|
Zigfrīds Anna Meierovics
Dzimis: 1887. gada 5. februārī Durbē Miris:
1925. gada 22. augustā Brizulē, Tukuma apriņķī Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs 1918. gada 19. novembris - 1924. gada 26. janvāris 1924. gada 19. decembris - 1925. gada 22. augusts |
No Latvijas Kara muzeja krājuma (Dokumenta reproducēšana saskaņojama ar Latvijas Kara muzeju) |
Zigfrīds Anna Meierovics
Valsts un politisks darbinieks, diplomāts. 1911. gadā beidzis Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības nodaļu. Viens no Latviešu zemnieku savienības dibinātājiem.
No 1911. gada sācis strādāt Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrības savstarpējā kredītbiedrībā par grāmatvedi, vēlāk – tās valdes loceklis un direktors rīkotājs. Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Maskavu.
1917. gada novembrī dibinātās Latviešu Pagaidu nacionālās padomes (LPNP) Finanšu nodaļas vadītājs, līdzdarbojies arī Ārlietu nodaļā. 1918. gada augustā Z. A. Meierovics kā LPNP pilnvarotais pārstāvis devās uz Londonu un panāca, ka Lielbritānija 11. novembrī atzina LPNP kā de facto neatkarīgu struktūru un viņu pašu par neoficiālu Latvijas Pagaidu valdības diplomātisko pārstāvi.
Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas 1918. gada 18. novembrī Latvijas Tautas padome 19. novembra sēdē iecēla Z. A. Meierovicu par jaunās valsts ārlietu ministru. Viņa vadībā tika izveidots Latvijas ārlietu resors – Ārlietu ministrija ar diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tīklu ārvalstīs. Tika pieņemti Noteikumi par dienestu Ārlietu ministrijā, noteikti valsts ārpolitikas pamatvirzieni un uzdevumi.
Z. A. Meierovics veica tālredzīgu diplomātisko darbību un sekmīgus organizatoriskos pasākumus, lai mūsu valsts tiktu starptautiski atzīta de iure. Tas tika piepildīts 1921. gada 26. janvārī. Ne mazāk svarīgi Latvijas valstiskās neatkarības nosargāšanā bija 1920. gadā noslēgtie miera līgumi ar Padomju Krieviju un Vāciju. Ar šķīrējtiesas starpniecību tika noteiktas Latvijas – Lietuvas un Latvijas – Igaunijas robežas. Neatlaidīgi un dinamiski viņš centās realizēt ideju par Baltijas valstu saskaņotu darbību starptautiskajā arēnā, nodibinot šo valstu savienību jeb antanti.
Divas reizes Z. A. Meierovics ieņēma Latvijas ministru prezidenta posteni, palikdams arī ārlietu ministra amatā. Bija Satversmes sapulces un Pirmās Saeimas loceklis.
Pašos spēka gados gājis bojā autoavārijā.
|
Par Latvijas pirmo ārlietu ministru vairāk var uzzināt |
Z. A. Meierovics. Latvijas pirmā ārlietu ministra darbības atcerei veltīts rakstu krājums. Sakopojis Ed. Virza. Rīga, 1935.
Līgotņu Jēkabs. Zigfrīds Meierovics. Mūžs. Darbs. Liktenis. Rīga, 1938.
Grava, Ilga. Zigfrīds Anna Meierovics (1887. – 1925.) un Latvijas ceļš uz neatkarību. Latvijas Vēsture – 1992. Nr. 2, 4; 1993. Nr. 2, 3.
Latvijas ārlietu dienesta darbinieki, 1918-1991. Biogrāfiskā vārdnīca. Sast. Ē. Jēkabsons, V. Ščerbinskis. Rīga, 2003.
Ūdris, Jānis. Zigfrīda Meierovica trīs Annas. Rīga, 2007.
Treijs, Rihards. Zigfrīds Meierovics. Rīga, 2007.
Aston, Charlotte. Antonius Piip, Zigfrids Meierovics & Augustinas Voldemaras, The Baltic States: Makers of the Modern World. London, 2010.
Ārlietu ministrijas Arhīva nodaļas izstāde 2007.gadā Kara muzejā.
Latvijas de iure atzīšana Sabiedroto valstu Augstākajā padomē 1921.gada 26.janvārī.
Latvijas starptautiskajai atzīšanai - 90 gadi, izstādes buklets .
Izstādes Latvijas starptautiskajai atzīšanai - 90 gadi buklets (Adobe .pdf formāts, 1.2 MB).
Ziņa presei par izstādes Latvijas starptautiskajai atzīšanai - 90 gadi atklāšanu.
