(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas ir tiesīgas šajā likumā noteiktajā kārtībā šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un uzturēties tās teritorijā.

(2) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, uzrāda šādus dokumentus:

1) militārpersonas — pasi vai citu Latvijas Republikas atzītu ceļošanas dokumentu, ko izdevusi valsts, kura sūta attiecīgo personu;

2) civilpersonas — pasi.

(3) Vienības komandieris (atbildīgā persona), šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, uzrāda vienības personāla sarakstu, ko apstiprinājusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Šajā sarakstā tiek izdarītas atzīmes par Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu.

(4) Autotransporta līdzekļu, gaisa un jūras kuģu, kā arī kravu un bruņojuma ievešana un kontrole notiek Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā, pildot dienesta pienākumus starptautiskās sadarbības ietvaros, nav jāreģistrējas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu un 25.11.2004. likumu)

(1) Lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku vienību sauszemes tranzītu cauri Latvijas Republikas teritorijai, ja šo teritoriju vienlaikus šķērsos ne vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, pieņem aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un Iekšlietu ministriju. Ja Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā vienlaikus šķērsos vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, lēmumu pieņem Ministru kabinets.

(2) Aizsardzības ministrs lēmumu par ārvalstu bruņoto spēku vienību sauszemes tranzītu cauri Latvijas Republikas teritorijai pieņem, pamatojoties uz iesniegumu, ko Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai iesniegusi tā valsts, kura ir paredzējusi sūtīt bruņoto spēku vienību sauszemes tranzītā cauri Latvijas Republikas teritorijai. Iesniegumam pievieno dokumentu, kas apliecina, ka tā valsts, uz kuru dodas bruņoto spēku vienība, piekrīt uzņemt attiecīgo vienību. Ja paredzēts, ka Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā vienlaikus šķērsos vairāk par 500 ārvalstu militārpersonām, aizsardzības ministrs minētos dokumentus iesniedz Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.

(3) Ārvalstu bruņoto spēku vienības Latvijas Republikas teritoriju sauszemes tranzītā šķērso Militārās policijas pavadībā.

(25.11.2004. likuma redakcijā)

(1) Ārvalstu bruņotajiem spēkiem jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju tā bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma veids un apjoms, kuru ārvalstu bruņotie spēki ievedīs Latvijas Republikā.

(2) Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija izsniedz ārvalstu bruņotajiem spēkiem atļauju bruņojuma ievešanai un izvešanai un veic ievestā bruņojuma uzskaiti un kontroli atbilstoši saskaņotajiem sarakstiem.

(3) Kaujas tehniku pāri Latvijas Republikas valsts robežai un Latvijas Republikas teritorijā pārvadā nepielādētu un atsevišķi no tās munīcijas. Ja tas ir paredzēts kaujas tehnikas izmantošanas instrukcijā, šo tehniku pārvadā iepakojumā. Kaujas tehnikas bruņojuma sistēmas nodrošina pret izkustēšanos.

(4) Ieročus pāri Latvijas Republikas valsts robežai un Latvijas Republikas teritorijā pārvadā nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ja ieroču izmantošanas instrukcijā nav paredzēts citādi.

(5) Kāpurķēžu tehniku Latvijas Republikas teritorijā pārvieto ar speciāliem tās transportēšanai paredzētajiem līdzekļiem, ja šī tehnika nav piemērota vai kāpurķēdes nav aprīkotas braukšanai pa ceļa asfaltbetona segumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu un 25.11.2004. likumu)

Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt un lietot šaujamieročus vienīgi dienesta uzdevumu veikšanai.

(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus un Latvijas Republikai saistošus starptautiskos līgumus.

(2) Ja ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošā persona Latvijas Republikā izdara administratīvu pārkāpumu, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija var lūgt attiecīgās ārvalsts bruņoto spēku vadību izvest šo personu no Latvijas teritorijas pirms noteiktā termiņa.

(3) Ja Latvijas tiesībaizsardzības institūcija aizturējusi ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošo personu, par to jāziņo Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

(Izslēgts ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

Vadītāja apliecība vai atļauja, kas izdota valstī, kura sūta ārvalsts bruņotajos spēkos ietilpstošo personu, tiek atzīta par derīgu attiecīgo transportlīdzekļu vadīšanai Latvijas Republikā.

(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

(1) Transportlīdzekļiem un to piekabēm ir jābūt reģistrētām attiecīgajā ārvalstī. Uz šiem transportlīdzekļiem jābūt attiecīgās ārvalsts reģistrācijas numura zīmēm, kas atbilst 1968.gada Vīnes konvencijai par ceļu satiksmi, un attiecīgās valsts identifikācijas zīmei vai arī Latvijas Republikas Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdotai pagaidu identifikācijas zīmei.

(2) No ārvalstīm uz laiku līdz vienam mēnesim Latvijas teritorijā ievesto transportlīdzekļu un to piekabju uzskaiti un reģistrāciju veic Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

(3) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.

(4) Gadījumos, kad tiek pārvadātas bīstamas kravas, kam nepieciešama īpaša atļauja, par šādas atļaujas saņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir atbildīga Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

Sauszemes spēku kopējās militārās mācības vai manevri notiek Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācību centros vai poligonos.

(2002.gada 20.jūnija likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

Domstarpības un pretenzijas starp Latvijas Republiku un attiecīgo ārvalsti, kuras bruņoto spēku vienības atrodas Latvijas Republikas teritorijā, tiek risinātas sarunu ceļā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2002. likumu, kas stājas spēkā no 20.07.2002.)

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija veic pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamos sanitāri higiēniskos apstākļus ārvalstu bruņoto spēku vienību dislokācijas vietās.

Ārvalstu bruņoto spēku vienībām jāveic pasākumi, lai, atrazdamās Latvijas teritorijā, tās nepieļautu vides piesārņošanu, bet gadījumos, kad kaitīgā ietekme bijusi neizbēgama un ir notikusi augsnes virskārtas bojāšana, augsnes transformācija, piesārņošana, augu valsts bojāšana utt., vide jāatjauno. Ja atjaunošana nav iespējama saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par vides aizsardzību", Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un ārvalstu bruņotie spēki vienojas par videi nodarītā kaitējuma atlīdzību.

Ārvalstu bruņoto spēku militārpersonām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt uniformu. Pie uniformām ir jābūt piestiprinātām Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas izdotām noteikta parauga zīmēm.

Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos, kuri apstiprināti Saeimā, ir paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 6.februārī.

Spēkā esošs no 07.03.1997

Valsts prezidenta vietā Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 21.februārī