|
Viens no Latvijas drošības politikas svarīgākajiem elementiem ir atbildīga rīcība un starptautisko saistību un normu ievērošana bruņojuma kontroles un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā. Latvija pilda savas saistības gan būdama dalībvalsts visos galvenajos bruņojuma kontroles un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas līgumos un režīmos, gan arī attīstot un īstenojot stingru eksporta kontroles politiku.
Latvija koordinē bruņojuma kontroles un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas politiku ar citām valstīm ES un NATO ietvaros. Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvijas ārpolitika un drošības politika ir vērsta uz to, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanos pasaulē, kā arī mūsu reģionā, tādējādi nodrošinot gan starptautisko, gan reģiona drošību un stabilitāti.
Īpaši svarīgi ir nepieļaut masu iznīcināšanas ieroču izplatību laikā, kad visai starptautiskajai sabiedrībai ir aktuāli terorisma draudi un pastāv reālas iespējas masu iznīcināšanas ieroču noplūdei no riska valstīm.
Latvija ir pievienojusies svarīgākajiem līgumiem un konvencijām un iniciatīvām masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā:
Kodolieroču neizplatīšanas līgums (Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons)- 1992.g.
Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir nozīmīgākais starptautiskais līgums, kā mērķis ir novērst kodolieroču un tehnoloģiju izplatību, veicināt sadarbību kodolenerģijas izmantošanā miermīlīgiem mērķiem un panākt vispārēju un pilnīgu kodolatbruņošanos. Līgums stājās spēkā 1970.gadā un patlaban tam pievienojušās 187 valstis, tostarp piecas kodolvalstis. Latvija pievienojās līgumam 1992.gadā.
Šī līguma izpildi kontrolē Starptautiskā atomenerģijas aģentūra (International Atomic Energy Agency - IAEA).
1957.gadā ANO ietvaros dibinātā Starptautiskā Atomenerģijas aģenūra (IAEA) ir globāla sadarbības institūcija kodoljautājumos. Aģentūra sadarbojas ar dalībvalstīm un citiem iesaistītajiem partneriem, lai nodrošinātu drošu kodoltehnoloģiju attīstību, kodolieroču izplatības ierobežošanu un kodolenerģijas izmantošanas miermīlīgiem mērķiem veicināšanu.
Lai panāktu kodolneizplatīšanu un īstenotu uzticēšanos veicinošus pasākumus starp dalībvalstīm, Kodolieroču neizplatīšanas līguma ietvaros ir izstrādāta garantiju sistēma /safeguards/– ar IAEA inspekcijām tiek veikta līguma izpildes kontrole.
Latvija ir IAEA dalībvalsts kopš 1997.gada. Tehniskajā līmenī sadarbība ar IAEA ir ļoti laba (Vides ministrija, Radiācijas drošības centrs, Bīstamo atkritumu pārvaldības valsts aģentūra [angliski tulkojumam- State Hazardous Waste Management Agency] u.c.). IAEA atbalstītu projektu (ciklotrona projekts, radiācijas drošības, atkritumu pārvaldības un regulējošo aktivitāšu atbalsta projekts u.c.) ieviešana Latvijā turpināsies arī nākamajos gados.
2006. gadā Latvija kā IAEA Austrumeiropas grupas dalībniece iesniedza oficiālu pieteikumu dalībai IAEA Valdē. Latvija IAEA valdē darbosies no 2015. līdz 2017.gadam.
Nolīgums par garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (Agreement with the International Atomic Energy Agency on the Application of Safeguards in connection with the Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons) - Latvija pievienojusies 1993.gadā.
Papildu protokols starp Latvijas Republikas valdību un Starptautisko atomenerģijas aģentūru Nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar līgumu par kodolieroču neizplatīšanu (Protocol Additional to the Agreement between Latvia and the IAEA for the Application of Safeguards) – Latvija pievienojusies 2001.gadā.
Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu (Convention on the Prohibition of the Development, Production and Stockpiling of Bacteriological (Biological) and Toxin Weapons and on Their Destruction)
Konvencija aizliedz attīstīt, ražot, uzglabāt, izplatīt un izmantot bioloģiskos un toksiskos ieročus, kā arī izejvielas un aprīkojumu, kas paredzēts šādu ieroču radīšanai, pārvietošanai vai izmantošanai naidīgos nolūkos vai bruņotos konfliktos.
Saskaņā ar konvenciju valstij 9 mēnešu laikā pēc konvencijas stāšanās spēkā jāiznīcina vai jāpārveido jau esošās bioloģiskās un toksiskās izejvielas lietošanai vienīgi miermīlīgiem mērķiem.
Latvija ir konvencijas dalībvalsts kopš 1997. gada un Latvijas rīcībā ar Konvenciju aizliegto ieroču nav.
Konvencija par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Convention on the Prohibition of Development, Production, Stockpiling and Use of Chemical Weapons and on Their Destruction). Latvijai konvencija ir spēkā kopš 1996.gada.
Konvencija aizliedz ķīmisko ieroču, kā arī to ražošanā izmantojamo ķīmisko vielu attīstīšanu, ražošanu, uzglabāšanu, izplatīšanu un lietošanu. Tā paredz, ka dalībvalstij ir jāiznīcina tās rīcībā esošie ķīmiskie ieroči un to ražošanai nepieciešamās iekārtas, kā arī jebkādi ķīmiskie ieroči, ko tā atstājusi citas dalībvalsts teritorijā. Konvencijas ietvaros dalībvalstis sadarbojas, lai veicinātu ķīmisko izejvielu izmantošanu miermīlīgiem mērķiem, kā arī nodrošina palīdzību valstīm ķīmisko ieroču uzbrukuma draudu gadījumā.
Konvencijas izpildemehānismu regulē Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (Organisation for the Prohibition of Chemical Weapons - OPCW).
Konvencijas darbības lauks aptver ne tikai militāro sektoru, bet arī ķīmisko rūpniecību, nosakot ierobežojumus un pienākumus ķīmisko preču, uz kurām attiecas konvencijas regulējums, patēriņam.
Vispārējais līgums par kodolizmēģinājumu aizliegšanu (Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty)
Līgums tika atvērts parakstīšanai 1996. gada 24. septembrī, kad to parakstīja 71 valsts, tai skaitā arī piecas kodolvalstis. Līgums stāsies spēkā 180 dienas pēc tam, kad to būs ratificējušas Līguma 2.pielikumā minētās valstis. Līdz šim Līgumu ir ratificējušas 34 no šīm valstīm (tostarp arī kodolvalstis Krievija, Francija, Apvienotā Karaliste). Latvija līgumu parakstīja 1996. gada 24. septembrī, un ratificēja 2001. gada 20. novembrī.
Vispārējais kodolizmēģinājumu aizlieguma līgums aizliedz veikt visa veida kodolieroču sprādzienus un izmēģinājumus gan civiliem, gan militāriem mērķiem, kā arī ierobežo kodolieroču ražošanas attīstīšanu un uzlabošanu, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu globālās neizplatīšanas un kodolatbruņošanās nodrošināšanā.
Līguma verifikācijas režīma ietvaros ir izveidota Starptautiskā pārraudzības sistēma (IMS), kurā tiek izmantotas jaunākās seismoloģiskās, hidroakustiskās, infraskaņas un radionuklīdās tehnoloģijas, kas nepārtrauktā diennakts režīmā spēj reģistrēt vibrācijas no iespējamiem kodolsprādzieniem zem zemes, gaisā un ūdenī, kā arī atklāt radioaktīvos atkritumus atmosfērā.
Līgums arī paredz Vispārējā kodolizmēģinājumu aizlieguma līguma organizācijas (CTBTO) izveidi, kuras darbības mērķis ir nodrošināt Līguma īstenošanu, kā arī starptautisko konsultāciju un sadarbības foruma nodrošināšanu. Pašreiz darbojas CTBTO Sagatavošanas komisija (Preparatory Commission), kura tika izveidota ar mērķi veicināt līguma spēkā stāšanos.
