Tiesības uz patiesību ir svarīgas, lai dziedētu jebkuru sabiedrību, kas cietusi karā, masveidīgos cilvēktiesību pārkāpumos vai totalitārās represijās.
Latvija ir izgājusi caur 20. gadsimta asiņaināko karu un divu totalitāru režīmu apspiešanām. Gandrīz divi simti tūkstošu Latvijas pilsoņu gāja bojā 2. Pasaules karā, tai skaitā gandrīz visa Latvijas ebreju kopiena tika iznīcināta holokaustā. Abi režīmi ieslodzīja, deportēja vai nošāva bez tiesas desmitiem tūkstošu cilvēku pirms 2. Pasaules kara, tā laikā un pēc tā.
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas esam strādājuši, lai iegūtu pilnu ainu par kara laika notikumiem un nacistu un staļiniskajām represijām, kā arī, lai godinātu visu totalitāro režīmu upuru piemiņu. Darbojas vairākas institūcijas, tai skaitā Totalitārisma seku dokumentācijas centrs un starptautiska Vēsturnieku komisija Valsts prezidenta paspārnē. Vēsturnieku komisija kopš tās izveidošanas 1998. gadā ir publicējusi 26 sējumus, kuros apkopoti zinātnieku pētījumi.
Joprojām nepieciešams turpināt darbu pie vairākiem jautājumiem, tai skaitā, īstenojot efektīvāku starptautisko sadarbību.
Nepieciešams atzīmēt upuru apbedījumu vietas, lai piederīgie varētu pieminēt savus tuviniekus. Cik iespējams, nepieciešams noskaidrot un atzīmēt atsevišķos apbedījumus.
Arhīviem jābūt pieejamiem gan upuru radiniekiem, gan pētniekiem; nedrīkstētu veidot nevajadzīgus ierobežojumus pieejai arhīvu dokumentiem. Lai arī svarīgi aizsargāt upuru personīgo informāciju, tas nedrīkstētu būt šķērslis, lai noskaidrotu, kas noticis pirms septiņdesmit gadiem.
Jādod pretspars mēģinājumiem attaisnot pagātnes noziegumus. Ir ne tikai par tiesības uz patiesību, bet arī par pienākums atcerēties. Patiesības noskaidrošana un tās atcerēšanās ir svarīga, lai nodrošinātu demokrātijas un cieņas pret cilvēktiesībām ilgtspēju jebkurā sabiedrībā. Ja nepildīsim pienākumu atcerēties, ja negūsim skaidrību par pagātnes noziegumiem, ja nebūs zināmi noziegumu upuri un noziegumu veicēji, mums nebūs garantijas, ka nenotiks regress. Mēģinājumi glorificēt totalitāro pagātni vai totalitāros vadoņus rāda, ka nepieciešams turpināt brīvu un godīgu diskusiju. Šodienas paneļdiskusija par tiesībām uz patiesību ir būtisks ieguldījums, īstenojot mūsu kolektīvo pienākumu atcerēties.
ANO kopsavilkums par diskusiju:
http://www.unog.ch/unog/website/news_media.nsf/(httpNewsByYear_en)/38FB083EFA9B70F6C12576E100485D96?OpenDocument
