pilnu vīzu reciprocitāti starp ES un ASV. 18.aprīļa ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē tika apstiprināts lēmums, ar kuru Eiropas Komisija tiek pilnvarota uzsākt sarunas ar ASV jautājumā par tām ASV likumdošanas prasībām, kas nosaka kārtību, kādā ES dalībvalstis var iesaistīties Bezvīzu režīma programmā un kas ir Komisijas kompetencē. Latvija pozitīvi vērtē pragmatisko un elastīgo pieeju dalībvalstu divpusējām sarunām ar ASV, vienlaikus ievērojot Kopienas likumdošanu, lai veicinātu iespējami ātrāku dalībvalstu pievienošanos ASV bezvīzu programmai.

1.3. Konkurētspēja un iekšējais tirgus

Slovēnijas prezidentūra turpināja iepriekšējo prezidentūru darbu, veltot būtisku uzmanību ES globālās konkurētspējas uzlabošanai un turpinot iekšējā tirgus pilnveidošanu. Tika pieņemta regula un panākta vienošanās par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta atrašanās vietu, kā arī tika pieņemta patēriņa kredītlīgumu direktīva, par kuru spraigas diskusijas noritēja jau kopš 2002.gada.

Ievadot jauno Lisabonas stratēģijas īstenošanas ciklu (2008.-2010.), 2008.gada pavasara Eiropadome apstiprināja atjaunotās Integrētās pamatnostādnes izaugsmei un nodarbinātībai. Tika panākta vienošanās, ka nav nepieciešams mainīt 2000.gadā apstiprinātās vadlīnijas, jākoncentrējas uz reformu turpināšanu. Aktualitāti saglabā 2006.gada pavasara Eiropadomē noteiktās prioritārās jomas: zināšanas un inovācijas, uzņēmējdarbības vide, cilvēkresursi un nodarbinātības, efektīva enerģētikas politika. Tāpat tika apstiprinātas arī individuālas rekomendācijas dalībvalstīm. Latvijai Eiropas Komisija izteica trīs galvenās rekomendācijas:

- nodrošināt ierobežotāku fiskālo politiku, rūpīgāk izvēloties izdevumu prioritātes un nodrošinot algu attīstību, kas ir līdzvērtīga produktivitātes pieaugumam;

- panākt lielāku progresu pētniecības un inovāciju politikā, jo īpaši attiecībā uz sadarbības veicināšanu starp pētniecības, izglītības iestādēm un uzņēmējiem;

- attiecībā uz elastdrošības pieeju, palielināt darbaspēka piedāvājumu un produktivitāti, uzlabojot reģionālo mobilitāti, nodrošinot izglītības un apmācības sistēmas atbilstību darba tirgus prasībām, ieviešot mūžizglītības sistēmu un aktīvā darba tirgus politiku.

Latvijā turpināsies darbs pie Latvijas Nacionālās Lisabonas programmas (turpmāk - LNLP) atjaunošanas atbilstoši formulētajiem mērķiem un rekomendācijām. Latvija turpinās īstenot pasākumus prioritārajās jomās: makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana, zināšanu un inovāciju stimulēšana, investīcijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides īstenošana, nodarbinātības veicināšana un izglītības un prasmju pilnveidošana. Atjaunotā LNLP Latvijai, tāpat kā citām ES dalībvalstīm, jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz 2008.gada 15.oktobrim. Eiropas Komisija šā gada beigās nāks klajā ar vērtējumu par progresu Lisabonas stratēģijas īstenošanā. Eiropas Komisijas vizīte nolūkā iepazīties ar LNLP ieviešanas gaitu un panākto progresu notika š.g. 8.jūlijā.

Labāka regulējuma iniciatīvas īstenošana bija viena no Slovēnijas prezidentūras prioritātēm un būs svarīgs jautājums arī Francijas prezidentūrā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta priekšlikumiem, kas veicina mazo un vidējo komersantu (turpmāk - MVK) attīstību un vienkāršo MVK uzņēmējdarbības vidi.

