Ārlietu ministra Māra Riekstiņa uzruna Dienas Biznesa konferences LATVIJAS EKSPORTA PIEREDZES STĀSTI atklāšanā [20.08.2009]

Godātie klātesošie!

Vispirms es vēlos izteikt atzinību Dienas Biznesam par kārtējās tematiskās konferences organizēšanu, - šoreiz ar galveno uzmanības fokusu – eksporta pieredze un iespējas šo pieredzi likt lietā, lai aizvien jauniem Latvijas uzņēmumiem dotu ierosmi meklēt jaunus noieta tirgus saviem produktiem un pakalpojumiem.

Šī Dienas Biznesa iniciatīva ir jo īpaši apsveicama, jo pasākums tiek organizēts laikā, kad gandrīz vai par modes lietu vai labo toni tiek uzskatīta sūrošanās par sarežģīto situāciju valsts ekonomikā, vienlaicīgi nesniedzot piedāvājumu darāmajiem darbiem.

Tādēļ arī es šeit šodien neizvērsīšu tēzi par to, cik problemātiski tikt galā ar visiem uzdevumiem politiskajā, ekonomiskajā, konsulārajā un citās jomās ir diplomātiskajam dienestam situācijā, kad gada laikā pieejamie finanšu līdzekļi ir samazināti par 35%, bet strādājošo skaits ārvalstīs – par visiem 40%.

Šobrīd svarīgākais ir koncentrēties uz visu pieejamo resursu maksimāli lietderīgu izmantošanu. Šeit dialogs starp valsts sektoru un uzņēmējiem ir īpaši svarīgs.

Daudzu Latvijas pārstāvniecību vadītāju klātbūtne šajā pasākumā ir apliecinājums tam, ka mūsu valsts vēstnieki pilnībā apzinās šā dialoga nozīmību.

No vēstniecībām ārvalstīs tiek saņemta informācija par pastiprinātu Latvijas uzņēmēju interesi veidot sadarbību ar ārvalstu partneriem gan tirdzniecības apgrozījuma palielināšanai, gan kopuzņēmumu veidošanai un investīciju piesaistei. Jāuzsver, ka šāda aktivitāte ir vērojama ne vien Latvijas uzņēmējiem tradicionālos tirgos, bet arī līdz šim svešākos – piem., Tuvajos Austrumos, Japānā un Ķīnā.

Vienmēr esmu uzsvēris, ka ārlietu resora atbalstu var saņemt jebkurš Latvijas uzņēmējs, kurš vēlas un ir gatavs strādāt ārējos tirgos. Uzņēmēju rīcībā ir gan mūsu vēstniecības, gan arī Latvijas Goda konsulu tīkls ārvalstīs. Ārvalstīs darbojas arī 10 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības, ar kurām vēstniecības strādā ciešā sadarbībā. Esam kopīgi vienojušies par vēstniecību un LIAA pārstāvniecību tīkla optimizāciju, kā rezultātā lielākā daļa LIAA pārstāvniecību jau atrodas vēstniecību telpās. Tas ļauj efektīvāk sadarboties eksporta veicināšanā un investīciju piesaistē, taupot gan laiku, gan valsts līdzekļus. 

Vienlaikus, vēlos atgādināt, ka sadarbība ir divvirzienu ceļš - vēstniecību sniegtais atbalsts ir īpaši efektīvs, ja uzņēmējiem ir konkrēti biznesa plāni un definētas jomas, kur vēstniecības var palīdzēt, it sevišķi šobrīd, kad valstij ir ierobežoti līdzekļi un pēc iespējas efektīvāk jāizmanto esošie resursi.

Ir jāapzinās, protams, ka vēstniecību spēkos nebūs veikt nepieciešamos mājas darbus pašu uzņēmēju vietā, piemēram, tirgus izpēti vienā vai otrā valstī.

Aktuālie jautājumi, kas šobrīd jārisina, ir:

• kā sniegt atbalstu uzņēmējiem visefektīvāk, ņemot vērā Ārlietu ministrijas ierobežotos resursus?
• ar kuriem uzņēmumiem būtu jāstrādā padziļināti, bet kuriem, savukārt, nepieciešams tikai informatīvs atbalsts?
• Kuriem uzņēmumiem nepieciešams atbalsts tepat Latvijā, lai sagatavotu tā saucamos "mājas darbus" un kurš šo atbalstu sniegtu?

Pozitīvi vērtējams tas, ka notiek darbs vairākos virzienos, kas, cita starpā, varētu padarīt efektīvāku uzņēmēju sadarbību ar vēstniecībām:

1. Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie tautsaimniecības prioritāro nozaru definēšanas;
2. savukārt uzņēmēji un to apvienības ir iesaistījušies diskusijā par nepieciešamību izstrādāt sava veida filtru, lai vēstniecību atbalsts tiktu piešķirts uzņēmumiem ar augstāku eksporta potenciālu.

