|
Š.g. 11.aprīlī Rīgā norisinājās Ārlietu ministrijas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā kopīgi rīkots ES informācijas sniedzēju forums, pulcējot ap 100 pārstāvjus no Latvijā strādājošiem Eiropas Savienības informācijas punktiem un centriem, kā arī valsts pārvaldes, nevalstiskajām organizācijām un medijiem, lai diskutētu par informācijas izplatīšanas veidiem, informācijas kvalitāti un savstarpējās sadarbības uzlabošanu.
Foruma organizatori:
1) pauž gandarījumu par sekmīgu ES informācijas sniedzēju foruma norisi;
2) izsaka pateicību visiem, kas palīdzēja foruma organizēšanā, jo īpaši Saeimas ES informācijas centram un ES informācijas aģentūrai;
3) uzsver ES informācijas sniedzēju darba nozīmīgumu sabiedrības informēšanā par ES jautājumiem;
4) atbalsta un novērtē ES informācijas sniedzēju centienus skaidrot pieņemtos lēmumus ES jautājumos;
5) atbalsta atbildīgo institūciju centienus padarīt ES iestāžu darbu caurskatāmu un sabiedrībai saprotamu;
6) aicina ES informācijas starpniekus un ikvienu interesentu sekot ES aktualitātēm un iesaistīties diskusijās ar valdības pārstāvjiem, no kuru rīcības atkarīga Latvijas interešu paušana ES iestādēs;
7) atzīst, ka pilnvērtīga ES sniegto iespēju izmantošana iespējama, ja starp sabiedrību un valdības pārstāvjiem pastāv pastāvīgs un saturisks dialogs;
8) uzsver, ka ES likumdošana ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju;
9) secina, ka, lai gan ap 50% Latvijas iedzīvotāju uzticas ES institūcijām (lielāka sabiedrības uzticība ir tikai medijiem), sabiedrības attieksme pret ES atkarīga no attieksmes pret norisēm Latvijas politikā;
10) konstatē, ka sabiedrība ir vāji informēta par lēmumu pieņemšanas procedūru ES, kā arī par ES sniegtajām iespējām Latvijas sabiedrībai;
11) trūkst informācijas par ES un par Latvijas līdzdalību ES politikas veidošanā.
Latvijas Republikas Saeimas Eiropas lietu komisija:
12) izsaka pateicību ES informācijas starpniekiem par nozīmīgā darba veikšanu;
13) atgādina, ka informācijas laikmetā tieši informācija nosaka attieksmi pret notiekošo, tai skaitā, ES kontekstā;
14) izsaka nožēlu par iedzīvotāju zemo interesi par ES procesiem gan no sabiedrības, gan no mediju puses;
15) uzsver, ka ES ietveros pieņemto lēmumu virzība ir atkarīga no Latvijas politiķu un valdības lēmuma;
16) izsaka bažas, vai eiroskepse Latvijas gadījumā nav pielīdzināma eiroapātijai;
17) aicina Latvijas iedzīvotājus iekļauties Eiropas informācijas telpā, tai skaitā, apgūstot vairākas ES oficiālās valodas;
18) atgādina par iespēju apspriest ES aktualitātes, piedaloties Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdēs.
ES informācijas aģentūra:
19) iepazīstina ar ES informācijas lauku, kura ietvaros darbojas ES informācijas sniedzēji Latvijā, kā arī ar valdības komunikācijas politiku;
20) izklāsta, ka "Valdības pamatnostādnēs komunikācijas ar sabiedrību par ES jautājumiem" galvenie uzdevumi ir:
a. sabiedrības informēšana un līdzdalības veicināšana par iestādes atbildībā esošajiem ES jautājumiem;
b. valsts pārvaldes iestāžu darba organizācija komunikācijas jomā, paredzot institūciju kopīgo aktivitāšu veikšanu;
c. ES informācijas starpnieku kapacitātes celšana;
21) informē par galvenajiem secinājumiem, izvērtējot 2007.gadā notikušās komunikācijas aktivitātes:
a. ES informācijas koordinācijas mehānisms kopumā ir veiksmīgs;
b. informācijai par iestāžu aktivitātēm jābūt pieejamai interneta vietnēs;
c. pastāv augsta ES informācijas starpnieku kadru mainība, kas neveicina iesākto darbu kontinuitāti;
d. ES informācijas laukā ir vairāk kā simts dažādu ES informācijas sniedzēju, taču tikai 7% iedzīvotāju labi zina, kur tieši meklēt informāciju, bet 40% informāciju vispār nemeklē;
22) izklāsta 2008.gada komunikācijas prioritātes, kas saskan ar ES institūciju izvirzītajām prioritātēm:
a. Starpkultūru dialoga gads;
b. enerģētika un klimata pārmaiņas;
c. Lisabonas līgums;
un citas Latvijas prioritātes:
d. migrācija,
e. budžeta reforma,
f. Lisabonas programma,
g. Eiropas diena.