Slovēnijas prezidentūras laikā tika aizsākts tiesību aktu projektu ietekmes novērtējuma pārskats, uzmanību pievēršot tādiem aspektiem kā subsidiaritāte, proporcionalitāte, riska novērtējums, sociālā ietekme, ietekme uz patērētājiem un MVK u.c. Tiek izvērtēta Padomes un Eiropas Parlamenta loma ietekmes novērtējumu sagatavošanā, kuru plānots pabeigt Francijas prezidentūras laikā. Turpinās normatīvo aktu vienkāršošanas process.

Administratīvā sloga samazināšanas jomā Slovēnijas prezidentūra turpināja strādāt, lai īstenotu 2007.gada pavasara Eiropadomē noteikto mērķi līdz 2012. gadam par 25% samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem.

Līdz 2008.gada maijam 16 no 27 dalībvalstīm ir noteikušas nacionālo mērķi administratīvā sloga samazināšanai. Arī Latvijā saskaņā ar 2008.gada 27.maijā Ministru kabineta sēdē apstiprinātajām "Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008.-2013.gadam "Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte"" ir paredzēts samazināt nacionālajā likumdošanā uzlikto administratīvo slogu uzņēmējiem par 25% līdz 2013.gadam. Kā prioritāras jomas noteiktas - darba tiesiskās attiecības, nodokļu (PVN, akcīzes, uzņēmumu ienākumu nodokļa) administrēšana, nekustamā īpašuma reģistrācija, licenču un atļauju saņemšana u.c. Konkrēti pasākumi tiks iekļauti ikgadējā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā.

Rūpniecības politikas, inovāciju un uzņēmējdarbības jomās Slovēnijas prezidentūra turpināja 2006.gada pavasara Eiropadomē izvirzīto mērķu īstenošanu – investīciju veicināšana zināšanu, pētniecības un inovāciju attīstībā, kā arī uzņēmējdarbības, jo īpaši MVK, potenciāla attīstīšana. Kā būtisks dokuments minams 2008.gada maija Konkurētspējas ministru padomē apstiprinātie integrētie Padomes secinājumi "Jauns impulss konkurētspējai un inovācijām Eiropas ekonomikā." Tajos uzsvars likts uz inovāciju veicināšanu un ilgtspējīgas rūpniecības politikas attīstību, īpašu uzmanību pievēršot energointensīvo nozaru - metālrūpniecības un mežrūpniecības - izvērtējumam un akcentējot šīm nozarēm aktuālo izejvielu pieejamības jautājumu starptautisko tirdzniecības un emisiju tirdzniecības sistēmas nosacījumu kontekstā.

Viena no Francijas prezidentūras prioritātēm ir klimata izmaiņu radīto izaicinājumu novēršana, tostarp, energointensīvo nozaru identificēšana. Eiropas Komisija līdz 2010.gadam plāno prezentēt paziņojumu par šīm nozarēm, definējot sektorus, kuriem varētu tikt piešķirtas bezmaksas CO2 izmešu kvotas. Francijas prezidentūras nodoms ir definēt emisiju kvotu sadales nosacījumus rūpniecībai, t.sk. kritērijus to nozaru noteikšanai, kuras pakļautas starptautiskai konkurencei. Latvijas interesēs ir panākt, lai par energointensīvām tiktu uzskatītas cementa, stikla un metālrūpniecības nozares, kas kā potenciālās nozares minētas arī Eiropas Komisijas sagatavotajā klimata-enerģētikas paketes ietekmes izvērtējumā.

Francijas prezidentūras laikā, jau 2008.gada jūlijā, Eiropas Komisija plāno prezentēt Ilgtspējīgas rūpniecības politikas attīstības plānu un Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības plānu. Ilgtspējīgas rūpniecības politikas pasākumu plāns būs vērsts uz videi draudzīgu produktu ražošanas un patēriņa veicināšanu un ietvers pasākumus ekomarķējuma, vides monitoringa un audita shēmu, zaļā publiskā iepirkuma, kā arī citās jomās. Par Ilgtspējīgas rūpniecības politikas pasākumu plānu 2008.gada septembra Konkurētspējas ministru padomē plānots apstiprināt Padomes secinājumus.

