Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārlietu ministru raksts veltīts "Baltijas ceļa" 20.gadadienai (Neatkarīgā Rīta Avīze)
Baltijas ceļš – ceļrādis vienotai un brīvai Eiropai
Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Urmas Paets
Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš
Lietuvas Republikas ārlietu ministrs Vīgauds Ušacks
2009.gada 24.augusts
Jau vesela paaudze piedzīvojusi pilngadību kopš brīža, kad pirms 20 gadiem tika gāzts Berlīnes mūris, vienlaikus sperot soli tuvāk sapnim par vienotu un brīvu Eiropu. Kulminācijas brīdis šo nozīmīgo 1989. gada notikumu atcerei, kas pielika punktu Aukstajam karam un uzsāka Eiropas atkalapvienošanos, tiks sasniegts svinībās novembrī, kas atzīmēs iespaidīgo Berlīnes mūra nojaukšanu un līdz ar to – arī dzelzs priekškara krišanu.
1989.gada 23.augustā, divus mēnešus pirms mūra sabrukšanas, divi miljoni cilvēku no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadevās rokās, veidojot 600 kilometrus garu cilvēku ķēdi no Tallinas līdz Rīgai un no Rīgas līdz Viļņai, lai atzīmētu Molotova-Ribentropa pakta 50. gadadienu un vēstītu pasaulei, ka bez Baltijas valstīm Eiropas sapnis par vienotību un brīvību nevar tikt sasniegts. Šī masveida nevardarbīgā demonstrācija notika tālu no Berlīnes mūra – tobrīd Padomju Savienības okupētās valstīs– Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Mēs to saucām par Baltijas ceļu. Berlīnes mūris cilvēkus sadalīja, bet Baltijas ceļš - apvienoja.
Šogad mēs atzīmējam šī ievērojamā notikuma 20. gadadienu un arī 70. gadadienu padomju-nacistu paktam, kas mainīja ne vien Baltijas vēstures gaitu, bet arī izlēma Eiropas un pasaules likteni uz vairākām desmitgadēm. 1989. gadā mēs metām izaicinājumu šādam liktenim un parādījām savas vienotības un savstarpējas sadarbības spēku, par spīti milzīgam pārspēkam, paliekot uzticīgi mērķim.
Baltijas valstu iedzīvotājiem šis nav tikai laiks, kad atskatīties vēsturē uz slepenajiem paktiem un drosmīgo rīcību, tos atmaskojot. 1989. gada maijā ASV prezidents Džordžs H.V. Bušs savas runās laikā Maincā, Vācijā nāca klajā ar terminu "vienota un brīva Eiropa". Viņš paziņoja, ka "mūsu pienākums ir skatīties uz priekšu un tvert to, ko mums sola nākotne."
Berlīnes mūra krišana piepildīja šo solījumu un daudzas Eirāzijas kontinenta valstis atguva brīvību. Turpmāko gadu laikā Eiropas Savienība paplašinājās no 12 līdz 27 valstīm, bet NATO dalībvalstu skaits sasniedza 28. Valstis ar dažādu vēsturi un atšķirīgu kultūru, vienojās zem kopīgām vērtībām un mērķiem, kas vērsti uz demokrātiju, drošību, mieru un stabilitāti. Tāpat arī paplašinājās EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācija), jau apvienojot pavisam 56 valstis. Šis daudzpusējais forums dialogam par pamatbrīvībām un cilvēktiesībām, valstu teritoriālo integritāti, konfliktu mierīgu risināšanu un politiku, kas paredz neiejaukšanos valsts iekšējās lietās, tika balstīts uz principiem, kas izklāstīti 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā. Tomēr arī šobrīd ne visas EDSO dalībvalstis var baudīt šo brīvību, likuma varu un robežu neaizskaramību. Neatrisinātas problēmas daļā Eiropas pastāv arī šodien, un to raksturīgās iezīmes diemžēl ir iesaldēti konflikti un militāra spēka lietošana.
Baltijas valstis kā ES, NATO, EDSO un ANO locekles, palīdzot austrumu kaimiņvalstīm, ir iedzīvinājušas Baltijas Ceļa garu un principus. 1989. gadā Baltijas valstīm bija vienots redzējums par stabilitāti, mieru un drošību reģionā un, lai to īstenotu, tika izmantotas mierīgas un demokrātiskas metodes. Šodien mēs piedalāmies miera uzturēšanas misijās un sūtām savus speciālistus, lai tie dalītos pieredzē par pilsoniskas sabiedrības izveidošanu, veicinātu cilvēktiesības un rosinātu nevalstisko organizāciju attīstību. Palīdzot citiem sekmēt viņu integrāciju Eiropas struktūrās, mēs pamazām īstenojam redzējumu par vienotu un brīvu Eiropu.
Viena no Baltijas ceļa panākumu atslēgām bija ticība, ka ikvienam cilvēkam kopš dzimšanas ir tiesības ar demokrātiskiem līdzekļiem panākt drošību un labklājību, vienlaicīgi saglabājot savu individuālo nacionālo identitāti un kultūras mantojumu.
Šobrīd pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā mēs atkal saskaramies ar jaunām problēmām kas ir sapurinājušas, bet nav sagrāvušas mūsu pārliecību par ceļu, kuru esam izvēlējušies. Pat laikā, kad mums jāstājas pretim ekonomikas un sociālajām grūtībām, mēs nekad neesam apšaubījuši savu ieguldījumu brīvības un demokrātijas pamatvērtībās un mūsu starptautiskajās saistībās. No pieredzes mēs zinām, ka sadarbība ir labākais veids kā novērst bojāeju. Tāpat arī mēs zinām, ka brīvību nevar uztvert par pašsaprotamu.
2009. gada jūlijā Baltijas ceļu iekļāva UNESCO programmas "Pasaules atmiņa" starptautiskajā reģistrā par to, ka tas apvienoja Baltijas valstis kopējos brīvības centienos. Veroties uz 21. gadsimta globālajām problēmām, mēs ticam, ka Baltijas ceļa gars var kalpot kā ceļrādis citiem, kuru kopīgais mērķis arī ir vienota, mierīga un brīva Eiropa.
