Hugo CELMIŅŠ 1877. gada 30. oktobrī Lubānas pagastā | 1941. gada 30. jūlijā Ļefortovas cietumā, Maskavā |
1903.g. beidzis RPI Lauksaimniecības nodaļu. 1913.- 1914.g. studējis Berlīnes Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu nodaļā. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķ., Triju Zvaigžņu ordeņa II un III šķ., Beļģijas, Dienvidslāvijas, Francijas , Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Somijas, Svētā Krēsla, Ungārijas, Vācijas, Zviedrijas ordeņiem. Kā lauksaimniecības speciālists strādājis Oloņecas un Baltijas guberņās un Samarā. Vairāku laikrakstu līdzstrādnieks, izdevuma Baltijas Lauksaimnieks atbildīgais redaktors. 1904.-1905.g. iesaukts Krievijas armijā un 1914.g. Polijā 1915.g. kritis vācu gūstā. 1918.g. atgriezies Latvijā. 1919.g. jūnijā brīvprātīgi iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos. Tautas padomes, Satversmes sapulces un visu četru Saeimu deputāts. 1920.-1923.g. zemkopības ministrs, ministra biedrs. 1923.-1924.g. izglītības ministrs. No 1924.g. decembra līdz 1925.g. beigām un no 1928.g. decembra līdz 1931.g. martam Ministru prezidents (1924.-1925.g. arī zemkopības ministrs). 1931.-1935.g. Rīgas pilsētas galva. DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ No 1925.g. augusta līdz decembrim un
no 1930.g. februāra līdz 1931.g. martam | būdams ministru prezidents, bijis arī ārlietu ministrs | No 1935.g. oktobra līdz 1938.g. augustam | sūtnis Vācijā, Austrijā | No 1935.g. oktobra līdz 1938.g.aprīlim | sūtnis Holandē ar rezidenci Berlīnē | Pēc atbrīvošanas no amata līdz 1940.g. septembrim | ĀM pārziņā, pensijā |
1940.g. jūlijā Tautas saeimas vēlēšanās mēģinājis kandidēt Demokrātiskā bloka sarakstā, ko padomju okupācijas varas iestādes vēlēšanās nepielaida. APCIETINĀTS 1940. g. 11. oktobrī Taurenes pagastā, ieslodzīts Rīgas 1.cietumā, maija sākumā pārvests uz Ļefortovas cietumu Maskavā. 1941.g. 7.jūlijā PSRS AT Kara kolēģija atzinusi par vainīgu: 1919.g. brīvprātīgi iestājies kontrrevolucionārajā Latvijas armijā un cīnījies pret Sarkanās armijas daļām; būdams reakcionārās kulaku partijas Zemnieku savienība vadītājs un Latvijas valdības loceklis, mērķtiecīgi apspriedis revolucionāro kustību. Uz KPFSR KK 58-10(I d.), 11,13.p. piespriests nāvessods nošaujot, kas izpildīts 1941.g. 30.jūlijā Maskavā, Ļefortovas cietumā. LVVA, 2570.f., 14.apr., 272., 273.l.; 1304.f., 1.apr., 296.l.; LVA, 1986.f., 2.apr., P-11108.l.
|
