Eiropas Savienības Kopējā ārējā un drošības politika [31.03.2006] |
|
||||
Kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP) KĀDP īstenošanā iesaistītas ES institūcijas Latvijas prioritātes ES KĀDP ietvaros Atsauces un papildus informācija Kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP) ES Kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP) veidojās, atbildot uz 20.gs otrās puses globālajiem un reģionālajiem izaicinājumiem, kā arī izmaiņām ES iekšienē. Jau 1970.gadā tika aizsākta Eiropas Politiskā sadarbība, kas pakāpeniski padziļinājās un transformējās, 90.-to gadu sākumā pārtopot par ES Kopējo ārējo un drošības politiku. Viens no galvenajiem pavērsiena punktiem kopējas ārējas politikas attīstībā bija Līgums par Eiropas Savienību (Māstrihtas līgums), kas stājās spēkā 1993.gadā. Parakstot Māstrihtas līgumu, ES dalībvalstis uzņēmās saistības veidot kopēju ārpolitiku, ieņemot vienotu nostāju attiecībās ar trešajām valstīm un starptautiskajām organizācijām. Kopējās ārpolitikas izveidošanas mērķis bija nostiprināt ES identitāti starptautiskajā arēnā, kā arī sekmēt ES kopīgo vērtību izplatīšanos ārpus tās robežām. Amsterdamas līgums, kas stājās spēkā 1999.gadā, nostiprināja KĀDP ar lēmumu pieņemšanas procedūrām un instrumentiem. Nicas līgums, kas tika parakstīts 2001.gadā, ietvēra nosacījumus par Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) veidošanu un sniedza jaunas iespējas tālāk attīstīt ES politiku ārlietās, ļaujot ES īstenot krīžu noregulēšanas operācijas.
Saskaņā ar līgumiem, Eiropas Savienība formulē un īsteno kopēju ārējo un drošības politiku, kuras mērķi ir:
Ārlietu jautājumi ir katras nacionālās valsts kompetence, tādēļ KĀDP tiek realizēta starpvaldību sadarbības formā. KĀDP īstenošanai tiek izmantoti vairāki instrumenti. ES dalībvalstis var vienoties par kopīgu pozīciju kādā ārpolitiskā jautājumā, tās var realizēt vienotu rīcību, pieņemt kopīgu lēmumu un slēgt starptautiskus līgumus. ES dalībvalstis arī var vienoties par kopīgu stratēģiju attiecībās ar kādu trešo valsti. Deklarācijas un diplomātiskie kontakti politiskā dialoga formā tiek izmantoti kā tradicionālie diplomātiskie līdzekļi KĀDP īstenošanai.
KĀDP īstenošanā iesaistītas ES institūcijas Eiropadome, kurā dalībvalstis tiek pārstāvētās valsts un valdību vadītāju līmenī tiekas reizi pusgadā ar mērķi nospraust prioritātes un noteikt vispārējās vadlīnijas ES politikām, t.sk. KĀDP. Eiropas Padome nosaka KĀDP principus un vadlīnijas, ka arī pieņem kopīgās stratēģijas. Arī Eiropas Komisijas kompetencē ir jautājumi, kuriem ir ietekme uz ES ārējo attiecību procesiem - ārējā tirdzniecība un līgumi ar trešajām valstīm, attīstības politika un palīdzības jautājumi. ES pārstāvniecību ārvalstīs nodrošina Eiropas Komisijas delegācijas. Eiropas Parlaments tiek regulāri informēts un tam tiek sniegti skaidrojumi attiecībā uz KĀDP virzības jautājumiem. KĀDP jautājumi tiek apspriesti un lēmumi tiek pieņemti Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP), kurā dalībvalstis ir pārstāvētas ārlietu ministru līmenī. Īpaša loma Padomes darbā un ārpolitiskajās aktivitātēs ir ES prezidējošai valstij, kas vada visas Padomes sanāksmes. VLĀAP dienas kārtību gatavo Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER II), kurā tiek apstiprināti arī ārpolitiskie jautājumi, pēc tam, kad diskusijas par šiem jautājumiem ir notikušas Politikas un drošības komitejā (Policy and Security Committee). Visās ES dalībvalstīs, kā arī ES Komisijā darbojas Eirokorespondenu tīkls, kas sadarbībā ar Komisiju koordinē ikdienas sadarbību KĀDP jautājumos. Ikdienas sazināšanās par KĀDP jautājumiem notiek caur COREU (Correspondence europeenne) tīklu, kas ļauj nepārtraukti apmainīties ar ziņojumiem dalībvalstu, Sekretariāta un Komisijas starpā. Kopš Amsterdamas līguma spēkā stāšanās 1999.gada 18.oktobrī ES ir izveidots augstā pārstāvja KĀDP jautājumos amats. Kopējās ārpolitikas pārstāvja amatā šobrīd ir Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Havjers Solana. Augstajam pārstāvim mandātu un norādījumus dod ES