Gan Latvija, gan Beļģija ir salīdzinoši jaunas valstis uz Eiropas politiskās kartes. Izsenis atrodoties lielu kaimiņvalstu interešu krustpunktā, abu valstiskums ir stiprinājies pakāpeniski. Esot Eiropas Savienības dalībvalstij, Latvijai ir gandarījums  sadarboties ar vienu no tās dibinātājām – Beļģiju, cita starpā pārņemot arī labāko pieredzi no 175 gadu beļģu valstiskuma tradīcijām.

Diplomātisko attiecību vēsture

Beļģijas Karaliste bija to Rietumu sabiedroto valstu vidū, kas Latvijas valsti de jure atzina 1921. gada 26. janvārī. Starpkaru posmā kopš 1924. gada Latviju Briselē pārstāvēja ģenerālkonsuls. Ģenerālkonsulāts 1927. gadā sūtņa Jāņa Lazdiņa vadībā tika izveidots par Latvijas sūtniecību. Laikā no 1937. - 1940. gadam kā Latvijas sūtnis Beļģijā darbojās ievērojamais politiskais darbinieks Miķelis Valters. Beļģija nekad nav atzinusi Latvijas iekļaušanu PSRS.

Atjaunoto Latvijas neatkarību Beļģija atzina 1991. gada 27. augustā. Līdz 2004. gada oktobrim Latvijā akreditētais Beļģijas vēstnieks rezidēja Viļņā. 2004. gada 5. oktobrī tika akreditēts pirmais Rīgā rezidējošais vēstnieks Kristians Ferdonks (Christian Verdonck). 2005. gada 8. februārī notika Beļģijas vēstniecības Rīgā oficiālā atklāšana. Rīgā atrodas arī Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, savukārt Flandrijas ekonomiskā pārstāvniecība, kas atbild par Baltijas valstīm, atrodas Viļņā.

2006. gada 1.septembrī Beļģijā tika akreditēts Latvijas Republikas militārais atašejs Egils Nīlenders, kurš rezidē Parīzē.

Vēstnieku akreditācijas:

Latvijas Republikas vēstnieku akreditācijas:

• Raimonds Jansons (rezidence – Brisele, Beļģija) kopš 2006. gada 5. aprīļa;
• Aivars Groza (rezidence - Brisele, Belģija) 2000. gada 28. septembris – 2005. gada 13. oktobris;
• Imants Lieģis (rezidence - Brisele, Belģija) 1997. gada 22. aprīlis – 2000. gada 2. janvāris;
• Juris Kanels (rezidence - Brisele, Belģija) 1993. gada 24. augusts – 1997. gada 22. aprīlis.

Beļģijas Karalistes vēstnieku akreditācijas:

• Kristians Ferdonks (Christian Verdonck) (rezidence - Rīga, Latvija). Akreditācijas datums - 2004. gada 5. oktobris;
• Marija Luīze Vanherka (Marie-Louise Vanherk) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2003. gada 21. janvāris;
• Luī Engelens (Louis Engelen) (rezidence - Viļņa, Lietuva). Akreditācijas datums - 2000. gada 4. aprīlis;
• Barons Alans Gijoms (Baron Alain Guillaume) (rezidence - Beļģija, Brisele). Akreditācijas datums – 1998. gada 3. marts;
• Francis Ronze (Francis Ronse) (rezidence - Brisele, Beļģija). Akreditācijas datums - 1994. gada 11. oktobris;
• A. Kamjels Kriels (A.Kamiel Criel) (rezidences vieta – Stokholma, Zviedrija). Akreditācijas datums – 1992. gada 28. septembris.

Latvijas goda konsuli Beļģijas Karalistē

• Nilss Dālmans (Niels Dahlmann). Konsulārais apgabals - Briseles un Flandrijas reģions (izņemot Antverpeni);
• Valters Van Mehelens (Walter Van Mechelen). Konsulārais apgabals - Antverpene;
• Daniels Vanhofs (Daniel (Fernand) Vanhoff). Konsulārais apgabals - Valonijas reģions.

Ekonomiskā sadarbība

Latvijas un Beļģijas ekonomiskajai sadarbībai ir pieaugoša tendence. 2007. gada pirmajā pusgadā Latvijas eksports uz Beļģiju veidoja 30,3 miljonus EUR, savukārt imports no Beļģijas – 93,8 miljonus EUR, kas Beļģiju ierindoja attiecīgi 18. un 14. vietā Latvijas ekosomiskās sadarbības valstu sarakstā. Latvija uz Beļģiju galvenokārt eksportē koksni un tās izstrādājumus, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkciju, bet importē ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkciju un mašīnas, mehānismus un elektriskās iekārtas.