23) uzsver valdības un ES institūciju sadarbības formātu nozīmīgumu:
a. ES Padomes Informācijas darba grupa;
b. Eiropas Parlamenta informācijas birojs;
c. Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā;
d. valdības un ES institūciju informācijas kanāli Latvijā.
Foruma dalībnieki veica darbu tematiskajās darba grupās:
I Mediji un ES lietu komunikācija: jaunie un tradicionālie mediji. Moderators: Sanita Jemberga, laikraksts "Diena";
II Kad būsim eirooptimisti? Moderators: Roberts Ķīlis, sociālantropologs;
III Sadarbības izaicinājumi un risinājumi. Moderators: Antra Sprudzāne, Gulbenes ES informācijas punkta vadītāja.
Izmantojot konkrētus piemērus, darba grupās tika apskatītas ES informācijas sniegšanas iespējas un izaicinājumi. Darba grupu dalībnieki kopīgi meklēja ceļus, kā veicināt iedzīvotāju informētību par ES jautājumiem, kā arī diskutēja par to, vai iespējams mainīt iedzīvotāju attieksmi pret ES.
Darba grupas "Mediji un ES lietu komunikācija: jaunie un tradicionālie mediji" dalībnieki:
24) uzsver - demokrātisku mediju loma ir ne vien izklaidēt auditoriju, bet arī to izglītot, tādēļ ir jāmeklē vidusceļš, kā auditoriju ieinteresēt un izglītot par ES jautājumiem;
25) konstatē galvenos iemeslus, kāpēc medijiem ir jāseko norisēm ES un jāinformē par tām sabiedrība:
a. ES lēmumi ietekmē ikviena ES iedzīvotāja ikdienu;
b. ES lēmumus pieņem un īsteno par ES iedzīvotāju – nodokļu maksātāju naudu;
c. ES lēmumus pieņem visu ES dalībvalstu politiķi, no kuriem jāprasa "atskaitīšanās" par pieņemtajiem ES lēmumiem;
d. Latvijas sabiedrība ir ES sastāvdaļa, un iedzīvotājiem ir jābūt spējīgiem ne tikai sekot ES procesiem, bet arī dot savu ieguldījumu tajos;
26) konstatē izaicinājumus jauno mediju izmantošanā:
a. interneta vidē dialogs pārsvarā notiek sarunvalodā, kas būtu jāņem vērā ES institūcijām, gatavojot informāciju par aktualitātēm;
b. pastāv risks izveidot daudzas paralēlas platformas ar nelielu lasītāju apmeklējumu katrā;
27) nepiekrīt apgalvojumam, ka informācija par ES ir sarežģīta, biežāk tā nav interesanta medijiem un sabiedrībai;
28) secina:
a. jauno mediju izmantošanas priekšrocība ir informācijas izvietošanas formātu dažādība, neierobežotas informācijas lietošanas un izplatīšanas iespējas, plašas iespējas izteikt viedokli;
b. ir pietiekami daudz vispārīgas informācijas par ES jautājumiem;
c. Latvijas mediju un auditorijas interese par ES jautājumiem ir zema;
d. medijiem piedāvātās informācijas neatbilstība ziņu kritērijiem ir informācijas avotu nepietiekamās profesionalitātes un žurnālistu laika trūkuma rezultāts;
e. ES informācijas avoti bieži vien pārzina ES jautājumus tikai vispārīgi;
f. sagatavot ziņas par ES jautājumiem medijiem traucē ES informācijas nepiemērotība vietējam pieprasījuma un aktuālajiem notikumiem Latvijā;
g. mediji, kas pasniedz informāciju krievu valodā, ir atvērti sabiedrības informēšanai par ES jautājumiem.
29) ierosina:
a. ES informācijas sniedzējiem jāspecializējas konkrētās jomās un jāstrādā pie informācijas sagatavošanu dažādās ES jomās interesentiem saprotamā valodā;
b. sabiedrību interesē praktiski piemēri un līdzcilvēku pieredze, kas uzskatāmi parāda ES iespēju izmantošanu;
c. strādājot pie sabiedrības informēšanas, ES institūcijām un valdībai:
i. pēc iespējas jāatrod konkrētas auditorijas interesējoša informācija un jākoncentrējas uz tematiem, kas interesē sabiedrību;
ii. jāidentificē Latvijai būtiskākie jautājumi, jāsagatavo vietējiem apstākļiem pielāgota informācija;
iii. jāspēj atbildēt medijiem uz viņus interesējošiem ES jautājumiem;
iv. interneta vietnēs ievietotā informācija jāpielāgo interneta vides prasībām – mazāk formāla valoda, aktuāla informācija, atraktīvs izvietojums;
v. jācenšas konkrētu auditoriju interesējošo informāciju ievietot esošās un apmeklētās interneta vietnēs;
vi. sabiedrības informēšanas aktivitātēs vairāk iesaistīt reģionālos medijus;
d. nepieciešams savietot tradicionālos un jaunos medijus, nodrošinot sabiedrību ar padziļinātu informāciju, piemēram, izmantojot televīzijas raidījumus internetā.