Latvijai būs jāformulē pozīcija par Ilgtspējīgas rūpniecības politikas attīstības plānu, izvērtējot, kā jau šobrīd Latvijā īstenotās aktivitātes saskan ar Eiropas Komisijas plānotajiem pasākumiem.

2008.gada 25.jūnijā Eiropas Komisija publicēja Mazās uzņēmējdarbības aktu (turpmāk - Akts), kura galvenais mērķis ir principa "domā par mazo vispirms" neatgriezeniska nostiprināšana politikas dokumentu sagatavošanas procesā. Šī mērķa īstenošanai tiks izstrādāti tiesību akti, tostarp, direktīvas projekts par samazinātas PVN likmes noteikšanu vietējiem pakalpojumiem, regula par Eiropas privātā uzņēmuma statūtiem (jau 2008.gada decembrī plānots apstiprināt politisku vienošanos), jauna Vispārējā atbrīvojuma regula par valsts atbalstu procedūru vienkāršošanai un izmaksu samazināšanai, kā arī paredzēta virkne brīvprātīgu principu, piemēram, nodrošināt otro iespēju godīgiem uzņēmējiem, kuri savlaicīgi apzinājušies maksātnespēju, atvieglot finanšu pieejamību MVU un attīstīt atbalstošu tiesisku un uzņēmējdarbības vidi komercdarījumu savlaicīgai apmaksai. Diskusijas par Aktu politiskā līmenī uzsāktas 2008.gada 17.-18.jūlija neformālajā Konkurētspējas ministru padomē. 1.-2.decembrī Konkurētspējas ministru padomē plānots apstiprināt secinājumus, kas tiks iekļauti arī decembra Eiropadomes darba kārtībā. Latvija kopumā atbalsta MUA ietvertos pasākumus, vienlaikus nepieciešams izstrādāt nacionālo pozīciju gan par MUA, gan atsevišķi par jaunajiem tiesību aktu priekšlikumiem.

Slovēnijas prezidentūras laikā tika uzsākta Būvizstrādājumu regulas projekta izskatīšana Padomes darba grupā. Regula aizstās Padomes Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem un attieksies uz būvmateriālu ražošanu. Būtiskākās izmaiņas ir administratīvā sloga samazināšana un detalizēti formulēti administratīvo institūciju pienākumi būvizstrādājumu tirgus uzraudzībā. Latvija kopumā atbalsta regulas projektu.

Inovāciju jomā gan Slovēnijas, gan Francijas prezidentūra lielu uzmanību velta Eiropas klasteru politikas izstrādei, lai veicinātu izcilību un sekmētu universitāšu, zinātniskās pētniecības institūtu un komersantu sadarbību. 2008.gada janvārī Stokholmā notika Eiropas klasteru konference, kuras ietvaros tika pieņemts Eiropas klasteru memorands. Tajā uzsvērta klasteru nozīme un aicinājums dalībvalstīm un ES institūcijām sekmēt klasteru attīstību.        

Francijas prezidentūras laikā Eiropas Komisija plāno publicēt paziņojumu par klasteru attīstību (provizoriski – 2008.gada jūlijā), uz kura pamata tiks sagatavoti Padomes secinājumi pieņemšanai 2008.gada decembra Konkurētspējas ministru padomē. Tāpat 2008.gada novembrī plānots organizēt ministru līmeņa Eiropas klasteru konferenci. Latvijā klasteru attīstība kā prioritāte ir iekļauta galvenajos ekonomiskās politikas dokumentos. Tiek plānota starptautiskā sadarbība Baltijas jūras reģionā (turpmāk - BJR), par pamatu izmantojot BJR InnoNet projektu un Ziemeļvalstu ministru padomes programmas.