Līdz 2007. gada septembrim Beļģijas uzkrātās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 4,24 miljonus LVL. Lielākā daļa no šīm investīcijām ir saistīta ar kravu iekraušanas un izkraušanas un noliktavu saimniecības nozari. LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēti 99  Beļģijas – Latvijas kopuzņēmumi, ierindojot Beļģiju 23. vietā Latvijas un ārvalstu kopuzņēmumu skaita sarakstā (Lursoft datu bāzes informācija).  Lielākais Beļģijas investors Latvijā ir Nord Natie N.v., kas devis ieguldījumu konteineru termināla izbūvē Ventspils ostā un kurš darbojas kravu iekraušanas, izkraušanas, glābšanas un noliktavu saimniecības jomās.

Galvenās eksporta preces uz Beļģiju sadalījumā pa preču veidiem 2007. gada pirmajam pusgadam, milj. EUR

Galvenās importa preces no Beļģijas sadalījumā pa preču veidiem 2007. gada pirmajam pusgadam, milj. EUR

Latvijas un Beļģijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 2002. gada līdz 2007. gadam pirmajam pusgadam, EUR

Sadarbība finanšu jomā

Sakarā ar Latvijas iestāšanos ES Flandrijas valdība 2005. gadā izstrādāja jaunu sadarbības programmu Centrālai un Austrumeiropai, izdalot atsevišķu sadarbības pieeju jaunajām ES dalībvalstīm. Šīs programmas ietvaros projektu pieteikumu iesniegšana tika uzsākta 2006. gadā un turpinās katru gadu no jauna. Finanšu ministrija ir koordinējošā institūcija no Latvijas puses. 

Finanšu ministrijas noslēgtie līgumi:

• Latvijas Republikas valdības un Beļģijas Karalistes valdības konvencija "Par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem" tika parakstīta 1999. gada 21. aprīlī, un tās piemērošana tika uzsākta 2004. gada 1. janvārī.

Sadarbība aizsardzībā

Sadarbība aizsardzības jomā turpina pakāpeniski paplašināties. Beļģija vienmēr ir bijusi pretimnākoša atbalsta un pieredzes sniegšanā. Beļģija bija pirmā valsts, kas nodrošināja Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas funkcijas ar četrām F-16 iznīcinātājlidmašīnām.

Visintensīvākā sadarbība notiek starp abu valstu Jūras spēkiem. Beļģijas Jūras spēku pārstāvji regulāri piedalās dažādās Baltijas reģiona mācībās, piemēram, MCOPLAT, kas ir Starptautiska mīnu un nesprāgušas munīcijas meklēšanas un savākšanas operācija Latvijas ūdeņos. Līdz šim katru gadu vidēji trīs vai četri Jūras Spēku virsnieki piedalās AMWC (Minewarfare course) kursā mīnu skolā EGUERMIN Beļģijā. Sadarbība uzsākta arī starp abu valstu ūdenslīdēju skolām

Aizsardzības ministrijas noslēgtie līgumi un sadarbības dokumenti:

• Vienošanās starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju un Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju par sadarbību militārajā jomā (Agreement between the Ministry of Defence of the Republic of Latvia and the Ministry of Defence of the Kingdom of Belgium on Co-operation in the Military Field): 21.05.2002;
• Vienošanās starp Beļģijas Karalistes Aizsardzības ministriju un Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju attiecībā uz Latvijas medicīnas kontingenta dalību AFOR spēku BELLSSA grupas ietvaros (Agreement between the Minister of Defence of the Kingdom of Belgium and the Ministry of Defence of the Republic of Latvia regarding the participation of the Latvian Medicam Contingent (LATMEDCON) in the Albanian Force (AFOR) in the framework of the BELLSSA Group): 04.05.1999;

Sadarbība iekšlietās

Sadarbība ar Beļģijas Karalisti iekšlietu jomā norisinās un tiek organizēta, izmantojot Eiropola un Interpola kanālu starpniecību.

Iekšlietu ministrijas noslēgtie līgumi un sadarbības dokumenti:

• 2001. gada 16. oktobrī Latvijas Republikas valdība un Beļģijas Karalistes valdība noslēdza divpusēju līgumu par sadarbību policijas jomā (līgums stājās spēkā 2005. gada 5. aprīlī).