Latvija uzskata, ka CTBT ir būtiska atbruņošanās un neizplatīšanas režīma daļa, un tās stāšanās spēkā sniegs nozīmīgu ieguldījumu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanā un globālajā kodolatbruņošanās procesā. Latvija atzīst juridiski saistoša kodolsprādzienu un kodolizmēģinājumu aizlieguma un uzticama verifikācijas režīma nozīmīgo lomu miera un starptautiskās drošības nodrošināšanā.
Proliferation Security Initiative (PSI)
PSI – globāla iniciatīva, kuras izveidošanu ierosināja ASV prezidents Dž.Bušs 2003. gada 31. maijā, uzstājoties ar runu Krakovā. Par iniciatīvas galveno mērķi tika izvirzīta starpvalstu sadarbības uzlabošana masu iznīcināšanas ieroču, to piegādes sistēmu un ar to saistīto materiālu nelegālās aprites ierobežošanā un kontrolē. PSI ir nozīmīgs solis ANO DP rezolūcijas 1540 īstenošanā, kā arī saskan ar ES Masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas stratēģiju. PSI ir svarīgs un praktisks instruments, lai spēcinātu un piemērotu starptautiskos mehānismus jaunajiem drošības draudiem.
Pašlaik iniciatīvu aktīvi atbalsta vairāk nekā 70 valstis, tostarp arī Latvija.
PSI nav organizācijas struktūras, tā balstās uz valstu brīvprātīgu dalību pasākumos ar mērķi panākt pēc iespējas plašāku starpvalstu sadarbību un koordināciju starp valsts iestādēm un institūcijām nacionālā mērogā.
PSI sanāksmē 2003. gadā Parīzē tika izstrādāti PSI Aizlieguma principi (Statement of Interdiction Principles – SOP). Saskaņā ar tiem dalībnieki apņemas veikt efektīvus pasākumus, lai ierobežotu ķīmisko, bioloģisko un kodolieroču nonākšanu teroristu un valstu, kas var būt ieinteresētas šādu materiālu izplatīšanā, rokās.
PSI principi aicina valstis neiesaistīties masu iznīcināšanas ieroču tirdzniecībā ar riska valstīm un ļaut nepieciešamības gadījumā pārmeklēt kuģus un lidaparātus, ja tie tiek turēti aizdomās par ar masu iznīcināšanas ieroču, to piegādes sistēmu un ar to saistīto materiālu saistītu kravu pārvadāšanu.
Galvenās aktivitātes ir praktiskas mācības un semināri, kuru mērķis ir drošības dienestu, muitas, robežsardzes un citu valsts institūciju iesaiste nelegālas masu iznīcināšanas ieroču tirdzniecības apkarošanā.
Latvija ir paudusi atbalstu PSI un tās darbības principiem, tās pārstāvji ir piedalījušies gan starpvalstu sanāksmēs, gan arī dažādu valstu organizētās mācībās PSI ietvaros.
Līdzdalība PSI mācībās šobrīd uzskatāma par optimālāko formu Latvijas praktiskajā iesaistē PSI. Galvenais ieguvums no šādām mācībām ir dažādu valstu tiesībsargājošo institūciju sadarbības kontaktu veidošana, to sadarbības koordinācija un operatīvas informācijas apmaiņas nodrošināšana.
Latvija ir saistoši arī svarīgākie starptautiskie līgumi un vienošanās, kas regulē parastā (konvencionālā) bruņojuma kontroli:
Konvencija par tādu konkrētu ieroču veidu lietošanas aizliegšanu vai ierobežošanu, kurus var uzskatīt par ieročiem, kas nodara ārkārtīgus postījumus vai kam ir neselektīva darbība (Convention on Prohibitions or Restrictions on the Use of Certain Conventional Weapons Which May Be Excessively Injurious or To Have Indiscriminate Effects - CCWC)
Balstoties uz starptautisko tiesību principa, ka valstu tiesības izvēlēties karošanas metodes un līdzekļus nav neierobežotas, konvencija aizliedz tādu atsevišķu ieroču izmantošanu bruņotu konfliktu laikā, kas var radīt nevajadzīgus un postošus ievainojumus karojošajiem un civiliedzīvotājiem. Konvenciju papildina pieci Protokoli, kas precizē konkrētus ieroču veidus, kuru lietošanu ierobežo vai aizliedz konvencija.
