Latvijas Republikas ārlietu ministrija

1991

8.novembris

NATO ārlietu ministru tikšanās.

Tiek nolemts izveidot Ziemeļatlantiskās sadarbības padomi (North Atlantic Cooperation Council, NACC).

20.decembris

Latvija piedalās Ziemeļatlantiskās sadarbības padomes (NACC) dibināšanas sesijā un kļūst par tās dalībvalsti.

1992

13.-16.marts

Atsaucoties uz Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdību ielūgumu, NATO Ģenerālsekretārs M.Verners apmeklē Baltijas valstis.

11.maijs

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri ierodas NATO galvenajā mītnē.

2.jūnijs

Pirmā Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās Pērnavā. Ministri apspriež sadarbību aizsardzības jomā un paraksta Līguma par sadarbību aizsardzības jomā protokolu. Šis ir pirmais kopīgais dokuments, kas izveidoja pamatu turpmākai trīspusējai sadarbībai aizsardzības jautājumos.

1993

19.novembris

Pirmā Baltijas valstu bruņoto spēku komandieru tikšanās; tiek ierosināts pirmais kopīgais Baltijas valstu projekts aizsardzības jomā - Baltijas miera uzturēšanas bataljons BALTBAT.

15.decembris

Tallinā Baltijas valstu prezidenti pieņem paziņojumu par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību (aicina Ziemeļvalstis atbalstīt ārlietu ministru iniciatīvu par Ziemeļu un Baltijas valstu ārlietu ministru kopēju sesiju rīkošanu). Prezidenti paziņo, ka viņi uzskata NATO par galveno Baltijas drošības garantu nākotnē.

1994

5.janvāris

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija nāk klajā ar paziņojumu, kurā akcentē ieintersētību transatlantiskajā drošībā.

10.-11.janvaris

Galotņu sanāksmē Briselē Alianses valstu un valdību vadītāji pieņem lēmumu izveidot programmu Partnerattiecības mieram (PfP). Tajā var piedalīties visas NACC un EDSO valstis.

14.februāris

Ministru prezidents V.Birkavs Briselē paraksta dokumentus par Latvijas pievienošanos PfP programmai.

9. maijs

Latvija iegūst Rietumeiropas Savienības asociētās valsts statusu.

3.jūnijs

Baltijas valstu, Dānijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas aizsardzības ministri tiekas Visbijā (Zviedrijā) un paraksta Vienošanās memorandu par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību Baltijas miera uzturēšanas bataljona izveidošanā.

18.jūlijs

Latvija iesniedz PfP prezentācijas dokumentu.

1995

Latvija iesaistās NATO Plānošanas un pārskata procesā.

februāris

Ādažos, piedaloties Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidentiem, ārlietu un aizsardzības ministriem, tiek oficiāli atklāts Baltijas miera bataljons.

februāris

Latvija noslēdz ar NATO Individuālo partnerības programmu.

7.aprīlis

Saeimā tiek pieņemta Latvijas ārpolitikas koncepcija. Dokumentā ir uzsvērta Latvijas prioritārā sadarbība ar Rietumu un transatlantiskajām politiski - ekonomiskajām un drošības organizācijām (NATO), kā arī divpusējās un daudzpusējās attiecības Baltijas reģionā un visā pasaulē.

1996

18.janvāris

Saeima nolemj sūtīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienību Latvijas un Dānijas kopīgās militārās vienības sastāvā līdzdalībai miera nodrošināšanas operācijā bijušajā Dienvidslāvijā.

