|
ANO Statūtu 24. pants nosaka, ka ANO dalībvalstis uzliek Drošības Padomei galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu un piekrīt, ka, pildot pienākumus, kas izriet no šīs atbildības, Drošības Padome darbojas viņu vārdā.
Tajā ir 15 dalībvalstu pārstāvji. Piecas valstis – ASV, Lielbritānija, Francija, Krievija un Ķīna – ir pastāvīgās locekles ar veto tiesībām. Rotējošā kārtībā Drošības padomē darbojas 10 nepastāvīgās locekles; no tām piecas vietas ir Āfrikas un Āzijas valstīm, divas – Latīņamerikas un Karību valstīm, divas – Rietumeiropai, un viena – Austrumeiropas valstīm. Latvija pieder pie Austrumeiropas grupas. Par to, kuras valstis no sava vidus izvirzīt, reģionālās grupas savstarpēji vienojas. Latvija vēl nekad nav bijusi Drošības padomes locekle, taču varētu par tādu nākotnē kļūt, ja valstis vienotos izvirzīt Latviju reģionālajā blokā.
Valstis, kurām paredzēts nepastāvīgo locekļu statuss, Ģenerālajā asamblejā ievēl uz diviem gadiem, ņemot vērā ģeogrāfisko pārstāvniecību. Nepastāvīgo valstu nomaiņa notiek katru gadu, jo ik gadu tiek ievēlētas piecas jaunas valstis to vietā, kurām ir apritējis noteiktais termiņš. Valstis, kas ir ieinteresētas iegūt nepastāvīgā pārstāvja vietu, Ģenerālajā asamblejā var pieteikt savas kandidatūras; par tām notiek balsošana, lēmumu pieņemot ar divām trešdaļām vairākuma balsu.
Šobrīd Drošības padomes nepastāvīgās locekles ir Beļģija, Burkina Faso, Kostarika, Horvātija, Indonēzija, Itālija, Lībija, Panama, Dienvidāfrika, Vjetnama.
Drošības padomes locekles alfabēta secībā ik mēnesi pārņem prezidentūru. Jūlijā Drošības padomes prezidējošā valsts ir Ķīna un 1. augustā prezidentūru pārņems Kongo.
Katrai valstij ir viena balss. Procedūras jautājumi tiek apstiprināti vismaz ar deviņām no 15 balsīm. Substantīvos jautājumus apstiprina ar vismaz deviņām – tostarp piecām pastāvīgo pārstāvju – balsīm, un to dēvē par "lielvaru vienprātības lēmumu". Ja kāda no piecām valstīm lēmumam nepiekrīt, tā balsojumā lieto veto tiesības vai arī no balsošanas atturas. Veto tiesības ir izmantojušas visas valstis: laikposmā no 1946. līdz 2004. gada aprīlim Ķīna to darījusi piecas reizes, Francija - 16, Lielbritānija - 31, ASV - 76, bet bijusī PSRS un tās tagadējā mantiniece Krievija - 122 reizes.
Saskaņā ar ANO Statūtos noteiktajām funkcijām un pilnvarām Drošības padome: - saskaņā ar ANO mērķiem un principiem atbild par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu;
- izskata jebkuru strīdu vai situāciju, kas var izraisīt starptautiskas domstarpības;
- sniedz rekomendācijas un iesaka attiecīgas noregulēšanas metodes šādu strīdu risināšanai;
- izstrādā bruņojuma regulēšanas sistēmas plānus;
- nosaka jebkura miera apdraudējuma, miera pārkāpuma vai agresijas akta esamību un sniedz rekomendācijas vai lemj par to, kādi pasākumi jāveic starptautiskā miera un drošības uzturēšanai vai atjaunošanai;
- var prasīt dalībvalstīm īstenot ekonomiskās sankcijas vai cita veida pasākumus, kas nav saistīti ar bruņota spēka lietošanu, lai novērstu vai apturētu agresiju;
- var lemt par militāru operāciju uzsākšanu pret agresoru;
- sniedz rekomendācijas jaunu dalībvalstu uzņemšanai;
- sniedz rekomendācijas Ģenerālajai asamblejai ģenerālsekretāra ievēlēšanai, un kopā ar Ģenerālo asambleju ievēl Starptautiskās Justīcijas tiesas tiesnešus.
Drošības Padome var izveidot tādas palīginstitūcijas, kādas tā uzskata par nepieciešamām savu funkciju veikšanai. Drošības padomes struktūru veido:
Atšķirībā no citām ANO institūcijām Drošības padomes rezolūcijas ir juridiski saistošas. Ja tās netiek pildītas, var tikt piemērotas sankcijas (piemēram, tirdzniecības embargo) vai militārs spēks.
Vairāk par Drošības padomi – http://www.un.org/Docs/sc/
|