Latvija ir konvencijas dalībvalsts kopš 1993. gada. Latvija ir pievienojusies pirmajiem četriem tās protokoliem un regulāri iesniedz ANO ikgadējo konvencijas 2. protokola ziņojumu.
Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Convention on The Prohibition of The Use, Stockpiling, Production And Transfer of Anti-Personal Mines and on Their Destruction)
1996. gada oktobrī Kanādā notika starptautiska konference, pēc kuras tika pieņemta deklarācija par valstu sadarbību vispārēja kājnieku mīnu aizlieguma līguma izstrādāšanā. 1997. gadā tika pieņemta Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu, jeb Otavas konvencija.
Otavas konvencija paredz kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas uz ražošanas aizliegšanu, kā arī krājumā esošo kājnieku mīnu iznīcināšanu. Tā paredz nelietot, neražot, nenodot tālāk un neuzglabāt kājnieku mīnas. Konvencija arī aizliedz jebkādā veidā palīdzēt citiem veikt darbības, kas aizliegtas šajā konvencijā. Katrai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt visu tās glabāšanā esošo kājnieku mīnu iznīcināšanu ne vēlāk kā 4 gadu laikā no konvencijas spēkā stāšanās brīža attiecīgajā valstī. Konvencija neaizliedz no attāluma vadāmās mīnas.
Kājnieku mīnas ar to neselektīvo darbību tiek uzskatītas par vienu no nehumānākajiem ieroču veidiem pasaulē, tādēļ lielākā daļa valstu, kā arī starptautiskās organizācijas aktīvi vēršas pret šo ieroču lietošanu, uzglabāšanu, ražošanu un izplatīšanu. Visbiežāk no kājnieku mīnām cieš nevis militārpersonas, kas piedalās militārajos konfliktos, bet tieši civiliedzīvotāji. Nesprāgušās kājnieku mīnas un to radītie materiālie zaudējumi, kā arī civiliedzīvotāju upuri vairākos pasaules reģionos ir viens no šķēršļiem, kas apgrūtina šo reģionu attīstību pēckara periodā.
2005. gadā Latvija ratificēja Otavas konvenciju un 2006. gada 1. janvārī Latvija kļuva par tās pilntiesīgu dalībvalsti. Latvija ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar Otavas konvencijas 4. pantu, iznīcinot Nacionālo bruņoto spēku bruņojumā esošās kājnieku mīnas. Neliels skaits mīnu atstāts NBS vienību apmācību nodrošināšanai.
EDSO 1999. gada Vīnes dokuments
Vīnes dokuments par "Sarunām par uzticēšanos un drošību veicinošajiem pasākumiem" tika pieņemts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Drošības sadarbības foruma sēdē 1999. gada 16. novembrī. Tas
ir viens no EDSO savstarpējās uzticēšanās veicināšanas pasākumiem, kas paredz ikgadēju brīvprātīgu militārās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un informācijas pārbaudes mehānismu. Inspekcijas Vīnes mehānisma ietvaros ļauj iegūt informāciju par kaimiņvalstu bruņotajiem spēkiem un bruņojuma pašreizējo stāvokli.
Militāro spēku inspicēšana notiek divos veidos: kā inspekcija vai kā novērtējuma vizīte. Pēdējā tiek novērtēta karaspēka daļu parametru atbilstība dalībvalsts sniegtajiem datiem ikgadējās informācijas apmaiņas un visaptverošās militārās informācijas apmaiņas formā. Inspekcija var notikt tikai uzticēšanās un drošības veicināšanas pasākumu piemērošanas zonā un saņēmējas valsts pārstāvju pavadībā. Inspekcijas rezultātus inspicējošā valsts izsūta visām EDSO dalībvalstīm.
