ES jautājumu koordinācija Latvijā
No 2005. gada 1. septembra Eiropas Savienības (turpmāk - ES) jautājumu koordinācijas tiesisko pamatu nosaka Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumi Nr. 596 "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība", Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi nr.111 "Ministru kabineta kārtības rullis", MK instrukcija Nr. 6 "Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība", MK 2003. gada 11.jūnija rīkojums Nr. 385 "Par ministriju un citu valsts iestāžu kompetenci Eiropas Savienības jautājumos". Šie tiesību akti paredz efektīvu Latvijas līdzdalību visos ES lēmumu pieņemšanas posmos – Eiropas Komisijas un Padomes darba grupās, Pastāvīgo pārstāvju komitejā jeb COREPER, Ministru padomē un Eiropadomē.
ES koordinācijas sistēmā iesaistītās institūcijas
LR Ārlietu ministrija ir galvenā ES jautājumus koordinējošā institūcija Latvijā. Reizi pusgadā Ārlietu ministrija apkopo, izvērtē un iesniedz izskatīšanai valdībā Latvijas prioritātes ES. Sadarbībā ar Ministru prezidenta biroju Ārlietu ministrija sagatavo ministru prezidenta dalību Eiropadomē. Ārlietu ministrija koordinē Latvijas pozīciju sagatavošanu, seko pozīciju starpnozaru vienotībai un savstarpējai atbilstībai dažādos ES lēmumu pieņemšanas posmos, kā arī sagatavo un nodrošina Latvijas dalību COREPER sanāksmēs. Tā ir atbildīga par ES dokumentācijas (t.sk., no ES Padomes Ģenerālsekretariāta saņemto dokumentu) apriti starp Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību ES (turpmāk – Pārstāvniecība) un valsts institūcijām Latvijā.
Tāpat Ārlietu ministrija sagatavo Latvijas nacionālās pozīcijas un pārstāv Latviju ārējo ekonomisko attiecību, kopējās ārējās un drošības politikas, kā arī ES institucionālajos jautājumos. Ārlietu ministrs pārstāv Latviju ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību ministru padomē.
Katra nozares ministrija ir izveidojusi savu iekšējo ES koordinācijas sistēmu (ES departamentu vai nodaļu) un noteikusi ES dokumentācijas iekšējās aprites kārtību. Katrā nozares ministrijā ir viens vai vairāki koordinatori, kas seko ES jautājumu virzībai savas iestādes struktūrvienību un iesaistīto institūciju starpā un, gatavojot nacionālās pozīcijas un instrukcijas, sadarbojas ar Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamentu.
Vecāko amatpersonu sanāksmē ES jautājumos atbildīgās ministriju amatpersonas departamentu direktoru vai valsts sekretāra vietnieku līmenī regulāri izskata aktuālos jautājumus, kas saistīti ar Latvijas dalību ES.
Ministru kabinets reizi pusgadā, sākoties jaunai Prezidentūrai ES Padomē, apstiprina Latvijas prioritātes ES. Uz katru ES Ministru padomes sanāksmi valdība apstiprina Latvijas nacionālās pozīcijas par sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem, kā arī nozīmē pārstāvi, kurš būs pilntiesīgs paust Latvijas viedokli. Tāpat Ministru kabinets regulāri apspriež citus ar ES institūciju darba kārtību saistītos jautājumus.
Saeimas Eiropas lietu komisija pārstāv Latvijas parlamenta viedokli ES jautājumos. Nozares ministri savas kompetences ietvaros regulāri informē Eiropas lietu komisiju par aktuālajām norisēm ES un jaunākajām ES likumdošanas iniciatīvām. Eiropas lietu komisija saskaņo Latvijas nacionālās pozīcijas pirms to paušanas ES Ministru padomes vai Eiropadomes sanāksmēs.
Latvijas viedokļa formulēšanas principi
Katra ministrija ir atbildīga par ES jautājumu pārraudzīšanu savas nozares ietvaros, sektorpolitikas analīzi un ES lēmumu ietekmes izvērtējumu. Sekojot ES institūciju darba kārtībai, ministrijas gatavo Latvijas nacionālās pozīcijas un instrukcijas.
Aktuālie ES darba kārtības jautājumi tiek izskatīti un saskaņoti starpinstitūciju ad hoc (vienreizējās) vai pastāvīgās darba grupās. Tajās piedalās par jautājumu atbildīgo un līdzatbildīgo institūciju eksperti, Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamenta pārstāvji, Finanšu ministrijas pārstāvji (ja jautājumam ir ietekme uz valsts budžetu), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji (ja jautājumam ir ietekme uz pašvaldību budžetiem), kā arī sociālie partneri un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Latvijas pozīcija par ES tiesību akta vai politikas dokumenta projektu (turpmāk – projekts) pirmoreiz tiek formulēta, vēl pirms jautājums tiek izskatīts ES Padomes darba grupā Briselē.
