Latvijas pievienošanās ES reģionāliem tirdzniecības līgumiem Latvijas Pievienošanās ES līguma 6. panta 2.punkts paredz, ka Latvijai kā arī pārējām jaunajām dalībvalstīm ir jāpievienojas starptautiskajiem līgumiem, kurus ir noslēgušas Eiropas Kopiena un ES dalībvalstis. Šie jautājumi Eiropas Kopienā tiek izskatīti ES Ministru Padomes darba grupās, kas ir atbildīgas par attiecībām ar attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem (reģionālās darba grupas). Vadīt sarunas par šo reģionālo līgumu paplašināšanu (jauno dalībvalstu pievienošanos šiem līgumiem) ir deleģēta Eiropas Komisija, kas saņēmusi mandātu par apspriežamiem jautājumiem no ES Ministru Padomes. Paredzēts, ka sarunas par šiem pievienošanās protokoliem ir jāuzsāk ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.maijam, kad jaunās dalībvalstis pievienojas ES. ES ārējās tirdzniecības politikā reģionālie tirgus līgumi ieņem ļoti nozīmīgu lomu. Reģionālās tirdzniecības līgumu slēgšanas mērķi ir: - reģionālās integrācijas veicināšana,
- veidot arvien ciešākas attiecības ar kaimiņvalstīm,
- attīstības veicināšana,
- politiskās un ekonomiskās sadarbības un stabilitātes veicināšana,
- tirgus atvēršana, stabilizēšana, liberalizēšana u.tml.
Partnerības un sadarbības līgumi Partnerības un sadarbības līgumi (Partnership and Cooperation Agreements) ir noslēgti, lai veicinātu šajās valstīs ekonomisko izaugsmi un politisko un sociālo attīstību. Šie līgumi sedz tādus jautājumus kā: - politiskais dialogs;
- preču tirgus (uz vislielāko priekšrocību režīma (MFN) bāzes);
- noteikumi, kas regulē uzņēmējdarbību un investīcijas;
- pārrobežu pakalpojumu sektors;
- kapitāla plūsma;
- intelektuālā, industriālā un komerciālā īpašuma aizsardzība;
- kā arī ekonomiskā sadarbība vairākās jomās.
Partnerības un sadarbības līgumi ir noslēgti ar NVS valstīm Asociācijas līgumi Asociācijas līgumus (Association Agreements) var iedalīt divās grupās: 1. Asociācijas līgumi, kas noslēgti ar ES kandidātvalstīm. Tie ir virzīti uz tādu sadarbību, kas stimulētu šīs valstis izpildīt tās prasības, lai pievienotos ES (politiskais, ekonomiskais un juridiskais dialogs). Līdz ar to līgumu mērķis ir ļoti plašs dialogs ar politiskām, ekonomiskām un juridiskām ievirzēm. Šo līgumu mērķis ir stimulēt šo valstu ekonomisko un politisko attīstību, sadarbību vairākās jomās u.tml. 2. Asociācijas līgumi, kas ir kā brīvās tirdzniecības līgumi. Pašlaik tāds asociācijas līgums, kas nosaka brīvo tirdzniecību ar partnervalsti ir Asociācijas līgums ar Čīli un Meksiku, kā arī Asociācijas līgums ar Sīriju, par kuru pašlaik notiek sarunas. Pie šiem asociācijas līgumiem var pieskaitīt arī Eiro-Vidusjūras Asociācijas līgumus (Euro-Mediterranean Association Agreements). Ar šiem līgumiem ir paredzēts dibināt brīvo tirgus zonu šajā reģionā līdz 2010.gadam. Eiro Vidusjūras Asociācijas līgums sedz ne tikai ekonomiskus un tirgus jautājumus, piemēram, progresīva visu tarifu samazināšana rūpniecības precēm, pakāpeniska un ierobežota lauksaimniecības preču tirgus liberalizācija (Vidusjūras valstu lauksaimniecības preču eksports uz ES nesaņems īpašas priekšrocības ar dažiem izņēmumiem). Šī dialoga ietvaros mērķis ir arī politiskā stabilitāte un sadarbība, cilvēktiesību ievērošana, sociālais un kultūras dialogs. Pašlaik Asociācijas līgumi ir noslēgti ar kandidātvalstīm (Turciju, Rumāniju, Bulgāriju), un Čīli, Tunisiju, Izraēlu, Jordāniju, Maroku, Ēģipti, Alžīriju, Libānu un Palestīnas autoritāti (Palestinian authority). Sarunas par Asociācijas līgumu arī notiek ar Sīriju. Partnerības līgumi Partnerības līgumi (Partnership Agreements) Pagaidām ES Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstu attiecības regulē