Elfrīda LAUVA 1896. gada 29. februārī Rīgā | 1988. gada 15. martā Latvijā |
Beigusi Bobriščevas-Puškinas pedagoģiskos jauno valodu kursus Petrogradā 1918.g. un LU. 1918.-1919.g. skolotāja Valmieras reālskolā. DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ No 1919.g. augusta | III šķ. sekretāre ĀM Ekonomiski konsulārajā departamentā | No 1921.g. jūnija | II šķ. sekretāre diplomātiskajā pārstāvniecībā Šveicē | No 1921.g. janvāra | Pēc pārstāvniecības likvidācijas - vecākā kancelejas ierēdne | No 1921.g. aprīļa | III šķ. sekretāre ĀM kancelejā | 1922.g. februārī | Atbrīvota uz pašas lūgumu |
No 1923.g. Latvijas Sarkanā Krusta korespondente. No 1929.g.- galvenās valdes locekle. 30.gados bijusi Psihotehniskās un arodizvēles institūta skolu psiholoģijas nodaļas pārzine. 1944.g.rudenī devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. Līdz 1945.g. aprīlim psiholoģe bērnu namā. No 1945.g. jūlija līdz 1948.g. janvārim tulks Saksijas vācu pašpārvaldē Drēzdenē. AIZTURĒTA 1948.g.14.janvārī. APCIETINĀTA 1948.g. 17. janvārī. Ieslodzīta Padomju kara administrācijas Operatīvā sektora cietumā Drēzdenē. Uzrādīta apsūdzība 1948.g. 2.aprīlī: strādājot pedagoģiskās psiholoģijas institūtā, audzinājusi studējošo jaunatni vācu okupācijas varai vēlamā fašistiskā garā; mēģinājusi iegūt vācu pilsonību, noslēpjot padomju; nevēlas atgriezties Dzimtenē (KPFSR KK 58-1a.p.). Sevišķās apspriedes 1948.g. 26.maija lēmums: par Dzimtenes nodevību ieslodzīt soda nometnē uz 10 gadiem. Pārvesta uz Karagandas soda nometnēm Kazahijā. Atbrīvota no ieslodzījuma 1955.g. 6. janvārī, atgriezusies Latvijā. Mirusi 1988.g. 15.martā. LVVA,2570.f., 14.apr., 874.l.; LVA, 1986.f.,1.apr., 40548.l.
|
