Mārtiņš NUKŠA 1878. gada 29. septembrī Vidridžu pagastā | 1942. gada 17. maijā Soļikamskas soda nometnēs Molotovas apgabalā |
1908.g. beidzis RPI Arhitektūras nodaļu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķ., Norvēģijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas ordeņiem. 1907.-1908.g. skolotājs Rīgā. Darbojies Rīgas Latviešu biedrībā u.c. sabiedriskajās organizācijās. Līdz 1915.g. arhitekts Rīgā, 1915.-1919.g. Maskavā un Sevastopolē. No 1919.g. Marseļas pilsētas arhitekta palīgs Francijā. DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ No 1920.g. februāra | I šķ. sekretārs, padomnieks diplomātiskajā pārstāvniecībā Francijā | No 1921.g. augusta | Sūtnis Polijā ar rezidenci Varšavā | No 1922.g. | Sūtnis Rumānijā ar rezidenci Varšavā | No 1925.g | Sūtnis Austrijā ar rezidenci Varšavā | No 1930.g. marta | sūtnis Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar rezidenci Stokholmā | No 1933.g. augusta | sūtnis Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā ar rezidenci Prāgā | No 1934.g | Sūtnis arī Rumānijā ar rezidenci Prāgā | 1939.g. maijā | iecelts par ĀM ģenerālsekretāru | | 1940.g. oktobrī | atbrīvots ārlietu resora likvidācijas dēļ |
1941.g. janvārī - aprīlī arhitekts LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariāta Projektēšanas trestā. APCIETINĀTS 1940.g. 13.-15. augustā, atbrīvots. OTRREIZ APCIETINĀTS 1941.g. 14.jūnijā. Aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm. Uzrādīta apsūdzība 1942.g. 5. martā: 1920.-1940.g. bijis Latvijas sūtnis vairākās Eiropas valstīs; 1933.-1935.g. buržuju un kulaku partijas Zemnieku savienība biedrs; konstitucionālā monarhisma pārliecināts piekritējs; aģitējis pret padomēm (KPFSR KK 58-13,10 (I d.).p.) Sevišķās apspriedes 1942.g. 18.aprīļa lēmums: par aktīvu cīņu pret revolucionāro kustību nošaut, kas izpildīts 1942.g. 17. maijā. LPSR Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 1988.g. 23.augustā atcēla krimināllietu un Sevišķās apspriedes lēmumu nozieguma sastāva trūkuma dēļ. LVVA, 2570.f., 14.apr.,1081.-1083.l.; LVA, 1986.f., 2.apr., P-1580., P-5342.l.
|