Ceram, ka šīs idejas palīdzēs padarīt vēstniecību darbu efektīvāku pašreizējos apstākļos. Vienlaikus jāraugās, lai definējot prioritātes un "uzstādot filtrus" nepazustu iespējas jauniem uzņēmumiem un uzņēmumiem t.s. nišas nozarēs.

Kopumā, vēstniecības spēj sniegt atbalstu visdažādākajās jomās, kā, piemēram:

• rezidences valsts likumdošanas skaidrošana plašā jautājumu spektrā (sākot no franšīzes darbības skaidrošanas Dānijā un Ķīnā un beidzot ar šprotu eksportu uz Krieviju). Šajā jomā Ārlietu ministrija ir tradicionāli aktīvi iesaistījusies, jo šādu jautājumu risināšanai bieži vien ir iespējams izmantot starpvalstu politisko attiecību sviras.
• uzņēmēju vizīšu un tirdzniecības misiju organizēšana, apvienojot tās ar valsts augstāko amatpersonu vizītēm. Kā piemēri pēdējā laikā ir attiecīgas vizītes uz CĀziju un Kaukāza valstīm. Vēstniecības iegulda ievērojamu darbu uzņēmēju vizīšu un tirdzniecības misiju organizēšanā un sniedz atbalstu uzņēmējiem nodibināto kontaktu tālākai attīstībai.
• atbalsts biznesa partneru maksātnespējas gadījumos - jauna joma, kas diemžēl aktualizējusies vispārējās globālās ekonomiskās krīzes ietekmē. Vēstniecības pēc iespējas informē par administratīvajām procedūrām, skaidro konkrētās lietas apstākļus, palīdz izveidot kontaktus ar uzraudzības institūcijām,
• vēstniecību telpu izmantošana prezentāciju, semināru, svarīgu tikšanos organizēšanai.
• informācijas apkopošana par starptautiskiem gadatirgiem un izstādēm, kurās Latvijas uzņēmējiem būtu jāpiedalās,
  
• uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšana starpvalstu attiecībās (t.sk. starpvalstu līgumu formā)
  
• šķēršļu un administratīvo barjeru likvidēšana ( LAVAL, šprotes, metāla produktu eksports uc.)

Arī vēstniecību ģeogrāfiskais izvietojums ievieš savas korekcijas - nepieciešamība pēc vēstniecību atbalsta dažādos pasaules reģionos ir stipri vien atšķirīga. Tā piemēram, Japānā, Ķīnā, Ēģiptē, vēstniecību aktivitāšu lokā iekļaujama uzņēmēju konsultēšana par vietējām tradīcijām un administratīvās vides specifiku, palīdzība biznesa partneru identitātes noskaidrošanā.

Turpretī, Eiropas Savienības valstīs vēstniecību atbalsts vairāk tiek vērsts uz kontaktu nodibināšanu ar biznesa atbalsta institūcijām rezidences valstīs, uzņēmumu produkcijas prezentāciju un informatīvu pasākumu par dažādām Latvijas tautsaimniecības nozarēm rīkošanu.

Savukārt valstīs ar spēcīgu varas vertikāli un attiecīgu biznesa kultūru vēstniecību darbībā papildus īpaši nozīmīga ir politiskā atbalsta sniegšana, jo dažkārt vēstniecībai ir vieglāk "atvērt durvis" kā uz valsts iestādēm, tā privātiem uzņēmumiem. Pēdējā laikā Latvijas uzņēmēju uzmanības lokā pastiprināti ir nonākušas valstis, kurās ekonomikas kritums nav bijis tik jūtams, piemēram, Centrālāzijas un Tuvo Austrumu valstis (Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita). Tāpat aktuāla ir sadarbība ar Kaukāza valstīm, ar kurām aktīvi sadarbojas gan pārtikas pārstrādes, gan informācijas tehnoloģiju uzņēmumi, transporta un finanšu pakalpojumu sniedzēji.

Nobeigumā, vēlos atzīmēt, ka Ārlietu ministrija turpina aktīvu dialogu ar uzņēmējiem, lai kopīgi risinātu aktuālos problēmjautājumus. Tā piemēram, š.g. 2.jūlijā Ārlietu ministrijā notika diskusija ar uzņēmējiem, kur pārrunājām sadarbības aktualitātes. Arī "Dienas Biznesa" mājaslapā esam atvēruši savu blogu, kurā regulāri tiks ievietotas mūsu vēstnieku pārdomas un ieteikumi par eksporta iespējām viņu rezidences valstīs. Dialogu ar uzņēmējiem turpināsim arī jaunizveidotās Ārējo ekonomisko pārstāvniecību koordinācijas padomes ietvaros, ko vadīs LIAA.

Vēlreiz aicinu Latvijas uzņēmējus strādāt pie savas eksporta kapacitātes celšanas, definēt prioritāros tirgus un droši vērsties pie vēstniecībām, gan jau ar konkrēta atbalsta vajadzībām, gan lai diskutētu par iespējamām stratēģijām darbam ārējos tirgos.

Vēlu saturisku diskusiju šodienas konferencē!