Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO par vienu no svarīgākajām Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm kļuvusi mūsu reformu pieredzes un atbalsta sniegšana valstīm, kuras, līdzīgi kā mēs savulaik, nostājušās uz demokrātijas, tiesisko un ekonomisko reformu ceļa. Praktiskas palīdzības sniegšana mūsu kaimiņvalstīm ir nozīmīga vienkāršu apsvērumu dēļ. Demokrātiskas un sakārtotas valstis vairo stabilitāti Eiropā un ir mūsu drošības interesēs. Sadarbība ar kaimiņvalstīm ir arī svarīga daļa no kopējās ES un NATO politikas attiecībā uz kaimiņvalstīm.

Tādas valstis kā Gruzija, Moldova, Ukraina ir izrādījušas interesi par Latvijas eiroatlantiskās integrācijas pieredzi un mūsu valsts veiksmīgo sadarbību ar ES un NATO pirms paplašināšanās. Veiksmīgas politiskās konsultācijas veidojušās arī ar pārējām Dienvidkaukāza valstīm - Azerbaidžānu, Armēniju, kā arī ar atsevišķām Centrālās Āzijas valstīm.

Par spīti tam, ka ne visas no minēto reģionu valstīm vēlas pievienoties Aliansei, tās interesē Latvijas pieredze aizsardzības, drošības un citu sektoru reformu jomās. Atbildot uz šo aicinājumu palīdzēt, regulāras politiskās konsultācijas bijušas starp aizsardzības jomas ekspertiem. Tāpat notikušas politiskās konsultācijas starp ieinteresēto valstu Ārlietu ministrijām. Svarīgākie no minēto valstu uzdevumiem aizsardzības jomā ir demokrātiskas kontroles nodrošināšana pār bruņotajiem spēkiem un plašas bruņoto spēku reformas. Dienvidkaukāza un liela daļa Centrālās Āzijas valstu, arī Ukraina apzinās nepieciešamību veikt pāreju no padomju tipa armijas uz moderniem skaitliski mazākiem bruņotajiem spēkiem, kuri spēj piedalīties starptautiskajās miera uzturēšanās misijās un ir savietojami ar NATO spēkiem. Mūsu interesēs ir atbalstīt šādas reformas, lai armija nekļūtu par draudu šo valstu iedzīvotājiem un kaimiņu valstīm. Vienlaicīgi nepieciešams arī domāt par reformām citās savstarpēji saistītās nozarēs – tieslietu, iekšlietu un drošības sektoru jomās.  

Dažādu nozaru Latvijas eksperti snieguši savu atbalstu kaimiņu reģiona valstīm gan divpusējās sadarbības, gan ES un NATO ietvaros. R.Ražuks pildīja NATO padomnieka pienākumus Dienvidkaukāzā 2004.-2006. gadā. Latvijas muitnieki un robežsargi turpina piedalīties ES robežas novērošanas misijā uz Ukrainas un Moldovas robežas. Šī ES civilā misija ir nozīmīga nelegālo preču plūsmas samazināšanai no separātiskā Piedņestras apgabala Moldovā uz Eiropu. Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs U.Ķinis piedalījies ES misijā Gruzijā, sniedzot padomus šīs valsts tiesu sistēmas reformu jomā. Šie ir tikai daži no piemēriem, kuri ilustrē Latvijas ekspertu praktisko ieguldījumu kaimiņu reģionu iekšējo reformu veicināšanā un valstu demokrātijas un stabilitātes stiprināšanā.

Ne mazāk svarīgs ir arī politiskais atbalsts, ko Latvija izrādījusi kaimiņu reģiona valstīm. Latvija centusies īpaši vērst citu valstu uzmanību nepieciešamībai risināt iesaldētos konfliktus Piedņestrā un Dienvidkaukāzā.