Ārlietu ministrija, izstrādājot Latvijas stratēģiju ES, iesaista diskusijā Latvijas iedzīvotājus

Smadzenes ražot — tas ir galvenais, ko mums vajag, — tā cēsnieks Aldis Saulesleja, kurš otrdien kopā ar vairākiem Cēsu uzņēmējiem, pašvaldības, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jauniešiem un citiem interesentiem piedalījās Ārlietu ministrijas (ĀM) rīkotajā diskusijā par to, kādām jābūt Latvijas interesēm Eiropas Savienībā. ĀM, kas vēlas sabiedrībā veicināt plašāku viedokļu apmaiņu par to, kādai jābūt ES, šādas diskusijas nolēmusi rīkot visā Latvijā. Diskusijās un iedzīvotāju aptaujās gūtais viedoklis tiks ņemts vērā, izstrādājot stratēģiju darbībai ES.

Vēl pirms nosauc savas prioritātes ES, kuru vidū pārsvarā dominēja izglītības līmeņa palielināšana, infrastruktūras uzlabošana, uzņēmējdarbības veicināšana un nepieciešamība uzlabot ierēdņu spējas apsaimniekot ES projektus, cēsnieki otrdien iztaujāja ĀM pārstāvjus par to, kam šāda stratēģija nepieciešama un kā gan šādā dokumentā būs iespējams apkopot tik dažādas intereses. ĀM valsts sekretāra vietniece ES jautājumos Astra Kurme skaidroja, ka 5—10 lappušu biezā stratēģija būs pašu lietošanai un nevis ES birokrātiem, tādēļ arī esot svarīgi uzklausīt iedzīvotājus.

Nevēlas Turciju ES

"Šīs diskusijas mums palīdz izkristalizēt tās galvenās prioritātes, kādām mums jābūt ES," saka Eiropas institūta vadītājs Artis Puriņš, kuru ĀM piesaistījusi stratēģijas izstrādē. Cēsu diskusijas laikā vairākkārt kā galvenie atslēgas vārdi bija dzirdama vēlme Latvijas ES prioritāšu galvgalā redzēt labklājību un drošību. Teju visi diskusijas dalībnieki kā vienu no lielākajām grūtībām, ar kādām saskārušies, jau vairāk nekā gadu dzīvojot ES, minēja problēmas, kādas sagādā projekti ES naudas piesaistei. Te rodoties secinājumi, ka lielāka birokrātija valda Latvijā nekā pašā Briselē. Kā stāsta A.Kurme, dzirdētais liekot saprast, ka vienai no Latvijas prioritātēm jābūt ierēdņu izglītošanas un kvalifikācijas uzlabošanai.

Tiesa, diskusiju dalībniekus interesēja arī Latvijas un ES kopējās ārpolitikas jautājumi. "Gribētos, lai Eiropa mūs vairāk aizstāv. Citādi nav saprotams, kāda ir ES ārpolitika, kamēr Šrēders bučojas ar Putinu. Mēs esam Eiropas ģimenes locekļi, taču tā mūs neaizstāv," sacīja kāds no Cēsu pašvaldības pārstāvjiem. Runājot par ES nākotni, vairākkārt nācās dzirdēt, ka ilgtermiņā šī organizācija, visticamāk, sabruks. Diskusijas dalībnieki bija visai negatīvi noskaņoti pret iespējamo Turcijas dalību ES, jo tad Latvijai vajadzēšot dalīties labumos ar šo iedzīvotāju bagāto valsti. Kā stāsta A.Puriņš, negatīvu attieksmi pret Turcijas uzņemšanu ES nākas uzklausīt visās diskusijās. Daudz atvērtāki to dalībnieki esot pret Bulgārijas un Rumānijas vai Baltkrievijas un Ukrainas iespējamo dalību ES. Vēl cilvēkus uztrauc darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm un, viņuprāt, atsevišķās valstīs valdošā diskriminējošā politika pret darba ņēmējiem no Latvijas.

Labprāt diskutē

ĀM pārstāvji stāsta, ka cilvēki ir ļoti atsaucīgi, nāk ar priekšlikumiem, dažs pat iesniedz rakstisku piedāvājumu uz vairākām lapām, un tas parādot, ka šādai komunikācijai ir nozīme. "Atbrauciet biežāk mūs uzklausīt��� un galvenais, lai mūsu komentāri tiktu saklausīti," tā otrdien uzsvēra viena no diskusijas dalībniecēm. ĀM pārstāvji, kas jau pabijuši Madonā un Kuldīgā, braucienus turpinās līdz gada beigām, apmeklējot Daugavpili, Rēzekni, Bausku un citas pilsētas. Janvārī ministrija iepazīstinās ar ES stratēģiju.

Iepriekš politologi pauduši bažas, vai šīs stratēģijas izstrāde nav novēlota, jo Latvija, piemēram, nokavējusi ilgtermiņa mērķu formulēšanu sakarā ar ES konstitūciju un finanšu perspektīvu. ĀM gan uzsver, ka tikai tagad, kad Latvija ir apjautusi ES iespējas, var plānot šādu stratēģiju.

Gunta Sloga

Publicēts: "Diena", 2005. gada 28. septembris

Rubrika: Latvijas ziņas (5. lpp.)