|
Militārās operācijas
Civilās misijas
Militārās operācijas
Mūsdienu drošībai ir globāls raksturs, kas savukārt nozīmē to, ka ģeogrāfiskais attālums vairs nekalpo kā vairogs, pasargājot mūs no nemieriem citos attālos pasaules reģionos.
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki piedalās NATO militārās operācijās KFOR – Kosovā un ISAF – Afganistānā. NATO programmas (NATO Training Implementation Mission Iraq, NTIM-I) ietvaros Latvija sniedz atbalstu Irākas drošības spēku apmācībā un ekipēšanā.
Afganistāna
(ISAF - International Security Assistance Force)
Operācija Afganistānā pirmo reizi Alianses vēsturē notika ārpus NATO tradicionālās atbildības zonas – eiroatlantiskās telpas. ISAF ir viena no nozīmīgākajām NATO operācijām un tā liecinās par Alianses lomu nākotnes starptautisko krīžu risināšanā.
ISAF operācija tika uzsākta 2001. gada decembrī. Starptautiska valstu koalīcija ar ANO Drošības Padomes mandātu sniedz atbalstu Afganistānas valdībai un jaunizveidotajai armijai un policijai valsts drošības garantēšanā. Sākotnēji ISAF operāciju Afganistānā uzsāka ASV, bet 2003. gada 11. augustā NATO pārņēma operācijas stratēģisko vadību. Atbildības zonu pārņemšana turpinās arī šobrīd - 2006. gada oktobrī ISAF spēki no ASV vadītajiem koalīcijas spēkiem pārņēma misijas vadību visā Afganistānas teritorijā. ISAF spēki sastāv no apmēram 36 000 karavīriem no 37 valstīm (26 NATO valstīm un 11 citām valstīm).
Latvijas NBS pārstāvji piedalās ISAF misijā kopš 2003. gada februāra. Šobrīd Afganistānā ISAF misijas ietvaros atrodas 97 Latvijas militārpersonas, 2 policisti un 1 politiskais padomnieks.
Saites:
Kosova
(KFOR – Kosovo Force)
NATO vadībā misija uzsākta 1999. gada 12. jūnijā. Šobrīd KFOR spēkos ir vairāk kā 16 000 militārpersonas no 37 valstīm. NATO galvenais uzdevums ir stabilitātes garantēšana un atbalsts vietējā drošības un aizsardzības sektora nostiprināšanai.
Latvijas NBS pārstāvji piedalās KFOR misijā kopš 2000. gada aprīļa. Šobrīd Kosovā atrodas 15 Latvijas militārpersonas. Latvijas kontingents darbojas daudznacionālās spēku kaujas grupas "Centrs" sastāvā.
2006. gada februārī rotācijas kārtībā no Kosovas atgriezās Baltic Squadron (BATLSQN) Latvijas NBS zemessargu rota 95 militārpersonu sastāvā, ko nomainīja Igaunijas spēki - tā bija pēdējā BALTSQN rotācija.
Saites:
Irāka - NATO apmācības programmas ietvaros
(NTIM-I – NATO Training Implementation Mission Iraq)
NATO misija NTIM-I tika uzsākta pēc alianses Stambulas samita 2004. gada beigās, kad tika īstenotas pirmās irākiešu drošības spēku pārstāvju apmācības. Misijas mērķis ir sniegt atbalstu Irākai, nodrošinot valsts vidējā un augstākā līmeņa drošības spēku pārstāvju apmācību, to realizējot gan Irākā, gan ārpus tās, kā arī piegādājot dažāda veida nepieciešamo ekipējumu. Apmācību izmaksas tiek segtas no NATO kopējā fonda. Savukārt apmācāmo un mācību spēku ceļa izdevumu un uzturēšanās izmaksas tiek segtas no speciāli izveidotā NTIM-I Trasta Fonda, ko veido dalībvalstu iemaksas.
Latvija ir paudusi atbalstu palīdzības sniegšanai Irākas valdībai un 2005. gada NATO apmācības programmas ietvaros nosūtīja militāro ekipējumu un bruņojumu Irākas drošības spēkiem (vieglie ieroči, mīnmetēji un munīcija). Gan 2005. gadā, gan 2006. gadā Latvija ir veikusi iemaksas NTIM-I Fondā. 2006. gada vasarā tika īstenota divu Irākas nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālistu apmācība Ādažos.
Saites:
Militārā operācija Irākā
(OIF – Operation Iraqi Freedom)
Kopš 2003. gada Latvija Daudznacionālo spēku sastāvā piedalās militārajā operācijā Irākā. Pašreizējais mandāts ir spēkā līdz 2007. gada 31. decembrim (saskaņā ar ANO Drošības Padomes rezolūciju Nr. 1723). Latvijas vienības ir izvietotas Polijas sektorā Divānijā un Bagdādē. Šobrīd Irākā Daudznacionālo spēku sastāvā ir 125 Latvijas NBS militārpersonas.
