2005. gads ANO vēsturē iezīmējās ar diviem būtiskiem notikumiem – 60. gadskārtu un organizācijas vēsturē visplašākajām reformu iniciatīvām. Tās, protams, nav uzskatāmas par pilnīgām; par reformām notika karstas diskusijas, un rezultāts ANO septembra sammitā tika sasniegts tikai daļēji. Tomēr šī reformu priekšlikumu pakete ir pilnīgākā, kāda līdz šim ir tapusi.

1996. gadā ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans paziņoja, ka viens no viņa galvenajiem darbības mērķiem ir padarīt ANO efektīvāku un spējīgāku atbildēt uz dalībvalstu vēlmēm un vajadzībām. Sekoja dažādi pētījumi, pasākumi un rekomendācijas, kā arī ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par ANO reformām (A/RES/52/12, 1997. gada 14. novembrī; A/RES/57/300, 2003. gada 7. februārī). Notikušas arī globālas konferences, kurās iekļauti jautājumi par nepieciešamajām pārmaiņām; svarīgāko vidū minamas 1996. gada konference par sociālo attīstību un 2000. gada Tūkstošgades konference. Tapuši arī vairāki būtiski reformu ziņojumi.

Jaunākie dokumenti, kuros ietverti ANO reformu priekšlikumi

Gads	Dokuments
2000	Tūkstošgades deklarācija un attīstības mērķi
2004	Augsta līmeņa speciālistu grupas draudu, izaicinājumu un pārmaiņu jautājumos ziņojums "Drošāka pasaule – mūsu kopējā atbildība"
2005	Džefrija Saksa ziņojums "Investīcijas attīstībā"
2005	ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana ziņojums "Lielākas brīvības apstākļos: pretim attīstībai, drošībai un cilvēktiesībām visiem"
2005	ANO Ģenerālās asamblejas 59. sesijas prezidenta Žana Pinga dokuments par ANO reformām Ģenerālās asamblejas 60. sesijai

Vēršoties pie ANO Ģenerālās asamblejas 2003. gada septembrī, ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans brīdināja dalībvalstis, ka organizācija ir sasniegusi krustceles un tai ir jāizvēlas: vai nu pieņemt izaicinājumu pievērsties jaunajiem draudiem, vai arī jārēķinās ar izkurtēšanas risku valstu nesaskaņu un unilaterālas jeb vienpusējas rīcības dēļ. Kā atbildi šim brīdinājumam augsta līmeņa speciālisti draudu, izaicinājumu un pārmaiņu jautājumos 2004. gadā sagatavoja ziņojumu, kurā rekomendēja ANO izvēlēties izaicinājumu ceļu – veikt organizācijā būtiskas reformas, nevis turpināt cīnīties ar desmitiem gadu vecām problēmām.

Pamatojoties uz iepriekš sagatavotajiem dokumentiem, kuros ietverti ANO reformu priekšlikumi, ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans 2005. gada 21. martā nāca klajā ar ziņojumu "Lielākas brīvības apstākļos: pretim attīstībai, drošībai un cilvēktiesībām visiem". Ziņojums balstās uz pašreizējo draudu starptautiskajam mieram un drošībai izvērtējumu. Tā ir reformu priekšlikumu pakete, kas iekļauj trīs svarīgākos tematus – attīstību, drošību un cilvēktiesības globālā mērogā. Īsumā šo izvērtējumu varētu raksturot šādi: padarot drošu vienu jomu, drošākas ir arī citas. Ziņojumā tika akcentēts, ka nav atšķirības starp tādiem draudiem kā terorisms un masu iznīcināšanas līdzekļi, AIDS, bads vai nabadzība. Kā ierobežojošs faktors nav svarīgas arī valstu robežas. Taču kolektīvās drošības garantēšanā izšķiroša nozīme ir ekonomiskajai attīstībai. Draudi ir savstarpēji saistīti, un, neveltot pietiekamu uzmanību vienlaicīgi visiem to veidiem, daudz lielāks risks ir saskarties ar neveiksmi to draudu novēršanā, kas konkrētā brīdī ir visakūtākie.

2005. gada septembrī, slēdzot ANO Ģenerālās asamblejas 59. sesiju, tās prezidents Žans Pings nodeva nākamajam prezidentam Jānam Elīasonam rezolūciju, kurā izteikts asamblejas pieņemtais viedoklis par ANO reformām. Par šo dokumentu diskutēja sūtņu sarunās, mēģinot panākt kompromisu, kas apmierinātu visus. Praksē tas nozīmē, ka reformu plānā tika ietverti maznozīmīgi reformu priekšlikumi vai tādi, par kuru lietderību nevienam sūtnim nav bijušas šaubas, bet lēmumu pieņemšanu strīdīgos un nozīmīgos jautājumos atlika uz vēlāku laiku.

