2005.gada 7.decembrī NATO ārlietu ministri vienojās, ka 2006.gada 28.-29.novembra NATO valstu un valdību vadītāju tikšanās tiks organizēta Rīgā. Šī sanāksme Rīgā notika tikai divus gadus pēc iepriekšējās alianses paplašināšanās 2004.gadā, kad NATO iestājās arī Latvija. Rīgas samita veiksmīgā norise – gan no organizatoriskā, gan no saturiskā viedokļa – apliecina pilnvērtīgo Latvijas un jauno dalībvalstu integrāciju NATO, ko Alianses dalībvalstu līderi ir uzsvēruši arī NATO Rīgas Deklarācijā:

Šeit Latvijā, kuras pievienošanās NATO ir stiprinājusi drošību Eiroatlantiskajā telpā un tuvinājusi mūs mērķim par brīvu, mierā un kopīgās vērtībās vienotu Eiropu, mēs atkārtoti apstiprinām Eiropas un Ziemeļamerikas saiknes nepieciešamību, kā arī  uzsvērām mūsu apņemšanos turpināt Alianses transformāciju ^[1].

Rīgas Samita lēmumi

Samita lēmumus pieņem pēc visu 26 dalībvalstu vienprātības principa. Tie tika apkopoti vienotā samita noslēguma dokumentā – Rīgas Deklarācijā.

Diskusijas par atsevišķiem lēmumiem norisinājās līdz pat deklarācijas apstiprināšanas brīdim samita otrajā dienā, tomēr Alianses dalībvalstīm izdevās vienoties par visiem darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem.  

Rīgas samita centrālais vēstījums: NATO ir vienota un stipra organizācija, kura turpina veiksmīgi iesākto pārveidi, lai spētu atbilstoši atbildēt 21.gadsimta drošības izaicinājumiem. Alianse savās operācijās turpinās veicināt starptautisko stabilitāti un ir atvērta ciešākai sadarbībai ar citām ieinteresētām valstīm. No Latvijas viedokļa raugoties vitāla un vienota Alianse ir izšķiroša mūsu ilgtermiņa drošībai.

Būtiskākie Rīgas Deklarācijā iekļautie lēmumi ir: 

• NATO ātrās reaģēšanas spēku (NRF) pilnas operacionālās gatavības pasludināšana. NRF ir galvenais Alianses militārās transformācijas elements ^[2]. Latvija piešķir lielu nozīmi NRF gatavībai, jo nepieciešamības gadījumā tie nodrošinātu arī valstu kolektīvo aizsardzību Vašingtonas līguma 5.panta ietvaros;
• apstiprināt Visaptverošas politiskās vadlīnijas nākamajiem 15 gadiem (Comprehensive political guidelines). Vadlīnijas ir otrs svarīgākais NATO dokuments pēc Stratēģiskās koncepcijas un galvenais dokuments, kas nosaka Alianses turpmākās transformācijas virzienus, formulējot  galvenos draudus drošībai (terorisms un masu iznīcināšanas ieroču izplatība) un militārās spējas, kas nepieciešamas to ierobežošanai;
• lemjot par samita galveno saturisko jautājumu – NATO ISAF ^[3] operāciju Afganistānā – valstu vadītāji apņēmās kritiskas nepieciešamības gadījumā nelikt šķēršļus nacionālo militāro vienību izmantošanai kaujās. Tāpat valstu vadītāji apņēmās palielināt palīdzību Afganistānas armijas un policijas apgādē un apmācībā;
• lēmums par operāciju visaptverošas plānošanas ^[4] uzsākšanu. Ar šo lēmumu NATO tiks uzsākta priekšlikumu izstāde sadarbībai ar citām starptautiskajām organizācijām un nevalstiskajām organizācijām kopīgu operāciju plānošanā. Šāda sadarbība ietvertu gan militāros, gan civilos aspektus. Visaptveroša plānošana ļautu labāk izmantot krīžu rajonos iesaistīto organizāciju kopīgos spēkus un resursus;
• apņemšanās 2008.gada samitā uzaicināt dalībai NATO tās kandidātvalstis, kuras spēj veicināt Alianses drošību;
• paplašināt NATO sadarbību ar partneriem ārpus Eiro-Atlantiskās telpas (Austrālija, Japāna, D-Koreja, Argentīna u.c.). Vienlaikus tiks padarīta elastīgāka un individuālāka praktiskā sadarbība un politiskās konsultācijas ar esošajiem partneriem;
• piešķirt Melnkalnei, Bosnijai un Herzegovinai un Serbijai dalību Eiroatlatlaniskās partnerības padomes ^[5] formātā, kas nodrošina šo valstu pieeju arī Partnerattiecību mieram ^[6] programmai;
• enerģētikas drošības jautājumā uzdot NATO vēstniekiem definēt jomas, kurās Alianse vislabāk var iesaistīties un aizstāvēt dalībvalstu intereses. Šī būs jauna joma, kurā NATO darbosies, jo līdz šim organizācija nav nodarbojusies ar enerģētikas drošības jautājumiem;
• izteikt NATO atbalstu reformām Gruzijā un Ukrainā, kā arī uzsvērta Kaukāza valstu un Moldovas teritoriālā integritāte;