Darba grupas "Kad būsim eirooptimisti?" dalībnieki:
30) definē eirooptimismu kā:
a. cilvēku pozitīvo nostāju pret ES;
b. zināšanas par ieguvumiem no ES;
c. atvērtu pozīciju ar skatu uz ES un iespējām, ko sniedz ES;
d. spēju saredzēt ES iespējas un izmantot tās.
31) uzskata, ka
a. eirooptimismu Latvijā veicina dalības ES sniegtās priekšrocības, tādas kā pārvietošanās brīvība, darba un studiju iespējas, ekonomiskā izaugsme, augoši ienākumi atsevišķām sabiedrības grupām, struktūrfondu atbalsts, subsīdijas, drošības sajūta, pilsoniskās sabiedrības attīstība, aktīva valstiska nostāja un patriotisms, individuālās pieredzes stāsti, citu ES valstu labā prakse, interaktīvās aktivitātes ar iedzīvotājiem, vides aizsardzība u.c.;
b. eirooptimismu Latvijā kavē tādi faktori kā nepietiekamas zināšanas par ES ietekmi uz ikdienas dzīvi un par jomām, kurās ES darbojas, inflācija un augstās cenas, pilsoniskās sabiedrības trūkums, nacionālās valdības rīcība un neizdarība, tai skaitā, dialoga trūkums starp valdību un sabiedrību, emigrācija uz Īriju, slinkums ieņemt aktīvu dzīves pozīciju, birokrātija ES, pārspīlētas prasības lauksaimniekiem, informācijas trūkums par notiekošo Briselē, ES tālums no pašvaldībām, sarežģīta oficiālā ES valoda, eirofobija u.c.;
c. lielākie šķēršļi eirooptimisma veicināšanai ir piederības sajūtas ES trūkums, nevēlēšanās iesaistīties sabiedriskajos procesos, ko veicina vietējas norises, vispārējā skepse par teikto un personīgi nepārbaudīto utml.;
32) secina, ka
a. sabiedrisko domu ietekmē mediji, sabiedriskās domas dati, mentalitāte;
b. plašākām sabiedriskajām diskusijām par ES trūkst labi pazīstamu eirooptimistu un eiroskeptiķu;
c. sabiedrība nedz idejiski, nedz psiholoģiski nepieņem eirooptimismu, tā vietā priekšroku dodot eiroreālismam;
33) aicina ES informācijas starpniekus neizvairīties no faktoriem, kas veicina vai kavē eirooptimismu, bet gan uzrunāt, izaicināt un analizēt tos sabiedriskajās diskusijās un medijos, lai mazinātu bažas un veicinātu plašākas debates par ES jautājumiem.
Darba grupas "Sadarbības izaicinājumi un risinājumi" dalībnieki:
34) uzsver nepieciešamību dažādu ES informācijas punktu un centru darbiniekiem savstarpēji sadarboties un būt informētiem par to darbības virzieniem, tādējādi nodrošinot iespēju sniegt sabiedrībai pilnvērtīgu informāciju par ES informācijas pieejamību;
35) secina, ka ES informācijas starpniekiem rūpīgi jāseko informācijas aktualizēšanai, tai skaitā, kontaktinformācijai gan ES institūciju mājas lapās, gan ES informācijas punktos Latvijā;
36) uzskata, ka būtu nepieciešams skaidrāk definēt katra ES informācijas punkta un centra
a. mērķauditoriju un
b. darbības virzienus,
tādējādi novēršot darbības dublēšanos un veicinot efektivitāti;
37) aicina
a. atbildīgās institūcijas apsvērt iespēju izstrādāt vienotu ES mājas lapu latviešu valodā;
b. veicināt ES informācijas punktu Latvijas bibliotēkās izmantošanu, akcentējot ES komunikācijas principu diskutēt par ES vietējā mērogā;
c. gatavojot informatīvos materiālus, izskatīt konkrētas auditorijas intereses un vajadzības;
d. atbildīgās institūcijas regulāri organizēt ES informācijas punktu un centru savstarpējās sadarbības veicināšanas aktivitātes.
Foruma organizatori turpmākās komunikācijas par ES jautājumiem veicināšanai nolemj:
38) turpināt strādāt pie ES informācijas pieejamības uzlabošanas, tās skaidrības un saprotamības sabiedrībai;
39) skaidrot sabiedrībai ES lēmumu pieņemšanas procesa un Latvijas valdības lēmumu pieņemšanas savstarpējo mijiedarbību;
40) veicināt ES informācijas punktu un centru savstarpējo sadarbību;
41) celt ES informācijas starpnieku kompetenci;
42) uzskatīt notikušo forumu par jaunas tradīcijas aizsākumu, lai dotu iespēju ES informācijas tīkliem kopīgā sarunā analizēt kopīgos centienus un vienoties par kopīgiem risinājumiem.
|