Vīnes dokumenta ietvaros dalībvalstīm ir noteikts novērtējumu vizīšu un inspekciju skaits, kuras tās drīkst realizēt savā teritorijā. (Latvijai ir iedalītas 3 inspekcijas un 1 novērtējuma vizīte kalendārā gada laikā.) Saskaņā ar Vīnes dokumentu dalībvalstīm ir iespēja savā starpā noslēgt papildus vienošanās par papildus kvotu piešķiršanu inspekciju un novērtējuma vizītēm. Latvija ir noslēgusi šādu vienošanos ar Baltkrieviju par papildus novērtējuma vizīti, papildus informācijas apmaiņu par bruņotajiem spēkiem, ekspertu tikšanos organizēšanu u.c.
Latvija aktīvi pilda 1999.gada Vīnes dokumenta saistības, piedaloties informācijas apmaiņā, veicot militārās inspekcijas un novērtējuma vizītes citās Vīnes dokumenta dalībvalstīs, kā arī uzņemot citu valstu inspekcijas Latvijā.
Atvērto debesu līgums (Open Skies Treaty - OST)
Atvērto debesu līgums ir viens no EDSO ietvaros realizētās bruņojuma kontroles politikas instrumentiem un papildina darbību kopumu, kas vērstas uz atvērtības un uzticēšanās veicināšanu starp EDSO dalībvalstīm. Līgums paredz savstarpēju novērošanas - filmēšanas pārlidojumu veikšanu virs dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm.
Saskaņā ar līgumu valstis ik gadu ir tiesīgas veikt novērošanas un inspekciju lidojumus un tām ir pienākums uzņemt inspekcijas, ņemot vērā katrai valstij piešķirto kvotu skaitu. Līgums paredz, ka valstīm pienākas viena vai vairākas aktīvās kvotas novērojumu lidojumu veikšanai virs citu dalībvalstu teritorijas. Tāpat dalībvalstis saņem pasīvās kvotas, kas uzliek tām par pienākumu uzņemt citu valstu inspekcijas, ļauj piedalīties pārlidojumos un sekot, vai tie notiek saskaņā ar iepriekš saskaņotu plānu. Valstij piešķirtās aktīvās kvotas nevar pārsniegt pasīvo kvotu skaitu.
Atvērto debesu līgums Latvijā stājās spēkā 2002. gada 1. janvārī. Latvijas bruņojuma kontroles eksperti piedalās OST lidojumos, dalot lidojumu kvotas ar citām OST dalībvalstīm, kā arī nodrošina citu valstu izlūklidmašīnu pārlidošanu Latvijas teritorijai līguma ietvaros.
Citi starptautiskie līgumi un vienošanās, kas regulē parastā (konvencionālā) bruņojuma kontroli:
Līgums par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (Treaty on Conventional Armed Forces in Europe - CFE)
Līgums tika noslēgts 1990. gadā un nosaka dalībvalstu konvencionālā bruņojuma limitus. Tā mērķis bija piemērot limitus NATO un t.s. Varšavas pakta valstīm. Līdz 1999. gadam tika noslēgta vienošanās par CFE pielāgošanu (adapted CFE - ACFE), kas stāsies spēkā pēc tās ratifikācijas. Pielāgotajā līgumā bruņojuma limiti valstīm tiks piemēroti pēc teritoriālā principa.
Latvija nav līguma dalībvalsts. Latvija uzskata, ka Līgums par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā (CFE) ir viens no stūrakmeņiem konvencionālo ieroču kontrolē Eiropā un ir svarīgs uzticības un transparences veicināšanas mehānisms. Tādēļ Latvija vienmēr ir pievērsusi lielu uzmanību līguma normu, tai skaitā tajā ietverto politisko saistību, izpildei.
Latvija nekad nav izslēgusi iespēju pievienoties ACFE līgumam, ko ir darījusi zināmu arī publiski. Taču jaunu dalībvalstu pievienošanās procedūras uzsākšana ACFE līgumam ir iespējama tikai pēc tā ratifikācijas visās dalībvalstīs un spēkā stāšanās. Latvijas vadlīnijas, uzsākot pievienošanās procedūru ACFE līgumam, būs Latvijas nacionālās intereses, aizsardzības sistēmas attīstības vajadzības un saistības pret mūsu sabiedrotajiem.
|