Šobrīd Irākā Daudznacionālo spēku sastāvā ir 2 Latvijas NBS militārpersonas.
2007.gada 19.jūnijā no Irākas Latvijā atgriezās kājnieku rota 121 karavīra sastāvā. Pēc gandrīz 4 gadu darba Irākā Latvijas bruņotie spēki ir pabeiguši sava uzdevuma izpildi – kopš operācijas sākuma Latvijas bruņoto spēku uzdevums bija palīdzēt Irākas valdībai un jaunizveidotajiem drošības spēkiem pārņemt atbildību par drošības un kārtības garantēšanu Irākā. Sākot ar 2006.gada oktobri atbildība par Divānijas reģionu, kur dienēja Latvijas karavīri, pakāpeniski tika nodota Irākas valdības, bruņoto spēku un policijas pārziņā. Līdz ar to 2007.gada pirmais pusgads bija pēdējais, kad Latvijas karavīri Irākā atradās rotas apmērā.
2004. gada jūnijā, piedaloties nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas operācijā, gāja bojā Latvijas NBS virsnieks – virsleitnants Olafs Baumanis.
2006. gada 27. decembrī patruļas brauciena laikā, sprāgstot improvizētai spridzināšanas ierīcei, bojā gāja divi Latvijas karavīri - dižkareivis Vitālijs Vasiļjevs un dižkareivis Gints Bleija.
Saites:
Bosnijā un Hercegovinā
2004. gada 12. jūlijā ES Padome pieņēma Vienoto rīcību par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercogovinā. Operācija ALTHEA tika uzsākta 2004. gada 2. decembrī, pārņemot to no NATO vadītās operācijas Stabilisation Force (NATO SFOR) un aizvietojot NATO spēkus ar ES spēkiem (EUFOR).
Operācijas ietvaros ES spēku uzdevums ir palīdzēt nodrošināt un uzturēt stabilu un drošu vidi valstī un, atbalstot ES Īpašā pārstāvja misijas īstenošanas plānu, apkarot organizēto noziedzību un atbalstīt Stabilizācijas un asociācijas procesu, tādējādi veicinot valsts gatavību integrācijai Eiroatlantiskajās struktūrās.
Kopumā 33 valstis ir sniegušas ieguldījumu ES spēku veidošanā, ieskaitot 11 valstis, kas nav ES dalībvalstis. Latvija piedalās operācijā Bosnijā - Hercegovinā kopš 1996. gada aprīļa. Šobrīd ES miera spēku uzturēšanas operācijā ALTHEA ir 2 Latvijas militārpersonas.
Saites:
Civilās misijas
Viena no Eiropas Savienības prioritātēm ir sniegt atbalstu Eiropas kaimiņos esošajiem konfliktos nonākušajiem un konfliktos cietušajiem reģioniem ar mērķi tajos veicināt likuma varas un sekmīgas administrācijas ieviešanu, institucionālo spēju veidošanu, cilvēktiesību un demokrātisku vērtību ievērošanu un pilsoniskās sabiedrības stiprināšanu. Lai sniegtu šo atbalstu, Eiropas Savienība Eiropas Drošības un aizsardzības politikas (EDAP) ietvaros ir sekmīgi īstenojusi un īsteno vairākas civilās un civili militārās misijas.
Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti Latvija ir uzņēmusies atbildību veicināt reģiona un globālo drošību un stabilitāti. Latvija ir ieinteresēta pilnveidot ES rīcībspēju konfliktu novēršanā un dalīties savās zināšanās izmantojot civilās misijas.
Latvija šobrīd piedalās četrās Eiropas Savienības civilajās misijās:
Bosnija un Hercogovina
ES Policijas misija Bosnijā un Hercogovinā (EUPM) – pirmā EDAP misija, kas uzsākta 2003. gada 1. janvārī, kad beidzās Apvienoto Nāciju vadīto Starptautisko policijas spēku mandāts. Sākotnējais misijas mandāts tika noteikts uz 3 gadiem – līdz 2005. gada 31. decembrim, līdz ar to beidzās arī mandāts 4 Latvijas policistiem. EUPM misijas uzdevums bija paaugstināt kārtības nodrošināšanas standartus un novērst politisko ietekmi policijas struktūrās.
EUPM misijai ir panākumi, īpaši cīņā pret sieviešu tirdzniecību. Misija ir palīdzējusi vietējai Policijas Restrukturizācijas Komisijai un Valsts Robežapsardzes dienestam, kā arī palīdzējusi izveidot Valsts izmeklēšanas un aizsardzības aģentūru.