Sākotnējā pozīcija ir pamats tālākajām sarunām un Latvijas pozīcijai visā ES lēmumu pieņemšanas procesā. Instrukcijas, kas vēlāk tiek sagatavotas uz ES Padomes darba grupām un COREPER, tiek balstītas uz sākotnējo pozīciju.
Sākotnējo pozīciju parasti apstiprina nozares ministrs. Ja projekts ir Latvijai īpaši nozīmīgs vai ja ministrijas nespēj vienoties par Latvijas viedokli, to apstiprina valdība.
Latvijas viedokļa sagatavošana dažādos ES lēmumu pieņemšanas posmos
ES Padomes darba grupās par projektiem diskutē ES dalībvalstu eksperti. Latviju darba grupās pārstāv ierēdņi (eksperti) no nozaru ministrijām vai no Pārstāvniecības. Latvijas pārstāvji ES Padomes darba grupās pauž viedokli, kas ir balstīts uz Latvijas sākotnējo pozīciju. Atbildīgā ministrija pati izlemj, vai pārstāvim darba grupā ir nepieciešama instrukcija. Par diskusiju rezultātiem darba grupas sanāksmēs Latvijas pārstāvji nekavējoties informē iesaistītās institūcijas, t.sk., Ārlietu ministriju.
COREPER jeb Pastāvīgo pārstāvju komiteja ir nākamais lēmuma sagatavošanas līmenis. COREPER sastāv no divām daļām: COREPER II (Pastāvīgo pārstāvju līmenis) un COREPER I (Pastāvīgo pārstāvju vietnieku līmenis). COREPER I kompetencē ir lielākā daļa ES iekšējā tirgus jautājumu (lauksaimniecība, konkurētspēja, nodarbinātība, pētniecība u.c.), savukārt COREPER II kompetencē ir politiski jūtīgākie jautājumi (finanses, ārpolitika, tieslietas un iekšlietas). Nozaru ministrijas ciešā sadarbībā ar Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamentu sagatavo instrukcijas Latvijas pārstāvim COREPER – Pārstāvniecības vadītājam vai viņa vietniekam.
Līdzīgi kā sākotnējās pozīcijas, arī Latvijas nacionālo pozīciju sagatavošanu uz ES Ministru padomes sanāksmēm koordinē Ārlietu ministrija. Tādejādi tiek nodrošināts, lai par katru ES Ministru padomes sanāksmes darba kārtības punktu būtu noteikta atbildīgā iestāde un lai potenciālajiem problēmjautājumiem tiktu pievērsta atbilstoša uzmanība. Atbildīgā nozares ministrija sagatavoto pozīciju iesniedz apstiprināšanai valdībā. MK nozīmē arī Latvijas pārstāvi attiecīgajā ES Ministru padomes sanāksmē (parasti - attiecīgo nozares ministru). Ja Latvijas nacionālā pozīcija jāapstiprina steidzami un nav iespējama tās iesniegšana valdībā, pozīciju apstiprina nozares ministrs. Pirms pozīcija tiek pārstāvētā ES Ministru Padomē, to apstiprina arī Saeimas Eiropas lietu komisija.
Uz neformālajām ES Ministru sanāksmēm Latvijas nacionālā pozīcija netiek apstiprināta, jo šīm sanāksmēm nav oficiālas ministru padomes statusa. Tomēr arī pirms katras neformālās ministru sanāksmes starpinstitūciju darba grupās tiek izdiskutēti sanāksmē izskatāmie jautājumi. Latvijas viedoklis informatīvā ziņojuma kārtībā tiek izskatīts valdībā.
Skatīt Latvijas dalības ES lēmumu pieņemšanā koordinācijas shēmu
ES dokumentu aprite starp Briseli un Rīgu
ES dokumentu aprite starp ES institūcijām, Pārstāvniecību un iesaistītajām institūcijām Latvijā parasti notiek elektroniskā formā. No ES Padomes Ģenerālsekretariāta saņemtie dokumenti ar Pārstāvniecības starpniecību nonāk Ārlietu ministrijas ES koordinācijas departamentā un tiek nekavējoties ievietoti ES dokumentu elektroniskās uzskaites sistēmas (ES DUS) datu bāzē. Tas ļauj ar dokumentiem iepazīties visām ES jautājumu koordinācijas sistēmā iesaistītajām Latvijas institūcijām. ES DUS, kas darbojas kopš 2003.gada maija, ļauj operatīvi apstrādāt lielu informācijas apjomu un efektīvi nodrošina tās caurskatāmību.
Kur iepazīties ar Latvijas viedokli ES jautājumos un kā darīt zināmas savas intereses?
Sociālie partneri, nevalstiskās organizācijas, uzņēmēji un citas interešu grupas par konkrētiem ES dokumentiem vai vispārīgām ES politiku attīstības tendencēm var vērsties atbildīgās nozares ministrijas ES departamentā vai nodaļā.
Informācija par Latvijas nacionālajām pozīcijām ir pieejama Ministru kabineta mājas lapā sadaļā Ministru kabineta sēdes.
|