2005. gada septembrī pasaules valstu līderi pulcējās ANO sammitā, lai spriestu par ANO reformu un izvērtētu, kā pēdējo piecu gadu laikā ir veicies, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus. Taču jau pirms ANO vēsturiskās galotņu tikšanās bija skaidrs, ka sūtņu noslīpētajā un Ģenerālās asamblejas pieņemtajā dokumentā nav iekļautas būtiskākās prasības mainīt organizāciju. To asi kritizēja arī ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans: "Tas ir labs dokuments, bet mēs neesam ieguvuši to, ko gribējām. [..] Tas ir apkaunojums, ka sarunu pārstāvji galīgajā dokumentā nav pavirzījuši tālāk jautājumus par atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu."^[1] Kofi Annans pēc Žana Pinga dokumenta saņemšanas aicināja pasaules līderus "iesaistīties un pārņemt vadību šajos jautājumos", piemetinot, ka visam kaitē daži "sagandētāji", kas iebilst pret reformām, un tie, kas bijuši neelastīgi sarunu gaitā.^[2]

Atklājot organizācijas 60. gadadienai pieskaņoto pasaules līderu sanāksmi, ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans, neraugoties uz iepriekš lolotajām cerībām, bija spiests atzīt, ka dalībvalstis nav spējušas vienoties par nepieciešamajām ANO reformām un panākt vienprātību dažos svarīgos jautājumos, piemēram, par pienākumu iejaukties, lai pasargātu civiliedzīvotājus no genocīda, kara noziegumiem vai etniskajām tīrīšanām. "Taču būsim atklāti viens pret otru un pret Apvienoto Nāciju tautām. Mēs vēl neesam panākuši plašas un fundamentālas reformas, kuras es, tāpat kā daudzi citi, uzskatu par nepieciešamām,"[3] uzrunājot valstu līderus, teica ģenerālsekretārs. Savukārt kā pozitīvu sasniegumu viņš minēja vienošanos par papildu ikgadēju 50 miljardu dolāru piešķiršanu cīņai ar globālo nabadzību.

2005. gada ANO sammita iznākums tiek vērtēts dažādi, tomēr gradācija nav visai plaša: no "nulles rezultāts" līdz "ANO turpmākajai attīstībai pieticīgas vienošanās". Tanī pašā laikā, nenoliedzot neveiksmes, tiek norādīts, ka organizācijai daudz ir devusi arī plašā, iepriekš nebijusī un visu pasauli aptverošā diskusija par ANO nākotni un attīstību. Par vienu no ANO galotņu septembra tikšanās neveiksmēm jāatzīst dalībvalstu nespēja risināt starptautiskā terorisma problēmjautājumus. Tika nosodīts terorisms "visos tā veidos un izpausmēs, lai arī kas to būtu veicis, jebkur un jebkādu mērķu vadīts". Tomēr valstis nevarēja vienoties par terorisma definīciju, kurā būtu nosodīti uzbrukumi pret civiliedzīvotājiem un kaujās neiesaistītām personām, kā to paredzēja reformu priekšlikumu ziņojumi. Par ANO sammita neveiksmi uzskatāma arī dalībvalstu nespēja vienoties ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumā – tās atteicās no visiem ierosinājumiem.

Par ANO sammita veiksmi atzīmējams lēmums veidot Miera veidošanas komisiju: tā būs jauna struktūra, kam jāstrādā ciešā sadarbībā ar Drošības padomi, ECOSOC un pasaules finanšu institūcijām – Pasaules Banku, Starptautisko Valūtas fondu u. c. Miera veidošanas komisijas darbībai būtu jākoncentrējas uz iejaukšanos briestošā konfliktā un jāmēģina strādāt ar valstīm, kā arī ar grupām šajās valstīs, lai konflikts tiktu pilnībā novērsts. Tomēr valstu starpā palikusi nevienprātība par to, vai šāda organizācija būtu pakļauta ANO Drošības padomei vai Ģenerālajai asamblejai, kur jaunattīstības valstīm ir balsu vairākums. Attīstības jomā ANO sammitā tika apstiprināti pašreizējie Tūkstošgades attīstības mērķi; tajos paredzēts divkārt samazināt visnabadzīgāko pasaules iedzīvotāju nabadzību, nodrošināt pamatizglītību un apturēt AIDS izplatību. Rezolūcijā valstis tiek aicinātas "spert konkrētus soļus, lai sasniegtu uzstādīto mērķi" un piešķirt 0,7% no iekšzemes kopprodukta palīdzībai ārvalstīm. Savukārt saistībā ar ANO vadības reformu paredzēts veikt uzraudzību, ārējo auditu un izmeklēšanu. Uz vēlāku laiku atlikta lēmumu pieņemšana par to, vai piešķirt ANO ģenerālsekretāram pilnvaras īstenot pārmaiņas vadībā un noteikt darbības prioritātes. Ar neatrisinātajiem jautājumiem ANO ģenerālā asambleja ir apņēmusies strādāt pēc pasaules līderu sanāksmes.