2005. gada 24. novembrī ES Padome pieņēma lēmumu par EUPM misijas turpināšanu uz 2 gadiem (līdz 2007.gada 31.decembrim). Misijas mandāts nosaka lielāku atbalstu cīņai ar organizēto noziedzību un policijas reformas īstenošanai. Šobrīd misijā atrodas 2 policisti no Latvijas.
Moldovas – Ukrainas robežas misija (EUBAM)
2005.gada jūnijā ES vienojās par to, ka viens no palīdzības veidiem Moldovai tās centienos risināt problēmas separātiskajā Piedņestras reģionā būs Eiropas Komisijas finansēta un īstenota robežsardzes atbalsta misija uz Moldovas - Ukrainas robežas.
Misija tika uzsākta 2005. gada 30. novembrī ar termiņu uz 6 mēnešiem. No Latvijas misijā piedalījās 6 eksperti – 5 robežsargi un 1 muitas pārstāvis. Galvenie misijas uzdevumi ir palīdzēt Moldovas un Ukrainas iestādēm to centienos apkarot nelegālo tirdzniecību, novērst kontrabandu, organizēto noziedzību un korupciju. Ļoti būtiski ir Moldovā un Ukrainā radīt operatīvas un administratīvas spējas, lai nodrošinātu efektīvu robežkontroli un robežu uzraudzību, tādējādi palīdzot atrisināt Piedņestras konfliktu.
2006. gada 1. jūnijā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu uz 18 mēnešiem pagarināt un paplašināt ES Robežsardzes atbalsta misiju Moldovai/Ukrainai. Misijas pirmais darbības termiņš noslēgsies 2007. gada 30. novembrī. Otrais darbības termiņš ir pagarināts vēl uz diviem gadiem – līdz 2009. gada 30. novembrim.
Šobrīd Latvija misijā piedalās ar 8 ekspertiem: 5 robežsargiem un 3 muitniekiem.
Irāka (EUJUST LEX)
ES jau 2004. gada laikā pauda apņēmību nodrošināt ieguldījumu Irākas politiskās, ekonomiskās un drošības situācijas uzlabošanā. Tā kā galvenā prioritāte, lai Irākā būtu iespējama jebkāda attīstība, ir drošība, ES ārlietu ministru padome 2005. gada 21. februārī nolēma uzsākt ES integrēto likuma varas misiju Irākā (EUJUST LEX). Padomes 7. marta Vienotās rīcības lēmums nosaka misijas mandātu uz vienu gadu. Misija tika uzsākta 2005. gada 1. jūlijā, tās mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību starp dažādām institūcijām tiesu varas sistēmā, kā arī apmācīt Irākas ekspertus krimināltiesību un cilvēktiesību jomās. Misijas ietvaros tiek apmācīti augstākie Irākas tiesu varas, policijas un cietuma administrācijas pārstāvji (kopskaitā 770 cilvēki). Apmācību kursi notiek ES dalībvalstīs sekojošās jomās: cilvēktiesības, menedžments un vadība, kārtības nodrošināšana un policijas kontrole, izmeklēšanas pārvaldība, tiesu varas sistēmas institūciju sadarbība un dažas atsevišķas specifiskākas disciplīnas.
Latvija ir izteikusi politisko atbalstu Irākas pārveides procesam, uzsverot nepieciešamību starptautiskajai sabiedrībai aktīvi iesaistīties dažādās palīdzības programmās. Latvijas ieguldījums EUJUST LEX misijā 2006. gadā bija viens eksperts – lektors cilvēktiesību jautājumos, kas piedalījās divos apmācības kursos.
Ņemot vērā Irākas izteikto lūgumu un vajadzības, ES 2006. gada 15. maijā ir vienojusies pagarināt misijas mandātu līdz 2007. gada beigām, turpinot nosūtīt augstākos Irākas ierēdņus praksē un specializētos kursos. 2007. gadā Latvija misijā piedalījās vienā apmācību kursā ar diviem ekspertiem: vienu cilvēktiesību jautājumos, otru – policijas jomā. Šo kursu organizēja Dānijas atbildīgās institūcijas, tajā piedalījās 20 augstas Irākas policijas amatpersonas.
Kosova (EUPT Kosovo)
ES Plānošanas grupa (EUPT Kosovo) saistībā ar iespējamu ES krīzes pārvarēšanas operāciju Kosovā tiesiskuma un citās iespējamās jomās.
ES Padome 2005. gada jūnijā uzsvēra, ka Kosovā vidējā termiņā joprojām būs vajadzīga starptautiska civilā un militārā klātbūtne, lai nodrošinātu drošību un jo īpaši minoritāšu aizsardzību, veicinātu standartu nepārtrauktu īstenošanu un uzraudzītu nolīguma par Kosovas statusa noteikumu ievērošanu.
