ES Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP)
2003.gada 12.decembrī tika pieņemta Eiropas Drošības stratēģija. Tā pirmo reizi noteica principus un skaidrus mērķus, lai attīstītu ES drošības intereses, apzinot izaicinājumus un izmantojamo instrumentu klāstu cīņā ar tiem. Eiropas Savienības loma globālu drošības problēmu risināšanā ir pieaugusi kā kvalitatīvi tā kvantitatīvi, iesaistoties daudzos konflikta reģionos ārpus tās robežām ar civiliem un militāriem līdzekļiem un spējām.
Šodienas drošības vide ir mainīga, un Eiropai jābūt gatavai stāties pretim daudzpusīgiem izaicinājumiem. 2008.gada 11.-12.decembrī Eiropadomes apstiprinātais Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanas ziņojums atspoguļo nepieciešamību pēc saskaņotākas drošības un aizsardzības politikas īstenošanas; lielākas iesaistes ES kaimiņu reģionā; lielāka uzsvara uz krīžu vadības un militāro spēju attīstīšanu un to efektīvāku izmantošanu; daudzpusēju pieeju ES sadarbībā ar globālajiem partneriem - NATO, ANO, EDSO, kā arī transatlantiskās sadarbības nozīmīgumu. ES ir izvērtējusi un definējusi arī jaunos drošības izaicinājumus - tādus kā klimata pārmaiņu ietekme uz drošību, drošības izaicinājumi virtuālajā vidē, enerģētikas drošība u.c.
Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikas attīstībā izmaiņas ieviesa Lisabonas līgums, līdz ar kura spēkā stāšanos 2009.gada 1.decembrī Eiropas drošības un aizsardzības politika (EDAP) kļuva par Kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP; Common Security and Defence Policy).
Lisabonas līguma mērķis ir veicināt saskaņotu un vienotu ES darbību starptautiski, kā arī rast risinājumus jaunu militāro spēju radīšanā. KDAP tiek īstenota starpvaldību sadarbības formā, paredzot pakāpenisku ES kopējās aizsardzības politikas izstrādi. ES joprojām varēs izmantot dalībvalstu piedāvātos civilos un militāros resursus misijās ārpus ES robežām, lai nodrošinātu miera uzturēšanu, konfliktu novēršanu un starptautiskās drošības stiprināšanu saskaņā ar ANO principiem.
- Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas attiecībā uz KDAP
- Latvijas nostājas
- Latvijas dalība ES īstenotajās KDAP misijās un operācijās
- Papildus informācija
Lisabonas līguma ieviestās izmaiņas attiecībā uz KDAP:
- līgums paplašina ES militāros uzdevumus un ES iespējamo rīcību KDAP jomā, ietverot humanitāros un glābšanas uzdevumus, militāro konsultēšanu un palīdzību, konfliktu novēršanu un miera uzturēšanu, kaujas uzdevumus krīzes pārvarēšanai, tostarp miera atjaunošanu un stabilizāciju pēc konflikta novēršanas, t.sk. kopējas atbruņošanas operācijas.
- Ievieš Savstarpējās palīdzības klauzulu. Tā uzliek savstarpējās palīdzības pienākumu bruņota uzbrukuma gadījumā, vienlaikus iekļaujot atrunu, ka tas neskar dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašās iezīmes - uzsverot saistības starp NATO dalībvalstīm, kam Alianse turpinās būt par kolektīvās aizsardzības pamatu un īstenošanas forumu.
- Ievieš jaunu ES Solidaritātes klauzulu (teroristisku uzbrukumu gadījumā). Solidaritātes klauzula nosaka, ka ES un tās dalībvalstis darbojas kopīgi un ievēro solidaritāti, ja kāda dalībvalsts ir teroristu uzbrukuma vai arī dabas, vai cilvēku izraisītas katastrofas upuris. Savienība mobilizē tās rīcībā esošos līdzekļus, tostarp dalībvalstu piedāvātos militāros resursus, lai: novērstu terorisma draudus dalībvalstu teritorijās; aizsargātu demokrātiskās iestādes un civiliedzīvotājus no iespējamiem teroristu uzbrukumiem; palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā teroristu uzbrukuma gadījumā pēc tās politisko iestāžu lūguma; kā arī palīdzētu dalībvalstij tās teritorijā dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā pēc tās lūguma.
- Paredz iespēju veidot ieinteresēto, militāri spējīgāko dalībvalstu grupas KDAP ietvaros, kam jāintegrē un jāiesaista kopīgās iniciatīvās pārējās dalībvalstis. Atsevišķas dalībvalstis var:
- uzņemties kāda uzdevuma izpildi visas Savienības vārdā (padziļinātā sadarbība), piemēram, kā Francija savulaik uzņēmās miera uzturēšanas operāciju Kongo;
- sadarboties arī militāro spēju attīstīšanas ziņā: veidot Pastāvīgu strukturēto sadarbību aizsardzības jomā (Permamnent Structured Cooperation in Defence Field). Piemēram, savstarpēji sadarbojoties ieroču iepirkumu jautājumos, iesaistoties Eiropas Aizsardzības aģentūras projektos, lai veicinātu ES militāro spēju harmonizāciju, vai ES Kaujas grupu ietvaros u.c. gadījumos.
