Latvijas prioritātes
Ekonomiskās un finanšu krīzes pārvarēšana - ES dalībvalstu vienošanās par koordinētāku ES ekonomisko politiku, lai veicinātu Stabilitātes un izaugsmes pakta funkcionēšanu un paplašinātu makroekonomisko nelīdzsvarotību uzraudzību.
- Finanšu tirgu regulējuma un uzraudzības apstiprināšana, lai veicinātu finanšu sistēmas stabilitāti un atjaunotu investoru un patērētāju uzticību.
ES budžeta pārskatīšana, Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika - Debates par ES budžeta veidošanas principiem un prioritātēm 2014.-2020.gadam.
- ES budžeta izdevumu daļā Latvijas svarīgākās prioritātes ir Kohēzijas politika, enerģētika un Kopējā lauksaimniecības politika. Ieņēmumu daļā - pārskatāmas, vienkāršas un ES iedzīvotājiem saprotamas ES budžeta pašu resursu (jeb ieņēmumu) sistēmas veidošana.
- Sākotnējā Kohēzijas politikas mērķa saglabāšana - attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES.
- Reformēta Kopējās lauksaimniecības politika, nodrošinot ES līmenī vienlīdzīgus un taisnīgus tiešos maksājumus visu dalībvalstu lauksaimniekiem.
Stratēģija ES2020 - ES dalībvalstu nacionālo mērķu un Integrēto vadlīniju apstiprināšana.
- Latvijas Nacionālās reformu programmas izstrādāšana un iesniegšana Eiropas Komisijai, iekļaujot pasākumus nacionālo mērķu sasniegšanai un ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju kavējošo šķēršļu novēršanai.
- ES dalībvalstu vienošanās par Stratēģijas ieviešanas un uzraudzības mehānismiem.
Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana - Juridiski saistoša un visaptveroša starptautiskā vienošanās par klimata pārmaiņu mazināšanu 2010. gada nogales konferencē Kankūnā.
- Tālākas klimata pārmaiņu politikas veidošana, ņemot vērā valsts maksātspēju un panākto progresu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.
ES iekšējā tirgus iespēju izmantošana - Izvērsta un detalizēta ES dalībvalstu diskusija par M.Monti ziņojuma "Stratēģija vienotā tirgus atjaunošanai" ieteikumiem un gaidāmo Eiropas Komisijas paziņojumu vienotā tirgus aktivizēšanai.
- Pētniecības un inovāciju potenciāla izmantošana, veicinot uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstību un palielinot ES dalībvalstu konkurētspēju.
Aktuālie ārlietu jautājumi
ES globālās lomas stiprināšana - Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide un tā darbības uzsākšana.
- Attiecību stiprināšana ar ES globālajiem partneriem, tostarp ASV, Krieviju, Ķīnu, Indiju.
- Globālās drošības stiprināšana, veicinot risinājuma meklēšanu reģionālo konfliktu un nestabilitātes zonās (tostarp Tuvajos Austrumos, Afganistānā, Irānā, Somālijā).
- Koordinēta rīcība globālā mērogā, lai mazinātu pasaules ekonomiskās krīzes radīto ietekmi, kā arī pasākumi eirozonas ekonomikas stiprināšanai.
- ES konkurētspējas stiprināšana ārējos tirgos saskaņā ar ES-2020 stratēģiju. ES tirgus pieejamības stratēģijas ieviešana, identificējot un novēršot tirdzniecības šķēršļus tādās Latvijai svarīgās tirdzniecības partnervalstīs kā Krievija, Ukraina, Baltkrievija un Centrālāzijas valstis.
Transatlantiskās attiecības - ES un ASV sadarbība dažādos starptautiskajos formātos un jautājumos (tostarp attiecībā uz Irānu, Afganistānu, Tuvajiem Austrumiem).
- ES – ASV ekonomisko attiecību stiprināšana, izmantojot Transatlantiskās ekonomikas padomes un ES-ASV Enerģētikas padomes formātus.
Austrumu partneri un Centrālāzijas valstis- Daudzpusējo Austrumu partnerības formātu darbs saskaņā ar apstiprinātajām Rīcības programmām. Institūciju attīstības programmu sagatavošana partnervalstīm.
- Sarunas ar Ukrainu par jauno Asociācijas līgumu, ieskaitot sadaļu par brīvo tirdzniecību. Rīcības plāna gatavošana virzībai uz bezvīzu ceļošanas režīmu.
- Sarunu pabeigšana ar Moldovu par Asociācijas līguma politisko sadaļu.
- Sarunas par Asociācijas līgumiem ar Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu.
- Atbalsta sniegšana Moldovai, Gruzijai un Armēnijai, lai veicinātu šo valstu gatavību uzsākt sarunas par brīvās tirdzniecības telpas izveidi ar ES.
- Mandāta gatavošana sarunām par vīzu atvieglojumiem ar Baltkrieviju.
- Dialogs ar Centrālāzijas valstīm ES stratēģijas Centrālāzijai ietvaros.
- ES prezidentūras pārstāvēšana Uzbekistānā.
ES – Krievijas attiecības- Sarunu turpināšana par jauno ES – Krievijas sadarbības līgumu.
- ES - Krievijas četru sadarbības telpu (ekonomika; brīvība, iekšējā drošība, tiesiskums; ārējā drošība; kultūra, izglītība) ceļa karšu ieviešana. ES-Krievijas modernizācijas partnerības izstrāde.
- Diskusija par kopējiem pasākumiem pakāpeniskai virzībai uz bezvīzu režīmu ilgtermiņa perspektīvā ES-Krievijas vīzu dialoga ietvaros.
ES paplašināšanās un Rietumbalkāni- ES paplašināšanās procesa un ES integrācijas turpināšana ar esošajām un potenciālajām kandidātvalstīm atbilstoši katras valsts progresam un veikumam noteikto kritēriju izpildē.
- Pievienošanās ES sarunu pabeigšana ar Horvātiju, turpināšana ar Turciju, uzsākšana ar Islandi un bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju.
- Aktīva ES iesaiste Rietumbalkānu reģionā, t.sk. vīzu liberalizācija, ES tiesiskuma misijas Kosovā darbības turpināšana.
Kopējā Drošības un aizsardzības politika - ES iesaiste stabilitātes veicināšanā Gruzijā (ES novērošanas misija Gruzijā; Ženēvas sarunas).
- ES iesaiste Afganistānā un darbības koordinēšana ar citiem starptautiskajiem spēlētājiem.
- ES Virsuzdevumu ietvaros sasniegtā analīze un mērķu nospraušana laikam pēc 2010. gada.
- ES-NATO stratēģiskās sadarbības operācijās un spēju attīstībā pastāvīga uzlabošana.
- Diskusija par Lisabonas līgumā iekļauto jauno KDAP instrumentu ieviešanu.
Attīstības politika - ES palīdzības efektivitātes uzlabošana: darba dalīšanas ieviešana; savstarpēju atskaišu mehānismu un caurspīdīguma uzlabošana; vienotas un koordinētas ES pieejas izveide budžeta atbalsta sniegšanai.
- Tūkstošgades attīstības mērķu starpposma pārskats (Ņujorkas samits).
- Palīdzības sniegšana Haiti atjaunošanai saskaņā ar ES kopējo stratēģiju.
|
