Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš: Katrā valstī ir radikāļi (Vesti Sevodņa) [16.03.2010]

Kāda ir Latvijas valsts oficiālā nostāja sakarā ar 16. martu?

Varbūt sākšu ar vēsturi, no kuras šis datums arī ir nācis. Visupirms jāuzsver, ka leģionāri ir pagājušā gadsimta upuri, kas karoja svešās uniformās. Ja iedziļinās kara laika arhīvu dokumentos, 1946.gada Nirnbergas tribunāla spriedumā un 1950.gada ASV Pārvietoto personu komisijas slēdzienā, secinājums ir skaidrs, ka latviešu leģionāri necīnījās par nacisma idejām, tos nesaistīja ne nacistiskās Vācijas ideoloģiskie, ne arī militārie mērķi.

Šodien Latvija ir demokrātiska valsts ar visām Satversmē paredzētājām brīvības garantijām. Latvijai ir nepieņemama jebkāda totalitārā ideoloģija un tā vienmēr ir stingri nosodījusi un nosodīs nacisma, staļinisma noziegumus un holokaustu, kuriem nav un nevar būt noilguma.

Nesaskatu nekādas pretrunas un šķēršļus tam, lai karavīri, 16. martā privāti pulcētos kritušajiem biedriem veltītajos piemiņas pasākumos. Diemžēl mazskaitlīgas radikālās grupas šo dienu cenšas izmantot saviem mērķiem, lai vairotu savu politisko kapitālu. Tomēr, manuprāt, Latvijas kalendārā ir vēl datumi, kuros jau ierasti visa Latvijas tauta un valsts amatpersonas godina kritušo karavīru piemiņu, piemēram, 11. novembrī.

Latvijas valdība vienmēr ir nosodījusi radikāli un ekstrēmi noskaņoto personu īstenotos provokatīvos centienus Latvijā paust savus radikālos uzskatus.

Kā Latvijas valdības pārstāvis aicinu sabiedrību 16.martā ar pietāti pieminēt bojā gājušos cīņu biedrus viņu atdusas vietās. Tāpat aicinu neiesaistīties provokācijās, neizmantot šo datumu politiskajām manipulācijām. Uzskatu, ka Latvijas sabiedrība prot izvērtēt radikālo un ekstrēmiski noskaņoto organizāciju patiesos nodomus.

Vai 16.marta plaša atzīmēšana varētu kaitēt Latvijas starptautiskajam tēlam?

Vēlētos uzsvērt, ka 16.marts nav valsts svētki, kurus vienā vai otrā veidā atzīmētu jeb svinētu Latvijas sabiedrības pārstāvji. 16.martā bijušo karavīru organizācijas, apvienības un to dalībnieki, privāti pulcējoties baznīcā un kapsētā, piemin un aizlūdz par saviem bojā gājušajiem cīņu biedriem. Daži no šiem cilvēkiem arī noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Kā jau teicu, lielā mērā no mūsu pašu spējas šo dienu pavadīt demokrātiskā gaisotnē ir atkarīgs tas, kā uz mums raudzīsies pasaule.

Nedomāju, ka 16.marta atzīmēšana varētu kaitēt Latvijas starptautiskam tēlam. Lielā mērā pasaules medijos šī diena Latvijā tiks atspoguļota saistībā ar mūsu spēju notikumus organizēt tādā veidā, lai neradītu problēmas sabiedriskajai kārtībai. Situācijā, kad mums ir brīvas tiesības ļaudīm izpausties, pulcēties un paust viedokli, valsts institūciju galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību. Atsevišķas organizācijas vai ekstrēmistu grupējumi cenšas šo dienu izmantot nacionālā naida kurināšanā, tādējādi cenšoties diskreditēt valsts tēlu starptautiskā arēnā un tām ir jāuzņemas pilna atbildība par šādas darbības sekām.

Kāda bija Jūsu motivācija, atbalstot Valsts prezidenta lēmumu doties uz Maskavu, lai atzīmēt Uzvaru pār fašismu 65. gadadienu?

Bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe – Freiberga jau savulaik veikusi Latvijas nostājas skaidrošanu attiecībā uz Otrā Pasaules kara beigām. Latvija tāpat kā citas Eiropas valstis atzīmē nacistiskās Vācijas un tās totalitārā režīma sakāvi. Šajos svētkos pirms pieciem gadiem piedalījās Latvijas Valsts prezidents. Toreiz tā bija Valsts prezidente Vaira Vīķe- Freiberga. Šogad 9.maija svinībās Maskavā piedalīsies Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Vai ir iespējama arī Prezidenta Zatlera oficiāla vizīte Krievijā vēl šī gadā laikā?

Gan Latvijas, gan Krievijas puse strādā, lai notiktu prezidenta Zatlera vizīte Maskavā. Neizslēdzu iespēju, ka tā varētu notikt šī gada laikā, taču būtiski, lai tā būtu saturiski piepildīta, tai skaitā noslēdzot abām valstīm svarīgus līgumus. Tuvākā dienaskārtībā ir Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīte Rīgā pavasarī.  

Kā Jūs vērtējat šī brīža Latvijas un Krievijas attiecības?

Kopš Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšanas abu valstu attiecības attīstījušās lietišķā gultnē. Abu valstu starpā notiek vizīšu apmaiņa, pirms diviem gadiem vizītē biju Maskavā, savukārt šī gada pavasarī gatavojamies Rīgā jau otro reizi uzņemt Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Latvijas – Krievijas Starpvaldību komisijā notiek aktīvs darbs pie abām valstīm svarīgiem jautājumiem, kur varam atrast risinājumu un kopīgu valodu.

Mēs no savas puses šīm attiecībām pieejam ar gatavību risināt visus jautājumus, kas svarīgi gan mūsu valstij, gan tautām.

Ne visos aspektos mums ir identiskas pozīcijas, tomēr kopumā, ņemot vērā smago vēsturisko mantojumu, mūsu starpvalstu attiecības vērtējamas ar pozitīvu zīmi.