Kotonou līgums, kas ar 77 ĀKK valstīm tika parakstīts 2000.gada jūnijā. Šajā līgumā ir noteikti principi par attīstību, nabadzības samazināšanu, tirgus un politiskais dialogs, kas iekļauj arī konflikta novēršanu, migrācijas jautājumus, sadarbību cilvēktiesību un demokratizācijas jautājumos. Partnerības līgumus ir paredzēts noslēgt ar ĀKK valstīm atsevišķi un tajos iekļaut nosacījumus, kas šīm valstīm caur priekšrocībām tirgū sniegtu nepieciešamo palīdzību attīstībai un stimulētu valstu integrēšanos starptautiskajā tirgū. Sarunas par šiem līgumiem ir uzsāktas 2002.gadā, bet to stāšanās spēkā paredzama ap 2008.gadu. Var izšķirt līguma četrus pamatprincipus: - partnerība (ES sagatavo savu tirgu pilnīgai atvēršanai līguma partnervalstīm, savukārt tām ir jāstiprina sava konkurētspēja un kapacitāte),
- reģionālā integrācija (ir jāveicina sadarbība savā starpā, tādā veidā palielinot konkurētspēju starptautiskajā tirgū),
- attīstība (šie līgumi ir pamatā jebkurai palīdzības formai, kas tiek attiecināta uz līguma partnervalstīm),
- multilaterālā forma (šie līgumi ir balstīti uz PTO noteikumiem (Dohas raunds), tādā veidā arvien vairāk iesaistot līguma partnervalstis starptautiskā tirgus noteikumos).
Partnerības līgumi tiks noslēgti ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm. Sadarbības līgumi Sadarbības līgumi (Co-operation Agreements) ietver gan politisko, gan ekonomisko dialogu. Šo līgumu mērķis ir atvieglot tirgus attiecības starp ES un partnerreģioniem. Ar sadarbības līgumiem ES arī piedalās stabilitātes nodrošināšanā šajos reģionos, veicinot gan ekonomisko, gan politisko integrāciju. Attiecības uz Persijas līča valstīm liela daļa jautājumu līgumos skar enerģētikas tirgu. Piemēram, Sadarbības līguma ar Persijas līča Arābu valstu padomi (The Cooperation Council for the Arab States of the Gulf (GCC)) ietvaros tika izveidotas darba grupas rūpniecības, enerģētikas un vides sektoros. Sadarbības līgumi ir noslēgti ar Andu kopienu, ASEAN, Centrālamerikas valstīm, Persijas līča Arābu valstu padomi, kā arī Čīli, Meksiku, Ķīnu, Indiju, Laosu, Mongoliju, Koreju, Urugvaju, Nepālu, Pakistānu, Paragvaju, Bangladešu, Brazīliju. Stabilizācijas un asociācijas līgumi Stabilizācijas un asociācijas līgumi (Stabilisation and Association Agreements) Šo līgumu galvenais mērķis ir integrēt līguma partnervalstis Eiropas politiskajā un ekonomiskajā sistēmā. Stabilizācijas un asociācijas process ir piemērots katrai valstij atsevišķi pēc tās vajadzībām. Līgumi ietver finansiālo un ekonomisko palīdzību, sadarbību, politisko dialogu, brīvā tirgus telpas izveidošanu, nacionālās likumdošanas tuvināšanu ES likumdošanai, kā arī sadarbību tiesu un iekšlietu jomā (korupcijas, organizētās noziedzības, etniskās diskriminācijas apkarošana). Stabilizācijas un asociācijas līgumi ir noslēgti ar Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju, kā arī ar Horvātiju, bet paredzēts tos noslēgt arī ar visām pārējām Balkānu reģiona valstīm, tas ir, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Federālo Dienvidslāvijas Republiku, Serbiju un Melnkalni. Noderīgas saites: Tirdzniecības ģenerāldirektorāta mājas lapas adrese: http://www.europa.eu.int/comm/trade/index_en.htm Ārējo attiecību ģenerāldirektorāta mājas lapa: http://europa.eu.int/comm/external_relations/index.htm ES divpusējā tirdzniecības attiecības pa valstīm: http://www.europa.eu.int/comm/trade/issues/bilateral/countries/index_en.htm ES divpusējā tirdzniecības attiecības pa reģioniem: http://www.europa.eu.int/comm/trade/issues/bilateral/regions/index_en.htm Valstu, organizāciju, reģionu mājas lapu adrešu saraksts: http://www.europa.eu.int/comm/trade/issues/bilateral/links.htm
|