Sadarbība izglītībā un zinātnē

Sadarbība izglītības un zinātnes jomā starp Latviju un Beļģiju pamatā norisinās Latvijas – Valonijas un Latvijas – Flandrijas sadarbības programmu ietvaros.

Sadarbība starp Beļģijas un Latvijas augstskolām notiek programmu Socrates/Erasmus ietvaros.

Sadarbība labklājības jomā

Labklājības jomā noris sadarbība ar Starptautisko darba organizāciju un flāmu kopienu Beļģijā. Tika īstenots projekts, kura mērķis bija veicināt divpusējo un trīspusējo sociālo dialogu, stiprināt sociālajā dialogā iesaistītās institūcijas, kā arī paaugstināt sociālo partneru kapacitāti.

Labklājības ministrijas noslēgtie līgumi un sadarbības dokumenti:

• 2004. gada 14. maijā tika noslēgts sadarbības līgums starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Beļģijas Karalistes federālo civildienestu nodarbinātības un sociālā dialoga jautājumos.

Sadarbība reģionālajā attīstībā un pašvaldību lietās

Aktīva sadarbība ar Beļģiju notiek Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIC programmas ietvaros. Programma ietver dažādus projektus teritorijas harmoniskas un līdzsvarotas attīstības veicināšanā, ņemot vērā reģionālo, ekonomisko un sociālo mijiedarbību.

Sadarbība sakaru un satiksmes jomā

Sakaru joma:

Noris sadarbība starp SIA "Lattelekom" un Beļģijas operatoru "Belgacom", pamatojoties uz 2001. gada 1. jūlijā noslēgto sadarbības līgumu. Ar "Belgacom" ir parakstīts arī līguma pielikums par UNIF (Universal International Freephone Number) savstarpēju pakalpojumu sniegšanu.

Autosatiksme:

Sadarbība starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā starp Latviju un Beļģiju notiek 1992. gada 11. jūnijā Atēnās parakstītā Igaunijas Republikas, Lietuvas Republikas, Beļģijas Karalistes, Nīderlandes Karalistes un Luksemburgas Lielhercogistes līguma par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu ietvaros. Katru gadu šī Līguma ietvaros notiek sešpusēja Kopējā sanāksme kādā no partnervalstīm, kurā tiek pārrunāti aktuāli jautājumi starptautisko pārvadājumu ar autotransportu jomā.

Dzelzceļa satiksme:

Latvijai Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai izveidojusies cieša sadarbība ar Beļģijas radniecīgajām institūcijām, apspriežot dzelzceļa nozares jautājumus ILGGRI (International Group of Government Railway Inspectorates) ietvaros. 

Aviācija:

Sadarbība aviācijas jomā ar Beļģijas Karalisti izpaužas regulāros gaisa pārvadājumos. Aviokompānija "Air Baltic " 7 reizes nedēļā veic pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga – Brisele – Rīga.

Ostu sadarbība:

Sekmīgi attīstās Latvijas un Flandrijas ostu sadarbība. 2007.gada oktobrī Latvijas ostu vadošo amatpersonu delegācija pieredzes apmaiņas vizītē apmeklēja Flandrijas ostas, bet 2007.gada novembrī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers darba vizītes ietvaros viesojās Antverpenes ostā. Savukārt Latvijas ostu eksperti regulāri izmanto Flandrijas valdības piedāvātās stipendijas, lai piedalītos Flandrijas ostu mācību centra organizētajos semināros.

Sadarbība bērnu un ģimenes lietās

Sadarbība starp Latviju un Beļģiju norisinās parakstītā protokola par sadarbību jaunatnes jomā starp Baltijas valstīm un Flandriju 2006. – 2008. gadam ietvaros. Protokolā paredzēts, ka reizi gadā kādā no partnervalstīm notiek sadarbības seminārs. 2007.gada novembrī šī protokola ietvaros Latvijā notika seminārs par brīvprātīgo darbu un tā atzīšanas un veicināšanas veidiem, kurā piedalījās Baltijas valstu un Flandrijas pārstāvji.

Valsts aģentūra "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra" (JSPA) 2006. gadā aktīvi ir sadarbojusies ar Beļģijas Karalisti neformālās izglītības programmas "Jaunatne" ietvaros. JSPA darbinieki un deleģētie jaunieši piedalījās apmācībās, kuras rīkoja attiecīgās Beļģijas nacionālās aģentūras un nevalstiskās organizācijas.