Kopš 1996.gada Latvija ir piedalījusies visās NATO vadītajās operācijās Balkānos. Iesaiste turpinās arī 2002.gadā: dalība NATO Stabilizācijas spēkos Bosnijā-Hercegovinā (SFOR) un Kosovas miera uzturēšanas spēkos (KFOR). 2002.gada jūlijā, Norvēģijas kontingenta sastāvā, uz Kosovu pirmo reizi devās Latvijas sapieru vienība. Savukārt, 2002.gada augustā uz Kosovu devās kārtējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārās policijas un mediķu grupa, kas nomainīja iepriekšējo Latvijas vienību. Tāpat, kopš 2002.gada augusta, rotācijas kārtībā savu misiju Bosnijā-Hercegovinā turpina Latvijas Nacionālo bruņoto spēku miera uzturēšanas spēku rota. Līdz 2002.gada maijam NBS pārstāvis ir piedalījies bijušās Dienvidslāvijas robežas novērošanā. Kopš 2001. gada NBS pārstāvji piedalās līdzīgā misijā Gruzijā.

26.marts

NATO vizītē ierodas Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

17.aprīlis

NATO Ģenerālsekretārs H.Solana apmeklē Latviju.

13.septembris

ASV piedāvā Baltijas valstīm Reģionālās gaisa telpas iniciatīvu; Baltijas valstis un ASV paraksta Protokolu par savstarpējo sadarbību civilās un militārās gaisa telpas vadības jomā; tiek ierosināts nākošais Baltijas valstu kopīgais aizsardzības projekts - Reģionālās gaisa telpas kontroles iniciatīva (kas vēlāk attīstās par Baltijas gaisa telpas kontroles sistēmu BALTNET).

1997

27.maijs

Parīzē, NATO un Krievijas līderi paraksta ���Pamataktu par savstarpējām attiecībām, sadarbību un drošību starp NATO un Krievijas Federāciju���. Līdz ar to tiek radīts pamats turpmākai sadarbībai, kā arī izveidota jauna institūcija - NATO un Krievijas Pastāvīgā kopīgā padome.

jūnijs

Baltijas un Ziemeļvalstu aizsardzības ministri tikšanās laikā Sāremā nolemj izveidot kopīgu Baltijas valstu militārās izglītības iestādi - Baltijas aizsardzības koledžu BALTDEFCOL.

8.jūlijs

Madridē notiek Ziemeļatlantijas Padomes galotņu tikšanas. NATO valstu vadītāji uzaicina Čehiju, Poliju un Ungāriju pievienoties Aliansei. Valstu vadītāji atkārtoti apstiprina, ka NATO paliek atvērta organizācija jaunu valstu uzņemšanai, pamatojoties uz Ziemeļatlantijas līguma 10.pantu, un vienojas pārskatīt procesu savā nākamajā sanāksmē 1999.gadā.

24.septembris

NATO vizītē ierodas Latvijas premjerministrs Guntars Krasts.

1998

16.janvāris

Vašingtonā tiek parakstīta Baltijas valstu un ASV partnerības harta. Harta kalpo par pamatu turpmāko partnerattiecību veidošanā.

8. jūlijs

Notiek pirmā ASV un Baltijas valstu Partnerības komisijas sēde, kurā piedalās ASV valsts sekretāres vietnieks S.Telbots, Latvijas Republikas ārlietu ministrs V.Birkavs, Igaunijas Republikas ārlietu ministrs T.H.Ilvess un Lietuvas Republikas ārlietu ministrs A.Saudargs.

1999

 23.-25.aprīlis

Vašingtonas NATO vadītāju sanāksmē Aliansē tiek oficiāli uzņemta Čehija, Polija, Ungārija. Kandidātvalstīm tiek piedāvāts izstrādāt ikgadējo "Rīcības plānu dalībai NATO", kas atspoguļotu sagatavošanas procesu un pasākumus dalībai NATO. Tādējādi ikgadējais "Rīcības plāns dalībai NATO" pamatojas uz kandidātvalstīm izvirzītajām prasībām dalībai NATO, kas noteiktas NATO Vašingtonas līgumā (1949.gads) un Rīcības plāna dalībai NATO procesa (MAP - Membership Action Plan) Vašingtonas dokumentā (1999.gads). Rīcības plāns izskaidro, kā šie priekšnosacījumi tiek pildīti, un nosaka turpmākos uzdevumus. Tas aptver paveikto iepriekšējā gadā, plānotos pasākumus nākamajā gadā, kā arī iezīmē vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanas perspektīvas.

septembris

Ministru Kabinets apstiprina pirmo 2000.gada Rīcības plānu dalībai NATO.