Konkurences jomā Slovēnijas prezidentūras laikā tika publicēta Baltā grāmata "Par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar Eiropas Kopienas konkurences noteikumu pārkāpšanu". Baltajā grāmatā definēti šķēršļi, kas traucē izveidot efektīvāku zaudējumu atlīdzināšanas sistēmu dalībvalstīs, kā arī piedāvātas vairākas iespējas turpmākai apspriešanai, tostarp, par zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas mehānismiem. Francijas prezidentūra turpinās dalībvalstu komentāru izvērtēšanu un izstrādās konkrētus priekšlikumus situācijas uzlabošanai.

Latvija atbalsta šādu prasību celšanas atvieglošanu, kas nodrošinātu efektīvu konkurences tiesību privātu īstenošanu paralēli publiskajai jeb valsts nodrošinātajai konkurences tiesību īstenošanai. Latvijai ir būtiski, lai privāto konkurences tiesību īstenošanas efektivizēšana atbilstu Latvijas civiltiesību sistēmai. Latvija turpinās darbu pie nacionālo normatīvo aktu uzlabošanas, lai atvieglotu iespējas celt zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības jomā pēc spraigām diskusijām vairāku gadu garumā tika pieņemta t.s. Patēriņa kredītlīgumu direktīva. Direktīva ievieš vienotas prasības patērētājam sniedzamajai un kreditēšanas līgumā ietveramajai informācijai, paredz patērētāja tiesības 14 dienu laikā atteikties no kredīta izmantošanas, kā arī nosaka vienotu gada procentu likmes aprēķināšanas metodi. Direktīvai jāstājas spēkā 2010.gada sākumā.

Slovēnijas prezidentūras laikā ekspertu līmenī turpinājās diskusijas par direktīvas projektu par patērētāju aizsardzību attiecībā uz dažādiem aspektiem līgumos, kas saistīti ar īpašumtiesībām uz laiku ilgtermiņa brīvdienu produktiem, to tālākpārdošanu (t.s. "Timeshare" direktīva). Direktīvas mērķis ir ieviest mūsdienīgas, vienkāršotas un saskaņotas prasības attiecībā uz ilgtermiņa īres līgumiem, ilgtermiņa brīvdienu produktiem, starpniecību, ja produkts tiek pārdots tālāk, un produktu apmaiņu. Francijas prezidentūras mērķis ir panākt vienošanos par direktīvu pirmajā lasījumā, 1.-2.decembra Konkurētspējas ministru padomē paredzēts panākt politisku vienošanos. Latvija kopumā atbalsta direktīvas projektu un ir aktīvi iestājusies par lielāku harmonizācijas līmeni direktīvas projektā, kā arī patērētājam draudzīgāka un nediskriminējoša valodu režīma noteikšanu pirms līguma noslēgšanas un līgumā sniedzamajai informācijai.

2008.gada 25.janvārī Eiropas Komisija publicēja direktīvas projektu par rotaļlietu drošumu, kas izstrādāts Padomes 1988.gada direktīvas pilnveidošanai ar mērķi paaugstināt rotaļlietu drošumu, vienlaikus vienkāršojot esošo likumdošanu. Francijas prezidentūras laikā 25.-26.septembra Konkurētspējas ministru padomē plānota viedokļu apmaiņa, oktobrī paredzēts atbildīgās Eiropas Parlamenta komitejas balsojums, bet 2008.gada 1.-2.decembra Konkurētspējas ministru padomē - vispārējas pieejas apstiprināšana.

Latvija kopumā atbalsta direktīvas priekšlikumu, jo, uzlabojot regulējošo normu un tirgus uzraudzības mehānismu efektivitāti, sagaidāms būtisks ieguvums bērnu veselībai un drošībai.