ANO reformu priekšlikumu veidi

Iekšējās efektivitātes paaugstināšana	Ārējās efektivitātes paaugstināšana	Institucionālās reformas	Pārmaiņas pamatprincipos
Reformas orientētas uz ANO iekšējās organizācijas un darbības formu pārmaiņām.	Reformas orientētas uz lielāku efektivitāti un labākām iespējām ANO darbības līdzšinējās pamatjomās.	Reformas orientētas uz institucionālām pārmaiņām, piemērošanos jaunai situācijai, jauniem izaicinājumiem.	Reformas orientētas uz ievērojamām ANO līdzšinējo principu pārmaiņām.
Piemērs	Piemērs	Piemērs	Piemērs
Reformu priekšlikumi ANO Sekretariāta, specializēto aģentūru iekšējās darbības efektivitātes un koordinācijas uzlabošanai.	Priekšlikumi administratīvajā un finanšu jomā.	Drošības padomes reforma, ANO Cilvēktiesību komisijas reforma, jaunu institūciju radīšana (piemēram, Pasaules Dabas organizācija, Cilvēktiesību padome).	ANO pārnacionalizēšana, atteikšanās no aizlieguma iejaukties valstu iekšējās lietās. Jaunā drošības koncepta atspoguļošana ANO Statūtos, struktūrā un darbības principos.

Pamatargumenti ANO reformas nepieciešamībai

Problēmjautājums	Problēmas būtība
ANO Statūtu formulējumi	ANO Statūti vietām ir neskaidri formulēti, iespējama pārāk dažāda vai plaša to interpretācija. Ir pierādījies, ka vairāki Statūtos ietvertie noteikumi, piemēram, VII nodaļas punkti, ir neīstenojami.
ANO Statūtu anahronismi	Nozīmi ir zaudējusi un kļuvusi par anahronismu atsauce uz naidīgajiem spēkiem. To var teikt arī, piemēram, par Aizbildniecības padomi, kas savu darbu dekolonizācijas procesā ir paveikusi; arī politiskā realitāte tās turpmāku pastāvēšanu nepieprasa.*
Jauni uzdevumi	Daudzas jaunas ANO uzdevumu jomas, piemēram, krīžu iepriekšēja novēršana, dabas aizsardzība, apdzīvotības jautājumi u. c., ANO Statūtos nav ietverti vai pietiekami atspoguļoti.
ANO Drošības padomes sastāvs	ANO Drošības padomes pastāvīgie locekļi atspoguļo stāvokli pēc Otrā pasaules kara, nevis 21. gadsimta sākumā, bet padomes mainīgie locekļi – situāciju 20. gadsimta 60. gadu sākumā.
Veto tiesības	Veto tiesības ir kritizētas jau kopš Sanfrancisko konferences, jo starptautiskajās tiesībās pārsvarā pastāv balsu vairākuma princips. Veto tiesības tiek raksturotas kā diskriminējošas un neatbilstošas ANO Statūtos reglamentētajam valstu līdztiesības principam.
Ģenerālās asamblejas darba veids	Ģenerālās asamblejas darbība tiek raksturota kā pārāk laikietilpīga un komplicēta.
Ekonomikas un sociālo lietu padome	Ekonomikas un sociālo lietu padomei tiek pārmestas būtiskas koordinācijas problēmas un neefektīvs, laiku patērējošs darba stils.
Finansēšanas mehānisms	Pastāvošais ANO finansēšanas mehānisms nenovērš ANO budžeta pārlieku lielo atkarību no ASV. Dalībvalstu parādi rada nopietnas un tālejošas finanšu krīzes.
Visas sistēmas koordinācija	Efektīva visas sistēmas koordinācija ir praktiski neiespējama. ANO sistēma ir kļuvusi pārāk plaša un tanī pašā laikā – sadrumstalota.
Drošības koncepta maiņa	Drošības koncepts kopš Otrā pasaules kara beigām ir būtiski mainījies, un tam būtu jāatspoguļojas ANO Statūtos, ANO struktūrā un darbības principos.

* Par nepieciešamību šos punktus izslēgt no ANO Statūtiem pasaules valstu līderi vienojās 2005. gada septembrī.

[2] Turpat.

[3] ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana runa, atklājot organizācijas 60. gadadienai pieskaņoto Ģenerālās Asamblejas galotņu sanāksmi Ņujorkā. 14.09.2005.