Latvijas Republikas pilsonība Naturalizācijas pārvalde Jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas pilsonību, reglamentē Latvijas Republikas "Pilsonības likums". Latvijas Republikas pilsonības iegūšanas veidi: - Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana.
- Nepilsoņu un bezvalstnieku pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem.
- Uzņemšana pilsonībā jeb naturalizācija:
- vispārējā kārtībā;
- uzņemšana pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.
1. Latvijas pilsoņa statusa reģistrēšana Latvijas pilsoņa statusu var reģistrēt: - personas, kuras bija Latvijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā, kā arī šo personu pēcnācēji, kas reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību;
- latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā un kuriem nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi;
- sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras zaudējušas Latvijas pavalstniecību saskaņā ar Latvijas Republikas 1919. gada ''Likums par pavalstniecību'', stājoties laulībā ar ārvalstnieku, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību);
- personas, kuras dzīvo Latvijā un ir ieguvušas pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību latviešu valodā, mācoties pamatskolā vai vidusskolā no pamatskolas vai vidusskolas pirmās klases un kurām nav citas valsts pilsonības (pavalstniecības) vai kuri ir saņēmuši iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi. Pilsonību vienlaikus ar šādu personu iegūst arī tās nepilngadīgie bērni līdz 15 gadu vecumam, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.
Lai reģistrētu Latvijas pilsoņa statusu, šīm personām jāgriežas Naturalizācijas pārvaldes reģionālajās nodaļās (filiālēs) pēc personas dzīves vietas. Bērnam Latvijas pilsoņa statusu var reģistrēt, ja bērna dzimšanas brīdī: - abi vecāki ir Latvijas pilsoņi;
- viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un otrs ir nepilsonis (bezvalstnieks);
- viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis un otrs ir citas valsts pilsonis, un vecāki vienojas, ka bērns būs Latvijas pilsonis.
Latvijas pilsoņa statusu var reģistrēt arī tam bērnam, kurš: - atrasts Latvijā un kura vecāki nav zināmi, vai kuram nav vecāku un kurš dzīvo Latvijas bērnunamā vai internātskolā.
Lai reģistrētu Latvijas pilsoņa statusu šiem bērniem, jāgriežas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļās. 2. Nepilsoņu un bezvalstnieku pēc 1991. gada 21. augusta dzimušo bērnu atzīšana par Latvijas pilsoņiem Bērns ir atzīstams par Latvijas pilsoni, ja viņš atbilst šādām prasībām: - viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija;
- viņš nav Latvijā vai kādā citā valstī bijis notiesāts ar brīvības atņemšanu ilgāk nekā uz 5 gadiem par nozieguma izdarīšanu;
- viņš pirms tam visu laiku bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.
Līdz brīdim, kad bērns sasniedz 15 gadu vecumu, iesniegumu par pilsonības iegūšanu ir tiesīgi iesniegt: - abi bērna vecāki;
- bērna māte, ja bērna dzimšanas aktā nav ieraksta par bērna tēvu vai tas izdarīts pēc mātes norādījuma;
- viens no bērna vecākiem, ja otrs vecāks ir miris;
- bērna adoptētājs.
Iesnieguma iesniedzējam ir jābūt reģistrētam Iedzīvotāju reģistrā, viņam ir jābūt bezvalstniekam vai nepilsonim, kas līdz iesnieguma iesniegšanai ne mazāk kā pēdējos piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas). Iesniegumu par Latvijā pēc 1991. gada 21. augusta dzimušā nepilsoņa vai bezvalstnieka bērna atzīšanu par Latvijas pilsoni pieņem Naturalizācijas pārvaldes reģionālajās nodaļās (filiālēs), bet lēmumu pieņem Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks. 3. Uzņemšana pilsonībā jeb naturalizācija Latvijas pilsonības iegūšana naturalizācijas kārtībā: Iesniegumu par Latvijas pilsonības iegūšanu naturalizācijas kārtībā pieņem un izskata Naturalizācijas pārvaldes reģionālajās nodaļās (filiālēs) pēc personas dzīves vietas. Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā var iegūt personas, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā un: - kurām naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienā pastāvīgā dzīvesvieta ne mazāk kā piecus gadus ir bijusi Latvijā (personām, kuras ieradušās Latvijā pēc 1992. gada 1. jūlija, piecu gadu termiņš tiek skaitīts no pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanas dienas) un kuras ir sasnieguas 15 gadu vecumu;
- kuras prot latviešu valodu un zina Latvijas vēsturi, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus un valsts himnas tekstu;
- kurām ir legāls iztikas avots;
- kuras ir iesniegušas paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) un ir saņēmušas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) valsts ekspatriācijas atļauju, ja tādu paredz šīs valsts likumi, vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu, bet bijušās PSRS pilsoņi, kuri 1990. gada 4. maijā pastāvīgi dzīvoja Latvijā apliecinājumu, ka tie nav ieguvuši citas valsts pilsonību (pavalstniecību).