Savukārt no 2007.gada 15. līdz 21.oktobrim Flandrijā notika seminārs jaunatnes darba koordinatoriem par pašvaldību jaunatnes darba koordinatoru lomu jaunatnes politikas plānošanā un īstenošanā vietējā līmenī, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji.

Sadarbība tieslietās

Sadarbība tieslietu jomā ar Beļģijas Karalisti ir noritējusi, īstenojot praktisku sadarbību:

tiesiskās sadarbības jomā, nosūtot un saņemot tiesiskās palīdzības lūgumus saskaņā ar šādiem starptautiskajiem dokumentiem:

• Hāgas 1965.gada 15.novembra Konvenciju par tiesas un ārpustiesas dokumentu izmantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos;
• Padomes 2000.gada 29.maija regulu Nr.1348/2000;
• Hāgas 1954.gada 1.marta Konvenciju civilprocesa jautājumos;
• Valsts tiesu ekspertīžu birojam cieši sadarbojoties ar Beļģijas tiesu ekspertīžu institūcijām Eiropas tiesu ekspertīžu asociācijas (European Network of Forensic Science Insitutions) ietvaros;
• Valsts valodas centram veicot informācijas apmaiņu par valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošanu gan Eiropas Savienības, gan atsevišķu tās dalībvalstu līmenī.

 Sadarbība kultūrā

Aktīva sadarbība starp abām valstīm norisinās kultūras un mākslas jomā.

Māksla:

• 2007. gada janvārī Briselē, "AmArt" galerijā notika mākslinieku Alekseja Naumova un Anitras Bērziņas gleznu izstāde "Noskaņas ainavā".

Teātri:

• 2007. gada maijā Briselē festivāla « KunstenFESTIVALdesArts » notika Jaunā Rīgas teātra viesizrādes "Ledus. Kolektīva grāmatas lasīšana ar iztēles palīdzību".
• 2006. gada decembrī Ljēžā notika Jaunā Rīgas teātra viesizrādes "Garā dzīve".
• 2006. gada oktobrī Rīgā ar lieliem panākumiem notika flāmu mūsdienu dejas kompānijas "Ultima Vez" (Brisele) viesizrādes "Spogulis";

Mūzika:

• 2007.gada novembrī starptautiskā mākslas un kultūras festivāla « Europalia » ietvaros trīs koncertus Beļģijā sniedza Valsts akadēmiskais koris « Latvija ».
• 2007.gada 13. oktobrī Valonijas Brabantas mūzikas festivāla ietvaros Valonijas pilsētā Nivellē koncertu sniedza vijolnieks Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica.
• 2007.gada jūnijā vairākus koncertus Beļģijas pilsētās sniedza Latvijas bērnu popgrupa "Dzeguzīte".
• 2006. gada Rudens kamermūzikas festivālā piedalījās beļģu kamermūzikas ansamblis "Trio Cesar Franck" (Sezāra Franka trio).

Muzeji:

• Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM) no 2005. gada 9. maija līdz 5. jūnijam sadarbībā ar Beļģijas franču kopienu pie Starptautisko sakaru Ģenerālkomisariāta un Monsas Tēlotājas mākslas muzeju notika izstāde "ART/W20. Divdesmitais gadsimts Valonijas mākslā".

Kino:

• 2006. gada 9. maijā, Eiropas dienā, "EuroCine 25" pasākumā Briselē piedalījās Freda Kelemena filma "Krišana";
• 2005. gadā Briselē festivālā "EuroCine 25" tika rādīta Vara Braslas filma "Ūdensbumba resnajam runcim". 

Sadarbība ar Beļģijas Karalistes reģioniem

Latvija veido ciešas attiecības ne vien ar Beļģijas federālajām struktūrām, bet arī tās reģioniem.

Flandrija:

Plaša sadarbība tiek realizēta Latvijas - Flandrijas sadarbības līguma ietvaros, kas noslēgts 1996. gadā. Līguma ietvaros ik pa diviem gadiem abu pušu Apvienotā komisija izstrādā sadarbības programmu, paredzot konkrētus sadarbības projektus. Kopš 2001. gada sadarbību līguma ietvaros no Latvijas puses koordinē Finanšu ministrija.

