Hermanis ALBATS
|
1879. gada 24. augustā
Veļku pagastā
|
1942. gada 9. februārī
Vjatkas soda nometnēs
Kirovas apgabalā |
1898.g. beidzis Valkas skolotāju semināru,
1911.g.- Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķ.., Beļģijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Francijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Norvēģijas , Polijas, Portugāles, Somijas, Ungārijas, Zviedrijas un Vatikāna ordeņiem. Vairāku darbu autors starptautiskajās publiskajās tiesībās.
1898.- 1904.g. skolotājs Rīgā.
1901.-1915.g. vairāku laikrakstu līdzstrādnieks, redakcijas loceklis, redaktors.
1915.-1918.g. Viskrievijas Zemstu savienības pilnvarnieks karagūstekņu un bēgļu lietās.
1919.g. pavasarī atgriezies Latvijā.
DIENESTĀ LATVIJAS ĀRLIETU MINISTRIJĀ
|
no 1919.g. augusta |
ĀM Konsulārās nodaļas vadītājs |
|
no 1919.g. septembra |
Juridiskā departamenta direktora v.i. un juriskonsults |
|
no 1920.g. jūlija |
ārlietu ministra biedrs |
|
1923.g. aprīlis - 1933.g. jūlijs |
ĀM ģenerālsekretārs |
|
1925.g. decembris- 1926.g. maijs |
bijis arī ĀM pārvaldnieks |
|
1925.- 1940.g. |
sūtnis pie Svētā Krēsla |
|
1933.g. jūlijā |
ieskaitīts ĀM pārziņā |
|
1940.g. septembrī |
izslēgts no sarakstiem |
No 1921.g. līdztekus darbam ĀM LU mācībspēks (no 1923.g. vecākais docents).
Pēc 1940.g. jūlija LVU profesors, oktobrī atbrīvots.
APCIETINĀTS 1941.g.14.jūnijā. Aizvests uz Vjatkas soda nometnēm. 1941.g. 28.oktobrī Kirovas apgabaltiesas pastāvīgās sesijas Krimināllietu tiesas kolēģija IeTK Vjatkas labošanas darbu nometnē atzinusi par vainīgu: ieņemot augstus amatus buržuāziskās Latvijas valdībā, slēdzot līgumus ar ārvalstīm un piedaloties starptautiskajās konferencēs, stiprinājis valdības fašistisko orientāciju un cīņu pret revolucionāro kustību. Uz KPFSR KK 58-13.p. pamata piespriests sods, atņemot brīvību uz 10 gadiem un tiesības uz 5 gadiem. 1942.g.9.februārī Vjatkas soda nometnēs miris.
LVVA, 2570.f., 14.apr., 22.l.; LVA, 1986.f., 1.apr., 38908.l.
|
