Fridrihs VESMANIS 1875. gada 15. aprīlī Rundāles pagastā | 1941. gada 7. decembrī Surmogā, Usoļjes soda nometnē Molotovas apgabalā |
1909.g. beidzis Pēterburgas Universitātes Juridisko fakultāti. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķ. Pēterburgā piedalījies studentu nemieros, 1898.g. emigrējis uz Londonu. 1903.g. nelegāli atgriezies Latvijā, apcietināts, izsūtīts nometinājumā Šauļos. 1905.-1906.g. Latvijā, bijis sociāldemokrātu preses izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis. 1907.-1909.g. studējis Pēterburgā. 1909.-1918.g. darbojies preses izdevumos, bijis advokāts Jelgavā un Petrogradā. 1918.g aprīlī atgriezies Latvijā. 1919.g. jūlijs-augusts Tautas padomes 1920.-1922.g. Satversmes sapulces loceklis no LSDSP, 1922.-1925.g. pirmās Saeimas deputāts un līdz 1925.g. 13.martam pirmās Saeimas priekšsēdētājs. DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ no 1925.g. februāra līdz 1932.g. februārim | sūtnis Lielbritānijā |
No 1932.g. senators 1937.g. pensionējies. APCIETINĀTS 1941.g. 14.jūnijā. Lēmuma par apcietināšanu pamatojums: bijis sociāldemokrātu galēji labējā novirziena līderis; Saeimas priekšsēdētājs; sūtnis Anglijā; saņēmis pensiju no fašistiskās valdības. Aizvests uz Soļikamskas soda nometnēm. 1941.g. 7.decembrī Usoļjes soda nometnes Surmogas punktā miris. LVVA, 2570.f., 14.apr., 1656.l.; LVA, 1987.f., 1.apr., 13869.l.
|
