|
LATVIJAS ĀRPOLITIKAS PAMATU LICĒJI UN VEIDOTĀJI JUBILĀRI 2000. gadā |
Izstāde veltīta Latvijas
starptautiskās tiesiskās
atzīšanas astoņdesmitajai
gadadienai
LATVIJAS REPUBLIKAS
ĀRLIETU MINISTRIJA
2001.gada 26. janvāris
Latvija ir paveikusi divus posmus savā pastāvēšanas cīņā. Pirmais bija atbrīvošanas posms, otrs Latvijas atzīšanas posms. Abas šīs cīņas ir kronētas ar uzvaru. Ja mēs esam atbrīvoti, ja samērā tik īsā laikā Latvijas valsts ir varējusi nodibināties, ja tik īsā laikā kā divos gados un dažos mēnešos mēs esam panākuši tiesisko atzīšanu, tad man jāsaka, ka pēc manas pārliecības tas, kas mūs tik ātri pie uzvaras vedis, ir bijusi tā vienprātība, kas mūs vadījusi šajos divos posmos. Par Ārlietu ministrijas uzdevumiem jāsaka divi vārdi. Mums vajadzīga de jure nostiprināšana.
No ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica runas Latvijas Republikas Satversmes sapulces sēdē 1921. gada 18.februārī.
Valdības Vēstnesis. - 1921. g. 19. februāris.
Viņu laiks bija 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta pirmā puse. Revolūcijas un kari, impēriju sabrukums un jaunu valstu rašanās. Viņi bija tur iekšā laikmetu griežos un dvēseļu puteņos. Viņu dzīves gājumos šie procesi iegūst konkrētu, tieši uztveramu, reālu veidolu. Pēc 1918. gada 18. novembra viņi kļuva par Latvijas Republikas ārpolitikas pamatu licējiem un veidotājiem.
2000. gadā apritēja 150 gadi kopš dzimis
Fridrihs GROSVALDS (1850 1924) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
135 gadi
Juris OZOLIŅŠ (1865 pēc 1931) Konsuls
125 gadi
Vilis BANDREVIČS (1875 1945) Rezidējošais ministrs
Jānis BERĶIS (1875 1934) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs
Jānis LAZDIŅŠ (1875 1953) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, ģenerālkonsuls
Fridrihs VESMANIS (1875 1941)
Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
120 gadi
Roberts AKMENTIŅŠ (1880 1956) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs
Antons BALODIS (1880 1942) Ārlietu ministrs, ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
Pēteris SĒJA (1880 1940) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs,
Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs
Voldemārs SPROĢIS (1880 1946) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs
Edgars ŠVĒDE (1880 1967) Ģenerālkonsuls
115 gadi
Georgs BISENIEKS (1885 1941) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs, konsuls
Aleksandrs KACENS (1885 1949) Ģenerālkonsuls
Kārlis KUŠKEVICS (1885 pēc 1941) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, konsuls
Heinrihs PLAUCĪTS (1885 1956) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, konsuls
Ludvigs SĒJA (1885 1962) Ārlietu ministrs, ārkārtējais sūtnis
un pilnvarotais ministrs, Ārlietu ministrijas departamenta direktors
Rūdolfs ZARIŅŠ (1885 1960) Ģenerālkonsuls
110 gadi
Kārlis FREIMANIS(1890 pēc 1962) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs, konsuls
Roberts LIEPIŅŠ (1890 1978) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Ārlietu ministrijas departamenta direktors
Pēteris OLIŅŠ (1890 1962) Pilnvarotais lietvedis, Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs
105 gadi
Fricis KOCIŅŠ (1895 1941) Ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs
Arnolds TOMSONS (1895 1942) Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs
100 gadi
Teodors ANŠEVICS (1900 1942) Ārlietu ministrijas departamenta direktors
Izstādē izmantoti Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas arhīva dokumenti un fotomateriāli. Izstādi sagatavoja Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Dokumentācijas pārvaldības departamenta Arhīva nodaļa. Izstādi iekārtoja Aigars Lenkevičs.
© Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Dokumentācijas pārvaldības departamenta Arhīva nodaļa