Kopā ar vecākiem var naturalizēties arī bērni līdz 15 gadu vecumam. Pilsonību naturalizācijas kārtībā nevar iegūt personas: - kuras ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai pastāvošo valsts varu Latvijā, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
- kuras pēc 1990. gada 4. maija paudušas fašisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
- kuras ir kādas ārvalsts valsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;
- kuras dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);
- kuras pēc 1940. gada 17. jūnija ir izvēlējušās Latvijas Republiku par dzīvesvietu tieši pēc demobilizēšanās no bijušās PSRS (Krievijas) bruņotajiem spēkiem vai PSRS (Krievijas) iekšējā karaspēka un kuras dienestā iesaukšanas vai iestāšanās dienā nav pastāvīgi dzīvojušas Latvijā, izņemot gadījumus, kad tās vai viņu pēcnācēji ir bijuši Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi 1940. gada 17. jūnijā vai tās ir laulībā ar Latvijas pilsoni vismaz 10 gadus;
- kuras ir bijušas PSRS (LPSR) Valsts drošības komitejas vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;
- kuras Latvijā vai kādā citā valstī ir bijušas krimināli sodītas par tāda nozieguma izdarīšanu, kurš ir noziegums arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī;
- kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās pret Latvijas valsti PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā un Vislatvijas Sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, vai Latvijas komunistu savienībā.
Lai iegūtu pilsonību naturalizācijas kārtībā, personai ir: - jāiesniedz nepieciešamie dokumenti izziņa no dzīvesvietas par pastāvīgu dzīvi Latvijā, dokuments par personas vai tās apgādnieka legālu iztikas avotu, kvīts par valsts nodevas nomaksu vai Naturalizācijas pārvaldes izsniegta izziņa par atbrīvošanu no nodevas, 3 fotogrāfijas (3x4) un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments (pase);
- jānokārto latviešu valodes prasmes pārbaude, Latvijas vēstures, Satversmes un himnas zināšanu pārbaude;
- jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai.
Pēc pilsonības piešķiršanas personai jāsaņem izraksts no Ministru kabineta rīkojuma, kas ir dokuments, kas apliecina pilsonības piešķiršanu un kalpo par pamatu Latvijas Republikas pilsoņa pases saņemšanai. Valsts nodeva par naturalizāciju: Valsts nodeva par naturalizāciju ir Ls 20. No valsts nodevas atbrīvotas politiski represētās personas, 1. grupas invalīdi, bāreņi, bez vecāku apgādības palikušie bērni, valsts un pašvaldību sociālās aprūpes iestādēs uzņemtās personas. Valsts nodeva - Ls 3 jāmaksā: - trūcīgu ģimeņu locekļiem vai atsevišķi dzīvojošām trūcīgām personām;
- Valsts nodarbinātības dienestā reģistrētajiem bezdarbniekiem;
- to ģimeņu locekļiem, kurās ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu;
- vecuma un izdienas pensionāriem;
- otrās un trešās grupas invalīdiem;
- valsts akreditēto vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu klātienes izglītojamiem;
- valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem.
Pilsonības likumā noteiktās pārbaudes: Latviešu valodas prasmes pārbaude notiek divās daļās: - rakstu daļā pretendents raksta darbu par noteiktu tēmu, lasa doto tekstu un rakstiski izpilda teksta satura izpratnes testu (laiks 90 minūtes);
- mutvārdu daļā pārbaudes komisija intervē pretendentu par sadzīves rakstura tēmām (laiks 15 minūtes).
Latvijas vēstures, Satversmes un himnas zināšanu pārbaude notiek mutvārdos un rakstiski: - mutvārdu pārbaudē pretendents atbild uz vienu jautājumu par Latvijas Republikas Satversmi un otru par Latvijas vēsturi un kultūru.
- rakstiski (testa forma) pretendentam tiek piedāvāti 18 jautājumi un trīs atbilžu varianti uz katru jautājumu. Viens no atbilžu variantiem ir pareizs. Pretendents izvēlas un atzīmē, viņaprāt, pareizo atbildi.
Abu veidu pārbaudēs pretendentam arī jāuzraksta vai jānorunā valsts himnas teksts. Pretendenti, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, valodas prasmes pārbaudi kārto tikai mutiski. Pilsonības pretendentiem invalīdiem var tikt noteikta īpaša pārbaužu kārtība. Uzņemšana Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Personas, kuras ir devušas īpaši lielu ieguldījumu Latvijas valsts attīstībā - kultūras darbinieki, zinātnieki, sportisti u. c., bet kurām nav tiesību naturalizēties Pilsonības likumā noteiktajā vispārējā kārtībā, ar Saeimas lēmumu var uzņemt Latvijas pilsonībā. Šādai personai jāiesniedz iesniegums Saeimā. Latvijas pilsonības zaudēšana Latvijas pilsonības zaudēšanas iemesls var būt: 1. Atteikšanās no pilsonības;
2. Pilsonības atņemšana.
Atteikšanās no Latvijas pilsonības Katrai personai, kurai ir citas valsts pilsonība (pavalstniecība) vai kurai cita valsts pilsonība (pavalstniecība) tiek garantēta, ir tiesības atteikties no Latvijas pilsonības. Atteikšanās iesniegumu var noraidīt, ja: - personai ir neizpildītas saistības pret valsti;
- persona nav izpildījusi obligātā aktīvā militārā dienesta pienākumus.
Lēmumu par atteikšanās iesnieguma noraidījumu var pārsūdzēt tiesā. Iesniegums par atteikanos no Latvijas pilsonības, ir jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldē. Latvijas pilsonības atņemšana Latvijas pilsonību var atņemt ar apgabaltiesas lēmumu tikai gadījumos, ja persona: - ieguvusi citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības;
- bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā;
- apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.
Latvijas pilsonības atjaunošana Personai, kura zaudējusi Latvijas pilsonību vecāku vai adoptētāju izvēles, juridiskas kļūdas vai pilsonības prettiesiskas atņemšanas rezultātā, Latvijas pilsonību pēc personas lūguma var atjaunot ar Ministru kabineta lēmumu. Lūgums par Latvijas pilsonības atjaunošanu ir jāiesniedz Naturalizācijas pārvaldē.
|
