Pieeja trešo valstu tirgiem
informācija eksportētājiem
Līdz ar iestāšanos ES Latvija iekļaujas ES kopējā ārējās tirdzniecības politikā, kuru eksporta jomā nosaka ES saistības Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros un noslēgtie tirdzniecības līgumi.
PTO ietvaros ES tirdzniecība ar citām PTO dalībvalstīm notiek uz vislielākās labvēlības režīma nosacījumiem (MFN treatment)
ES ir noslēgusi tirdzniecības līgumus, kuri ietver brīvās tirdzniecības vai arī vislielākās labvēlības nosacījumus, arī ar citām valstīm:
Skatīties līgumu pārskatu pa valstīm
Skatīties līgumu pārskatu pa reģioniem
Eiropas Savienības noslēgto tirdzniecības līgumu saraksts.
Eiropas Savienības noslēgto brīvās tirdzniecības līgumu saraksts.
ES ārējās tirdzniecības politikā tirdzniecības līgumiem ir nozīmīga loma. Tie tiek slēgti ar mērķi veicināt reģionālo integrāciju, veidot ciešākas attiecības ar kaimiņvalstīm, stimulēt attīstību, politisko un ekonomisko sadarbību, liberalizēt tirgus utml.
Eiropas ekonomiskās telpas (EET) līgums
EET Līgums ir līgums starp ES dalībvalstīm un Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, kas praktiski paredz šo trīs valstu iekļaušanu brīvajā tirgū visās jomās, izņemot lauksaimniecību. Tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem regulē atsevišķi noslēgti līgumi un protokoli pie EET Līguma. EET līguma mērķis ir veicināt ilgstošu un stabilu ekonomisko attiecību nostiprināšanu uz vienādiem konkurences un tirdzniecības nosacījumiem. Ar šo līgumu tika izveidota vienotā Eiropas Ekonomiskā Telpa.
EET līgums attiecas uz šādām jomām: - brīva preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība;
- konkurences un citi kopējie nosacījumi;
- horizontālā politika, kas ietver sociālo, patērētāju tiesību aizsardzības, vides, statistikas un uzņēmējdarbības likumdošanu.
Papildus EET līgums arī paredz sadarbību zinātnē un attīstībā, vides, izglītības un sociālajā jomās.
Asociācijas līgumi
Šie līgumi regulē ES tirdzniecības attiecības ar vairākumu Vidusjūras reģiona valstu . Tie paredz brīvās tirdzniecības nosacījumus, kā arī kalpo par pamatu sadarbībai politiskajā un ekonomiskajā jomā. Asociācijas līgumi ES saista arī ar Dienvidamerikas valstīm.
Asociācijas līgumi, kuru gala mērķis valstu integrācija ES, ir noslēgti ar ES kandidātvalstīm Bulgāriju, Rumāniju un Turciju.
Stabilizācijas un asociācijas līgumi
Šo līgumu galvenais mērķis ir integrēt līguma partnervalstis Eiropas politiskajā un ekonomiskajā sistēmā. Stabilizācijas un asociācijas process ir pielāgots katras valsts vajadzībām. Līgumi valstīm ļauj pretendēt uz ES finansiālo un ekonomisko palīdzību, sadarbību, politisko dialogu, brīvā tirgus telpas izveidošanu, nacionālās likumdošanas tuvināšanu ES likumdošanai, kā arī sadarbību tiesu un iekšlietu jomā (korupcijas, organizētās noziedzības, etniskās diskriminācijas apkarošanā).
ES ir noslēgusi stabilizācijas un asociācijas līgumus ar Horvātiju un Maķedoniju. Šādus līgumus paredzēts līgumus noslēgt arī ar pārējām Balkānu reģiona valstīm - Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Federālo Dienvidslāvijas Republiku, Serbiju un Melnkalni.
Partnerības un sadarbības līgumi
Partnerības un sadarbības līgumus ES ir noslēgusi ar vairākumu NVS valstu Ar šiem līgumiem ES piedalās ekonomiskās izaugsmes un politiskās un sociālās attīstības veicināšanā šajās valstīs. Līgumi attiecas uz tādiem jautājumiem kā politiskais dialogs, preču tirgus, noteikumi, kas regulē uzņēmējdarbību un investīcijas, pārrobežu pakalpojumu sektors, kapitāla plūsma, intelektuālā, industriālā un komerciālā īpašuma aizsardzība, kā arī ekonomiskā sadarbība vairākās jomās. Tirdzniecībā līgumi paredz vislielākā labvēlības režīma piemērošanu.
