Oto HASMANIS 1873. gada 20. augustā Lielā muižā pie Valkas | 1941. gada 14. augustā Severouraļskas soda nometnē Sverdlovskas apgabalā |
Beidzis Valkas pilsētas skolu. Apguvis praktisko lauksaimniecību Lānemetsas muižā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III, V šķ. Pirmās Latvijas zirgu pases autors. 1897.-1905.g. bijis vairāku muižu pārvaldnieks Igaunijā un Ziemeļlatvijā. No 1906.g.- Lugažu pagasta Lukstiņu māju saimnieks. 1919.g. februārī ievēlēts par Valkas apriņķa zemes padomes priekšsēdētāju. Piedalījies Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku organizēšanā Ziemeļlatvijā. No 1919.g. maija Valkas apriņķa priekšnieks. 1920.-1922.g. Satversmes sapulces loceklis. 1924.-1928.g. Lugažu pagasta padomes, vēlāk - pagasta valdes priekšsēdētājs. 1928.-1931.g. Valkas apriņķa valdes loceklis. DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ no 1930.g. jūnija | konsuls Igaunijā, Valkā | 1940.g. februārī | atbrīvots maksimālā vecuma dēļ |
Dzīvojis Lugažu pagasta Ķeizaros. APCIETINĀTS 1941.g. 14.jūnijā. Lēmuma par apcietināšanu pamatojums: aktīvs aizsargs; līdz 1939.g. Latvijas konsuls Igaunijā; Valkas apriņķa vecākā ārštata vietnieks; kulaks; 1918.-1919.g. aktīvi cīnījies pret padomju varu, organizējis Latvijas nacionālo armiju. Aizvests uz Severouraļskas soda nometni, kur 1941.g. 14.augustā miris. LVVA, 2570.f., 14.apr., 542.l.; LVA, 1987.f., 1. apr., 13432.l.
|
