Transporta politika

ES transporta politika

ES transporta politikas galvenie mērķi:

• uz mūsdienīgām tehnoloģijām balstītu integrētu transporta sistēmu attīstīšana, kas reizē kalpotu vides un drošības apsvērumiem,

• transporta sektora liberalizācija, nosakot tās ietvarus, t.i. sabiedrisko pakalpojumu saistības, pārraugot valsts atbalsta un konkurences noteikumu ievērošanu, pieņemot drošības un sociālos noteikumus,

• ārējas dimensijas paplašināšana, proti, transporta sakaru uzlabošana starp ES un trešajām valstīm, galvenokārt nodrošinot ES operatoriem pieeju trešo valstu transporta tirgiem.

ES transporta politika aptver sekojošas transporta nozares: autosatiksme, dzelzceļa transports, iekšējo ūdeņu transports, aviācija, jūras transports. Bez tam uz ES transporta politiku attiecināmi arī tādi horizontālie jautājumi kā Trans-Eiropas transporta tīkls.

Situācija Latvijā

Autosatiksme

Fiskālā harmonizācija.

Lai nodrošinātu transportlīdzekļu nodokļu un nodevu robežlielumu pielīdzināšanu un infrastruktūras uzturēšanas izmaksu uzskaites sakārtošanu atbilstoši ES prasībām, līdz 2002.gadam tiks izstrādāti grozījumi likumā "Par transportlīdzekļu nodevu" un Ministru kabineta noteikumi par autoceļu infrastruktūras izdevumu uzskaiti. Latvija ir gatava izpildīt acquis noteiktās fiskālās prasības autopārvadājumu jomā, taču pašreiz noteiktos termiņus var ietekmēt fiskālā politika pārējās Baltijas valstīs.

Ņemot vērā, ka fiskālā politika autotransporta jomā ievērojami ietekmē pārvadātāju kokurētspēju tirgū, Baltijas reģionā jābūt vienotai fiskālai politikai šajā jomā, atbilstoši nosakot termiņus acquis prasību izpildei.

Kontrole autopārvadājumu jomā.

Saskaņā ar 1999.gada 7.decembrī Ministru kabinetā akceptēto Koncepciju par kontroli autopārvadājumu jomā tiks izstrādāti un grozīti normatīvie akti, kas saistīti ar autopārvadājumu kontroles nodrošināšanu.

Saskaņā ar koncepciju Autotransporta direkcija ir nominētā institūcija, kurai jānodrošina visaptveroša kontrole autopārvadājumu jomā atbilstoši acquis communautaire prasībām. Jānosaka Muitas dienesta un Robežapsardzes dienesta funkcijas autopārvadājumu kontroles sistēmā. Saglabājot pašreizējo institucionālo struktūru, plānots, ka kontroles dienests varēs pilnībā nodrošināt savu funkciju izpildi līdz 2003.gadam.

Kombinētais transports

Ministru kabinets ir akceptējis ES prasību ieviešanas plānu minētajā jomā un noteicis ieviešanas termiņu - līdz 2002.gada beigām. Ieviešanas process sevī ietver: atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzes direktīvas ieviešanā analīzi; ieviešanas koncepcijas izstrādi; iespējamo kombinētā transporta veicināšanas administratīvo un finansiālo instrumentu apspriešanu; nepieciešamo tiesību aktu sagatavošanu, to iesniegšanu Ministru kabinetā un pieņemšanu.

Dzelzceļa transports

Latvijas nacionālie normatīvie akti, kas pieņemti dzelzceļa jomā atbilst acquis prasībām. Dzelzceļa likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi un Satiksmes ministrijas noteikumi radījuši tiesisku pamatu dzelzceļa transporta sistēmas liberalizācijai. Šie dokumenti reglamentē dzelzceļa darbības un satiksmes drošības principus, dzelzceļa pārvaldes kārtību, brīvu pakalpojumu kustību un visas dzelzceļa nozares sakārtošanu atbilstoši ES tiesību normām. Saistībā ar NPIES kā prioritārie pasākumi īstenota Dzelzceļa administrācijas un Dzelzceļa tehniskās inspekcijas izveidošana un stiprināšana. Minētās institūcijas Satiksmes ministrijas pārraudzībā patstāvīgi darbojas kopš 1999.gada 1.jūlija.

Ievērojot NPIES stratēģiskos mērķus, un lai spētu izturēt Eiropas Savienības iekšējā tirgus ekonomisko spiedienu, A/S "Latvijas Dzelzceļš" līdz pašreizējam brīdim ir pabeigusi restrukturizācijas pirmo posmu, kā rezultātā vienots, centralizēts dzelzceļa transporta uzņēmums ir pārveidots par vertikāli integrētu kompāniju ar struktūrvienībām, kuras darbojas katra savā tirgus segmentā. Tiek turpināts darbs pie struktūrvienību finansiālās patstāvības nodrošināšanas, pilnīgi atdalot saimnieciskās darbības finansu uzskaiti un budžetus.

Attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanas likumu tuvināšanu dalībvalstīs, pašreiz ir izstrādāts un iesniegts Valsts kancelejā Dzelzceļa pārvadājumu likumprojekts, kurš regulēs civiltiesiskās attiecības dzelzceļa transportā. Pēc tā pieņemšanas tiks gatavoti atbilstoši likumpakārtoti normatīvie akti. 1999.gadā ir izveidota Standartizācijas tehniskā komisija, kura uzsākusi darbu pie nacionālo standartu izstrādāšanas dzelzceļa transporta jomā.

Horizontālie jautājumi visiem sauszemes transporta veidiem          

Pamatā ES tiesību aktos ietvertās pamatnostādnes ietvertas Latvijas Republikas nozaru likumdošanā.

Tiek izstrādāts jauns Pasažieru pārvadājumu likums, kurā tiks unificētas dažādiem transporta veidiem piemērojamās pamatnostādnes sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā.

Sabiedriskā transporta valsts pārvalde ietilpst Satiksmes ministrijas kompetencē. Pēc Pasažieru pārvadājumu likuma pieņemšanas pārvaldes efektivitātes uzlabošanai tiks izveidota Valsts maršrutu tīkla aģentūra.

Horizontālie jautājumi

Horizontālo jautājumu sadaļā ietvertie jautājumi tiks pilnībā harmonizēti ar ES prasībām līdz 2003.gadam.

Trans-Eiropas transporta tīkls (TEN)

Latvijas valdība ir izvirzījusi mērķi attīstīt konkurētspējīgu un integrētu transporta sistēmu, kā arī 1999.gada 9.jūnijā apstiprinājusi Transporta Attīstības Nacionālo Programmu (2000. -2006. g). Izvēlētais plānošanas cikls ir saskaņots ar ES budžeta plānošanas termiņiem, ar mērķi sekmīgāk integrēt Pirmsiestāšanās strukturālo fondu (ISPA) līdzekļu izmantošanu transporta infrastruktūras attīstībai. 2000.gada 16.februārī Eiropas Komisija ir apstiprinājusi Latvijas ISPA Nacionālo transporta stratēģiju. Programmā ietverti nepieciešamo darbību realizācijas pasākumi, detalizēts to apraksts un specifikācijas sešu gadu laika posmam. Programmas realizācija nodrošinās transporta infrastruktūras attīstību un uzturēšanu, ar mērķi sasniegt noteiktus kvalitātes kritērijus, uzlabot transporta pakalpojumu sistēmu, uzlabot un uzturēt augstu satiksmes drošības līmeni. Latvija, kā Eiropas Savienības kandidātvalsts, ir gatava īstenot ES transporta politiku atbilstoši TEN dokumentos izvirzītajām prasībām, lai veicinātu ātrāku Latvijas transporta sistēmas integrāciju Eiropas transporta sistēmā. Trans-Eiropas transporta tīkla (TEN) dokumentos noteiktā attīstības koncepcija un finansēšanas modelis būs bāze starptautiski svarīgu transporta koridoru un tīkla elementu attīstībai un finansēšanai, kuri tika identificēti Transporta infrastruktūras vajadzību apzināšanas (TINA) procesā. Paredzams, ka Latvijai, iegūstot ES dalībvalsts statusu, TINA tīkla elementi tiks iekļauti Trans-Eiropas Transporta tīklā (TEN), kļūstot par tā neatņemamu sastāvdaļu.

Aviācija

Attiecības starp Latviju un ES aviācijas jomā raksturo 1999.gada 21.septembrī parakstītais Eiropas vienotās aviācijas telpas līguma IX protokols, kas paredz, ka pārejas periods attiecībā uz pilnu pieeju gaisa pārvadājumu tirgum ilgs no līguma spēkā stāšanās dienas līdz dienai, kad Latvija sekmīgi izies JAA (Joint Aviation Authorities) novērtējumu. Mēs pašlaik esam gatavi jebkurā brīdī iziet novērtēšanas procedūru, par ko ir ziņots JAA.

Jūras transports

Jūras transporta liberalizācija un ārējās attiecības.

Latvijas nacionālā likumdošana un prakse nav pretrunā ar Eiropas Savienības noteikumu un lēmumu prasībām, tajos noteiktie principi Latvijā tiek ievēroti.

Latvijas uzdevums ir kontrolēt, lai šāda situācija saglabātos arī turpmāk. Praktiski Latvija varētu to realizēt, izveidojot informācijas un uzraudzības sistēmu, Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamentam deleģējot informācijas apkopošanas un uzraudzības funkciju un attiecīgi paredzot to nacionālajā likumdošanā (Jūras kodeksā vai Satiksmes ministrijas nolikumā). Šīs sistēmas nolūks būtu konstatēt jebkuru mēģinājumu no trešo valstu puses ierobežot Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu kuģu operatoru likumīgās intereses.

Atsevišķi ir izdalāms jautājums par valsts atbalstu jūras transportam. Šobrīd Latvijas valdība nesniedz nekādu atbalstu kuģošanas industrijai. Vienlaicīgi Latvijas valdība gatavo izmaiņas pastāvošajā likumdošanā, kas paredzēs, pirmkārt, darba devēja (kuģa operatora) valsts regulējamo izmaksu samazināšanos, operējot kuģi ar Latvijas karogu, lai tādējādi paaugstinātu Latvijas kuģošanas kompāniju konkurētspēju pasaules tirgū.