26.oktobris

NATO apmeklē Latvijas prezidente V.V.Freiberga.

2000

24.marts

Ārlietu ministrs I.Bērziņš un aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis piedalās 2000.gada Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO pirmajā izvērtēšanas sanāksmē Briselē. NATO valstu pārstāvji raksturo Latvijas Rīcības plānu kā labi sastādītu, reālistisku un finansiāli pamatotu, tādēļ tas vērtējams kā nopietns solis, kas vērsts uz dalību NATO.

30.marts

Latviju apmeklē NATO Ģenerālsekretārs Dž.Robertsons. Ģenerālsekretārs uzsver, ka Latvija ir ļoti nopietna NATO kandidātvalsts, un Latvijas Rīcības plāns dalībai NATO ir labi izstrādāts. Dž.Robertsons arī piedalās Latvijas Transatlantiskās Organizācijas (LATO) atklāšanā.

2.aprīlis

Latviju apmeklē NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Veslijs Klārks. V.Klarks tiekas ar valsts augstākajām amatpersonām, lai pārrunātu ar Latvijas integrāciju NATO saistītus jautājumus.

19.maijs

Viļņā tiekas NATO kandidātvalstu ārlietu ministri. Tajā deviņas NATO kandidātvalstis apņemas darboties kopā, lai sagatavotos dalībai NATO, pamatojoties uz solidaritātes, politiskās un praktiskās sadarbības principiem (t.s. Viļņas grupa). 2001.gada maijā Viļņas grupai pievienojās Horvātija. Latvija atbalsta gan politisku, gan praktisku NATO kandidātvalstu sadarbību.

25.septembris

Ārlietu ministrs I.Bērziņš tiekas ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku politiskajos jautājumos Klausu - Peteru Klaiberu. NATO ģenerālsekretāra vietnieks atzīst, ka Latvijas virzība paplašināšanās procesā ir veiksmīga un ir svarīgi turpināt konkrēto Rīcības plānā dalībai NATO ietverto pasākumu realizāciju. Tiek uzvērta kandidātvalstu sagatavošanās procesa nozīme, kā arī tuvināšanās NATO standartiem militārajā un politiskajā jomā.

25.septembris

Tiekoties ar NATO ģenerālsekretāra vietnieku K.P.Klaiberu aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis svinīgi iesniedz 2001.gada Latvijas Rīcības plānu dalībai NATO.

27.-29.novembris

NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā Latvijas Valsts prezidente V.V.Freiberga tiekas ar NATO Ģenerālsekretāru Dž.Robertsonu.

2001

12.janvāris

Stājas spēkā Nacionālās drošības likums. Tas nosaka nacionālās drošības sistēmu un tās uzdevumus, nacionālās drošības sistēmas subjektu kompetenci, to darbības saskaņošanas, nodrošināšanas un kontroles principus un kārtību.

13.-16.februāris

Latvijā strādā plaša NATO speciālistu delegācija, kas pamatojoties uz vizītes rezultātiem gatavo PARP (Planning and Review Process) Assessment, t.i., vērtējumu par Latvijas gatavību dalībai NATO no militārā aspekta.

23.aprīlis

NATO galvenajā mītnē Briselē norisinās ikgadējā Latvijas un Ziemeļatlantijas Padomes sēde, kurā Latvijas premjerministrs A.Bērziņš un aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis tiekas ar 19 NATO valstu vēstniekiem, lai pārrunātu Latvijas veikumu Rīcības plāna dalībai NATO izpildē. Latvijas amatpersonas arī tiekas ar NATO Ģenerālsekretāru Dž.Robertsonu.