Lai dotu iespēju Eiropas Savienībai palielināt tās iesaisti Kosovā, ES Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis (ĢS/AP) Havjers Solana kopā ar Eiropas Komisiju 2005. gada 6. decembrī iesniedza Padomei ziņojumu "ES turpmākā loma un ieguldījums Kosovā", kurā piedāvāts pārskats par ES turpmāko ieguldījumu Kosovā.
VLĀAP 2006. gada 10. aprīlī pieņēma lēmumu par ES Plānošanas grupas (EU Planning Team Kosovo – EUPT Kosovo) izveidošanu. EUPT Kosovo mērķis ir izplānot veiksmīgu pāreju no ANO misijas Kosovā UNMIK atsevišķiem uzdevumiem uz iespējamu ES krīzes pārvarēšanas operāciju tiesiskuma un citās jomās, ko ES Padome varētu noteikt pēc Kosovas statusa atrisināšanas. EUPT Kosovo tika izvietota pakāpeniski, sākot no 2006. gada aprīļa beigām. No 2006. gada plānošanas grupā piedalās 1 Latvijas policiste.
Pabeigtās ES civilās misijas, kurās Latvija piedalījusies:
1) ES Policijas misija Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā (FYROM) EUPOL Proxima: 2003. gada 15. decembris - 2005. gada 14. decembris. Misijas mērķis bija atbalstīt efektīvas un profesionālas policijas dienesta attīstību. EUPOL Proxima piedalījās 2 Latvijas policisti.
2) ES Policijas padomnieku grupa Bijušajā Dienvidslāvijas Republikā Maķedonijā (EUPAT) no 2005. gada 15. decembra līdz 2006. gada 14. jūnijam, kā iepriekšējās EUPOL Proxima darba turpinātāja. Latvija EUPAT piedalījās ar 1 policijas ekspertu.
3) ES likuma varas misija Gruzijā (EUJUST Themis)
1999. gada 1. jūlijā tika noslēgts ES – Gruzijas sadarbības līgums. Eiropas Kopiena jau kopš 2000. gada TACIS programmas ietvaros ir sniegusi Gruzijai palīdzību likuma varas un krimināltiesību jomā.
Misija EUJUST THEMIS Gruzijā bija pirmā Eiropas Savienības likuma varas misija. Pēc Gruzijas valdības uzaicinājuma Eiropas Savienība 2004. gada jūnijā pieņēma lēmumu par misiju, nosakot mandātu uz vienu gadu – no 2004. gada 15. jūlija līdz 2005. gada 14. jūlijam.
Misija tika veiksmīgi pabeigta noteiktajā laikā. Tās mērķis bija palīdzēt un atbalstīt krimināltiesību reformu valstī, nodrošinot pieredzējušu ekspertu padomus un atbalstu ministriem, ierēdņiem un valdības centrālā aparāta attiecīgajām struktūrvienībām. Gruzijas valdībā tika izveidota īpaša darba grupa, ko vadīja Gruzijas tieslietu ministrs un kurā dalību ņēma misijas eksperti, lai izstrādātu Gruzijas krimināltiesību reformas stratēģiju, tajā iestrādājot Eiropas un starptautisko tiesību standartus. Stratēģija tika izstrādāta un Gruzijas valdība to apstiprināja 2005.gada 20. maijā.
Latvijas ieguldījums misijā bija viens eksperts – tiesnesis, kura darbs tika atzinīgi novērtēts gan no misijas vadības, gan Gruzijas iestāžu puses.
ES Īpašā pārstāvja Dienvidkaukāzā biroja atbalsta grupa
Līdz ar EUJUST Themis misijas mandāta beigām bija izpildīti izvirzītie misijas mērķi, tomēr joprojām bija nepieciešams ES ekspertu atbalsts un palīdzība izstrādātās stratēģijas ieviešanā. Tāpēc ES Īpašā pārstāvja (ESĪP) Dienvidkaukāzā Heikki Talvitie birojs Tbilisi tika stiprināts ar atbalsta grupu, kurā ietilpa tiesu varas eksperti un Robežsardzes atbalsta grupa. Latviju ESĪP atbalsta grupas turpinātajā tiesiskuma misijā pārstāvēja iepriekš EUJUST Themis misijā strādājušais tiesnesis.
ES atbalsts Gruzijai tiesiskuma jomā ir nodrošināts ar Eiropas Kopienas programmu starpniecību. Robežsardzes atbalsta grupas darbība ir paildzināta līdz 2007.gada februāra beigām, tās pilnvaras ir mainītas. Tā turpina palīdzēt Gruzijas robežsardzei un citām attiecīgām valdības iestādēm gatavot pilnīgu reformu stratēģiju, un konsultē Gruzijas iestādes gan stratēģijas, gan operatīvos jautājumos.
|
