ES paplašināšanās [24.07.2009]

 

Latvija atbalsta tālāku Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos Dienvidaustrumeiropā un Ziemeļrietumeiropā. No pašu pieredzes zinām, cik liela nozīme Eiropas perspektīvai ir katras valsts demokrātiskajā stabilitātē, attīstībā un tautas labklājības pieaugumā. Tikai valstu cieša sadarbība sava reģiona un visas Eiropas ietvaros spēj dot tām saliedētību, reģionālo attīstību, drošību un mieru. Latvija ir gatava šīm valstīm palīdzēt to izaugsmē, jo spēj novērtēt šādas palīdzības nozīmi ceļā uz dalību ES.

Kopš 2005.gada oktobra notiek pievienošanās ES sarunas ar Turciju un Horvātiju. Bijušās Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai 2005.gada decembrī tika piešķirts kandidātvalsts statuss; pievienošanās sarunas pagaidām nav uzsāktas.

2008.gada 15.decembrī Melnkalne iesniedza pieteikumu dalībai ES. 2009.gada 28.aprīlī dalības ES pieteikumu iesniedza Albānija. Savukārt 2009.gada 17.jūlijā pieteikumu dalībai ES iesniedza arī Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts Islande.

 

Turcija

1959.un 1987.gadā iesniegti pieteikumi dalībai ES (Eiropas Ekonomiskajā Kopienā (EEK)).

1963.gadā noslēgts EEK un Turcijas Asociācijas līgums, kas paredzēja pakāpenisku muitas ūnijas izveidošanu. Muitas ūnija stājās spēkā 1995.gadā.

1997.gadā ES apstiprināja Turcijas dalības perspektīvu (eligibility for accession), atzīmējot, ka uz to attieksies tie paši kritēriji, kas uz pārējām kandidātvalstīm.

1999.gada decembrī ES Helsinku Eiropadomes laikā Turcija oficiāli atzīta par kandidātvalsti.

2004.gada 17.decembrī ES vienojas uzsākt pievienošanās sarunas ar Turciju.

2005.gada 3.oktobrī pievienošanās sarunas ar Turciju tika sāktas. Prognozēts, ka tās ilgs vismaz desmit gadus.

Līdz 2009.gada jūlijam no 35 ES pievienošanās sarunu sadaļām atvērtas 11 sadaļas, no tām viena – provizoriski slēgta.

Horvātija

2001.gadā parakstīts Stabilizācijas un asociācijas līgums, kas stājās spēkā 2005.gada 1.februārī.

2003.gadā iesniegts pieteikums dalībai ES.

2004.gada 18.jūnijā Eiropadome piešķīra Horvātijai ES kandidātvalsts statusu un nolēma uzsākt pievienošanās sarunas 2005.gadā ar noteikumu, ka Horvātija pilnveidos minoritāšu tiesību ievērošanu, uzlabos bēgļu atgriešanās procesu, veiks tieslietu sistēmas reformas, cīnīsies pret korupciju, veicinās reģionālo attīstību un pilnībā sadarbosies ar Hāgas Starptautisko tribunālu (ICTY).

2005.gada 3.oktobrī pievienošanās sarunas ar Horvātiju tika uzsāktas.

Līdz 2009.gada jūlijam no 35 ES pievienošanās sarunu sadaļām atvērtas 22, no tām septiņas – provizoriski slēgtas.

Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija

2001.gada 9.aprīlī tika parakstīts Stabilizācijas un asociācijas līgums starp Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju un ES, kas stājās spēkā 2004.gada 1.aprīlī.

2004.gada 22.martā Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija iesniedza pieteikumu dalībai ES.

2005.gada 17.decembrī Eiropadome Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai piešķīra ES kandidātvalsts statusu.

Arī citas Rietumbalkānu valstis pakāpeniski tuvinās integrācijai ES. Būtisks solis ir Stabilizācijas un asociācijas līgumu noslēgšana ar ES un tās dalībvalstīm. Šādi līgumi iepriekš slēgti arī ar visām pēdējās paplašināšanās kārtas valstīm, tai skaitā ar Latviju.

Stabilizācijas un asociācijas līgumi (SAL) ar Rietumbalkānu valstīm ir ES instruments, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti, pārticību un brīvību Balkānu reģionā, kā arī lai atbalstītu reformu procesu un palīdzētu ceļā uz integrāciju ES.