23. aprīlis

Latvijas Valsts prezidentes tikšanās laikā ar ASV prezidentu Dž. Bušu Vašingtonā ASV vadība apstiprina ASV apņēmību turpināt eiroatlantiskās integrācijas procesu, kura daļa ir tālākā NATO paplašināšana.

12.-16.jūnijs

ASV Prezidenta Dž.Buša Eiropas turneja. Tā ir uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem 2001.gada pirmās puses notikumiem drošības politikas jomā. 15.jūnijs ��� Dž.Buša runa Varšavā. Runā tiek izteikta apņemšanās turpināt NATO paplašināšanos 2002.gadā.

28.jūnijs

Latviju apmeklē NATO Eiropas spēku virspavēlnieks, ASV Gaisa spēku ģenerālis Dž.Ralstons, kas tiekas ar Latvijas augstākajām amatpersonām, kā arī iepazīstas ar Latvijas aizsardzības sistēmas attīstību un gatavošanos dalībai NATO. Eiropas spēku virspavēlnieks atzinīgi novērtē Latvijas MAP un izsaka pateicību par Latvijas bruņoto spēku miera uzturēšanas vienību ieguldījumu miera uzturēšanas misijās Balkānos.

11.septembris

Terora akti ASV. Latvija nekavējoties nosoda terora aktus ASV un pauž solidaritāti un atbalstu ASV un NATO apņēmībai cīnīties pret terorismu un ir gatava sniegt praktisku palīdzību. 16.oktobrī Ministru Kabinets apstiprina Latvijas pretterorisma plānu.

Zīmīgi, ka reaģējot uz notikumiem ASV, NATO pirmoreiz savā pastāvēšanas vēsturē paziņo, ka tiek iedarbināts Vašingtonas līguma 5.pants, kurš nosaka kolektīvās aizsardzības principu uzbrukuma gadījumā kādai no NATO dalībvalstīm.

NATO paplašināšanās kontekstā svarīgi, ka terorisms nemaina NATO dalībvalstu apņemšanos. Tā, piemēram, uzstājoties Viļņas grupas valstu vadītāju Samitā Sofijā 2001.g. 5.oktobrī Ģenerālsekretārs atkārtoti uzsver, ka terora akti ASV nav būtiski mainījuši NATO paplašināšanās dienaskārtību. Tieši otrādi, NATO paplašināšanās palīdzēs cīņā pret terorismu, jo tiks nostiprināta Eiropas stabilitāte un drošība.

28.septembris

Latvijas vēstnieks NATO I.Lieģis iesniedz NATO ģenerālsekretāra vietniekam politiskos jautājumos G.Altenburgam Latvijas 2002.gada Rīcības plānu dalībai NATO.

2002

24.janvāris

Saeima apstiprina Nacionālo drošības koncepciju. Tajā atzīmēts, ka dalība NATO ir viens no prioritārajiem uzdevumiem.

7.-11.janvāris

Latvijā notiek NATO ekspertu vizīte, kuras mērķis ir novērtēt Latvijas gatavību dalībai NATO un tā rezultātā sagatavot PARP (Planning and Review Process) Assessment, t.i., vērtējumu par Latvijas gatavību dalībai NATO.

21.-22.februāris

Latvijā darba vizītē uzturas NATO Ģenerālsekretārs Dž.Robertsons, ar mērķi iepazīties ar Latvijas sagatavotību dalībai NATO. Sarunās ar valsts augstākajām amatpersonām Ģenerālsekretārs izrāda interesi par vairākiem jautājumiem, t.sk.: sabiedrības atbalsts NATO, stāvoklis ar minoritātēm, vēlēšanu likums, korupcijas novēršana, attiecības ar Krieviju, Latvijas praktiskā sagatavošanās NATO.