Otrkārt, kā jaunums Latvijas likumdošanā tiek piedāvāts fiksētas uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes ieviešana - tā saucamais tonnāžas nodoklis. Šis nodoklis ir mazs, bet rada stabilu un prognozējamu nodokļu ieņēmumu plūsmu, kas nav atkarīga no tirgus svārstībām, uzņēmuma ienākumiem vai zaudējumiem, jo balstīta uz kuģu tonnāžu (tilpību).

Kuģošanas drošība.

Latvijas valdības prioritāte, pārņemot acquis šajā sektorā, ir piešķirama jautājumiem, kas regulē kuģošanas drošību.

Lai Latvija varētu iekļauties ES kopējā jūras transporta politikā, ir nosakāmi šādi jūras transporta politikas pamatprincipi kuģošanas drošības jautājumos:

• kuģošanas drošības standartu nostiprināšana,

• vides aizsardzības uzlabošana,

• jūrnieku izglītības, nodarbinātības un sociālos apstākļu uzlabošana

Ieviešot šos pamatprincipus, ir jānodrošina vienveidīga starptautisko un Eiropas Savienības noteikumu prasību piemērošana Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot administratīvās infrastruktūras kapacitātes nostiprināšanai.

Latvijas valdības sasniedzamais mērķis kuģošanas drošības jomā ir - Latvijas likumdošanai, tās ieviešanas praksei un izpildes kontrolei ir pilnībā jāatbilst Eiropas Savienības un Starptautiskās jūrniecības organizācijas (IMO) prasībām kā attiecībā uz kuģošanas drošību, tā arī jautājumos, kas skar jūrnieku nodarbinātību un jūras vides aizsardzību. Ievērojot šodienas jūras industrijas attīstības tendences, tas ir neizbēgams priekšnosacījums, lai Latvijas kuģošanas nozare un ar to saistītās palīgnozares būtu konkurētspējīgas un varētu līdzvērtīgi darboties pasaules un, jo īpaši, Eiropas tirgū.

Sarunu elementi

Sarunas koncentrēsies uz atsevišķu ES prasību ieviešanas termiņu pagarināšanu.

Latvija pieprasīs pārējas periodus sekojošu ES prasību ieviešanai:

1. autopārvadātāju finansiālā nodrošinājuma paaugstināšana (direktīva 98/76/EC paredz, ka uzņēmuma kapitālam jābūt 9000 ECU uz katru pirmo autotransporta līdzekļa vienību un 5000 ECU uz katru nākošo)):

Tā kā ES prasības paredz ievērojami augstāku finansiālā nodrošinājuma minimumu par Latvijā pastāvošo, LR iestāsies par finansu prasību pakāpenisku paaugstināšanu, prasot pārejas periodu starptautiskajiem pārvadājumiem līdz 2005.gada 1.janvārim un iekšzemes pārvadājumiem līdz 2008.gada 1.janvārim.

2. par tahogrāfu izmantošanu kravu un pasažieru pārvadājumos (ES Padomes noteikumi 3821/85) - LR pieprasīs pārejas periodu līdz 2005.gadam.

ES prasību ieviešana notiks pēc sekojoša grafika:

• sākot ar 2001.gada 1.janvāri ar tahogrāfiem aprīkojami visi transportlīdzekļi, kuri tiek pirmo reizi reģistrēti Latvijā;

• sākot ar 2005.gada 1.janvāri pārvadājumu veikšanai iekšzemē tiek pielaisti tikai ar tahogrāfiem aprīkoti transportlīdzekļi.

3. diskutējams jautājums šajā sadaļā būs arī kabotāžas pārvadājumu liberalizācija. Latvijas iestājas par liberalizāciju līdz ar iestāšanos ES. Šobrīd kabotāžas pārvadājumu tirgus ir slēgts ārvalstu pārvadātājiem un atļaujas tiek piešķirtas, izskatot katru atsevišķu gadījumu divpusējo līgumu ietvaros.

Svarīga būs ES gatavība atvērt kabotāžas pārvadājumu tirgu kandidātvalstu pārvadājumiem. Iespējams, ka tieši ES valstis pieprasīs kvotu sistēmas saglabāšanu zināmu laika periodu. Latvijai būtu izdevīgi saņemt ievērojamu daudzumu kvotu pārvadājumiem gan patreizējās ES dalībvalstīs, gan potenciālajās (Polija). Tanī pat laikā nepieciešams risinājums, kas aizsargātu Latvijas autopārvadātājus, pamatojoties uz to, ka pārvadātāju rīcībā ir nolietots autotransporta parks un nevienlīdzīgi uzņēmējdarbības apstākļi Latvijā un kaimiņvalstīs. Latvijā tirgus kabotāžas pārvadājumiem varētu tikt atvērts pakāpeniski, izmantojot instrumentu, ko līdz pat 1998.gadam izmantoja ES, tas ir, nosakot pakāpeniski pieaugošas atļauju kvotas kabotāžas pārvadājumiem.