Šobrīd sadarbība ar Flandriju notiek 2006.gada 9. maijā parakstītās Latvijas – Flandrijas Sadarbības programmas 2006. – 2008. gadam ietvaros. Sadarbība aptver dažādas jomas - ekonomiku, transportu, vides aizsardzību, kultūru, izglītību, pašvaldību sadarbību un citas. Aktīvi noris ostu sadarbība, Latvijas ostu ekspertiem regulāri izmantojot Flandrijas valdības piedāvātās stipendijas Antverpenes ostas mācību centra organizētajos semināros.

2008.gada pirmajā pusē plānots noslēgt jaunu Sadarbības programmu nākamajiem trīs gadiem.

Valonija:

Aktīva sadarbība ir uzsākta ar Valoniju Latvijas – Valonijas sadarbības līguma ietvaros, kas noslēgts 2003. gadā. Līguma ietvaros ik pa diviem gadiem abu pušu Apvienotā komisija izstrādā sadarbības programmu, paredzot konkrētus sadarbības projektus. Kopš 2001. gada sadarbību līguma ietvaros no Latvijas puses koordinē Finanšu ministrija.

2007.gada 5.novembrī tika parakstīta Latvijas – Valonijas un Frankofonās kopienas Sadarbības programma 2008. – 2010.gadam. Nozīmīgākās sadarbības jomas ir kultūra, dabas aizsardzība, zinātne, sadarbība starp universitātēm un, jo īpaši, franču valodas apmācība.

Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar Valoniju un Briseles franču kopienu 2007.gadā izdeva grāmatu "1940-1991: Latvijas Okupācijas muzejs" franču valodā.

Valonijas Eksporta veicināšanas aģentūras AWEX Baltijas valstu birojs, kas tika atklāts 2002. gada 8. martā Rīgā, aktīvi iesaistās ekonomisko kontaktu attīstīšanā.

Svarīgākās vizītes un tikšanās

Līgumtiesiskā bāze

Ar Beļģijas Karalisti:

• Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Beļģijas Karalistes valdību par gaisa satiksmi (noslēgts 12.12.1994; apstiprināts Saeimā 11.01.1996; spēkā esošs kopš 01.02.2003);
• Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem (noslēgta 21.04.1999; apstiprināta Saeimā 02.09.1999; spēkā esoša kopš 07.05.2003);
• Latvijas Republikas valdības un Beļģijas Karalistes valdības līgums par sadarbību policijas jomā (noslēgts 16. 10. 2001; apstiprināts Ministru kabinetā 11.10.2001; spēkā esošs kopš 05.04.2005).

Ar Beļģijas Karalistes reģioniem:

• Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums (noslēgts 05.03.1996; apstiprināts Saeimā 05.06.1996; spēkā esošs kopš 15.04.1997);
• Latvijas Republikas valdības, no vienas puses, un Beļģijas franču kopienas un Valonijas reģiona, no otras puses, sadarbības līgums (noslēgts 12.07.2002; apstiprināts Ministru kabinetā 02.07.2002; spēkā esošs kopš 19.04.2004).

Ar Beniluksu:

• Līgums par starptautiskajiem autotransporta pārvadājumiem starp Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Igaunijas Republiku, Beļģiju, Luksemburgu un Nīderlandi (noslēgts 11. 06. 1992; apstiprināts Ministru Padomē 28. 05. 1992; spēkā esošs kopš 01. 01. 1994);
• Latvijas Republikas valdības un Beniluksa valstu valdības līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām (noslēgts 09. 06. 1999; apstiprināts Ministru kabinetā 24. 03. 1999; pagaidu piemērošana kopš 01. 07. 1999).
• Latvijas Republikas valdības un Beniluksa valstu valdību līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuru ieceļošana un uzturēšanās ir nelikumīga (Noslēgts 09. 06. 1999; apstiprināts Ministru kabinetā 14. 10. 1998; nav stājies spēkā)

Ar Beluksu:

• Latvijas Republikas valdības un Beļģijas un Luksemburgas valdību līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (noslēgts 27.03.1996; apstiprināts Saeimā 05.06.1996; spēkā esošs kopš 04.02.1999).

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Beļģijas Karaliste

Saites par Beļģiju

Beļģijas Karalistes karaliskās ģimenes interneta lapa - http://www.monarchie.be

Beļģijas Karalistes Federālā parlamenta interneta lapa - http://www.fed-parl.be

Beļģijas Karalistes Federālās valdības interneta lapa – http://www.belgium.be

Beļģijas Karalistes Augstākās tiesas interneta lapa – http://www.juridat.be

Beļģijas Karalistes Ārlietu, ārējās tirdzniecības un attīstības sadarbības ministrijas interneta lapa – http://www.diplomatie.be