2006. gada 19. jūnijā uz savu pirmo sesiju sanāca jaunizveidotā ANO Cilvēktiesību padome (Padome), kas ANO reformu ietvaros aizstāj ANO Cilvēktiesību komisiju (Komisija).

Savas darbības beidzamo gadu laikā Komisija bija nokļuvusi kritikas degpunktā, saņemot pārmetumus par Komisijas autoritātes trūkumu, darba politizāciju, bezspēcību, kā arī efektivitātes un vienotas pieejas trūkumu.

Lai novērstu minētos trūkumus, 2005. gada ANO samitā dalībvalstu vadītāji vienojās, ka ir jānodibina Cilvēktiesību Padome, kura atspoguļotu cilvēktiesību prioritāti ANO sistēmā. 2006. gada 15. martā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju 60/251^[1] tika izveidota ANO Cilvēktiesību padome, kura vairākos aspektos ievērojami atšķiras no likvidētās Komisijas. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Komisija bija Ģenerālās asamblejas Ekonomisko un sociālo lietu padomei pakļauta institūcija, savukārt Padome ir tieši pakļauta Ģenerālajai asamblejai. Šāds statuss institucionālā ziņā Cilvēktiesību padomi pielīdzina Ekonomisko un sociālo lietu padomei. Nākamā būtiskā atšķirība ir tā, ka jaunizveidotā Padome ir pastāvīga institūcija ar vismaz trijām regulārajām sesijām gadā, kas kopumā sastāda ne mazāk kā desmit nedēļas gadā, turpretim Komisija sanāca uz vienu sešas nedēļas ilgu sesiju gadā. Trešā svarīgākā atšķirība ir tā, ka Padomes 47 dalībvalstis ievēl Ģenerālā asambleja, kurā ir pārstāvētas visas ANO dalībvalstis. Komisijas 53 dalībvalstis ievēlēja Ekonomisko un sociālo lietu padome. Tomēr neskatoties uz to, ka Ģenerālās asamblejas rezolūcija 60/251 aicina vēlēšanās ņemt vērā valstu ieguldījumu cilvēktiesību veicināšanā un attīstībā, joprojām nepastāv kritēriji, kas garantētu to, ka Padomē neiekļūst valstis, kurām pašām ir nopietni cilvēktiesību pārkāpumi.

Par nozīmīgāko jaunievedumu ir uzskatāma universālā periodiskā pārskata (universal periodic review) sistēmas izveidošana, kas paredz, ka Padome izvērtēs cilvēktiesību situāciju visās ANO dalībvalstīs^[2], sākot ar Padomes dalībvalstīm. Šādas sistēmas izveidošanas neapšaubāms ieguvums ir valstu vienlīdzības principa nostiprināšana Padomes darbā, kas ļautu izvairīties no pārmetumiem par vienotas pieejas trūkumu un dubultu standartu piemērošanu.

2007. gada 18. jūnijā darbu pabeidza Cilvēktiesību Padomes 5. sesija, tādējādi noslēdzot Padomes pirmo darbības gadu. 18. jūnijā tika panākta vienošanās par kopīgu atbalstu tālaika Padomes prezidenta A.Albas izstrādātajam dokumentam par Cilvēktiesību padomes institucionālo procesu. Dokuments nosaka Padomes darba kārtību, ekspertu komitejas veidošanas un darbības principus, kā arī universālā pārskata un speciālo procedūru (special procedures) sistēmu darbības principus.

Jaunizveidotā universālā pārskata darbības principi paredz, ka katru gadu 48 valstis (gan Padomes dalībvalstis, gan noverotājvalstis) tiks pārbaudītas, lai izvērtētu, kā tās pilda savas saistības cilvēktiesību jomā. Valstu izvērtēšanā tiks ņemti vērā ne tikai attiecīgo valstu valdību viedokļi un sniegtā informācija, bet arī informācija, kuru sniegs citas ANO institūcijas, speciālo procedūru pārstāvji un citas atbilstošas organizācijas, tai skaitā nevalstiskās organizācijas.

Būtiskas izmaiņas notikušas speciālo procedūru sistēmā. Pieņemtais dokuments paredz speciālo ziņotāju par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā un Kubā mandātu likvidēšanu.

Cilvēktiesību padomes 6.sesijas laikā institucionālās reformas ietvaros Padome pieņēma lēmumus par vispārējā periodiskā pārskata darbību, mandātu turētājiem izvirzītajām tehniskajām un vispārīgajām prasībām, kā arī par prasībām Padomes Padomdevēju komitejas (Advisory Committee) sastāvam. Balstoties uz matemātisku aprēķinu, izlozes veidā tika noteikta secība, kādā tiks izskatīti Padomes valstu cilvēktiesību situācijas ziņojumi jaunā vispārējā periodiskā pārskata ietvaros. Latvijai pārskats par cilvēktiesību situāciju valstī būs jāsniedz 2011. gadā.

2008. gada 3. martā Ženēvā uzsākās ANO Cilvēktiesību padomes 7.sesija, kas bija pirmā pilnvērtīgā substantīvā sesija kopš CTP izveidošanas. Savā uzrunā 7. martā ANO Augstā cilvēktiesību komisāre Luīze Arbūra [Louise Arbour] paziņoja par savu lēmumu nekandidēt uz amata otro termiņu šī gada jūnijā. Sesijas laikā tika ievēlēti Padomdevēju Komitejas eksperti.

2008. gada 7.-18. aprīlī un 5.-16. maijā tika noturētas pirmās divas universālā periodiskā pārskata sesijas, kuru laikā tika izskatīti 32 valstu ziņojumi, kuri tika pieņemti Cilvēktiesību padomes 8.sesijas laikā 2008. gada jūnijā.

Kopš Cilvēktiesību padomes izveidošanas tās dalībvalstis ir sanākušas uz astoņām regulārajām un septiņām īpašajām sesijām.

[1] ANO ĢA rezolūcija 60/251: http://www2.ohchr.org/english/bodies/hrcouncil/docs/A.RES.60.251_En.pdf

[2] Valstu izskatīšanas universālā periodiskā pārskata ietvaros kalendārs: http://www.ohchr.org/EN/HRBodies/UPR/Documents/uprlist.pdf