Ārpus oficiālās NATO samita darba kārtības Rīgā novembra beigās tika organizētas arī citas konferences. Tajā skaitā Jauno Līderu Forums "Ceļot tiltus nākamajām paaudzēm" un augsta līmeņa konference "NATO transformācija jaunajā globalizācijas laikmetā", kur mazāk formālā gaisotnē tika diskutēts par starptautiskās drošības, NATO aktualitāšu un alianses nākotnes jautājumiem.

Latvijas gūtā pieredze, organizējot Rīgas samitu

Jau 2005.gada rudenī tika nodibināts NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas birojs, kurš sākotnēji sniedza atbalstu Latvijas amatpersonām un diplomātiem aizstāvot Rīgas kā piemērotākās NATO samita norises vietas kandidatūru. Kopš 2005.gada decembra par biroja pamatpienākumu kļuva praktiska samita norises organizēšana. Biroja darbība tika pārtraukta 2007.gada 1.februārī.

Novērtējot Rīgas samita augsto organizatorisko līmeni tika saņemtas pozitīvas atsauksmes jau samita laikā, ko NATO ģenerālsekretārs Jāps de Hops Shēfers vēlāk uzsvēra arī vēstulē Latvijas prezidentei. NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes organizācijas biroja vadītājam Edgaram Rinkēvičam par izcilu Rīgas Samita organizēšanu Alianses ģenerālsekretārs pasniedza medaļu Par nopelniem NATO labā ^[7]. Apbalvojuma pasniegšanas ceremonijā Jāps de Hops Shēfers pateicās visiem, kas bija iesaistīti samita sagatavošanā, par parādīto augsto profesionalitāti, neatlaidību un atsaucību pasākuma sagatavošanas gaitā. Samita sagatavošanas un noturēšanas gaitā gūtā pieredze būs neatsverama Latvijas atbildīgajām struktūrām lielu starptautisku pasākumu organizēšanai nākotnē. Šajā pieredzē mēs varēsim dalīties arī ar citām valstīm. 

Saites:

Rīgas Deklarācija

NATO samita Rīgā mājas lapa

NATO par Rīgas samitu

Iepriekšējie NATO samiti

[1] Here in Latvia, a nation whose accession to NATO has strengthened security for all in the Euro-Atlantic area and brought us closer to our common goal of a Europe whole and free, united in peace and by common values, we have reaffirmed the indispensable link between North America and Europe, and underlined our commitment to the continuing transformation of our Alliance.  

[2]  NRF – līdz 25 000 vīru liela ātrās reaģēšanas vienība, kura pāris dienu laikā pēc NATO lēmuma pieņemšanas dodas operācijā uz jebkuru vietu un ir spējīga bez papildspēkiem noturēties vismaz mēnesi.

[3] International Security Assistance Force

[4] Comprehensive planning

[5] Euro-Atlantic Partnership Council - EAPC

[6] Partnerships for Peace - PfP

[7] NATO Meritorious service medal