5. Iekļauj Eiropas Aizsardzības aģentūru KDAP juridiskajā ietvarā, pirmo reizi ietverot to līgumā. Aģentūra izveidota 2004.gada 1.jūlijā.
6. Paredz ātru pieeju ES budžeta līdzekļiem steidzamai Kopējās ārējās un drošības politikas iniciatīvu finansēšanai un jauna pastāvīga sākumfonda (start-up fund) izveides iespējas KDAP iniciatīvu īstenošanai, ko veidos kopīgas dalībvalstu iemaksas.
Daļa no šiem Lisabonas līguma jaunievedumiem KDAP praksē jau darbojas, bet joprojām ir neskaidri jautājumi, par kuriem notiek sarunas. 2011.gada laikā uzsāktas vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz efektīvāku KDAP īstenošanu un spēju attīstību. Būtiskākā ir t.s. Veimāras valstu (Francija, Vācija un Polija, ar Itālijas un Spānijas atbalstu) iniciatīva, kuras ietvaros tiek runāts gan par struktūras uzlabojumiem, gan par uzlabojumiem spēju attīstības jomā.
Jāņem vērā, ka ES kopējās ambīcijas un sasniegumi kopīgas drošības un aizsardzības politikas īstenošanā ir pakārtoti valstu dažādajām interesēm, vēlmēm un centieniem saglabāt savu neatkarību šajā politiski jutīgajā jomā. Lisabonas līgums paceļ KDAP prioritārā līmenī, ieviešot atsevišķus jauninājumus, kas potenciāli var ievērojami attīstīt ES militārās spējas un nākotnē izveidot ES kopēju aizsardzību. Tomēr būtiska ietekme uz KDAP attīstību būs tieši nākamajiem dalībvalstu lēmumiem par jauno KDAP instrumentu praktisko īstenošanu.
Aktuālākais KDAP jomā 2011.gadā ir panāktā vienošanās un apstiprinātie 1.decembra Ārlietu padomes secinājumi par Kopējo drošības un aizsardzības politiku. Būtiskākais Padomes secinājumos:
- KDAP ir ES ārējās darbības neatņemama sastāvdaļa gan pašreizējo, gan nākotnē iespējamo krīzes situāciju un apdraudējumu novēršanu. Pēdējo astoņu gadu laikā ES saskaņā ar KDAP ir īstenojusi 24 misijas un operācijas, kurās bija norīkotas 80 000 personas, tādējādi veicinot drošību un stabilitāti Rietumbalkānos, Kaukāzā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Āzijā;
- Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide un KDAP struktūru iekļaušana tajā ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai nodrošinātu visu ES politikas instrumentu saskaņotāku un stratēģiskāku izmantošanu un to lielāku sinerģiju;
- vienošanās par EUNAVFOR Atalanta operācijas mandāta pārskatīšanu 2012.gada sākumā un civilās misijas (ar militāro elementu) Krīzes noregulējuma koncepciju reģionālo jūras spēju stiprināšanai Somālijā un Āfrikas raga reģionā;
- aicinājums ES Augstajai pārstāvei K.Eštonei izsvērt iespējamo iesaisti Sāhelas reģionā un apstiprinājums ES gatavībai turpināt sniegt palīdzību Lībijai un Dienvidsudānai;
- lai spētu reaģēt uz apdraudējumiem, būtiskākais visaptverošā pieejā krīžu pārvarēšanā ir turpmāka civilo un militāro spēju pilnveidošana; Padome mudina turpināt valsts stratēģiju izstrādi, kas veicina personāla pieņemšanu darbā, apmācību un norīkošanu darbam civilajās KDAP misijās, kā arī esošo resursu un iegūtās ekspertīzes izmantošanu;
- finanšu krīzes ietekme uz valstu aizsardzības budžetiem ir jāpārvērš par iespēju pastiprināt sadarbību militāro spēju attīstīšanas jomā – jautājumā par spēju apvienošanu un kopīgu izmantošanu, uzturot ciešus kontaktus ar NATO, lai nodrošinātu saskaņotību; Padomes aicinājums Eiropas Aizsardzības aģentūrai turpināt darbu pie konkrētiem resursu apvienošanas projektiem;
- uzsvars uz civilās (Civilās Reaģēšanas vienības) un militārās (Kaujas grupas) ātrās izvēršanas spēju stiprināšanu, tai skaitā to mijiedarbība;
- aicinājums panākt vienošanos par ES militāro operāciju finansēšanas mehānisma ATHENA pārskatīšanu;
- uzsvars uz ES civilo un militāro plānošanas un vadības spēju uzlabošanas nepieciešamību, ņemot vērā rentabilitāti un ietekmi uz resursiem, kā arī vienošanās pārskatīt ES KDAP civilo misiju un militāro operāciju plānošanas un vadības spēju efektivitāti;
- aicinājums optimāli izmantot esošās krīzes vadības struktūras, kā izņēmumu paredzot uz ad hoc pamata iespēju aktivizēt ES Operāciju centru konkrētai KDAP operācijai (ja netiek izmantots viens no pieciem ES valstu nacionālajiem štābiem);
- ES un NATO sadarbības krīžu pārvarēšanas jomā stiprināšana, savstarpēji papildinot vienai otru un ievērojot katras organizācijas lēmumu pieņemšanas autonomiju, jo īpaši cieši sadarbojoties resursu apvienošanas un daudznacionālo iniciatīvu projektu jomā;
- Būtiski turpināt ES un ANO sadarbību krīžu noregulējumā, kā arī izteikts aicinājums pilnveidot ES sadarbību ar trešajām valstīm, jo īpaši ar Vidusjūras un Austrumu Partnerības valstīm.