Padome, kurai viņš regulāri ziņo par paveikto. Eiropas Savienība uztur savu politisko klātbūtni krīžu, konfliktu vai citos īpaši aktuālos reģionos caur ES īpašajiem pārstāvjiem (ES ĪP). ES īpašo pārstāvju mandātu saturs ir atkarīgs no politiskā konteksta, kurā tiek izvērsta ES ĪP darbība. Visi ES ĪP īsteno savu darbību Augstā pārstāvja pakļautībā un vadībā. Šobrīd ES īpašie pārstāvji atrodas Lielo Ezeru reģionā Āfrikā, Tuvajos Austrumos, bijušā Dienvidslāvijas republikā Maķedonijā, Etiopijā/ Eritrejā, Afganistānā, Centrālāzijā, Dienvidkaukāzā, Moldovā u.c. 2005.gada beigās tika nozīmēts ES ĪP Kosovas nākotnes statusa procesā un Dienvidaustrumeiropas stabilitātes pakta speciālais koordinators. Padomes Sekretariātā augstā pārstāvja KĀDP jautājumos pakļautībā ir izveidota Politikas plānošanas vienība (Policy Planning and Early Warning Unit), kurā strādā dalībvalstu izvirzīti diplomāti. Politikas plānošanas vienība nodrošina Augstā pārstāvja saikni ar dalībvalstu ārlietu ministrijām, kā arī palīdz augstajam pārstāvim ikdienas darbā. Ekspertu līmenī KĀDP jautājumu regulāru izskatīšanu un sagatavošanu veic Padomes darba grupas, kurās dalībvalstis pārstāv diplomāti no pastāvīgajām pārstāvniecībām Briselē vai no ārlietu ministrijām galvaspilsētās. Darba grupas specializējas vai nu pēc reģioniem (piemēram, Transatlantisko attiecību darba grupa - COTRA, Āzijas darba grupa – COASI; Austrumeiropas un Centrālāzijas darba grupa – COEST), vai atkarībā no sadarbības ar citām starptautiskajām organizācijām (piemēram, ANO - CONUN) vai arī atkarībā no izskatāmajiem jautājumiem (piemēram, Cilvēktiesību darba grupa – COHOM; Tuvo Austrumu Miera Procesa darba grupa - COMEP). ES šobrīd īsteno vairākas misijas:
Latvija kā ES dalībvalsts piedalās ES paziņojumu, deklarāciju un kopējo pozīciju izstrādē, Latvijas pārstāvji piedalās attiecīgo ES institūciju un darba grupu darbā. Viens no svarīgākajiem 2006.gada pasākumiem KĀDP ietvaros ir Latvijas ES vietējās prezidentūras Baltkrievijā pienākumu pildīšana 1.pusgadā. Latvijas pozīcijas KĀDP jautājumos izstrādā un gatavo Ārlietu ministrija, tās attiecīgi saskaņojot ar citām Latvijas valsts institūcijām un organizācijām. Latvijas prioritātes ES KĀDP ietvaros Svarīgi ir turpināt stiprināt transatlantiskās saiknes. Cieša sadarbība ar ASV ir gan mērķis pats par sevi, gan arī daudzos gadījumos vēl viens instruments efektīvai ES KĀDP īstenošanai. Jāturpina un jāattīsta vispusīgs dialogs ar Krieviju, Ķīnu un citiem ES globālajiem partneriem. Šim dialogam ir jābalstās ne tikai uz savstarpējas izdevības, bet arī uz kopīgu vērtību principiem. Latvija, gan ņemot vērā savu pieredzi, gan arī ekspertu attiecīgās valodu u.c. zināšanas, ES KĀDP ietvaros var dot būtisku ieguldījumu attiecībās ar ES austrumu kaimiņiem. Latvija ir gatava atbalstīt un veicināt reformu procesu šī reģiona valstīs. Latvija atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanās procesu; tam jānorit, ievērojot katras kandidātvalsts gatavību dalībai ES un pašas ES spējas uzņemt jaunas dalībvalstis. Latvija savu iespēju un resursu robežās iesaistās arī ES misiju darbā. Šobrīd Latvijas eksperti piedalās ES militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā (EUFOR ALTHEA), ES Tiesiskuma misijā Kosovā (EULEX KOSOVO), ES Novērotāju misijā Gruzijā (EUMM) un ES Policijas misijā Afganistānā (EUPOL Afghanistan). Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta eksperti (četri muitnieki) piedalās Eiropas Komisijas finansētajā un īstenotajā robežsardzes atbalsta misijā uz Moldovas - Ukrainas robežas (EU BAM Moldova – Ukraine). Atsauces un papildus informācija CFSP Overview - http://europa.eu.int/comm/external_relations/cfsp/intro/ Acitivities of the European Union: Foreign and Security Policy - http://europa.eu.int/pol/cfsp/index_en.htm The Homepage of Javier Solana - http://ue.eu.int/cms3_applications/applications/solana/index.asp?lang=EN&cmsid=246 EU Special Representatives - http://ue.eu.int/cms3_fo/showPage.asp?id=263&lang=EN | |||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