18.marts

NATO galvenajā mītnē Briselē notiek Latvijas-NATO sanāksme par Latvijas 2002.gada Rīcības plānu dalībai NATO (Membership Action Plan). Sēdes gaitā NATO valstu vēstnieki pozitīvi novērtē Latvijas progresu Rīcības plāna izpildē, īpaši slavējot Latvijas ekonomikas stabilu attīstību un dinamisku augšupeju, kas cita starpā garantē nepieciešamo finansējumu Latvijas aizsardzības vajadzībām.

25.aprīlis

Ārlietu ministrs I.Bērziņš tiekas ar NATO spēku virspavēlnieku Eiropā Ģenerāli Dž.Ralstonu. Tikšanās laikā tiek pārrunāta Latvijas gatavošanās dalībai NATO. Abas puses pauž viedokli, ka dalībai NATO ir svarīgs ne tikai militārais aspekts, bet arī valsts atbilstība NATO politiskajiem kritērijiem.

15.maijs

Reikjavikā, Islandē notiek NATO ārlietu ministru tikšanās, kuru noslēdzot tiek pieņemts NATO Komunikē. Reikjavikas tikšanās iezīmē noslēguma perioda sākumu NATO paplašināšanās procesam, kas tika uzsākts Vašingtonā 1999.gadā un tiks pabeigts Prāgā 2002.g. novembrī. NATO ārlietu ministri noslēguma Komunikē apliecina faktu, ka Prāgā tiks uzņemtas jaunas dalībvalstis un iezīmē to uzņemšanas procesa pamatprincipus.

28.maijs

Latvija apsveic 28.maijā Romas NATO-Krievijas vadītāju sanāksmē apstiprināto vienošanos par NATO un Krievijas attiecību nostiprināšanu un NATO-Krievijas padomes izveidi. Krievijas iesaiste sadarbībā ar NATO pozitīvi ietekmē drošības klimatu Eiropā.

5.-6.jūlijs

Rīgā notiek NATO kandidātvalstu valdību vadītāju sanāksme "Rīga 2002: Tilts uz Prāgu" (Riga 2002: The Bridge to Prague). Sanāksmē piedalās Albānijas, Bulgārijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Rumānijas, Slovākijas un Slovēnijas premjerministri, triju Baltijas valstu, Maķedonijas un Polijas prezidenti, Horvātijas ārlietu un aizsardzības ministri, tāpat Somijas, Turcijas un Zviedrijas aizsardzības ministri, delegācijas no NATO dalībvalstīm un Ziemeļvalstīm, NATO dalībvalstu parlamentu pārstāvji, pasaulē ievērojami akadēmisko aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Sanāksmes mērķis ir pēdējo reizi pirms Prāgas samita kopīgi paust solidaritāti NATO paplašināšanās jautājumā, apskatīt katras valsts individuāli paveikto, diskutēt par kandidātvalstu devumu Eiroatlantiskajai drošībai un par sabiedrības veidošanu, kas ir balstīta uz vienotām vērtībām. Pirmo reizi Viļņas grupas vēsturē Rīgas samita delegātus uzrunā ASV prezidents Dž.Bušs, Čehijas prezidents V.Havels un Lielbritānijas premjerministrs T.Blērs. Sanāksmes delegātiem adresētajās video uzrunās NATO līderi pauž atbalstu pēc iespējas plašākai NATO paplašināšanai.

25.septembris

NATO galvenajā mītnē Briselē Latvijas vēstnieks NATO I.Lieģis iesniedz Latvijas 2003. gada Rīcības plānu dalībai NATO (RPDN) NATO Ģenerālsekretāra 2.vietniekam militārajos jautājumos D.Spekardam. NATO amatpersona atzinīgi novērtē Latvijas RPDN.

21.novembrī

NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmes Prāgā laikā Latvija kopā ar citām sešām kandidātvalstīm tiek uzaicināta pievienoties aliansei. Tādējādi aizsākas jauns posms Latvijas ceļā uz NATO.

4. decembris

Briselē notiek pirmās iestāšanās sarunas, kurās no Latvijas puses piedalās Latvijas delegācija iestāšanās sarunām ar NATO.