Jānis OZOLIŅŠ 1883. gada 16. jūlijā Rembates pagastā | 1941. gada 22. jūnijā Baltezerā |
1930.g. beidzis LU Teoloģijas fakultāti. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķ., Viestura ordeņa III šķ., Igaunijas, Krievijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas ordeņiem. Kopā ar V.Maldoni sarakstījis pētījumu Reliģiju vēsture (R., 1927.) 1904.- 1906.g. iesaukts karadienestā. 1907.-1918.g. strādājis par skolotāju un skolas pārzini dažādās mācību iestādēs Dzērbenē, Drustos, Lubānā, Saikavā, Cēsīs, Vecgulbenē, Jaungulbenē un Valmierā. No 1918.g. decembra Valmieras apriņķa priekšnieks. Lielinieku laikā Valmieras pilsētas 5. darba skolas skolotājs. No 1919.g. maija Valkas apriņķa priekšnieka palīgs, no augusta priekšnieks. DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ No 1920.g. februāra | Vicekonsuls Igaunijā, Valkā | No 1921.g. oktobra | Arī ĀM goda aģents pasu lietās Valkā | 1924.g. septembrī | Atbrīvots uz paša lūgumu |
No 1924.g. augusta Dzelzceļa policijas priekšnieks, no 1930.g. arī skolotājs Rīgas skolās. 1939.g. jūlijā pensionējies. No 1939.g. oktobra līdz 1940.g. augustam Ogres pilsētas vecākais. APCIETINĀTS 1940.g. 25.septembrī. Ieslodzīts Centrālcietumā Rīgā. 1941.g. 16.jūnijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija atzinusi par vainīgu: 1924.-1939.g. cīnījies pret strādnieku šķiru un revolucionāro kustību Latvijā; būdams Dzelzceļa policijas priekšnieks, sadarbojies ar politisko policiju; K.Ulmaņa puča dalībnieks, aizsargs; uzstājies ar priekšlasījumiem, kuros nomelnojis padomju varu un PSRS. Uz KPFSR KK 58 4,13.p. pamata piespriests nāvessods nošaujot. 1941.g. 22.jūnijā nošauts Baltezerā. LVVA,2570.f., 14.apr., 1116.l., 5604.f., 1.apr., 5090.l.; LVA, 1986.f., 1.apr., 7243.l.
|
