|
Cīņa ar terorismu Latvijā
Noderīgas saites par terorismu
Globālais terorisms ir kļuvis par vienu no nopietnākajiem drošības draudiem mūsdienu pasaulei, apdraudot gan nevainīgu cilvēku dzīvības, gan sabiedrības vienotību kopumā.
Traģiskie 2001. gada 11. septembra notikumi ASV ir uzskatāmi par pagrieziena punktu pasaules drošības politikā, pilnībā izmainot mūsu viedokli par starptautiskā terorisma draudiem. Starptautiskā terorisma tīkls pakāpeniski ir kļuvis par decentralizētu, neatkarīgu grupējumu kopumu, kas balsta savu rīcību uz radikālām ideoloģijām. Rezultātā terorisms kļūst globālāks un tā mērķi – grūtāk prognozējami.
Eiropas iedzīvotāji starptautisko terorismu uzskata par vienu no svarīgākajām problēmām, ar ko Eiropas Savienībai šobrīd ir jāsaskaras. [1] Tā kā terorisma draudu līmenis ES līdz šim ir saglabājies nemainīgi augsts cīņa ar terorismu arī turpmāk būs prioritāra.
Lai pilnvērtīgi stātos pretim šiem draudiem, ir nepieciešama plašas amplitūdas speciālistu, ekspertīzes un institūciju – tajā skaitā diplomātijas, iekšlietu un operatīvo dienestu, drošības struktūru un finanšu iestāžu – savstarpēji koordinēta rīcība gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā.
Cīņa ar terorismu Latvijā
Latvija kā Eiropas Savienības, NATO un citu starptautisko organizāciju – ANO, EDSO un Eiropas Padomes – dalībvalsts turpina iesaistīties un veicināt starptautisko sadarbību starptautiskā terorisma apkarošanā un tā draudu novēršanā, kā arī stiprināt nacionālās spējas šajā jomā. Jo īpaši aktuāls šis jautājums ir kļuvis kopš pievienošanās Šengenas līgumam.
Stiprinot valsts spējas terorisma apkarošanā ir izstrādāts Latvijas valdības Rīcības plāns terorisma apkarošanai, kā ieviešana tika veiksmīgi pabeigta 2003. gada aprīlī. Plāns uzlaboja valsts institūciju sadarbību terorisma novēršanas un apkarošanas pasākumos. Galvenais plāna uzdevums bija novērst iespējas teroristiem izmantot Latvijas teritoriju, banku sistēmu vai citus līdzekļus savu mērķu īstenošanai. Tika veiktas nepieciešamās izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, tajā skaitā palielinot tiesību sargājošo institūciju pilnvaras finanšu transakciju kontrolē. Papildus tika nostiprināta sadarbība starp valsts drošības dienestiem, uzlabojot kontroli pār stratēģiskas nozīmes preču importu, eksportu un tranzītu. Rīcības plānā formulētie uzdevumi un nosacījumi ir ieviesti un pabeigti.
Nenoliedzami viens no būtiskākajiem faktoriem terorisma novēršanā ir informācijas apmaiņa starp tiesību aizsardzības iestādēm un izlūkdienestiem. Tieši tāpēc ir būtiska pēc iespējas efektīvāku mehānismu sadarbības stiprināšanai starp minētajām iestādēm izveidošana un nostiprināšana. Konkrētas informācijas nonākšana policijas rīcībā, apkarojot noziedzību, var būt neatsverams instruments terorisma novēršanā. Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam nodrošina plašāku informācijas apriti un pieeju citu Šengenas dalībvalstu datu bāzēm. Tas pilnveido mūsu valsts iespējas un efektivitāti ES Pretterorisma stratēģijas īstenošanā, jo līdz ar terorisma apkarošanā iesaistīto dienestu ciešāku informācijas apmaiņu un sadarbību tiek radīti šķēršļi teroristu saziņai un iespējai pārvietoties.
Lai stiprinātu koordināciju starp dažādajām terorisma apkarošanā iesaistītajām valsts institūcijām, Drošības policijas pakļautībā ir izveidots Pretterorisma centrs, kura darbība tika uzsākta 2005. gada 1. februārī. Šīs Latvijā centrālās pretterorisma institūcijas uzdevumos ietilpst terorismu apkarojošo iestāžu darbības koordinēšana, savlaicīgas informācijas apmaiņas nodrošināšana, kā arī ar pretterorisma aktivitātēm saistītās informācijas apkopošana un analīze.
Latvija ir piedalījusies starptautisko organizāciju – ANO, NATO, ES, EDSO un Eiropas Padomes pūliņos globālā terorisma apkarošanā. Latvija ir ratificējusi un ieviesusi visas 13 ANO konvencijas un protokolus, kas veido pamatu starptautiskajai tiesību aktu bāzei pretterorisma jautājumos, ieskaitot pēdējo - Starptautisko konvenciju par kodolterorisma apkarošanu. Lai Latvija varētu ratificēt 2005.gada 16.maija Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (Ārlietu ministrs to parakstīja 2006.gada 19.maijā), kuras 5.-7.pants paredz darbības, kas tās dalībvalstīm ir jāpadara krimināli sodāmas (publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu, teroristu vervēšana un teroristu apmācību), 2007.gada nogalē Saeimā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā.
Eiropas Savienības ietvaros ES institūcijas un dalībvalstis turpina stiprināt savas spējas un savstarpējo sadarbību ar mērķi novērst teroristu veiktus uzbrukumus Eiropā, kā arī sniedz tehnisko palīdzību pretterorisma spēju veidošanā valstīm ārpus ES. Latvija regulāri seko līdzi Rīcības plāna (pieņemts 2004.gada jūnija Eiropadomē) cīņai pret terorismu izpildei, sniedzot aktuālāko informāciju par plānā paredzēto pasākumu īstenošanu.
Ņemot vērā teroristu izmantoto tehnoloģiju un pielietoto metožu nepārtraukto attīstību, cīņā ar tiem ir nepieciešama atbilstoša rīcība, iesaistītajām institūcijām cieši sadarbojoties gan valstiskā, gan starptautiskā mērogā. Tāpēc terorisma novēršana prasa nopietnus ieguldījumus jaunos tehnoloģiskos risinājumos, tai skaitā attiecībā uz personu biometrisko identifikāciju un viltotu dokumentu atklāšanu. Līdz ar 2007.gada pavasara notikumiem Igaunijā, ņemot vērā moderno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lomu terorisma draudu propagandēšanā, tika aktualizēts kiberdrošības jautājums gan nacionālā līmenī, gan ES un NATO ietvaros.
Kiberdrošības jautājums tiek piesaistīts arī terorismam, ņemot vērā, ka kiberuzbrukumi var kļūt pievilcīga metode teroristiem. Šāda veida uzbrukumiem ir mazākas izmaksas kā tradicionālajām teroristu metodēm, lielāka anonimitāte un lielāka mērķauditorija. Lai risinātu minētās problēmas, Igaunijā tika izveidots NATO Ekspertīzes un izcilības centrs sadarbībai kiberaizsardzības jomā (Centre of Excellence for Cooperative Cyber Defence Capability, CCD COE). 2007.gada baigās Latvija oficiāli apstiprināja savu atbalstu šim centram.
Noderīgas saites par terorismu:
[1] Eiropas Kopienu Komisijas sagatavotā Zaļā grāmata par biosagatavotību, COM (2007) 399, 11.07.2007. Skatīt arī Eurobarometer aptauju par sabiedrības viedokli Eiropas Savienībā: http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/eb/eb64/eb64_en.pdf
|