Kotonou līgums
Šis līgums ir pamats ES tirdzniecības attiecībām ar Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm. Kotonou līgums tika parakstīts 2000.gada jūnijā un to ir parakstījušas 77 ĀKK valstis. Šis līgums ir kā apliecinājums ES un ĀKK valstu sadarbības attīstībai pēdējo 25 gadu laikā. Ar šo līgumu ES un tās partnervalstis ir vienojušās par noteiktiem principiem attīstības veicināšanā, nabadzības samazināšanā, tirgus un politiskajā dialogā, kas ietver arī konflikta novēršanu, migrācijas jautājumus, sadarbību cilvēktiesību un demokratizācijas jautājumos.
Nākotnē ar šīm valstīm ir paredzēts noslēgt tādus partnerības līgumus, kas tām sniegtu zināmas priekšrocības tirgū un tādējādi netiešā veidā palīdzētu šīm valstīm attīstīties un integrēties starptautiskajā tirgū. Sarunas par šiem jaunajiem līgumiem tika sāktas jau 2002.gadā, bet to spēkā stāšanās paredzēta ap 2008.gadu.
ES Vispārējo priekšrocību sistēma (GSP sistēma)
Latvija līdz ar iestāšanos ES piemēro kopējo ES ārējās tirdzniecības politiku, tajā skaitā iesaistoties Kopienas Vispārējo priekšrocību sistēmā (Generalized System of Preferences - GSP). Šīs sistēmas mērķis ir veicināt attīstības valstu ilgtspējīgu attīstību, piešķirot preferenciālu tirgus pieeju ES valstu importa produktiem, samazinot ievedmuitu vai pilnībā atceļot to noteiktiem produktiem.
Vispārējās priekšrocību sistēmas reformēšana, kas tika veikta, lai atvieglotu un vienkāršotu tagadējo sistēmu, priekšrocības piešķirot tām attīstības valstīm, kurām tās ir nepieciešamas, lai paātrinātu reģionālo kooperāciju un šo valstu ilgtspējīgu attīstību, ir pabeigta, un š.g.1.jūlijā tika publicēta jaunā GSP regula – Padomes Regula (EK) Nr.980/2005 (2005.gada 27.jūnijs) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu.
Jaunā GSP regula stāsies spēkā 2006.gada 1.janvārī, un tā aizstās pašreiz daļēji spēkā esošo GSP regulu ((EK) No 2501/2001). Taču izņēmuma kārtā īpašs veicināšanas režīms ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (GSP+) tiek piemērots jau no 2005.gada 1.jūlija.
Būtiskākās izmaiņas GSP režīmā ir sekojošas:
1. GSP ir vienkāršots, samazinot pašreizējās 5 vienošanās līdz 3 (vispārējā vienošanās; vienošanās "Everything But Arms", kuras ietvaros visām vismazāk attīstīto valstu precēm, izņemot ieročus, tiek piemēroti 0% tarifi; jaunais GSP+, kurā 0% tarifu priekšrocības saņem valstis ar īpašām vajadzībām sociālā un vides jomā, kā arī cīņā pret narkotikām);
2. Produktu priekšrocības ir diferencētas. Daļai produktu tiks piemērots 3.5% ievedmuitas ad valorem daļas samazinājums (piem., lauksaimniecības un zivju produktiem), daļai – 100% muitas nodokļa samazinājums (piem., rūpniecības produktiem). GSP tiek attiecināts uz 300 jauniem produktiem. (pārsvarā lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti). Tagadējo produktu sadalījumu 34 GSP specifiskos sektoros aizvietos Kombinētās Nomenklatūras (KN) preču sadaļas.
3. Ir izstrādāta īpaša GSP vienošanās, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldi (GSP+), kuras ietvaros priekšrocības saņems attīstības valstis, kuras ir ratificējušas galvenās konvencijas sociālajā, cilvēktiesību, vides aizsardzības un pārvaldes jomās, ietverot arī cīņu pret narkotiku ražošanu un izplatīšanu;
4. Lai GSP priekšrocības saņemtu tieši tās valstis un ekonomiskie sektori, kuriem ir visvairāk nepieciešama attīstība, noteiktu produktu grupu vai KN sadaļu izslēgšana (gradācija) ir vienkāršota. No GSP tiks izslēgtas tikai to valstu produktu grupas, kuras ir konkurētspējīgas ES tirgū (noteiktas valsts produktu grupa jeb sadaļa no KN attiecībā pret ES kopējo šo preču importu GSP režīma ietvaros pēdējo 3 gadu laikā pārsniedz 15%); tekstila izstrādājumiem (KN 11.sadaļa) šis slieksnis būs 12.5%.
Latvijas importam svarīgākās valstis, kuras ir iekļautas GSP saņēmējvalstu sarakstā, ir sekojošas:
Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Ķīna, Indija, Uzbekistāna, Moldova, Kazahstāna, Vjetnama, Indonēzija u.c.
|
