Drošības situācijas izmaiņas pasaulē
Periods pēc aukstā kara beigām – XX gs. pēdējā desmitgade – ienesa kardinālas izmaiņas Eiropas un globālajā drošības situācijā. Izirstot Varšavas paktam un sabrūkot Padomju Savienībai, pārstāja eksistēt divpolārās pasaules modelis un ar tā pastāvēšanu saistītais uzskats par drošības politikas galvenajiem izaicinājumiem un uzdevumiem. Virknē Eiropas un Centrālāzijas valstu jaunais laikmets nesa straujas pārmaiņas no autoritārisma un valsts administrētas ekonomikas uz demokrātiju un brīvo tirgu.
Vienlaicīgi šo pārmaiņu blakus efekts daļā šo valstu bija etnisko un teritoriālo konfliktu uzliesmojums, valsts varas un kontroles vājums, nespēja novērst organizētās noziedzības uzplaukumu. Rietumu politisko, ekonomisko un kultūras priekšrocību nostiprināšanās jaunajā globālajā vidē izsauca pretreakciju to politisko spēku vidū, kuriem nebija viegli šīs pārmaiņas pieņemt. Virknē valstu sociāli neapmierinātāko sabiedrības slāņu noskaņojums novirzījās sociāla, nacionāla vai reliģiska radikālisma virzienā. Attiecīgi starptautiskajās attiecībās priekšplānā izvirzījās jautājumi, kuri bija apslāpēti divpolārajā pasaules izkārtojumā.
Jaunie draudi valstu un indivīdu drošībai līdz ar to šobrīd mazākā mērā ceļas no naidīgām starpvalstu attiecībām. Tie sakņojas plašu reģionu nepietiekamā sociālekonomiskajā attīstībā, tos pastiprina radikālo ideoloģiju izplatība un daudzviet vāja valsts vara, kas ļauj ekstrēmistiskām grupām izvērst terorismu globālā mērogā.
Būtisku draudu potenciālu rada enerģijas resursu pārvaldīšanas, aprites un izmantošanas jautājumi. Pasaules iedzīvotāju skaits un ražošana strauji aug, palielinot enerģijas patēriņu. Iezīmējas augoša konkurence valstu un reģionu starpā par rūkošo dabīgo kurināmo resursu izmantošanu. No otras puses, šo resursu lietošana turpina aizvien vairāk negatīvi ietekmēt ekoloģiju.
Lai stātos pretī jaunajiem draudiem, nepieciešama kompleksa pieeja – tīri militārs spēks spēj risināt tikai mazāko daļu no problēmas. Svarīgas ir vienām vērtībām sekojošu, globālo situāciju līdzīgu vērtējošu valstu kopienas solidāras darbības, kas ietver tiklab politiskus, ekonomiskus un diplomātiskus kā militārus elementus. Latvijai modernajā pasaulē izvairīties no globalizācijas izrietošām atsevišķām negatīvajām konsekvencēm nav iespējams un tāpēc Latvijas interesēs ir pievienoties un atbalstīt vienādi domājošo demokrātisko valstu starptautiski vērsto rīcību.
|