SAL ar bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju stājās spēkā 2004.gada 1.aprīlī. SAL ar Horvātiju stājās spēkā 2005.gada 1.februārī. SAL ar Albāniju stājās spēkā 2009.gada 1.aprīlī. SAL ir parakstīti arī ar Melnkalni – 2007.gada 15.oktobrī, Serbiju – 2008.gada 29.aprīlī un Bosniju un Hercegovinu – 2008.gada 16.jūnijā. Šobrīd notiek SAL ar Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu ratifikācijas process ES dalībvalstīs. Latvija ir ratificējusi SAL ar Melnkalni, likumprojekts par SAL ar BiH ratifikāciju ir iesniegts Saeimā. SAL ar Serbiju tika parakstīts ar nosacījumu neuzsākt līguma ratifikācijas procedūru, kamēr visas ES dalībvalstis nebūs pārliecinātas, ka Belgrada pilnībā sadarbojas ar Starptautisko kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (International Criminal Tribunal for the Former Yugoslavia).

Islande

2009.gada 16.jūlijā Islandes parlaments (Altings) apstiprināja valdības iesniegto rezolūcijas projektu, kas paredz valdības pilnvarošanu dalības ES pieteikuma iesniegšanai, kā arī referenduma rīkošanu pēc pievienošanās sarunu sekmīga noslēguma. 17.jūlijā Islande iesniedza dalības pieteikumu Zviedrijas prezidentūrai.

Šobrīd Eiropas Komisijai ir jāsagatavo viedoklis ('avis') par to, vai Islande ir pietiekami gatava pievienošanās sarunu sākšanai. Ja viedoklis būs pozitīvs, sarunas par pievienošanos varētu tikt uzsāktas gada laikā.

 

Pirmsiestāšanās palīdzības instruments (IPA)

ES kandidātvalstīm (Horvātijai, Turcijai, bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai) un potenciālajām kandidātvalstīm (Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Melnkalnei, Serbijai, Kosovai) laika posmā no 2007. līdz 2011.gadam ir pieejams ES finansējums 7,58 miljardu EUR apmērā saskaņā ar Padomes 2006.gada 17.jūlijā apstiprināto Regulu par Pirmsiestāšanās palīdzības instrumenta (IPA) izveidi. Līdzekļu piešķiršanas procesā ir ņemtas vērā katras atsevišķas valsts vajadzības un absorbcijas spējas.

No 2007.gada 1.janvāra IPA aizvieto piecus iepriekšējos instrumentus (PHARE, ISPA, SAPARD, Turcijas pirmsiestāšanās instrumentu un CARDS), apvienojot visu pirmsiestāšanās palīdzību vienā struktūrā. IPA mērķis ir palīdzēt valstīm gatavoties dalībai ES, tai skaitā ES vērtību, likumu un standartu pārņemšanai.

IPA instruments sastāv no pieciem komponentiem:

• Palīdzība pārejas periodā un institūciju izveidē;
• Reģionālā un pārrobežu sadarbība;
• Reģionu attīstība;
• Cilvēkresursu attīstība;
• Lauku attīstība.

Pirmie divi komponenti attiecas gan uz kandidātvalstīm, gan uz potenciālajām kandidātvalstīm, palīdzot nostiprināt demokrātiskās institūcijas, likuma varu, reformēt valsts administrāciju, veicināt ekonomiskās reformas un audzināt cieņu pret cilvēktiesībām un minoritāšu tiesībām.

Pārējie trīs komponenti attiecas uz kandidātvalstīm, palīdzot tām pieņemt un ieviest ES likumu kopumu (acquis communautaire) un veikt priekšdarbus kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas ieviešanai.

Palīdzība tiek sniegta, izmantojot:

• Ieguldījumus, publiskos iepirkumus, līgumus vai subsīdijas;
• Administratīvo sadarbību, iesaistot dalībvalstu norīkotus speciālistus (piem., mērķsadarbību);
• Eiropas Kopienas ieguldījumu starptautiskās misijās, iniciatīvās vai organizācijās, kas aktīvi darbojas saņēmējvalsts vārdā, tostarp administratīvās izmaksas;
• Pasākumus programmu izpildes procesa un pārvaldes atbalstam;
• Budžeta atbalstu.

Informācija par IPA instrumentu, par IPA piedāvāto finansēšanas iespēju, kā arī par projektiem un pieteikšanās procedūru skatīt Eiropas Komisijas mājas lapā par Paplašināšanos.

Pārskats par jauniem finanšu noteikumiem un finanšu saņemšanas iespējām 2007.-2013.gadā šajā saitē.

Informāciju par dalību TAIEX (Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas biroja) apmācībās un par Twinning projektu sagatavošanu, ieviešanu un uzraudzību var atrast LR Finanšu ministrijas mājas lapā.

---

ES paplašināšanās (Eiropas Komisijas publikācijas angļu val.)

ES paplašināšanās ziņu iknedēļas izdevums

- jaunākais numurs

- arhīvs