2009.gada 13.jūlijā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) – visām Šengenas līguma dalībvalstīm saistošs tiesību akts, kas paredz kopīgas procedūras un nosacījumus Šengenas vīzu izsniegšanai. Šengenas līguma dalībvalstis, tostarp arī Latvija, Vīzu kodeksu ir sākušas piemērot no 2010.gada 5.aprīļa.
Līdz ar Vīzu kodeksa piemērošanas uzsākšanu tas ir kļuvis par galveno normatīvu, kas regulē īstermiņa vīzu izsniegšanas kārtību, tādējādi visās Šengenas līguma dalībvalstīs ieviešot harmonizētas vīzu procedūras. Īpaši jāuzsver, ka Vīzu kodekss vienkāršo vīzu kategoriju sistēmu, atceļot B kategorijas jeb tranzītvīzas, tas sekmē daudzkārtējas ieceļošanas vīzu izsniegšanu, kā arī vienkāršo un harmonizē iesniedzamo dokumentu klāstu Šengenas vīzu saņemšanai, lai ārvalstniekiem būtu vieglāk apmeklēt Šengenas teritoriju, tajā skaitā arī Latviju.
Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs Šengenas vīzas, kas ir derīgas visu Šengenas valstu teritorijā, izsniedz no 2007.gada 21. decembra.
Galvenā Šengenas vīzas priekšrocība ir tā, ka ārzemniekam, kas vēlas apmeklēt vairākas Šengenas līguma dalībvalstis, nav atsevišķi jāpieprasa vīzu katrā Šengenas valsts pārstāvniecībā.
Fakts, ka ārzemniekam ir izsniegta Šengenas vīza, pats par sevi nenozīmē automātiskas tiesības ieceļot. Atsevišķos gadījumos ārzemniekam uz robežas var pieprasīt uzrādīt vīzas saņemšanai nepieciešamos pamatojuma dokumentus.