Latvijas nostājas
Turpinot līdzdalību Kopējā drošības un aizsardzības politikas veidošanā, esam ieinteresēti, lai tiktu veicināta ES un NATO sadarbība gan politiskajā, gan operacionālajā līmenī. NATO un ES operacionālā pieredze Afganistānā un Kosovā, kā arī pretpirātisma iniciatīvu īstenošanā Somālijā, pierāda, ka integrēta un visaptveroša civil-militāra pieeja ir būtiska attiecībā uz drošību ES un NATO misijās, kā arī vispiemērotākā, lai rastu risinājumu abām organizācijām darbojoties vienā operācijas rajonā.
Aktuāls ir arī jautājums par ES Kaujas grupu (KG) efektīvāku izmantošanu, jo Kaujas grupas līdz šim ne reizi nav aktivizētas un iesaistītas operācijās. 2004.gada jūlijā ES Militārā komitejas apstiprinātā ES Kaujas grupu koncepcija paredz izveidot daudznacionālās kaujas vienības ar atbalsta elementiem, kuras būtu spējīgas 10 dienu laikā sākt militāro operāciju. Katra kaujas grupa sastāv aptuveni no 1500 karavīriem. Tā ir minimāli nepieciešamā kaujas vienība, kas spējīga patstāvīgi darboties operācijas rajonā. No 2010.gada 1.janvāra līdz 30. jūnijam Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents 66 karavīru sastāvā pirmo reizi bruņoto spēku vēsturē piedalījās Polijas vadītajā Kaujas grupā – kopā ar Vāciju, Slovākiju un Lietuvu (vairāk informācijas par Latvijas dalību ES Kaujas grupās Aizsardzības ministrijas mājas lapā.
Būtiski turpināt ir arī darbu arī pie ES civilo spēju attīstības saskaņā ar Civilo Virsuzdevumu mērķi un vienotas ES civilo ekspertu apmācības izveides.
Latvijas dalība ES īstenotajās KDAP misijās un operācijās:
2011.gadā Latvija turpina dalību ES Tiesiskuma misijā Kosovā (EULEX Kosovo) ar vienu civilo ekspertu (robežsargu – kinologu); ES novērošanas misijā Gruzijā (EUMM) ar diviem civilajiem ekspertiem (1 Valsts policijas un 1 Valsts robežapsardzes amatpersona). EUMM ietvaros Latvijas novērotāji dislocēti Gori, Dienvidosetijas tuvumā.
Tāpat Latvija ar 3 policistiem piedalās ES policijas misijai Afganistānā (EUPOL Afghanistan). Latvija īstenojusi arī Farjabas provinces policistu un prokurora apmācības projektu kriminālizmeklēšanas jomā. Mācības notika 2010. gada pavasarī Rīgā.
Latvija atbalsta arī ES jūras operācijas (EU NAVFOR ATALANTA) īstenošanu. Saskaņā ar ATHENA mehānismu (finanšu mehānisms, ar kuru tiek pārvaldītas ES militāro operāciju kopējās izmaksas ārpus KDAP kopējā budžeta) Latvija sniedz finansiālu ieguldījumu operācijas kopējā budžetā. Saskaņā ar ATHENA mehānismu Latvija sniedz finansiālu ieguldījumu arī ES militārās misijas Somālijas drošības spēku apmācību atbalstam (EUTM Somalia) un ES militārā operācijas Bosnijā un Hercegovinā EUFOR ALTHEA kopējā budžetā, nepiedaloties ar savu militāro kontingentu.
Vairāk informāciju par operācijām un misijām skatīt sadaļā Dalība starptautiskajās operācijās.
Papildus informācija
Eiropas Ārējās darbības dienests
http://eeas.europa.eu/background/index_en.htm
Eiropa Ārējās darbība dienesta struktūra http://eeas.europa.eu/background/docs/organisation_en.pdf
Kopējās ārējās un drošības politikas pārskats http://www.consilium.europa.eu/policies/foreign-policy.aspx?lang=en
Eiropas Aizsardzības aģentūra: http://www.eda.europa.eu
Ziņojums par Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanu: http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressdata/LV/reports/104646.pdf
Informācija par Lisabonas līguma ieviestajām izmaiņām
