Dibinot ANO, 1945. gadā tās Statūtos tika paredzēta Starptautiskās tiesas izveidošana. 1946. gada 18. aprīlī Hāgā šī tiesa, kas izskata starpvalstu strīdus, uzsāka savu darbu kā galvenā ANO juridiskā institūcija. Tā arī sniedz konsultatīva rakstura atzinumus ANO un tās specializētajām aģentūrām. Starptautiskās tiesas lēmumi ir saistoši konkrētajos tiesas procesos iesaistītajām valstīm; tās statūti ir pakļauti ANO Statūtiem.

15 Starptautiskās tiesas tiesnešus ievēl Ģenerālā asambleja pēc Drošības padomes balsojuma. Tiesa izšķir strīdus tikai starp valstīm, nevis personām, uzņēmumiem vai starptautiskām organizācijām. Tiesneši tiek izraudzīti pēc kvalifikācijas, ievēlēti uz deviņiem gadiem un var tikt pārvēlēti, taču no vienas valsts nevar būt divi pārstāvji. Tāpat Starptautiskās tiesas tiesneši savas darbības laikā nedrīkst ieņemt nevienu citu amatu.

1993. gadā Hāgā darbu sāka Starptautiskais bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunāls, bet 1995. gadā Arušā (Tanzānija) – Starptautiskais Ruandas kara noziegumu tribunāls, kurā 1998. gadā pirmo reizi cilvēces vēsturē tika panākts apsūdzošs spriedums par genocīda noziegumiem.

Starptautiskajā bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālā uz 11 gadiem tika notiesāta bijusī Bosnijas serbu prezidente Biljana Plavšiča; tajā tiek tiesāts arī bijušais serbu līderis Slobodans Miloševičs.

Vairāk par Starptautisko tiesu - http://www.icj-cij.org/