Š.g. 5. februārī Komisija prezentēja apjomīgu Kosmētikas regulas projektu, lai vienkāršotu 1976.gada 27.jūlija Direktīvu 76/768/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kosmētikas līdzekļiem, lai nodrošinātu ES tirgū laisto kosmētikas līdzekļu drošumu, novērstu atšķirīgu spēkā esošās direktīvas izpratni dalībvalstīs un ņemtu vērā inovācijas šajā nozarē. Tā kā Slovēnijas prezidentūra paguva tikai apkopot sākotnējos dalībvalstu viedokļus, darbs tiks turpināts Francijas prezidentūras laikā un 1.-2.decembra Konkurētspējas ministru padomē plānots vienoties par vispārēju pieeju.

Latvija kopumā atbalsta regulas projektu un ir iesniegusi vairākus redakcionālus priekšlikumus tā pilnveidošanai. 2008.gada rudenī gaidāms Komisijas priekšlikums direktīvas projektam attiecībā uz patērētāju līgumiskajām attiecībām. Ņemot vērā tā horizontālo raksturu, harmonizācijas līmeni un paredzamo ietekmi uz patērētāju aizsardzību un iekšējā tirgus funkcionēšanas sekmēšanu, šim dokumentam ir piešķirama prioritāte. 2008.gada septembra Konkurētspējas ministru padomē komisāre M.Kuneva plāno sniegt izvērstu informāciju.

Statistikas jomā Slovēnijas prezidentūra turpināja darbu pie trim nozīmīgiem regulu projektiem: par statistiku par augu aizsardzības līdzekļiem, par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm, kā arī par Eiropas statistiku, kuras mērķis ir uzlabot statistikas pārvaldību nākotnē. Paredzams, ka Francijas prezidentūrai izdosies pabeigt darbu pie šiem regulu projektiem.

Intelektuālā īpašuma jomā Slovēnijas prezidentūra turpināja darbu pie Eiropas patentu sistēmas stiprināšanas, proti, pie patentu tiesvedības sistēmas izstrādes, un atsāka 2003.gadā pārtrauktās sarunas par Kopienas patenta izveidi. Diskusiju rezultātā ir panākta vienošanās par specializētas patentu tiesas veidošanu, kuras spriedumiem būs spēks visā ES teritorijā. Attiecībā uz Kopienas patentu diskusija šobrīd norit par diviem jautājumiem – Kopienas patenta tulkojums nacionālajās valodās un patenta uzturēšanas izmaksu sadale. 29.-30.maija Konkurētspējas ministru padome apstiprināja progresa ziņojumu, pēc sanāksmes tika sagatavots ES Patentu tiesvedības līguma projekts un jauna priekšlikuma redakcija regulai par Kopienas patentu.

Francijas prezidentūras prioritāte ir patentu tiesvedības sistēma, un tā ir izvirzījusi mērķi līdz 2008.gada beigām panākt politisku vienošanos par ES Patentu tiesvedības līguma projektu. Tas vērtējams kā sarežģīts uzdevums, jo dalībvalstu starpā izpratne par panākto progresu ievērojami atšķiras. Iespējams, tiks izveidota Starpvaldību konference, kurā būs pārstāvētas ES un pārējās Eiropas Patentu organizācijas dalībvalstis, lai vienotos par starptautisku līgumu starp šīm valstīm par Kopienas jurisdikciju patentiem. Par prioritāru šo jautājumu definējušas arī Čehijas un Zviedrijas prezidentūras.

Latvija kopumā atbalsta specializētas Eiropas (potenciāli – Kopienas) patentu tiesvedības sistēmas izveidi. Latvija piekrīt, ka nepieciešamas detalizētas diskusijas par  iepriekš minētajiem problemātiskajiem jautājumiem. Vienlaikus Latvija pastāv uz to, ka pēc iespējas ātrāk jālūdz Eiropas Kopienu Tiesas viedoklis par ES Patentu tiesvedības līguma projekta atbilstību Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Attiecībā uz Kopienas patentu, Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, kas nevēlas steigties ar Kopienas patenta ieviešanu un atbalsta Kopienas patenta ietekmes izvērtēšanu uz Eiropas tautsaimniecību un konkurētspēju, piemēram, attiecībā uz kopējiem kvalitātes standartiem, patentu savstarpējo atzīša